Jānis Krēsliņš Sr.

LATVIEŠI, IGAUŅI, SOMI

Vēstule no Bronksas, ASV

 

Rūjienas Laika redaktore Līga Siliņa savā nesenā ASV ceļojumā viesojās arī Vašingtonā, kur intervēja aktrisi Hildu Princi Uršteinu. RL iespiestā intervija (2009.30.IV; 7. un 14.VI) ir nozīmīga ar ziņām par latviešu teātri Latvijā un trimdā, un piedevām kā ceļa zīmes, kas palīdz izsekot sarežģītām un neparastām latviešu, igauņu un somu attiecībām un to tautu vēsturei.

Uršteinas (dz. 1914 Omuļu pag. netālu no Rūjienas) tēvs – igaunis Hans Kokamägi, māte – Olga Briedis, kura prata arī igauniski tāpat kā krietns skaits Igaunijas pierobežas latviešu. Līdz 8 g.v. Hilda latviski neprot – viņu audzina tēva māte Anna. Kad Hildai nepilni pieci gadi, boļševiki pie Piksāru stacijas nošauj viņas tēvu un tēva brāli. Hildas māte apprecas otrreiz un ģimene pārceļas uz Rīgu. Hildas mātes māsa ir rūjienieša, 1941.gadā komunistu nošautā tieslietu ministra Hermaņa Apsīša sieva. Hildas Kokamägi pirmais vīrs ir LU docents Rūdolfs Princis.

Intervijā Hilda stāsta par savām gaitām Rīgā teātra skolā, par aktrises karjeras sākumiem Rīgas Nacionālajā teātrī, apprecēšanos (1941) ar aktieri un režisoru Osvaldu Uršteinu, kurš atvēris viņā īsto aktrisi. Pēc spožas karjeras Nacionālajā teātrī, krievu armijai tuvojoties Rīgai, Hilda ar vīru, meitu Andu u.d.c. pazīstamiem aktieriem uzsāk trimdas gaitas, darbojas ļoti rosīgajā Mērbekas latviešu teātrī Vācijā, vēlāk Vašingtonas latviešu teātra kopā ASV. Par šo ansambļu neskaitāmām izrādēm dažādos latviešu centros informāciju var rast Viktora Hausmaņa Latviešu aktieri trimdā (1996) un Latviešu teātris ASV un Kanādā (2008). Osvalda Uršteina 80 gadu jubilejas atcerei sarīkotajā (1990) Anšlava Eglīša lugas Bezkaunīgie veči izrādē tēlot Zuzannas lomu uzaicināta tiek Hilda.

Pēc Hildas lūguma sameklēt viņas tēva Hansa Kokamägi kapu, RL redaktore Siliņa igauņu Lilli pagastā iegūst interesantas ziņas par tēvu un viņa interesantajiem radiem, piem., ievērojamās igauņu-somu rakstnieces, Valkā dzimušās Vuolijoki (Hella Murrik Wuolijoki,1886-1954) māte (meitas vārds Kokamägi) ir tuvos rados ar boļševiku nošauto Hildas tēvu. Vuolijoki sava mūža lielāko daļu pavada Somijā un kļūst slavena ne tikai kā rakstniece (kopš 1932 viņa raksta tikai somiski), bet arī ar liela apjoma veikalniecisko un politisko, bieži komunistisko, darbošanos.

Rietumu pasaulē ir aprakstītas viņas attiecības un literārā sadarbība ar vācu ievērojamo, ļoti kreisas ievirzes rakstnieku Bertoldu Brechtu (1898-1956) Somijā, kur viņš nonāk kā bēglis no Hitlera režīma. Brechta luga Herr Pantila und sein Knecht Matti (Pantilas kungs un viņa kalps Mati) ir kādas Vuolijoki lugas pārstrādājums. Mazāk zināmi ir Hellas sakari ar amerikāņu virsšķiru aprindu komunistu Džonu Rīdu (John Reed, 1887-1920) tūlīt pēc Oktobra revolūcijas, ko viņš slavina savā grāmatā Ten Days that Shook the World (Desmit dienas, kas satrieca pasauli). Ziemas kara laikā, kad Somija karo ar Padomju Savienību, Hella sēž cietumā par sadarbošanos ar Padomijas slepenajiem dienestiem un spiegu slēpšanu. Pēc Somijas kapitulācijas un Vuolijoki atsvabināšanas no cietuma, viņa atgriežas politikā, vairākus gadus ir deputāte Somijas parlamentā un kādu laiku Somijas valsts radio direktore. No viņas daudzajām lugām zināms skaits tulkojumu uzvesti Latvijā krievu okupācijas laikā un pat vēl pēc neatkarības atjaunošanas. Hellas mazdēls, sociāldemokrāts Erkki Tuomioja (1946) kļūst par Somijas ārlietu ministru (2000- 2007), publicē grāmatu (2006) par savu vecmāmiņu A Delicate Shade of Pink (Sārtās krāsas delikātā ēna). Šajā grāmatā, kas saņēmusi izcilo Tieto Finlandia prēmiju, cita vidū aprakstīta Hellas māsa Salme Duta (dz. Murrik, 1888-1964) – kominterna aģente, kura it kā Ļeņina uzdevumā devusies uz Angliju palīdzēt organizēt turienes komunistu partiju, kļūst pazīstama britu komuniste, apprecas ar britu komunistu, daudzu grāmatu autoru Radžāni Palmi Dutu (Rajani Palme Dutt,1896-1974), tēva indieša un mātes zviedrietes dēlu, kurš piedevām bijis tuvos rados ar pazīstamo zviedru sociāldemokrātu politiķi Olafu Palmi (Olof Palme,1927-1986), kurš savukārt, būdams daļēji baltvācu izcelsmes, bērnībā vasaras pavadījis Latvijā. Palme kļuva vairākkārtējs Zviedrijas ministru prezidents; viņu nogalināja joprojām nenoskaidroti slepkavas.

Mēģinot izsekot sarežģītiem latviešu, igauņu un somu radu rakstiem nežēlīgu pārmaiņu pārbagātā laikmetā, gribot negribot reizēm atklājas sakarības, kas palīdz izgaismot bieži nepamanītas vēsturiskas norises, saistības un notikumus.

___________________

Par Jāņa Krēsliņa Sr. Kopotu rakstu 3. sēj. skat. Jura Šlesera rakstu JG257:21-23.