Jaunā Gaita nr. 306. rudens 2021
Jaunā Gaita nr. 306. rudens 2021
NORMUNDS TREIJS
(1931.31.X Rīgā - 2021.14.III Ņujorkā)
Ar rotkalšanas meistara, Hofstra universitātes mākslas
fakultātes profesora emeritus Normunda Treija aiziešanu mūžībā
esam zaudējuši vienu no visoriģinālākajiem latviešu rotkaļiem un
metallkaldinājumu meistariem un ļoti nozīmīgu radošu personību
šajā latviešiem vispopulārākajā daiļamatniecības nozarē. Šķiet,
ka nebūs pārspīlēts pēdējo 50 svešniecības gadu secinājums, ka
gandrīz ikviena „sevi cienoša” sievišķīga būtne par pašsaprotamu
labas gaumes izpausmi uzlūko rotāšanos ar rotkaļa-mākslinieka
rokas darinātām rotām. Un ja rotas ir tādā izdomas un
izsmalcinājuma pakāpē kā Normunda Treija veikumi, tad tiešām
vairāk neko nevar vēlēties. Kvalitāte, gaume un brīvā izdoma
modernā ievirzē raksturo viņa kaldinājumu klāstu, un tas viss
panākts nopietni pētot rotkalšanas vēsturi, latviešu – vispār
baltu tautu – etnogrāfiju, un eksperimentējot ar tehnikas
jaunatklājumiem – jo Normunds Treijs bija meklētājs, kuram
pretdabīga bija rutīna un atkārtošanās.
|
|
Bez rotas lietām, mākslinieks kaldinājis klasiski tīrās līnijās
veidotus sudraba traukus un baznīcas rituāla priekšmetus.
Intriģējoša ir Normunda Treija pievēršanās etnografisku Kursas
zobenu kaldināšanai, ne tikai ārējās līdzības atveidošanai, bet
arī pētot zobenu darināšanas tehniskos procesus (lai iegūtu
optimālo zobena izturību). Ar šiem oriģinālajiem veikumiem
meistars piedalījies daudzās starptautiski nozīmīgās izstādēs,
gūstot augstu novērtējumu un godalgas. Internacionālā rotkaļu
sacensībā Japānā 1987. gadā Normunda Treija kaldinātās rotas,
zobeni un baznīcas rituāltrauki ieguva 3. godalgu, bet
Vispasaules pērļu rotaslietu izstādē Japānā 1989. gadā godalgu
saņēma viņa divu pērļu gredzens. Te jāpiebilst, ka Treija
veidotie gredzeni nav tradicionālie no tievas stīpiņas izliektie
„riņķi”, bet atgādina ar oriģinālu izdomu veidotas abstraktas
skulptūras miniatūrā.
|
|
Normunda Treija bērnība un agrīnā jaunība pagāja Latvijā, bet ar
2. pasaules kara izkaisīto bēgļu vilni – līdzīgi kā daudzi no
mums – pēc Vācijas „nometņu laika” viņš nonāca Amerikas
Savienotājās valstīs. Studēja un ieguva akadēmisko grādu ķīmijā
Rietummičiganas universitātē Kalamazū, bet daiļamatniecību
mācījās Mičiganas un Kalifornijas universitātēs, kā arī
pašmācībā.
Hofstra universitātē (Ņujorkā) profesors Treijs vadīja
metallapstrādes nozari, kā arī lasīja lekcijas teorētiskos
jautājumos par dizaina kompozīcijas pamatelementiem.
Normunda Treija savpatnīgais pienesums mūsu svešatnes mākslā
tika pienācīgi novērtēts 1996. gadā Lietiskās mākslas izstādē
10. Kanādas latviešu dziesmu svētkos Toronto – viņš saņēma PBLA
Kultūras fonda Goda diplomu par latviskās mākslas veicināšanu un
tehnoloģisku jauninājumu ieviešanu rotkaļu mākslā. Apbalvojumu
piešķīra par sudrabā kaldinātu, dzintariem rotātu saktu, kas
darināta pēc 2. g.s. Raunas spraišļu saktas parauga, izmantojot
jau pieminētos viņa tehniskos jauninājumus.
Laulībā ar dzīves biedri Āriju izaudzinātas un izskolotas divas
meitas – Īrisa un Amanda, kurām jau pašām savas latviskas
ģimenes. Īrisu esam iepazinuši kā ļoti apdāvinātu, oriģinālu
tēlnieci, kurai bijušas vairākas izstādes (aprakstītas žurnālā
Latvju Māksla), kamēr Amanda savus veikumus vēl tur noslēpumā.
Mums visiem ļoti pietrūks Normunda Treija siltās un pozitīvās
personības. Hofstra universitātes studentu – viņa mācekļu – vidū
viņš bija dziļi cienīts un mīlēts. Dzīvos tas, ko viņš jaunajām
paaudzēm ir mācījis, un liecībai paliks viņa veidotie mākslas
darbi, kas bagātina visas Amerikas daiļamatniecības pūru.
Eleanora Šturma
N.B. Raksta „Rakstniece Tirzmaliete” autors, arī vārdā Normunds
Treijs, (44. lpp) ir attāls
profesora Treija radinieks.
