Jaunā Gaita nr. 293. Vasara 2018

 

Veļu ceļā

2018.17.III

Tālivaldis Deksnis, dz. 1946.27.X Aizputē. Ērģelnieks, ērģeļu restaurators un ērģeļbūves eksperts. Absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kopš 1984. gada viens no Rīgas Doma koncertērģelniekiem un Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks, ilgus gadus ērģeļu klases profesors un vadītājs. Apbalvots ar Latvijas Komponistu savienības balvu (1986), Lielo Mūzika balvu (1996), Latviešu mūzikas balvu (2007) un Triju Zvaigžņu ordeni (2007).

2018.13.II

Irēna Lagzdiņa, dz. 1936.26.VII. Teātra un filmu kritiķe, aktieru biogrāfe. Jaunībā ir medicīnas māsa, bet 1959. gadā sāk mācīties Dailes teātra 3. studijā, visu mūžu velta teātra mākslinieku radošā darba analīzei. Sarakstījusi grāmatas par aktieriem Olgu Dreģi un Pēteri Liepiņu (skat. zemāk).

 

2018.14.IV

Valters Lindbergs, dz.1959, Washington, D.C. Gleznotājs. Maģistra grādu mākslā ieguvis Prata institūtā Ņujorkā, 1983. Mākslā viņu interesē gan neparasti parasto priekšmetu salikumi, gan sapņos redzēta nerealitāte. Viņa māksla tiek raksturota kā maģisks sirreālisms. Pēdējos 25 gadus dzīvoja Francijā, kur aktīvi piedalījās Francijas latviešu sabiedrībā. Kopā ar sievu Emmanuelle Becker vadīja DUO DESIGN aģentūru, kuru pasūtījumu klāstā bija arī Latvijas Okupācijas muzeja izstādes „Latvija atgriežas brīvajā pasaulē” sagatavošana Washington, D.C., 2002.

 

Atzinības

9. martā Latvijas Nacionālajā operā tika paziņoti „Lielās mūzikas balvas 2017” laureāti astoņās kategorijās. Šī balva ir augstākais valsts apbalvojums profesionālā mūzikā, kuru piešķir, lai novērtētu aizvadītā gada izcilākos notikumus Latvijas mūzikā. Septiņas balvas ir par sasniegumiem specifiskās kategorijās, astotā ir par mūža ieguldījumu. To saņēma komponists Romualds Kalsons. Katergorijā „Gada mūziķis” – ērģelniece Iveta Apkalna. „Gada jaundarbs” – Krista Auznieka kompozīcija „Uguns un roze”. „Par izcilu sniegumu gada garumā” – orķestris „Rīga”. „Par izcilu darbu ansamblī” – klavesīniste Ieva Saliete. „Gada labākais koncerts” – 25. Starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanas koncerts, kurā uzstājās Liepājas simfoniskais orķestris un solisti. „Gada uzvedums” – Osvaldo Golihova operas „Ainadamar” iestudējums Cēsu pils parka estrādē. „Gada jaunais mākslinieks” – traversflautiste Maija Kļaviņa.

 

19. martā Valmieras Drāmas teātrī jau ceturto gadu pasniegta Krodera balva, ko šogad iegūst režisors Viesturs Kairišs. Balvu piešķir Krodera fonds, dibināts 2014. gadā, godinot režisoru Oļģertu Kroderu (1921-2012), un balva ik gadu tiek pasniegta Valmieras teātrī – „par spilgtu veikumu sezonas garumā”. Kairišs to saņēmis „par pārgalvību, hibridizējot drāmu un mūziku, un drosmi, runājot par varas un Latvijas nesatikšanos”. Pēc Valmieras teātra ziņojuma, balvas pasniegšana notikusi „asprātīgā un teatrālā atmosfērā, klātesot visu Latvijas teātru aktieriem”.

 

10. aprīlī Londonas Grāmatu tirgū, katra savā kategorijā izcilības balvas saņēma Latvijas Nacionālā bibliotēka un grāmatu apgādi „Dienas Grāmata” un „Zvaigzne ABC”. LNB atzīta par „Gada bibliotēku”, konkurējot ar izcilām bibliotēkām Norvēģijā, Dānijā un Brazīlijā. „Dienas Grāmata” uzvarēja kategorijā „Baltijas valstu pieaugušo literatūras izdevējs”, un „Zvaigzne ABC” – kategorijā „Baltijas valsts mācību grāmatu izdevējs”.

 

Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu saņem literatūrpētniece Līvija Volkova, par viņas ieguldījumu Eduarda Veidenbauma un Rūdolfa Blaumaņa literārā devuma pētniecībā.

 

2018. gada Ērika Raistera piemiņas fonda balvas laureāte ir Dienvidkalifornijas Latviešu Informācijas Biļetena ilggadējā redaktore, avīzes Laiks galvenā redaktore (1998-2002), apgāda „Astra” Losandželosā dibinātāja un vadītāja, tulkotāja, literārā konsultante, korrektore un sieviete ar veselīgu humora izjūtu, Astra Moora.

 

 

Grāmatas

Kaut novēloti, jāatzīmē pirms gada iznākusī grāmata Amor vincit omnia. Konstantīns Karulis dzīvē un darbos. (Rīga: Zinātne, 2017, 352 lpp.) Sastādītāja Janīna Kursīte. Grāmata veltīta šī valodnieka, folklorista, literāta, literatūrvēsturnieka, pedagoga un jurista dzīves stāstam. 2015. gadā, sakarā ar K. Karuļa (1915-1997) 100. gadu atceri, LU Akadēmiskajā bibliotēkā notika konference ar latviešu vēsturnieku, filologu, juristu, pedagogu un sociologu piedalīšanos, dodot pamatu un vielu šim sējumam. Grāmatas latīniskais nosaukums, kas nozīmē „Mīlestība uzvar visu”, norāda uz traģēdiju Karuļu ģimenē, kad 2. pasaules kara rezultātā tā kļuva fiziski šķirta, bet mīlestībā turpinājās vienota.

 

Apgāds Cits Medijs pērn izdevis Tatjanas Žagares-Vītiņas biogrāfisku stāstu krājumu Neesam aizbēguši / Deviņi stāsti par atgriešanos Latvijā (285 lpp.). Stāsti veltīti dažādu paaudžu gan ārzemēs, gan Latvijā dzimušiem latviešiem, kuriem kopīga ir vēlēšanās saistīt savu dzīvi ar Latviju. Šie deviņi ir Dagnija Lācis, Sandra Kalve, Dace Aperāne, Dainis Rudzītis, Jānis Kukainis, Kārlis Lenšs, Uģis Gruntmanis, Kristīne Rizga un Pauls Raudseps.

 

1. novembrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā atvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktores Gundegas Grīnumas lieldarbu – Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni. (Apgāds Mansards, 968. lpp.) Autore Raiņa un Aspazijas daiļrades izpētei pievērsusies jau 1980-os gados. Politoloģes Vitas Matīsas vērtējumā, šis pētījums „ir nopietns pienesums ne tikai Raiņa un Aspazijas, bet arī Latvijas kultūras un vēstures pētniecībai. Reizē tas dod Latvijas lasītājam priekšstatu par to Šveici, kurā ne tikai Rainis un Aspazija, bet arī vesela Latvijas ideālistu paaudze dzīvoja starp 1905. gadu un Pirmā pasaules kara beigām.”

 

Pagājušā gada nogalē (kā izrādās, tad tuvu arī autores pašas mūža noslēgumam) apgādā Zvaigzne ABC iznākusi Irēnas Lagzdiņas grāmata Lidojošā zirga mugurā / Pēteris Liepiņš – par leģendāro Dailes teātra aktieri un režisoru, kura vispusīgais lomu spektrs sniedzas no Šerloka Holmsa līdz Ādolfam Hitleram un no Indrānu tēva līdz Jērādiņai.

 

Latvijas lauksaimnieku organizācija „Zemnieku saeima” šī gada sākumā izdevusi žurnālistes un publicistes Ilzes Būmanes-Grasmanes grāmatu Spēka maize (434 lpp.). Anotācijā autore pauž: „..lasīsiet par 133 zemnieku un uzņēmumu darbu, šo ģimeņu dzīvi. Taču galvenokārt [grāmata] stāsta par atjaunotās Latvijas valsts lauku atdzimšanu. Mazās saimniecības 20. g.s. 80. gadu beigās, sagandētas senču mājas – tāds bija sākums. Pagājuši gandrīz 20 gadi, tas ir laiks, kad izaug jauna paaudze, un patiesi – izskolojušies saimnieku dēli un meitas atgriežas vecāku saimniecībās vai dibina paši savas. Latvijas zemnieki šajā laikā mācējuši izveidot spēcīgas saimniecības, kas ražo eksporta preci, atkal esam atgriezušies Eiropas un pasaules tirgū.” Spriežam, ka grāmata sarakstīta pirms kādiem 10 gadiem, bet tā kā tēma turpina būt aktuāla, tad šogad publicēta. Biedrība „Zemnieku saeima” pārstāv mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, un gada sākumā tajā sastāvēja 786 biedri. (LETA 2018.9.III)

 

Apgāds Dienas Grāmata laidis klajā Māras Zālītes autobiogrāfiskā romāna Pieci pirksti (2013) turpinājumu Paradīzes putni (2018). Pirmajā grāmatā 5 gadus vecā Laura no dzimtās Sibīrijas tikko pārradusies vecāku dzimtenē, kamēr otrajā Laurai jau ir 10 gadi. Virsraksts atsaucas uz putniem, kas dzīvo vistu paradīzē Latvijas laukos 1960-os gados.

 

24. aprīlī LU Akadēmiskajā bibliotēkā atvēra atjaunotās Latvijas brīvvalsts pirmās vēstnieces Somijā (1991-1998) Annas Velēdas Žīgures jaunāko grāmatu Ziemeļzemes cēlā tauta. Somijas tēls latviešu presē1822-1945. (Apgāds Zinātne, 288 lpp.) Darbā apkopotas latviešu avīzēs atrodamās publikācijas par Somiju un somiem 1822-1945. Daļējam ieskatam toreiz vēl topošās grāmatas saturā, skat. „Ziemas karš – robežkonflikts?”, JG nr.280 (2015), <http://jaunagaita.net/jg280/JG280_Zigure.htm>.

Ar romānu Neredzamie populārā dzejniece, dramaturģe un prozaiķe Inga Gaile izmēģina spēkus detektīvžanrā.

 

Literatūrkritiķis Guntis Berelis ar krājuma Es nekad nerunāju muļķības desmit stāstiem cenšas izprovocēt lasītāju uz līdzdomāšanu, vienlaikus izklaidējot ar interesantiem sižetiem.

 

Aivars Kļavis aizsācis triloģiju Ceļš uz Nezināmo zemi, un tās pirmajā romānā Melnais akmens stāsta par mūsu zemes vēsturi pirms vairākiem tūkstošiem gadu, savijot to ar mūsdienām.

 

Literatūrzinātnieka Valda Rūmnieka atmiņu krājums par latviešu rakstniekiem, māksliniekiem un citām kultūras personībām 20. gs. 50.–70. gados Starp Mežaparku un Murjāņiem. Atmiņas, piedzīvojumi un pārdzīvojumi 1951-1980 iecerēts kā autobiogrāfijas pirmā daļa, kurā rakstnieks ataino savas bērnības un jaunības notikumus, kas risinājušies izteikti „literārā vidē”.

 

Ceļotāja Aināra Kadiša grāmata Sibīrijas piezīmes. Vitimas upes noslēpumi ne tikai dokumentē ceļojumu, bet dara to humora caurvītā, aizraujošā vēstījumā.

 

Latvijas dabas pieminekļu pētnieks un sargātājs Guntis Eniņš grāmatā Koki mājas nepamet sakopojis ziņas par Latvijas dižākajiem un svētākajiem kokiem, kas gadu gaitā kļuvuši varenāki, un savijis kopā veco dižkoku, māju un tiem līdzās dzīvojošo dzimtu likteņus.

 

Diriģents Imants Resnis grāmatā Kas ir latvieši/Who Are The Latvians ar smaidu pašiem par sevi vēsta par būšanām un nebūšanām Latvijā, par kapu un citiem svētkiem, par ēšanas paradumiem utt. Grāmatā Romāna Vitkovska karikatūras, kuras var izmantot kā pastkartes.

 

 

LATVIEŠI CITVALODĀS

 

Tapusi īpaša Aleksandra Čaka spilgtāko darbu un atdzejojumu izlase Uzburt mīlestību / The Enchantment of Love divās valodās – latviešu un angļu (tulk. Bitīte Vinklers), kas papildināta ar laikabiedru atmiņām un līdz šim nepublicētām fotogrāfijām.

 

Ar Kanādas vēstniecības Latvijā atbalstu izdots Knuta Skujenieka dzejas krājums angļu valodā All I Have Is Words (atdzejojusi Margita Gailītis).

 

Noras Ikstenas populārais romāns Mātes piens izdots angliski ar nosaukumu Soviet Milk (tulk. Margita Gailītis). Romāns ir pārtulkots jau krievu, ungāru, itāļu, igauņu un maķedoniešu valodā; zviedri to izdos kā Rūgto pienu.

 

 

PAR LATVIEŠIEM CITVALODĀS

 

2012. gadā pirmizdevumu piedzīvoja anarhisma vēstures pētnieka Filipa Rufa (Philip Ruff) grāmata Pa stāvu liesmu debesīs. Nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve Laura Gundara tulkojumā latviešu valodā, tagad klajā nācis šī darba pirmizdevums angļu valodā A Towering Flame. The Life & Times of Peter the Painter – ar rakstnieka Maika Koljera (Mike Collier) priekšvārdu, un tas ir pētījums par latviešu anarhistiem un dažādu it kā nesaistītu notikumu kopsakarībām, kas noteica 19. gs. beigu - 20. gs. sākuma situāciju gan Latvijā, gan Eiropā.

 

 

DZEJA

 

Iznākusi Guntara Rača pagājušā gada projekta 365 – katru dienu uzrakstīt vienu dzejoli – otra grāmata; tās pirmā daļa kļuva par 2017. gadā pieprasītāko pašmāju dzejas grāmatu.

 

Pēc 8 gadu pārtraukuma Liāna Langa izdevusi savu piekto dzejoļu krājumu Velēnu kleita, risinot mūžīgo tēmu – dzīves un nāves attiecības.

 

Ingas Gailes jaunajā dzejoļu krājumā Lieldienas ciešanu un cilvēcības aptumsuma tēma mijas ar maigumu un vēlmi pēc ticības, cerības, mīlestības.

 

Dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks un diplomāts Jānis Peters dzejoļu krājumā Rudenskura spogulī aprakstījis savas pārdomas pēdējos gados gan par savu personīgo dzīvi, gan sabiedriskiem un politiskiem notikumiem.

 

Skolotāja un politiķe Iveta Ratinīka otrā dzejoļu krājumā tikko & tikai sakopojusi mīlestības dzejoļus.

 

Savā trešajā dzejoļu krājumā Dievaines Daina Sirmā pievērsusies gada tumšākajam ̶ Veļu laikam.

 

TULKOJUMI

 

Aprīlī latviskā tulkojumā iznākusi BBC žurnālista Vinsenta Hanta (Vincent Hunt) grāmata Otrā pasaules kara beigas Kurzemes frontē. Asinis mežā. (Apgāds Latvijas Mediji, 355 lpp., no angļu valodas tulkojusi Laura Romanovska.) Pirmizdevums angļu valodā saucas Blood in the Forest. The End of the Second World War in the Courland Pocket (Solihull, U.K.: Helion, 2017), recenzēts JG nr.290 (2017, 48. lpp.)

 

Viena no veiksmīgākiem zviedru kriminālromānu rakstniekiem Stefana Ahnhema (Stefan Ahnhem) romāns Izsvītrotie atzīts par izcilu mūsdienu kriminālliteratūras paraugu un ir pirmais viņa darbs, kas pārtulkots latviešu valodā (tulk. Ieva Lešinska).

 

Dāņu rakstnieka Kristiana Banga Fosa (Kristian Bang Foss) romāns Nāve brauc ar audi (Døden kører Audi) ir Fosa trešais romāns, par kuru viņš ir saņēmis 2013. gada Eiropas Savienības Literatūras balvu (tulk. Pēteris Jankavs).

 

Čehu autora Jana Ņemeca (Jan Němec) grāmata Gaismas vēsture (Dějiny světla) ir biogrāfisks romāns par slaveno čehu fotogrāfu Františeku Dritkolu (tulk. Jānis Krastiņš).

 

Norvēģu mūziķim, dziesmu autoram un rakstniekam Jū Nesbē (Jo Nesbø) nekas cits neatlika kā pēc lasītāju pieprasījuma uzrakstīt vēl vienu grāmatu par inspektora Harija Hola gaitām, un romāns Slāpes (Tørst) esot ierindojams šīs sērijas pašā virsotnē (tulk. Ilmars Briška).

 

Bulgāru rakstnieka Milena Ruskova (Milen Ruskov) postmodernais, asprātīgais stāsts Augšupceļš (Възвишение), kas adresēts kādam anonīmam brālim, aizved lasītāju 1872. gada Bulgārijā, kura vēl aizvien atrodas Osmāņu impērijā (tulk. Dens Dimiņš).

 

tēlotājmāksla

 

Gleznotājam Larim Strunkem (1931) no 2018. gada 11. aprīļa līdz 11. maijam Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, iepretim Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, bija skatāma personālizstāde „Aiza“. Nokavējis autobusu Islandē, mākslinieks, lai īsinātu laiku, pakāpies tuvākajā kalnā un ieraudzījis aizu, kas ar savu aso, dziļo griezumu zemes virsmā, modinājusi viņā filozofiskas pārdomas. Pats mākslinieks par šo tēmu saka: „Viss ir pašportrets: aiza esmu es.“ Strunkes glezniecība izceļas ar ziemeļniecisku skarbumu, monumentalitāti un vērienīgumu. Laika gaitā viņa darbos izveidojusies īpašā mākslinieka gleznieciskā kaligrāfija. Laris Strunke, pazīstamā Latvijas modernisma pārstāvja Niklāva Strunkes dēls, tiek uzskatīts par abstrakcionisma klasiķi.