Jaunā Gaita nr. 283. Ziema 2015

 

 

 

Rudīte
Mazūre
Godfrey
 

* * *
 

NEBAIDIES

Novilkt līniju

Ar melnu uz balta

Pieskarties nebaidies

Pat tad

Ja virsma ir raupja

NEBAIDIES

Stāvēt ēnā

Un lietū

Nebaidies smaidīt

Kad citi raud

Turēt sirdī svēto

NEBAIDIES

Būt labs

Un dažkārt

Kaukt...

Kad sāp

Nebaidies

Nebaidies ļauties

Un gaidīt

Gaidīt to

Pēc kā

Pasaulē esi nācis

MĪLĒT

    MĪLĒT

        MĪLĒT

Nebaidies

Jo...

Jo no turienes

Tu esi sācies

 

* * *

Cik

Mīlestības

Pāri gājušas

Šmaukušas

Riebušas

Krāpušas

Cik

Mīlējušas

Saudzējušas

Neviena cita

         TU

Pilsēta mana

Sirdī tik dziļi

Nav mani skārušas

Uz mūžiem

Uzticību krājusi

         TU

Asfalts

Bruģis

Jumtu kores

Torņu smailes

Tavas

Pret debesīm

Mani uzrunājusi

Pilsēta mana

ES pie tevis

Vai projām

Gājusi...

Mana esi

          TU

Manas mūžīgas

Mīlestības mājas

 

* * *

Vai

Tu esi

Jutis vēju

Kā tas

    Glāsta

        Pieskaras

Vai

Tu esi

Jutis vēju

Kā tas

    Pūš un sacērt

        Seju asarās

...

Kā tāds maigums

Dažkārt pārvēršas

Par zvēru

...

Vai tu esi

Jutis

Ka visgrūtāk

       IR

Bez vēja

Kad nekas vairs

Nekustas...

Nereālas

       SAJŪTAS

Kad neviens

Vairs nav

Kas pieskaras

...

Kā es gribu

Sajust vēju

Lai es jūtu

Ka es spēju

       STĀVĒT

Pretī viesulim

Un

    Pa brīdim

        Dejot

    MIERA VĒJĀ

    ... deju

Tā pret vēju

    Tā pret vēju

Griežu

    Vienmēr

        Seju

 

* * *

Kā salds rūgtums

Man patīk

Būt vienai

Vienai ikdienā

Un

Svētku dienā

Noslēpties

Būt vienai

    Klīst pa pilsētu

    Pa lietu

    Vienai brist

Ar saules staru

    Kopā pa pļavu

    Dzelteno pieneņu

    Pienu

    Uz lūpām

Just vienai

    Kā rūgtumu...

Man patīk

Patīk

    Būt

        Vienai

...

Salds rūgtums

Tu mani

Ar vientulību

Cienā

 

 

 

 

* * *

Drīz

    Pārsprāgšu

        Es pušu

Cik daudz sāpēs

Samilzušu domu

        Krāts

    No pārpilnības

Iztukšots stāvu

Viens pats

    Kā putns

        Lauka vidū

Sāpe sirdī

Manī kliedz

    Tik viens

        Tik viens

Nespēju debesīs

Pacelties

Putns vai cilvēks

    Tu

        Nevari

            Nevari

        Lidot viens

Ir mirkļi

Kad vajadzīgs

Vēl kāds pieskāriens

Vēziens ar spārniem

        SPĒKS

Tavas domas

Ļauj tām sēties

       Ar vēju

Ļauj tām ar spārniem

Caur citiem

PACELTIES

 

* * *

Kad

Pēc ābola

Roku sniedz

Vai

Tu pasaki ābelei

    PALDIES

Liepziedu tēju

Kad padzeries

Vai domas

Tu lolo

Liepu zarotnēs

...paldies

    ...paldies

Pilnas ziediem

Galotnes

Vai ar vēju

Tu sacenties

    ...viņš mīl

Ābeļziedos atpūsties

Jasmīnā paslēpties

Ar liepziedu putekšņiem

Rotāties

    ...viņš mīl

Par tevi pasmieties

Kad ar roku

Pēc augļa

Nevari aizsniegties

Vēja aizkars

To aizšūpo

Tavā balsī

    ...klausoties

 

Vai tu māki

Kokam pateikt

    PALDIES

 

 

 

* * *

Tu

Vientulības dziņa

Ar tevi

Šodien saskandinu

Man nav par maz

Ar tevi kopā būt

Jūt

Lietus arī to...

Aiz loga

Kāda koka lapa

Vientulībā zūd

Man nav par maz

Ar tevi kopā būt

Ar tevi

    VIENTULĪBA

… šodien saskandinu

 

* * *

Pār savu pilsētu

Kā pa šaha galdiņu

Slīdu

Ierēdņu kabatās caurums

Vīd

Nekad nepietiek

Tik daudz papīra

Tintes tērēts

Par nodokļu naudu

Tie logos smaida

Bandinieku svīta

Savu kārtu gaida

Kāds vīrs uz ceļiem

Asfaltu slīpē un lūdz

Pār savu pilsētu

Ka pa šaha galdiņu

Šļūc

    Šodien es tevi nīdu

    Zaudēt vai padoties

    Tik slidens...

                Es krītu

 

 

* * *

Kāds klusums

Un

    Miers...

Pēcpusdienas

    pieskāriens

Asociējas

    ...kā bērnībā

Tikko slaukts silts

    PIENS

Pie lūpām

Māla krūze

Putu ūsas baltas

No kūtsaugšas

Ēnu dvaša salda

Salmu un putekļu

    SMARŽA

Sakampj domas

Kā gaismēnas

Logu rūtīs

Zirnekļu tīkli

No reālās pasaules

Aizbaidīti

Pie saimnieces

Ar priekšautiņu

    BALTU

Laipni sagaidīti

Tai kanna pilna

Ar baltu mieru

Aromāts no kūts

    SILTS PIENS

No brūnaļas krūts

Tur

    ir

        kādreiz

             būts!

Tur kur klusums

Un miers...

Zemniekos dzīvo

    PRIEKS

Gotiņa tikko slaukta

    un

Smaržo silts piens

    MIERS

Gaisā virmo...

Pēcpusdienas

    Pieskāriens

 

 

* * *

Normāls...

Kas ir normāls

Garlaicīgs kā ikdiena

Pelēks rīts

Kam zābaks tīrs

Tā ir norma

Robežas un uniforma

Tie ir rāmjos tērpti vārdi

Barjeras

Bez kāpnēm stāvām

Mājās

Katra tēva sapnis

Dēlā

Kas kā nagla

Iedzīts dēlī...

Kas ir normāls

Asinspiediens

Uzvārijies piens

Kas neiet sviestā

Ka vieglāk dzīvot

Dažkārt nezināt

Kā ir

Pa īstam mīlēt

Neieredzēt

Un ar kārtīm zīlēt

Ne par daudz

Un ne par maz

Tā ir norma

Vienmēr kabatā

1 lats

Un ja vien normāls

Esi gatavs

Izmainīt tu savu latu

Pret dzīvi svešu

Kādam piepildīt

Ikdienā un svētkos

Šķīvi

Tad tu sajutīsi

... v a r a v ī k s n i

Pār normālas

Un pelēcīgas

Dzīves slieksni

Ieskanēsies dziesma

Tava

Nedaudz savādāka

Sirds tad iepukstēsies

Straujāk

Uzdrīkstēties

Kad mēs spējam

Lekt

No augstākās kraujas

Jo mums

Šodien spārni

Pieauguši saujās

.....................

Uzdrīkstēties

atkāpties

no normas

Ne jau vienmēr

Dzīvi izglābj uniformas

Ne jau vienmēr

Dzīvi izglābj tas

            ... kas normāls

 

 

 

 

 

 

Grafiķe Rudīte Mazūre ieguvusi maģistra grādu metāla dizainā Stokholmā. Pēc Kalifornijā nodzīvotiem 12 gadiem un pēc 20 gadu prombūtnes no dzimtenes viņa sarīko (2012) saviem Latvijas 80. gadu mākslas skolu vienaudžiem izstādi Losandželosā. Skat. JG270(2012):47-49 (<jaunagaita.net>)

 

 

 

 

Jaunā Gaita