Linda Treija

ILGVARS ŠTEINS

1925–2011

 

Skatos mākslinieka Ilgvara Šteina fotogrāfijā, kuru uzņēmis viņa dēls Jānis (John Stein). Acis nedaudz piemiegtas, varbūt pat nedaudz smīnīgas, bet ar sapratni un pieredzi lūkojas kaut kur man blakus. Vai viņš tur redz savu nākošā darba tēlu vai motīvu?

Ilgvars Šteins ieraudzīja pasauli Rīgā (1925.29.XII). Pievēršanās mākslai aizsākās jau agri. Rīgas 1. ģimnāzijā viņa skolotājs bija mākslinieks Jēkabs Strazdiņš. Privāti mācījies pie Leo Svempa mākslas privātstudijā un pie Fridriha Milta dīpīšu nometnē Lībekā, Šteins savas mākslas studijas nobeidz ar atzinības balvu Ontario Mākslas koledžā Kanādā. Daudz strādājis ilustrāciju jomā, kas noteikti iespaidoja mākslinieka spēju detalizēti un virtuozi izstrādāt darbus. Savu mūžu nodzīvo Kanādā, kur arī visvairāk piedalās izstādēs.

Jau no pašiem daiļrades sākumiem var atpazīt mākslinieka rokrakstu, šteinisko sirreālismu, kā to dēvē Nikolajs Bulmanis. Groteskie tēli, kurus caurvij traģiskums un patiesa sāpe, ir galvenie Šteina darbu iemītnieki. Tieši ar šiem tēliem mākslinieks uzrunā skatītāju. Ironija nekad nepārmāc cilvēciskumu Šteina grafikās. Tēli parasti ir izvagoti līnijām, salauzīti šķautnēs, sadrumstaloti detaļās, tomēr tie nezaudē kopējo formu. Motīvos jaucas kopā mūsdienīgais ar vēsturisko, reālais ar fantastisko. Simboliskās detaļas, noskaņas un pat grafiku nosaukumi katram skatītājam ļauj darboties ar savām asociācijām un izpratni par mākslas darbu.

Sākuma posmā Ilgvars Šteins daudz strādājis ar linogriezumu, kokgriezumu. Vēlāk viņš tomēr vairāk uzticas rokas vilktās līnijas spēkam. Smalkie tušas zīmējumi – gan tonālie, gan krāsainie, atklāj augstu meistarību un tehnisko varēšanu. Veiklais līnijas pavediena tīklojums, smalkais štrihojums un tonālie laukumi veido aizraujošu zīmējuma kompozīciju. Dažreiz mākslinieka profesionālā aizraušanās ar savas meistarības pierādīšanu var aizēnot darba domas un idejas nolasāmību. Es drīzāk gribētu teikt, ka tas ir mākslinieka tehniskās varēšanas apliecinājums. Bulmanis precīzi raksturo, ka Šteina līnija var būt trekni mierīga, skaudri asa vai nervozi drebelīga. Tā var snauduļot, smieties, bēdāties vai smīnēt (No vienas puses tā… Rīgā: Mansards, 2010).

Vai nu tāpēc, ka mūs vieno viena dzimtene, vai kādu citu iemeslu dēļ, mani uzrunā neliels Šteina darbiņš Aizkavējies pasts / Delayed mail. Reāla, nedaudz apdegusi, ieplēsta aploksne ar „Mildas“ un citām LV pastmarkām, ar uzrakstiem Fragile un Personal, adresēta pašam māksliniekam. No apakšējā aploksnes stūra saknes stiegrojas un nostiprinās zemē, savukārt no vēstules apdegušās augšdaļas debesīs šaujas liesma un vijas virve. Darbs mani uzrunā daudzos līmeņos, kā asociācija ar vēstulēm no Latvijas, kā pasts starp pagātni un nākotni, dzīvi un nāvi. Šteina māksla ir nevis par šodienas dzīves mainīgajām problēmām, bet par cilvēka dzīves un būtības kardinālajiem jautājumiem (No vienas puses tā…). Viņa māksla nav domāta bailīgajiem un gļēvajiem. Šteins ir spējis un gribējis pabūt cilvēka psihes muklājos un katrs viņa darbs iedrošina arī mūs apmeklēt un iepazīt šīs vietas (Glenda Koh. Parallel World, 2011).

Man žēl, ka nevaru vairs sastapties ar mākslinieku aci pret aci un, kas zina, varbūt pat uzvilkt kādu dūmu……

Ar aristokrātisku žestu

Šteins noņēma cepuri nedēļu nestu

Un no tās apmales izvilka

VIENU

- SAŅURCĪTU,

- BET VESELU!

Mazs dūmu mākonītis

pacēlās

un gaisdams izlidoja no ielenkuma!

(Richards Rīdzinieks. „Sešas cigaretes“
(Ilgvaram Šteinam veltītas atmiņu skices).
JG71 (1968).

 

Mākslinieka darbu klāsts ir tik plašs un apjomīgs, ka būtu vajadzīga grāmata, lai apskatītu viņa darbus individuāli. Tie, kurus interesē redzēt Ilgvara Šteina radītos savdabīgos tēlus un vidi, var meklēt viņa veikumu ilustrācijās grāmatām, JG vākos, Latvju Mākslā, internetā <www.blurb.com/bookstore/detail/ 575377>; <http://johnsteins.com/a-wonderful-legacy-exhibit.html> un daudzās privātkolekcijās.