JAUNIZDEVUMU APSKATS

 

Egona Līva piemiņas galveno balvu un prēmiju saņēmusi grāmatas Virsnieku sievas autore Andra Manfelde.

 

LATVIEŠI CITVALODĀS

Jāņa Joņeva lielu ievērību izpelnījušais romāns Jelgava 94 tulkots arī igauņu valodā (tulk. Mikk Grins).

Aijovas (Iowa) Universitātes profesore, kas māca radošo rakstīšanu, Inara Verzemnieks grāmatā Among the Living and the Dead meklē ceļu atpakaļ uz savām saknēm Latvijā, veidojot stāstu no atmiņu fragmentiem, ko viņai stāstījusi vecmāmiņa. (Skat. recenziju 64. lpp.)

 

DZEJA

Knuta Skujenieka dzejoļi ir ne tikai tulkoti daudzās valodās, bet ir izmantoti arī dziesmās, un Māris Salējs krājumā Divreiz dzimusī dzeja sakopojis Skujenieka dzejoļus, kurus savā mūzikā ir iekļāvuši latviešu komponisti.

Mūziķis un dzejnieks Guntars Račs 2017. gadu sāka ar apņemšanos katru dienu sarakstīt vismaz vienu dzejoli un to publicēt Facebook profilā, bet tā kā dzejoļi izpelnījās milzu atzinību, tad viņš nolēma to izdot grāmatā. Tā nu pie lasītājiem nonāk krājuma 365 1. daļa, otrā daļa jāgaida pēc 31. decembra, kad būs apņemšanās piepildīta pilnībā.

Kristas Annas Belševicas pirmais dzejoļu krājums Medījot dzīvi izceļas ar domas dziļumu un emocionālo spēku.

Ekstravagantais dzejas un prozas autors Edvīns Tauriņš 80 gadu jubilejas priekšvakarā izdevis dzejas grāmatu Rožlaukums, kurā sakopota dzeja un liriskas noveles.

 

PROZA

Jaunās Gaitas redakcijas kolēģijas locekle un daudzu grāmatu recenziju un rakstu autore Lāsma Gaitniece savu pirmo daiļliteratūras darbu Vasarnīca Pārdaugavā velta savas radinieces – civilās aviācijas pilotes Austrālijā Valdas Ošs-Lamondes (1935-1968) piemiņai.

Uz pag. gs. deviņdesmito gadu fona Arno Jundze radījis spriedzes romānu Sarkanais dzīvsudrabs, kurā ļautiņi dzenas pakaļ padomju izlūkdienestu iztēlē radītam sarkanam dzīvsudrabam – brīnumvielai, kas garantētu tā īpašniekam pasaules kundzību.

Pauls Bankovskis, stāstu krājumu Kur palika saimnieks? veltot lieliem, jau gandrīz pieaugušiem bērniem, nolēmis paskatīties uz 20. gs. dramatiskiem Latvijas vēstures notikumiem un mūsdienu pasaules izaicinājumiem ar dzīvnieka acīm.

Austrālijā dzīvojošā rakstniece un māksliniece, jaungaitniekiem labi pazīstamā Lidija Dombrovska jaunākajā grāmatā Alkas liek lietā savus talantus, ar vārdiem gleznojot kaimiņu un paziņu portretus un dzīves situācijas.

Karīna Račko ar erotisko romānu Saplēstās mežģīnes sagrāvusi mītu par latvisko kautrīgumu, atklāti un drosmīgi rakstot par sieviešu un vīriešu slēptākajām vēlmēm.

 

DAŽĀDA SATURA

Vēsturnieka un Naukšēnu bērnu nama kādreizējā audzēkņa Jāņa Riekstiņa grāmata Boļševiku terora bāreņi. 1918-1938 ir skaudrs vēstījums par to, kā daudzi bērni nežēlīgā terora laikā kļuva par bāreņiem un režīma upuriem.

Grāmatā „Kosmopolītu“ lieta un Aleksandrs Čaks Silvija Radzobe, balstoties uz arhīvu, muzeju fondu, bibliotēku materiāliem un publikācijām presē, kā arī Aleksandra Čaka laikabiedru intervijām, atklāj komunistiskās partijas iniciētās 1949. gada teātra kritiķu – „kosmopolītu“ kampaņas patieso būtību un tās lomu dzejnieka dzīvē un priekšlaicīgajā nāvē.

Jāņa Jaunsudrabiņa 140. jubilejas gadā literatūrzinātniece Lūcija Ķuzāne izdevusi 1986. gadā publicētās grāmatas Saule mūžam mana papildinātu izdevumu, šoreiz bez cenzūras svītrojumiem un labojumiem, papildinātu ar jauniem faktiem un fotovēsturnieka Pētera Korsaka atlasītiem fotouzņēmumiem, izsekojot latviešu literatūras klasiķa Jaunsudrabiņa dzīvei.

Luānas Loinertes grāmata Filadelfija. Imants Mežaraups – dzīvē un mūzikā ir biogrāfisks vēstījums par komponistu, diriģentu, pedagogu un ērģelnieku Imantu Mežaraupu laikabiedru atmiņās.

Latvijas Universitātes profesore, Dr. philol. Ieva Kalniņa sastādījusi izcilā latviešu dramaturga Harija Gulbja Rakstu 1. sējumu – septiņas lugas, atzīmējot viņa 90 gadu jubileju.

Ingunas Baueres romāns Dieva riekšavā vēsta par pirmo ievērojamo latviešu būvmeistaru, lībiešu izcelsmes dzimtcilvēku Mārci Sārumu (1799-1859), kurš, kaut gan būvniecības prasmes apguva pašmācības ceļā, spēja gan izveidot ievērojamu amata meistaru skolu, gan pats būvēt staltās, skaistās Vidzemes luterāņu baznīcas – Drustos, Dzērbenē, Vecpiebalgā, Trikātā, Rūjienā, Smiltenē.

Rasmas Zariņas grāmatā Ostoņas lizeikas mada dvēseles prīcai iekļautas 8 lugas latgaliešu valodā, kuru darbība aptver laiku no 19. gs. 80. gadiem līdz mūsdienām.

 

TULKOJUMI

Pašreizējais latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Otavā Ilmārs Zvirgzds no krievu valodas tulkojis režisora, scenārista un tulkotāja Pāvela Sanajeva autobiogrāfisko darbu Apglabājiet mani aiz grīdlīstes – grāmatu, kas 2003. gadā izpelnījās milzu popularitāti un tika nominēta Bukera prēmijai.

Somijas diplomāts un bijušais Somijas vēstnieks Maskavā un Berlīnē Renē Nībergs (René Nyberg) autobiogrāfijā Pēdējais vilciens uz Maskavu (Viimeinen juna Moskovaan) atklāj savas mātes dzimtas pārdzīvoto kara un miera laikos (tulk. Anete Kona).

Zviedrijā dzīvojošās latvietes Ulrikas Kesteres pirmo bērnu grāmatu Vilda grannar (Nelūgtie viesi) ar brīnišķīgām ilustrācijām latviski tulkojis viņas tēvs Uldis Ķesteris.

Igauņu rakstnieces Vīvi Luikas (Viivi Luik) romāns Ēnu teātris (tulk. Rūta Karma) ir vairāk nekā tikai ceļojumu apraksts, tas rāda dzīvi kā svētceļojumu uz Romu.

 

 

Sagatavoja Vita Gaiķe