Jaunā Gaita nr. 292. Pavasaris 2018
V E Ļ I E M P I E V I E N O J A S
2018.24.I
Aivars Freimanis, dz. 1936.08.II Jelgavā. Kinorežisors un rakstnieks, galvenokārt zināms ar savām leģendārajām filmām Dzīvīte, Puika un Ābols upē, pērngad ar Katlu pieteicis sevi vēsturisko romānu žanrā, aptverot laiku no 2. Pasaules kara beigu posma līdz mūsdienu realitātei, kurā joprojām redzamas kara atstātās rētas.
2018.19.I
Uldis Ivars Grava, dz. 1938.1.IV Liepājā, m. Rīgā. Gandrīz visu galveno trimdas organizāciju kādreizējais vadītājs, vēlāk Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors, politiskās partijas „Jaunais laiks” ģenerālsekretārs, Liepājas domes deputāts, Saeimas deputāts. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.2017.12.XII
Indra Gubiņa, dz. Bencone, dz. 1927.8.VIII Līvbērzē, m. Toronto. Dzejniece, rakstniece, ilggadēja laikraksta Latvija Amerikā līdzstrādniece, ar referātiem vai savu darbu lasījumiem piedalījusies kultūras sarīkojumos Kanādā, ASV, Anglijā, Austrālijā, Vācijā, Venecuēlā, Gotlandē un Latvijā.2017.13.XI
Valdis Bisenieks, dz. 1928. Rīgā, m. Rīgā. Dzejnieks, atdzejotājs, filoloģijas zinātņu doktors. Latviski tulkojis daudz pasaules klasiskās literatūras darbu, tostarp Šillera dzejoli „Oda priekam”, kas tagad ir Eiropas Savienības himna. Tā beidzas vārdiem: „Visi ļaudis kļūs nu brāļi, Kad tavs spārns tiem pāri slīd.”2017.30.VIII
Marta Cakare, dz. Lamberte,
dz. 1920.22.V Kurskā, Krievijā, m. Oak Park, Ilinojā, ASV. Dziedātāja, skolotāja, žēlsirdīgā māsa, garīgo dziesmu dzejniece. Zviedrijā pēc kara iesaistījās krieviem izdodamo leģionāru glābšanas darbā. Nonākot ASV, darbojās Krišjāņa Barona latviešu skolā Čikāgā un Latviešu centrā Garezers.2017.20.IV
Tālivaldis Edvīns Kronbergs,
dz. 1930.23.II Rīgā, m. Toronto. Tālivaldis Kronbergs bija viens no Latviešu Nacionālās Jaunatnes Apvienības Kanādā (LNJAK) dibinātājiem un pirmais priekšsēdis (1954-1957), Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā (LNAK) padomes loceklis (1954-1955), LNAK valdes loceklis (1955-1969), ilggadējs LNAK priekšsēdis un PBLA valdes loceklis (1969-1997), Kanādas Baltiešu federācijas loceklis. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Studējis grāmatvedību un 1970-1980-os gados bija Ontario Provinces bankas Toronto nodaļas direktors.2017.17.IV
Julieta Rumberga, dz. 1926.20.IV Pļaviņās, m. Grandrapidā, ASV. Literāte, skolotāja, sabiedriska un kultūras darbiniece, žurnāla Treji Vārti redaktore un izdevēja. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
A t z i n ī b a s
Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda gadskārtējā balva – pārmaiņus literatūrā un mākslā ārzemēs dzīvojošiem latviešu rakstniekiem un māksliniekiem – 2017. gadā piešķirta rakstniecei Aijovas universitātes (ASV) profesorei Inārai Vērzemniecei, atzīstot viņas grāmatu Among the Living and the Dead (Starp dzīvajiem un mirušajiem, angļu val.) par labāko pēdējos 4 gados. (Skat. recenziju JG291).
Nopelnu krusts Latvijas Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdim Valteram Nollendorfam: Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers 2017.7.XII viņam piešķīris Vācijas Federatīvās republikas ordeņa „Par nopelniem” 1. šķiras Nopelnu krustu (Bundesverdienstkreutz, 1. Klasse). Apbalvojums piešķirts atzinībā par īpašiem nopelniem Vācijas Federatīvās republikas labā – izcilu ieguldījumu latviešu un vāciešu savstarpējā izpratnē un viņus vienojošā vēsturē. Nopelnu krustu Nollendorfam pasniedza Vācijas vēstnieks Rīgā Rolfs Schütte.
Krišjāņa Barona prēmija (PBLA apbalvojumi 2017) rakstniecei un žurnālistei, mākslas zinātniecei, ALMA biedrei Eleonorai Šturmai par izcilu veikumu kultūras notikumu dokumentācijā, par rakstu sēriju laikrakstā Laiks - „Kultūržurnālistes piezīmes no Ņujorkas".
Kārļa Dziļlejas fonds 2017.9.XII apbalvojis sekojošos Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes maģistrantūras studentu zinātniskos darbus:
1) Lienei Kāpostai par semestra darbu „Vientulība Kārļa Zariņa stāstos”. (Zin. vad. prof. Ieva Kalniņa.)
2) Atrūram Skutelim (galvenā prēmija) par darbu „Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920-1940): žanra poētika”. (Zin. vad. Līga Ulberte.)
3) Signei Raudivei (veicināšanas prēmija) par darbu „Jaunie autori latviešu padomju literatūrā: literārās darbības sākums totalitārā režīma apstākļos (1945-1956)”. (Zin. vad. prof. Ieva Kalniņa.)
Latvijas Zinātņu akadēmija kā 2017. gada nozīmīgākos zinātnes sasniegumus izvirzījusi 12 dažādu zinātnes jomu zinātnieku veikumus. Starp tiem sekojošie trīs ir humanitārās zinātnēs:
1) LU profesora Dr. art. Valda Muktupāvela pētījums un monogrāfija Tautas mūzikas instrumenti Latvijā.
2) LU profesores Dr. philol. Māras Grudules pētījums un monogrāfija Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos.
3) Dr. h. c. philol. Gundegas Grīnumas pētījums apkopots grāmatā Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni.
Jaunās Gaitas
G r ā m a t a s
Apgāds „Mansards” uzsācis dzejnieka un rakstnieka Māra Čaklā (1940-2003) kopoto rakstu izdošanu, laižot klajā pirmo sējumu. To sastādījusi literatūrzinātniece Dzidra Vārdaune, apkopoti dzejnieka dzīves agrīnā posma (1960-1973) darbi. Sējums ietver arī līdz šim neizdoto dzejoļu krājumu Gribu pamosties dzīvs, kā arī šajā laikposmā rakstītās vēstules Imantam Auziņam, Intai Čaklajai, Knutam Skujeniekam, Veltai Tomai un citiem.
Izdevniecībā „Domas spēks” iznācis dubultaģenta Imanta Lešinska (1931-1985) memuārs Starp divām pasaulēm. Ar virsrakstu Kalpības gadi to turpinājumos publicēja ASV latviešu laikrakstā Laiks (1979.11.VII-1980.24.IX). Vēlāk tas bija pieejams interneta adresē: http//www.latvietislatvija.com/kalpības_gadi-1.pdf. Padomju laikos Lešinskis bija propagandas laikraksta Dzimtenes Balss redaktors un čekas komitejas „Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs” vadošs darbinieks, kurš 1978. gadā Ņujorkā pārbēga ASV aizsardzībā. Pēc viņa nāves atklājies, ka jau kopš 1960. gada viņš sadarbojies ar ASV slepeno dienestu CIA (Centrālā izlūkošanas pārvalde – „CIP”) ASV interesēs. Jaunajā grāmatā latviskā tulkojumā ietilpināta arī sinopse un pirmās nodaļas fragmenti no iesāktas, bet nekad nepabeigtas un nepublicētas grāmatas angļu valodā.
Apgāda „Dienas Grāmata” vēstures romānu sērijā „Mēs. Latvija. XX gadsimts” iznākusi 12. grāmata (kopš iedibināšanas 2013. gadā) – Arno Jundzes Sarkanais dzīvsudrabs. (Skat. Lāsmas Gaitnieces recenziju šai numurā.) Rakstniece Gundega Repše par šo romānu izteikusies: „Deviņdesmito gadu liecinieki atbildēs katrs sev pats, bet jaunāki lasītāji tiks atalgoti ar vēsturi kā piedzīvojumu.” (No izdevniecības promocijas raksta.)
Vācijā Bīlefeldē apgādā „Aisthesis Verlag”, sadarbībā ar Latvijas Universitātes iznākusi Rūdolfa Blaumaņa darbu apkopojums Frost im Frühling (Salna pavasarī). Grāmatā apkopoti 17 Blaumaņa vācu valodā rakstīti vai paša autora vāciski tulkoti stāsti un noveles.
Gandrīz vienlaicīgi pērnā gada nogalē iznākuši divi Andreja Pumpura eposa Lāčplēsis tulkojumi spāņu valodā, abi bilingvāli – līdztekus spāņu un latviešu valodās. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds izdevis pilna teksta izdevumu (Poema épico letón Lāčplēsis el doscoyuntaosos), bet apgāds „Mansards” sadarbībā ar Spānijas vēstniecību – bērniem domātu Imanta Lasmaņa sagatavotu Lāčplēša pārstāstu (Lāčplēsis/stāsti bērniem/ contado a los nińos), ar Dr. Vairas Vīķes-Freibergas ievadu un spāņu ilustratora Pablo Auladeļa (Auladell) ilustrācijām. LU izdevumu papildina glosārijs (kas spāniski skaidro, ko latviešiem nozīmē Līgo, Pērkons, Burtnieks, Kangars, utml.) un zinātniskas apceres. Tulkojumu veicis spāņu literāts Peress Sančess (Miguel Ángel Pérez Sánchez), kurš piedalījies arī „Mansarda” izdevuma tulkošanas pārraudzībā, kopā ar prof. Allu Placinsku. Viņu vadībā strādājusi deviņu tulkotāju grupa no LU Humanitāro zinātņu fakultātes.
Itālijā, Milānas izdevniecībā „Iperboea” izdots Zigmunda Skujiņa (1926) romāns Miesas krāsas domino itāļu valodā, Margaritas Karbonaro (Margherita Carbonaro) tulkojumā. Skujiņa darbi jau tulkoti vācu, angļu, zviedru, krievu, bulgāru, čehu, slovāku, ungāru u.c. valodās.
ASV dzimusī latviešu rakstniece Rita Laima 2017. gada beigās viesojās Latvijā, lai iepazīstinātu lasītājus ar savu pirmo grāmatu Skylarks and Rebels angļu valodā, kas stāsta par viņas dzīvi Padomju Latvijā no 1982. līdz 1999. gadam. Skat. recenziju 58. lpp.
Austrālijas latviešu žurnālists Pēteris Greste grāmatā The First Casualty apraksta savus piedzīvojumus Ēģiptē, kur viņš tika apcietināts, kā arī pieredzi darbā nemiera frontēs Afganistānā, Irākā un Somālijā.
Viena no Latvijas slavenākajiem spāņu valodas pazinējiem Leona Brieža dzejas grāmata Vēlīnais vēstnesis (El Mensajero tardío) (tulk. Raquel Garcia Barobs) ir pirmais no latviešu uz spāņu valodu tulkotais dzejas izdevums, kas izdots Spānijā.
Režisora Alvja Hermaņa Dienasgrāmata tulkota arī krievu valodā (tulk. Olga Pētersone).
Imanta Ziedoņa fonds „Viegli” laidis klajā grāmatu angļu valodā The 1001st Blackish-Blue Night, kur sakopoti 33 dzejoļi, kas izskan visos trīs „Viegli” mūzikas albumos latviešu valodā.
Klajā laists dzejnieka Imanta Auziņa pēdējais dzejoļu krājums Klusums nav mēmums, kuru dzejnieks pats sakārtojis pirms savas aiziešanas mūžībā 2013. gadā un kurā iekļauti gan dzejnieka pēdējos dzīves gados tapušie dzejoļi, gan atdzejojumi, kurus viņš uzskatīja par nozīmīgiem savā daiļradē.
10. Latgalistikas konferences ietvaros savu ceļu pie lasītājiem uzsāka dzejoļu krājums PISTACEJIS, kura autors ir Raibīs jeb Oskars Orlovs, un viņš atzīst, ka krājumā dzeja apvienota ar viņa piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
Klajā nācis jaunās rakstnieces Lauras Dreižes nu jau astotais romāns ar mīklainu nosaukumu Tā runāja Zosu māte, kas turpina rakstnieces iecienīto fantāzijas žanru un par kura pamatu autore izmantojusi ķeltu mītus un leģendas, ievērpjot tos mūsdienīgā sižetā.
Mākslinieka Aivara Vilipsōna Ārprātija piedzīvojumus literāri apdarinājusi rakstniece Nora Ikstena, tos rotā Vilipsōna grafikas un tie tiek dēvēti par „mākslinieka tapšanas stāstu“.
Dace Judina
Kinorežisores, žurnālistes un esejistes Vijas Beinertes eseju krājums izdots ar virsrakstu Vārdi un klusums.
Nu lasītājiem ir pieejama Imanta Ziedoņa dienasgrāmata No patikšanas uz patikšanu, ko viņš rakstījis, gatavojoties 2005. gada Zvaigznes dienai, kurā viņš vēlējies to nolasīt. Tomēr veselības problēmu dēļ viņš šo dienasgrāmatu nekad tā arī nenolasīja.
Latvijas simtgades gadā iedvesmoties priekam un laimei aicina Dace Rukšāne kopā ar daudziem palīgiem, sastādot grāmatu Latviskais laimes kods, kas radusies, aptaujājot un ieklausoties cilvēkos, kas dalījās ar saviem stāstiem un iesūtīja fotogrāfijas ar saviem laimes mirkļiem.
Lāsma Gaitniece
Eiropas Parlamenta deputāte un bijusī Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete grāmatā Cinītis atskatās uz Latvijas diplomātiskā dienesta izaugsmi kopš 1990. gada un savu personīgo pieredzi, piedaloties tā attīstībā. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2017.
Ingunas Cepītes
Ēriks Hānbergs
Dr. art. Jāņa Kalnača pētījumā Rīgas dzīvokļu „likumīgā” izlaupīšana. 1944-1949 apskatīts, kas notika ar tūkstošiem 1944. gada vasaras beigās un rudenī bēgļu gaitās devušos rīdzinieku mājās un dzīvokļos atstāto iedzīvi (tostarp mākslas darbiem), ko okupācijas vara atzina par „bezsaimnieka mantu“, kā arī mēģināts izsekot mākslas darbu un kolekciju likteņiem.
Grāmatā Bērnība aiz Urāliem autors Arvīds Priednieks sakopojis atmiņas par bērnībā piedzīvoto Sibīrijā, uz kurieni krievu okupācijas vara viņu izsūtīja kopā ar māti un diviem brāļiem no Cēsu apriņķa Ogres pagasta.
Autobiogrāfiskajā romānā Pieci pirksti aizsākto tēmu Māra Zālīte turpina savā jaunākajā grāmatā Paradīzes putni, skatot vienu no smagākajiem mūsu valsts vēstures posmiem ar desmitgadīga bērna acīm.
Rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš, kas militārās karjeras beigās pievērsies politiskai darbībai, izdevis jau otru grāmatu, kas veltīta Latvijas simtgadei, No lauku puikas līdz ģenerālim, atainojot savas dzimtas gaitas un vienlaikus parādot dažādus notikumus Latvijas vēsturē.
LU Vēstures un filozofijas fakultātes absolventa Mg. hist. Alvja Marcinkēviča pētījumā par Ukrainas krīzes cēloņiem un Krievijas agresijas motīviem Ukrainas krīze: Divgalvainā ērgļa impērijas trieciens trāpīgi norādīts uz trim krīzes līmeņiem: Krievijas agresijas pret Ukrainu radīto triecienu Maskavas un Kijevas attiecībām, triecienu Krievijas un Rietumu attiecībām un uz šīs krīzes radīto triecienu Eiropas drošības arhitektūrai.
Habilitētais filoloģijas doktors LZA akadēmiķis Viktors Hausmanis, kas jau ilgus gadus darbojas ar Anšlava Eglīša personības un daiļrades pētniecību, izdevis grāmatu Anšlava Eglīša vēstules teātriniekiem, ko veido V. Hausmaņa ievads, nodaļa „Vēstules Osvaldam Uršteinam”, ko ievada sastādītāja stāstījums par O. Uršteinu, pēc tam ar V. Hausmaņa ievadu Laimonim Siliņam adresēto vēstuļu nodaļa un grāmatas sastādītājam adresētās daudzveidīgās vēstules.
Pie lasītājiem devies pirtnieces Gitas Balodes sastādītais un uzrakstītais tautasdziesmu krājums Dieviņš sēja magonītes, kurā runāts par sadzīvi, nodarbošanos, savstarpējām attiecībām un daudzām citām tēmām.
Rakstniece, tulkotāja, humanitāro zinātņu doktore Lilija Berzinska izdevusi grāmatu Pasaules centrs. Pasaka pieaugušajiem, ar pašas autores ilustrācijām.
Maija Laukmane
Svinot Somijas neatkarības simtgadi, latviešu lasītāji tiek iepazīstināti ar vairākiem izciliem somu rakstniekiem, un tagad pienākusi kārta rakstnieces Johannas Sinisalo romānam Saules kodols (Auringon ydin) (tulk. Maima Grīnberga), kas aizsāk jaunu literatūras žanru, ko literatūrzinātnieki sauc par somu savādību žanru jeb hibrīdžanru, un kurā, apvienojot somu melanholijas izpausmi, ziemeļzemju leģendas un mitoloģiju, rādīta biedējoši pārvērsta Somija, kuras pilsoņi tiek selekcionēti un stingri kontrolēti.
Latviešu valodā iznākusi pasaulslavenā rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Gintera Grasa (Günter Grass) pēdējā grāmata Par beidzamību (Vonne Endlichkait, 2015). Tulkotāja Silvija Brice, kas tulkojusi visas viņa grāmatas, šo grāmatu apzīmē kā „Gintera Grasa atvadas - tik pašironiskas un gaišas, kādas varēja izdoties vienīgi viņam“.
Poētiskais romāns Skugabalds. Ēnu lapsa ir pirmais no islandiešu rakstnieka Sjouna (Sjón) daiļdarbiem, kas tulkots latviešu valodā (tulk. Dens Dimiņš).
Zviedrijā dzīvojošie rakstnieki Alexandra Coelho Ahndoril un Alexander Ahndoril, kuri slēpjas zem pseidonīma Lars Kepler, inspektora Jona Linnas piedzīvojumu sērijas otrā kriminālromānā Paganīni līgums (Paganinikontrakte) (tulk. Jānis Rozenbergs un Ieva Pudure) šķetina vairākas slepkavības, kas beigās aizved uz Rīgas jūras līci.
Kārļa Vērdiņa sastādījumā un atdzejojumā izdota amerikāņu dzejnieces Emīlijas Dikinsones (Emily Dickinson, 1830-1886) bilingvālā dzejas izlase Āboliņš un bite / One Clover, & a Bee.
D a ž ā d i
Divi mākslinieka Romana Sutas (1896-1944) apgleznoti porcelāna šķīvji kopš 2016. gada atrodas Losandželosas mākslas muzejā – „Vakarēdiens” un „Kurzemes vēži”. Par to pastāsta to dāvinātāja Lelde Gilmane, kuŗas tēvs, dzejnieks un mūziķis Eduards Patvaldnieks tos no ģimenes dzīvokļa
Topošās spēlfilmas „Dvēseļu putenis” veidotāji ir uzstādījuši jaunu interneta vietni <www.dveseluputenis.lv>, kurā apkopoti vēsturiski materiāli par latviešu strēlniekiem laikposmā 1914-1921. Tur paskaidrots: „Uz laika skalas apkopti šī perioda nozīmīgākie notikumi un kaujas. [..] Pastarpus šiem notikumiem iespējams izsekot A. Grīna romāna sižetam un galvenā varoņa Artūra piedzīvotajam.”
Sakarā ar viņa 130 g. jubileju, uz pērnajiem Ziemassvētkiem Latvijas Pasts izdeva trīs pastmarkas ar ievērojamā latviešu mākslinieka un bērnu grāmatu ilustratora Alberta Kronenberga (1887-1958) darbu attēliem. (Par Kronenbergu skat. vairākus rakstus JG163-164 (1987) un JG290.)
Īsziņas „Dažos
Vārdos” salika Vita Gaiķe, Maija Meirāne, Juris Šlesers, un Linda Treija
