Kā allaž, priecina gan bagātīgais sakāmais skopajā telpā, gan žurnāla elegantais veidols. JG256 valstsvīriem ieteicams Briežu Platons. Pamatīgi izvēršas pētījumi par pagājības (ne)ceļiem. Bagātīga informācijas daļa. Uz visu var attiecināt Jura Mazuša vārdus: Šo brīdi dedzini / pret tumsu liesmā.

Irīna, Imants, Rīgā

 

* * *

 

Ļoti labi, ka Franks Gordons iesaistīts JG līdzstrādnieku saimē. Viņš ir ne tikai interesants, bet arī objektīvs. Priecājos par mana klases biedra Jura Silenieka žirgtā stilā uzrakstīto Gundegas Repšes Bāreņu nama recenziju (JG256).

Gundars, Takomā, ASV

 

* * *

 

Nupat paliek par mazu sīkā druka salasīšanai pat pie labas gaismas, vajag „vairojamo glāzi”.

Ernests Reinbergs, Guelph, Ontario

 

* * *

 

Uz JG 255 vāka izbrīnu izsauca Raimonda Staprāna trīs krāsu podi (..) Vai tiešām nevarēja uzlikt glītāku, Ziemsvētku laikam (..) vai arī Latvijas patstāvības 90 gadu jubilejai (..) piemērotu vāku? [Tas] ir izsmiekls pirmajai lapai – Latvijas karogam ar Raiņa vārdiem. (..) ... ko teiks [lasītāji] par šo vāku?

Mirdza Rutule, Dundas, Ontario

[telpas trūkuma dēļ vēstule bija jāsaīsina – red.]

 

* * *

 

JG ir pašā briedumā un drošās rokās. Cerams, šīs rokas nepagurs. Tikai uz priekšu ar Dievpalīgu!

Ričs, Toronto

 

* * *

 

Lasu un gaidu katru numuru kā vēstuli no jaukiem draugiem.

Janīna Sprūdžs, Čikāgā

 

* * *

 

Ceru, ka nepiepildīsies Jāņa Petera rakstītais: Vēl nāks piektais gads, / asins lietus līs / un visaugstākās priedes nolauzīs. – Vispirms jāmin, ka esmu ļoti pārsteigts, ka vairums pārdomātāju ir pārsteigti par vardarbību, ko izraisīja 2009.13.I demonstrācija, mēģinot atrast visādus socioloģiskus un gandrīz marksistiskus iemeslus. Jau pirms tās internetā parādījās aicinājumi izraisīt vardarbību. Tika sniegtas pamācības kā vardarboties, pat kā gatavot Molotova kokteiļus. 15.I atkal lasīju uzaicinājumus rīkot līdzīgus grautiņus 17.I. Saņēmu pat no kāda trimdas radikāla nacionālista vēstuli, kurā tiek pieprasīta vardarbība pret Saeimu un oligarhiem. Līdz šim nekur neesmu atradis pārrunas par demonstrācijai izvēlēto datumu, kas būtībā ir 1905. gada asiņainās revolūcijas iesākuma datums. Protams, šo datumu izvēlēja arī barikāžu lielās demonstrācijas sākšanai. Lai kādi arī būtu bijuši 1905.13.I demonstrācijas organizatoru Latviešu sociāldemokrātu strādnieku partijas un Ebreju Bunda koporganizācijas Federatīvās komitejas nodomi, ļoti iespējams, ka lielo asinspirti ar aptuveni 60 demonstrantu nogalināšanu izraisīja provokatori demonstrantu vidū, kas, protams, neattaisno cara policijas un bruņoto spēku pārspīlēti lielo vardarbību. Revolūcijas turpmākajā gaitā revolucionāri visbrutālākā veidā demolēja baznīcas, dedzināja muižas un revolūcijas pretinieku īpašumus, nogalināja lielu skaitu iedomāto revolūcijas pretinieku, galvenokārt latviešus, bet arī daudzus baltvāciešu muižniekus, mācītājus u.c. Šķiet, vairums latviešu joprojām nav spējuši izvērtēt Piektā gada notikumus. To nav darījuši arī pašreizējie latviešu rakstnieki. Jāmin, ka tolaik krietns skaits vēlāk pazīstamu latviešu politisku darbinieku un rakstnieku (Miķelis Valters, Jānis Akurāters, Kārlis Krūza u.c.) atbalstīja Latvijas Sociāldemokrātu savienību (kas nav Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partija), kura sākotnēji atbalstīja vardarbību. Ja Šnores nesenā filmā The Soviet Story Putins ir salīdzināts ar Staļinu, nebūtu jābrīnās, ka zināmām aprindām Krievijā, varbūt arī Latvijā, ir interese destabilizēt jau tā nestabilo Latvijas valdību un vienlaikus jau tā visai minimālo Baltijas valstu sadarbību. Zīmīgi, ka visai līdzīga savas Saeimas demolēšana šinīs dienās notika arī Lietuvā. Ir arī zināms skaits radikālnacionalistisku, pērkoņkrustisku politisku organizāciju, kas ne tikai sagādā Latvijai neslavu visā pasaulē, bet arī veicina uzskatus, kas veido augsni varbūtējai vardarbībai. Dīvaini, ka jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzus pozitīvus nacionālpolitiskus pasākumus ir sakompromitējušas šādas aprindas un organizācijas, kas ir arī galīgi nespējīgas vai negribīgas izvērtēt II Pasaules kara laikā vācu bruņotos spēkos iesaistīto latviešu traģēdiju. Šīs aprindas visā visumā arī ienīst trimdas latviešus. Latviešiem ir arī jāzina, ka, diemžēl, daudziem viņu tautas brāļiem pasaulē nav visai laba slava par pastrādātajiem varas darbiem 1905. un 1919. gadā Latvijā un vēlāk Krievijā, arī vācu okupācijas gados. Tādēļ ne ar kādu Saeimas logu dauzīšanu, bibliotēkas un veikalu demolēšanas palīdzību latviešus neiecels saulītē. Protams, 13.I ziepju vārītāji bija tikai samērā maza grupa. Gandrīz jāpiekrīt Jurim Kažam: Nevar taisīt valdības gāšanu bez dzīvotspējigas alternatīvas. Savādāk bardaku aizstās ar, iespējams, vēl trakāku pēcbardaku. Diemžēl Latvijā nav īstas alternatīvas, ir tikai gribētāji, kas arī bija starp mierīgo bāleliņu garā rīkotā mierīgā mītiņa organizatoriem.

Pelikāns, Ņujorkā, 2009.16.I

 

* * *

 

Esam izveidojuši nelielu grafiskā dizaina studiju un mēģinām (..) nest tādu kā dizaina gaismu Latvijā. JG ir brīnums visiem, kas par to uzzina. Manās acīs tas ir lielisks un, diemžēl, gandrīz vienīgais lieliska grafiskā dizaina paraugs, ko veidojuši latvieši.

Sandijs Ruluks, Rīgā

 

* * *

 

„Latvju vīra Zviedrijā” teiktajam (JG255:62) par bijušo karnoziedzīgo ASV līderi Bušu un viņam tolaik pakļāvīgo pārējo valsts establišmentu, kas līdz kliņķim nodzīvoja savu valsti, par amīšu alkatīgo džungļu kapitālismu, kas rauj sev līdzi arī citas pasaules valstis, kā ilustrācija labi varētu noderēt Persija (Stephen Pearcy) – Berklijas mākslinieka un advokāta vienā personā – popmākslas darbs, pirms nedaudziem gadiem izstādīts Kalifornijas galvaspilsētā Sakramento (Sacramento).

Misters X, Berklija (Berkeley), Kalifornijā