Vladislavs („Niks") Niteckis

ATMIŅAS PAR BALTIJAS UNIVERSITĀTI – I

 

Šogad paiet 70 gadi kopš Vācijā, Hamburgā uzsāka darboties Baltijas Universitāte (BU). Ir jau bijušas jubilejas svinības, kurās vairumā apcerēta universitātes darbība no būtiskā, vispārējā viedokļa, kā saka, putna skata. Es vēlos attēlot jums universitāti no tīri subjektīva viedokļa, varētu teikt, tārpa perspektīvas. Restaurēt septiņdesmit gados izbālējušās atmiņas man palīdzēs tajos laikos rakstītās dienasgrāmatas.

1947. gada 14. aprīlī, vakara tumsā, izkāpju no vilciena Pinebergas (Pinneberg) stacijā un ar grūtībām sameklēju apmēram 2 km attālās Eggerstedt kazarmas, kurās atrodas Baltijas Universitāte. Aiz ieejas vārtiem stiepjas gara, taisna iela, kuras labajā pusē perpendikulāri rindojas septiņas mūra divstāvu blokmājas. Pirmā dzīvokļu bloka 304. istabā mani sveic mani Blombergas ģimnāzijas klases biedri Auseklis Brastiņš un Andrejs Jagars. Atverot durvis, ienācējs redz sienai līdzīgu skapju rindu, kas sadala istabu divās daļās. Katrā pusē ir divas divstāvu gultas, galds un pāris krēslu (skat. A. Jagara skici). Tajā pusē, kura ierādīta man, vēl mitinājās Georgs („Džo“) Kociņš un Ilmārs Gailis; abi bijušie leģionāri un skolas biedri jau no Kuldīgas, Latvijā. Vēlāk 304. istabas brālīgajam pulciņam pievienojās Leonīds Zariņš.

17. aprīlī es eju pie medicīnas fakultātes dekāna profesora Nikolaja Vētras. Profesors ir stalts, slaids kungs ar sirmiem matiem un brillēm. Caurskatījis manu ģimnāzijas gatavības apliecību un izprašņājis mani par manu vēlēšanos studēt medicīnu, viņš dod atļauju uzsākt studijas. Pēc pāris dienām saņemu studiju grāmatiņu un studenta karti Nr. 1666.

Pirmā lekcija mani satriec – lietuviešu lektora vācu valodas izruna ir tik vāja, ka grūti teikto saprast. Visi cītīgi pieraksta, cik iespējams, teikto un uz tāfeles rakstīto, jo drukātu mācību grāmatu nav. Vēlāk izrādās, lielais vairums lektoru ir elokventi un labi pārvalda vācu valodu (kura universitātē ir oficiālā mācību valoda), un lekciju piezīmes pirms kolokvija vai eksāmena var aizņemties no kāda veiklāka rakstītāja. Medicīnas studentiem ir īpaša piepūle – dažas lekcijas un preparātu demon­strēšana anatomijā notiek Hamburgas Universitātē, un jātērē laiks un nauda vilcieniem. Toties Hamburgas Universitātes anatomikumā ir plašs, lielisks anatomijas preparātu muzejs.

Praktiskie darbi anatomijā notiek kādā no BU ēkām. Tos vada lektors Nikolajs Caune – jau^­neklīgs, tumšmatains vīrs ar raga brillēm, kopā ar subasistentiem. Istabā nāsīs iecērt nepārprotama, bet paciešama formalīna dvinga. Uz katra galda guļ kāda formalīnā marinēta cilvēka ķermeņa daļa un ap tiem, ar pinceti vai skalpeli rokā, sasēduši, ķiteļos tērpti, medicīnas studenti. Tie noskaidro un iegaumē muskuļu lokalizāciju un saistību un sarežģīto, bet brīnišķīgi simetrisko nervu un asinsvadu tīklu. Lektors Caune ir talantīgs zīmētājs, un gar sienām, kā lieli plakāti, karājas viņa zīmēti, krāsaini un detalizēti cilvēka anatomijas attēli, kuri palīdz orientēties preparātā. Viņš arī ar saviem asistentiem apstaigā galdus un pamāca, kur vajadzīgs.

Lekcijas un praktiskie darbi histoloģijā notiek Hamburgas Universitātē, Ependorfā (Eppendorf) – lielā, gaišā telpā. Uz gariem galdiem kā zaldāti stāv rindā mikroskopi – pietiek visiem un tad vēl paliek pāri. Pie katra mikroskopa nolikti preparāti – plāna, zili un sarkani krāsota cilvēka audu šķēlīte uz stikla plāksnītes. Skatoties mikroskopā, paveras neiedomājami brīnumskaista pasaule – šūnas, saistaudi, asins vadi un nervi glīti sakārtoti mērķtiecīgā uzbūvē. Lektors P. Buinauskas ir jauns, asprātīgs, dažkārt sarkastisks, bet iedvesmojošs. Saka, ka eksperimentējot fizioloģijā ar trusīšiem. Man histoloģija patīk!

Mani arī fascinē praktiskie darbi ķīmijā. Pažobelē iekārtotā laboratorija ir kā noslēpumaina alķīmiķu ligzda. Dienas gaisma pūlas ieplūst pa nedaudzajiem jumta logiem. Telpā manāma sēra un citu ķimikāliju smaka. Uz soliem novietotas mēģenes, pipetes, piltuves un menzūras. Pie soliem plauktos stāv sarindotas stikla pudeles un burkas ar dažādu krāsu šķidrumiem un pulveriem. Šur tur klusi šņāc iedegts Bunsena deglis.

Katram praktiskajam darbam iedod mēģenē šķīdumu ķīmiskai analīzei. Mans uzdevums ir noskaidrot, no kādiem ķīmiskiem elementiem, katjoniem un anjoniem, šķīdums sastāv. Norise ir ļoti saistoša, kā detektīvam nozieguma atklāšanā, pielietojot dažādas ķīmiskās reakcijas un metodes (piemēram, nātrijs krāso liesmu spilgti dzeltenu, kālijs – ceriņkrāsā). Ne vienmēr visus vainīgos jonus izdodas atrast, un tad ir visa analīze jāatkārto. Šķīdumus analīzēm sakombinē lektors J. Menģelis vai viņa asistenti. Menģelis ir laipns, bet vienmēr nopietns, nesmaidīgs vīrs. Kādu dienu viņu atrada mirušu universitātes teritorijā, mauriņā uz segas – viņš bija aizņēmies no laboratorijas ciānkāliju (potassium cyanide)...

Fizioloģiju pasniedz lektors, dakteris K. Adamsons – kustīgs, ļoti runīgs, apaļīgs, plikpaurains kungs pusmūža gados, kurš labi pārzina savu priekšmetu un prot to lieliski izskaidrot. Tikai tagad es apjēdzu, cik neiedomājami sarežģītas, bet būtībā elegantas un saskanīgas ir norises, kuras darbina cilvēka ķermeņa muskuļu, asins cirkulācijas, nervu, maņu, gremošanas, elpošanas, vielu maiņas un citu orgānu sistēmas. Lektoram īpaši patīk stāstīt par dzimumorgānu fizioloģiju, un viņš bieži lekcijās aizklīst uz šo tematu. Tad viņš kļūst saviļņots, kā gardēdis pie eksotiskas maltītes. Kādu rītu eju uz lekciju ēku Aula Magna uz normāli ieplānoto fizioloģijas lekciju un gandrīz netieku iekšā lekcijas telpā; tā ir stāvgrūdām pilna ar mana kursa un man nepazīstamiem, acīmredzot citu fakultāšu studentiem! Lekcijas temats – dzimumakta fizioloģija...

1948. gada 2. jūlijā gandrīz visi studenti aizbrauc uz divu nedēļu vasaras nometni Timmendorfas jūrmalā (Timmendorfer Strand), pie Baltijas jūras, ziemeļrietumos no Travemindes (Travemünde), kuru rīko YMCA, bet es palieku mājās, lai sagatavotos eksāmenam anatomijā. Apstākļi mācībām piemēroti: anatomikumā un bibliotēkā nav neviena studenta. 8. jūlijā eksāmenu nolieku pie profesora Šulca.

Turpinājums JG288

Pirmā dzīvokļu bloka 309. istaba Andreja Jagara skice

 

Atmiņas par Baltijas Universitāti Pinebergā publicētas arī interneta laikrakstā Latvietis, 422 (2016.6.VIII)