Guntis Liepiņš

DZIESMOTĀ REVOLŪCIJA BRĪVĀ PASAULĒ
jeb koncerts, kas gandrīz nenotika

 

Dziesmu vara atbrīvoja Latviju. Tur notika dziesmotā uzvara. Līdzīga cīņa un uzvara notika arī Rietumos mūsu trimdas sabiedrībā.

Latvieši no Latvijas aiz dzelzs aizkara pirmoreiz apmeklēja Kanādu Pasaules izstādes, Expo 1967, laikā, Montreālā. Piedalījās grupa ar apmēram 20 cilvēkiem. Izstādē bija „Latvijas diena”, kur uzstājās atbraukušie mākslinieki. Bija arī zinātnieki un birokrāti. PSRS paviljona veikala apkalpē bija vairākas latvietes. Izstādi apmeklēja ļoti daudzi Kanādas un ASV latvieši ar dažādiem uzskatiem par sakariem ar Latviju. Notika arī privāta iepazīšanās un satikšanās ārpus izstādes. Pēc izstādes grupa no viņiem atbrauca uz Toronto, kur vienam bija attāls radinieks. Privātā mājā viņi satikās ar četriem vēlāk nodibinātās Dardedzes Inc valdes locekļiem.

Expo uzņemtie sakari turpinājās ar dažu šejieniešu ciemošanos Latvijā un stāšanos sakaros ar Kultūras Sakaru komiteju. Rezultātā 1974. g. 8. decembrī Toronto notika filmas Nāves ēnā izrāde. Vēlāk, 1976. g. martā tika izradīta filma Pūt vējiņi un 24. oktobrī filma Motocikla vasara. Šīs izrādes rīkoja tie paši cilvēki no Jaunās Gaitas Draugu Kluba, kuri vēlāk nodibināja Dardedzi. Tika organizētas ne tikai filmu izrādes, bet arī rakstnieku un mākslinieku uzvedumi.

Pirmais viesis Imants Ziedonis atbrauca uz Toronto ar PSRS tūristu grupu 1977. g. oktobrī. Dardedze sarunāja ar viņu publisku uzstāšanos 13. oktobrī. Nākošā tikšanās 1978. g. 5. oktobrī bija ar Māri Čaklo un komponistu Paulu Dambi. Pēc tam 1979. g. uzstājās dzejnieks Andris Vējāns un 1980. g. tenors Kārlis Zariņš. Šajās Toronto uzstāšanās apmeklētāju skaits bija no 50 līdz 150. 1981. g. septembrī notika lēciens uz priekšu, kad komponista Raimonda Paula un aktiera Imanta Skrastiņa divās uzstāšanās reizēs Toronto konservatorijas zālē kopā bija gandrīz 600 apmeklētāju. Slūžas bija vaļā un sakari turpināja strauji pieaugt no gada uz gadu. No 1982. g. līdz 1987. g. jūnijam no Latvijas Toronto apmeklēja 15 dažādu profesiju viesi. Notika 13 sarīkojumi.

Lūzums sakaru attiecībās nāca ar kora Ave Sol koncerttūri Ziemeļamerikā 1987. g. Pēc tam nāca tautas deju ansamblis Gauja 1988. g. maijā, operas solistu Solveigas Rajas, Ingus Pētersona un Venta Zilberta uzstāšanās 1988. g. decembrī. Sekoja stīgu kvarteta koncerti 1989. g. aprīlī. Sakaru kulminācija bija atkārtotā Ave Sol tūre 1989. g.

Stāsts par Ave Sol 1987. g. brauciena organizēšanu un viesošanos Ziemeļamerikas kontinentā ir interesants pats par sevi. Komponista Imanta Saksa kritiku par koncerta programmu var lasīt Jaunās Gaitas 164. numurā nodaļā „Skaņas un atskaņas”. Par Ave Sol ceļošanu Ziemeļamerikā ir publicēts viņu pavadones Anitas Liepiņas raksts laikraksta Laiks 1987. g. 2. septembra numurā. Vēl Laika 1987. g. 9. septembra numurā ir divi raksti „Tauta grib dzīvot” un „Ave Sol iekaro latviešu sirdis”. Koncerti bija 9 pilsētās, kopā ap 7000 latviešu klausītāju. Toronto, vislielākā koncertzālē, kopā ar kanādiešiem 2600 cilvēki. ASV arī vairāki tūkstoši amerikāņu klausītāji. Bija ļoti labas kritikas amerikāņu un kanādiešu avīzēs. „No amerikāņu puses nekur nedzirdēju, ka Ave Sol ir komunistu koris, bet viņi cildināja latviešus, cildināja latviešu tautu par tās spējām un varēšanu,” rakstīja Arnolds Vītoliņš no Ohaio, ASV. Ievērojams bija Ave Sol šķiršanās vakars Toronto Latviešu Centrā. Tur piedalījās koristi, viņu aizgādņi un daudzi viņu draugi un cienītāji. Vissīkāk vakars ir aprakstīts rakstā „Tauta grib dzīvot”. Koncerts sakrita ar Austrālijas Saules Jostas deju grupas viesošanos Toronto. Tā bija divkārša kultūras apmaiņa! Šai vakarā vairs nebija svarīgi, no kurienes mēs esam, no Austrālijas, Latvijas vai tepat no Toronto. Mēs bijām visi kopā.

Autobuss, kas koristus veda naktī uz Montreālu lidojumam uz Maskavu, gaidīja Centra auto stāvvietā. Visi, izņemot vienu, ieradās autobusā. Sacēlās trauksme. Pēc stundas koriste atnāca. Aizkavēšanās iemesls bija koristes zobi! Zobārste Inga Patterson koncertā bija ievērojusi, ka vienai koristei ir slikti priekšzobi. Uz viņas ierosmi noorganizējām brīvu zobu pārbaudi koristiem, kas to vēlas. Kora vadībai atļauju to darīt neprasījām. Rezultātā pieteicās tik daudz gribētāju, ka trīs Toronto zobārstes atbrīvoja uz dienu savus kabinetus no regulāriem pacientiem un bez maksas ķērās klāt vairāku koristu zobiem. Šai koristei vajadzēja tik daudz labot, ka zobārste strādāja visu nakti. Tāpēc aizkavēšanās. Laikraksts Latvija Amerikā publicēja riebīgu karikatūru kas, pārbraucot Latvijā, kora vadībai varēja dārgi maksāt.

 

Te pieminēšu dažas ievērojamas īpatnības, kuras atšķīrās no parastiem PSRS grupu braucieniem uz ārzemēm. Pirmais, ka kora oficiālie ielūdzēji un atbildīgie bija Missoulas (Montana) koru festivāls ASV. Sadarbībā ar festivāla vadību latvieši uzņēmās kori no Ņujorkas nogādāt Missoulā un pārņemt gādību par kori pēc festivāla. Otrs, ka kora maršrutu nenoteica PSRS. Trešais, ka koristu apmešanās vietas un izdevumu segšanu atstāja pilnīgi rīkotāju rokās. Ceturtais, ka koristus divas nedēļas privāti uzņēma vismaz 150 ģimeņu. Piektais, ka visās pilsētās saradās brīvprātīgu cilvēku grupas, kuras katrā pilsētā izkārtoja koncertus un koristu uzņemšanu. Sestais, ka latviešu organizāciju nami atvēra savas durvis latviešiem no Latvijas! Pats svarīgākais bija, ka par spīti VDK (KGB) un vairuma trimdas organizāciju pretestībai, latvieši Ziemeļamerikā sakarus ar Ave Sol pieņēma.

Medaļas otrā pusē bija kultūras sakaru pretinieki, kuri Ave Sol braucienā teicās skaidri redzam VDK uzvaru pār mūsu sabiedrību. Bez uzbrukumiem trimdas presē, sevišķi Kanādā iznākošajā avīzē Latvija Amerikā redaktora Aleksandra Kundrata (Ķegumnieka) vadībā, arī vairākas citas organizācijas bija pret sakariem. Formāli gan tika deklarēts, ka nav pret sakariem ar tautu, bet gan pret čekas kontrolēto Kultūras Sakaru komiteju. Ņemot vērā, ka čekas pirksts bija jaušams visās Padomju Savienības organizācijās, Intūrista, zinātņu, tirdzniecības un citās, nekad netika izskaidrots kā gan citādi sakarus ar tautu lai uzturētu! Toronto bija visstingrākais cietok­snis Ziemeļamerikā pret sakaru uzturētājiem. Tanī pašā laikā Dardedze Inc Toronto bija Ziemeļamerikā visaktīvākā organizācija sakaru veidošanā un uzturēšanā. Kā vislielākais grēcinieks sakaros tika uzskatīts Guntis Liepiņš. Tikko sabiedrībā nāca zināms, ka notiks Ave Sol koncerti, Liepiņiem naktī sāka zvanīt anonīmi cilvēki. Daži, lai aprunātos, un daži, lai piedraudētu. 1987. gadā telefona tehnika bija ļoti primitīva. Normāli nevarēja pateikt no kurienes zvana. Guntis Liepiņš pievienoja ierakstāmo aparātu telefonam un sarunāja telefona sabiedrību, lai uzliek centrālē aparatūru, kas fiksē zvanītāja identitāti. Diemžēl toreiz tas bija tikai iespējams no dažām centrālēm. Daži runātāji latviski draudēja „tavas dienas ir skaitītas”. Draudēja arī piketēt koncertzālē un pie koncertzāles ieejas. Rezultātā tika noīrēts viens policists kārtības uzturēšanai un viens privāts policists Liepiņam par miesassargu. Paziņām viņš tika iepazīstināts kā Liepiņa apdrošināšanas aģents, kam interesē latviešu mūzika. Zāles priekšā ievērojami traucējumi nenotika. Miesassargs no zāles izmeta vienu personu.

Cilvēkiem šeit bija skaidrs, ka kaut kāda atskaite par kora braucienu nonāks VDK rokās. Notika minēšana – kuri ir tie ziņotāji? Anita Liepiņa bija 1987. gada tūres pavadone un Guntis Liepiņš 1989. Gandrīz katrā pilsētā kāds vietējais iečukstēja Liepiņu ausīs kāda korista vārdu, kurš esot tas ziņotājs. Muļķības! VDK pēc kora atgriešanās Latvijā varēja iztaujāt kuru katru koristu. No otras puses – kurš informēja Rietumu drošības iestādes? Koristu acīs tādam bija jābūt. Aizdomas krita uz Liepiņiem. Savā ziņā viņiem bija taisnība. Ja kāds korists būtu gribējis palikt Kanādā, Guntim Liepiņam bija CSIS (Canadian Security Intelligence Service) speciāls telefona numurs. CSIS to lietu nokārtotu. Tāpat arī citos gadījumos, kad viesojās tautieši no Latvijas. Guntim Liepiņam bija Kanādas „security clearance” (pieeja noslēpumiem) jau no 1960. gadiem sakarā ar darbu firmā IBM. Latvijai topot brīvai, 1996. g. oktobrī Guntis saņēma apliecinājumu, ka Latvijas Republikas Totalitārisma seku dokumentēšanas centram „nav dokumentu, kas liecinātu, ka Jūs varētu būt bijis VDK darbinieks vai informators” un „VDK elektroniskajā datu bāzē Jūs esat reģistrēts kā persona, kas apmeklē PSRS un par kuru ir ieviesta operatīvā pārbaudes lieta...”.

Kroni sakaru akceptam trimdinieku vidū uzlika Ave Sol 1989. g. tūre trīs Kanādas pilsētās un septiņās pilsētās ASV un beidzot piedalīšanās Losandželosas dziesmu svētkos trīs koncertos. Padomju savienība mēģināja šo kora braucienu izjaukt. Tā kā koris oficiāli bija ielūgts uz Internacionālu koru festivālu Toronto, tad jaukšana bija ļoti rafinēta. Pirmais solis bija Aeroflotes rezervāciju Rīga-Maskava korim atteikt. Koris apgāja šo mēģinājumu, aizbraucot uz Maskavu ar autobusu. Otrs solis bija pārlikt Maskavas-Montreālas rezervāciju uz Maskavas-Ņujorkas lidojumu. Mums bija steidzīgi jānokārto atļauju iebraukt ASV, jānokārto autobuss Ņujorka-Montreāla un vīzas koristu iebraukšanai no ASV Kanādā. Ar Kanādas un ASV birokrātijas atsaucību viss izdevās. No Ņujorkas koristi pēc 14 stundu autobusa brauciena ieradās pārguruši Montreālas Latviešu namā sešos no rīta. Sagaidītāji viņus bija gaidījuši namā jau no desmitiem vakarā!

1989. g. dziesmu svētki Losandželosā bija pirmā reize visā trimdas dziesmu svētku vēsturē, kad beidzot kopā dziedāja visa tauta. Repertuārā bija senās dziesmas, trimdā komponētas dziesmas un Latvijā apspiestībā komponētas dziesmas. „Skanēs balsis no Amerikas kontinentiem, no mūsu tēvu zemes Latvijas, no tālās Austrālijas un citām pasaules malām,” solīja diriģente Daira Cilne 1988. g. decembrī. Tas notika! Pēc tam kopā dziedāšana turpinājās Rīgā 1990. gadā, Toronto 1991. gadā, un turpinās vel līdz šim laikam.

Dziesmu vara uzvarēja pār bailēm un aizspriedumiem Rietumos! Esam viena mēle un viena tauta!

 

Raksts veltīts brāļiem Kokariem un Ave Sol koristiem.

Skat. arī Andra Padega rakstu „Dardedzes dibināšana un nozīme”, JG293 (vasara, 2018).

Guntis Liepiņš ir bijis apgāda „Ceļinieks” dibinātājs un vadītājs, darbojies Jaunās Gaitas Draugu klubā, LNJAK un LNAK (Latviešu Nacionālā [Jauniešu] Apvienībā Kanādā), Dardedzes Inc. un Ave Sol Canada valdēs Toronto.  Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks 2003. g.