Jaunā Gaita nr. 307. ziema 2021
B A L V A S un G R Ā M A T A S
Sakopojusi Vita Gaiķe
Dzejas dienu 2021 balvu saņēmis Ivars Šteinbergs par dzejas krājumu Strops.
Žurnāla Domuzīme Dzejas balvu 2021 par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu, kas laists klajā no 2020. gada septembra līdz 2021. gada augustam, saņēmusi dzejniece Liepa Rūce par pirmo krājumu Atspulga balss.
Egona Līva piemiņas balva piešķirta Maijai Miglai-Streičai par romānu Matildes gadsimts.
LATVIEŠI CITVALODĀS
Baibas Bičoles dzejoļus angliski iztulkojusi Bitīte Vinklere krājumā To Taste the River. Grāmata ir latviešu un angļu valodā, un veidota kā izlase no visiem sešiem Baibas Bičoles dzejoļu krājumiem. (Plamen Press)
Noras Ikstenas romāns Mātes piens iztulkots spāņu valodā Leche materna (tulk. Rafael Martin Calvo). (Vaso Roto Edidiones)
Godinot Dainu tēvu, pārizdotā un papildinātā Krišjāņa Barona un citu latviešu sarakstītā ģeogrāfijas grāmata Mūsu tēvzemes aprakstīšana izdota angļu valodā – A Description of Our Homeland.
PAR LATVIEŠIEM CITVALODĀS
Austrālijas latvietes Ināras Strungas grāmata Sydney via Siberia domāta ikvienam, kuru interesē kā vesture veido mūs mūsu latviskajā mantojumā. Tā ir straujš un informatīvs romans par izdzīvošanu, izturību, ģimeni un mīlestību.
DZEJA
Kādreizējā bostoniete, kas nu jau atkal atgriezusies atpakaļ Latvijā, Dace Micāne Zālīte savā otrā dzejoļu krājumā Zalktenes divas saules sakopojusi savas izjūtas, dzīvojot divās pasaulē, uzturot latviešu valodu un kultūru, mācot savam dēlam piederību dzimtai un senču zemei. (Skat. recenziju 59. lpp.)
Pērn mūžībā aizgājušā trimdas dzejnieka Juŗa Kronberga dzeja izdota krājumā Debesīs Dievs bīda mēbeles. Krājuma sastādītājs Guntars Godiņš atzīst: „Reti savus labākos dzejoļus dzejnieks uzraksta mūža beigās, bet, manuprāt, Juris to ir izdarījis, it kā atvadoties, it kā cenšoties ieķerties dzīvē ar vārdu nagiem - asiem un maigiem. Patiesiem.” (Dienas grāmata) (Skat. recenziju 56. lpp.)
Jaunā latviešu dzejniece Elīna Vendija Rībena izdevusi dzejas krājumu Suursna, kas ir ne tikai īpatnēji sastādīts un rakstīts, bet arī drukāts ar dabai draudzīgu drukas iekārtu – risogrāfu, kur katra krāsa tiek drukāta atsevišķā slānī, kā arī katrs no 222 eksemplāriem ir šūts ar rokām. (Biedrība „četrdesmit grādi”)
Jaunais dzejnieks un atdzejotājs Edvards Kuks ar debijas krājumu Vadi pierāda, ka dzeja ir telpa, kur var būt ar sevi. (Neputns)
Guntara Rača grāmatas 365 trešā daļa ir turpinājums pirmajām divām grāmatas daļām, kurās sakopoti dzejoļi, kurus 2017. gadā autors katru dienu radīja un publicēja īpašajā GR365 Facebook kontā un kuras kļuva par pieprasītākajām grāmatām 2017. un 2018. gadā. Jaunajā grāmatā Guntars publicējis dzejoļus, kas tapuši 2021. gadā no 1. janvāra līdz 2. jūlijam. Grāmatas ceturtā daļa turpina tapt katru dienu un nāks klajā 2022. gada februāra sākumā. (MicRec izdevniecība)
Netikumīgie ir režisores Kristas Burānes veidota dokumentāla dzejas izrāde (Dirty Deal Teatro), kuras mērķis ir radīt 21. gadsimta Latvijas pusaudža portretu dzejas valodā. Izrāde saņēmusi „Spēlmaņu nakts” balvu kā 2019./2020. gada labākā izrāde pusaudžiem un gada sasniegums oriģināldramaturģijā. Tagad iznācis dzejas krājums pusaudžiem Netikumīgie, kurā publicēti Agneses Krivades, Marija Luīzes Meļķes, Kārļa Vērdiņa, Kirila Ēča un Raimonda Ķirķa dzejoļi Ineses Zanderes sastādījumā. (Liels un mazs)
PROZA
Nākamais sērijas „Es esmu...” romāns Vendenes lotospuķe ir veltīts Jānim Porukam un to sarakstījusi Inga Žolude, ļaujot lasītājiem līdzi just diženajam latviešu literatūras klasiķim, apbrīnot viņu, gan arī strīdēties un dusmoties līdz ar viņu un pret viņu. (Dienas grāmata)
Dramaturģe, publiciste, proziste Lelde Stumbre psiholoģiskajā romānā Perfekcioniste atklāj to, ko slēpj galvenās varones vienaldzības maska. (Latvijas Mediji)
Elīnas Kokarevičas stāsti krājumā Rēgi atklāj fiktīvo varoņu no citiem slēpto dzīvi, stāstos savijoties maģiskā reālisma iezīmēm ar īsā stāsta vai pat novelei raksturīgiem stāstīšanas paņēmieniem. (Valodu māja)
Klajā nācis Latvijas ražīgākās rakstnieces, publicistes, režisores Daces Judinas un komponista, dizainera Artura Nīmaņa romāns Pārcēlājs, kas ir cikla Laika stāsti piektā grāmata.
(Latvijas Mediji)
Politiķis, publicists, žurnālists un mežinieks Aivars Berķis par savu romānu Kūlas svilinātāji saka: „Šis ir romāns par mežu mērnieku vasaru, par mīlestību un uzticību, kas tiek pārbaudīta ar ilgstošu atšķirtību no ģimenes un ar aizraujošu sānsoļu iespējām.” (Latvijas Mediji)
Ramonas Indriksones intriģējošais romāns Es biju cita ieved lasītāju pasaulē, kura nemanīta mājo tepat līdzās. (Zvaigzne ABC)
„Vakara romāna” sērija iznākusi Andras Rušmanes grāmata Divatne. (Latvijas Mediji)
Izdoti 2003. gadā mūžībā aizgājušās aktrises un režisores Dzidras Ritenbergas atmiņu pieraksti Es atradu laimi, kuru saturu papildina bagāts fotogrāfiju klāsts no Latvijas un Krievijas muzejiem un autores ģimenes arhīviem.
(Latvijas Mediji)
Atbildes uz jautājumiem par patiesību un meliem jaunajā grāmatā Finis veritatis? Par patiesību un meliem meklē filozofs Māris Kūlis.
(LU Filozofijas un socioloģijas institūts)
Mācītājs Viesturs Pirro grāmatā Burleska polārajam dinozauram ar humoru apraksta, kā aizritējuši divi viņa dzīves gadi, dienot aiz polārā loka Kolas pussalā celtnieku bataljonā septiņdesmitos gados. (Zvaigzne ABC)
Latviešu etnogrāfijas pētnieces un popularizētājas, slavenās Grosvaldu - Grīnbergu dzimtas pārstāves, Mērijas Grīnbergas (vecākās) atmiņu pieraksti Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas iepazīstina ar 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma latviešu inteliģences vidi, kā arī ar dzīvi latviešu kolonijās Novgorodas guberņā pēc Pirmā pasaules kara. (Latvijas Mediji)
Iznākusi grāmatu sērijas Saules gads trešā grāmata – Aīdas Rancānes, Guntas Siliņas-Jasjukevičas un Ilzes Briškas sastādītā Rudenāji, kas veidota, lai iedvesmotu un motivētu pieaugušos un bērnus jēgpilnai un dziļai Rudenāju cikla ikdienas un svētku tradiciju iepazīšanai. (Zvaigzne ABC)
TULKOJUMI
Īrijā dzīvojošās latvietes Silvijas Grigules Džonsas grāmata Un ko nu?! ir 2018. gadā Īrijā izdotās grāmatas angļu valodā What Next? tulkojums, ko paveica Sandra Bondarevska un Venēra Vilovska. Tā stāsta par bērnību Latvijā, bēgļu gaitām un nonākšanu Īrijā.
(Laika grāmata)
Pateicoties Ilmāra Šlāpina ierosmei, padomju disidenta Dmitrija Prigova (1940-2007) daždažādās dzejas intonācijas un motīvi atklājas arī latviešu valodā – viņš atdzejojis un sastādījis izlasi Manas dzīves laikā. (Neputns)
Populārās mūsdienu zviedru rakstnieces Kamillas Grebes (Camilla Grebe) jaunais romāns Nemaņa turpina „Scandinavian noir” detektīvu tradīciju, atainojot mūsdienu Zviedriju kā valsti, kurā cilvēktiesību un labklājības pavēnī slepeni, bet aktīvi darbojas ēnu ekonomika ar saviem likumiem un kārtību (tulk. Inga Grezmane). (Zvaigzne ABC)
Vēsturnieka, Kopenhāgenas universitātes profesora Karstena Jānkes (Carsten Jahnke) grāmata Hanza ir aizraujošs kopsavilkums par jaunākajiem pētījumiem par Hanzu. Grāmatas pamatā ir zināšanu apmaiņa starp kollēģiem Rīgā, Tallinā, Tamperē un Groningenā, Porto un Seviljā. No vācu valodas tulkojis Kārlis Zvirgzdiņš. (Mansards)
V I Z U Ā L Ā M Ā K S L A
Linda Treija un Vita Gaiķe
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs LNMM ar 20. gadsimta otrās puses mākslu apmeklētājus iepazīstina izstāžu ciklā „Paaudze”, kas aizsākās jau 2016. gadā. Cikla ietvaros notikušas izstādes tādām ievērojamām Latvijas mākslas personībām kā Boriss Bērziņš, Felicita Pauļuka, Daina Riņķe, Henrijs Klēbahs, Līvija Endzelīna, Hilda Vīka, Gunārs Krollis, Džemma Skulme, Romualds Geikins. No 2021. gada 1. oktobra līdz 19. decembrim LNMM galvenās ēkas 2. stāva labajā spārnā skatāma izstāde „Kentaurs. Jānis Pauļuks / LNMM kolekcija”. Ekspozīciju veidojošais kodols ir četri Jāņa Pauļuka (1906-1984) gleznotie lielformāta audekli – Zvejnieku ģimene (1944-1945), Fabrika Provodņik Rīgā. 1905. gads (1944-1945), Uz liellaivām (1944-1949) un Gara verdzība (1942-1954). Tikai vienu darbu no četrinieka – Fabrika Provodņik Rīgā. 1905. gads – pēc eksponēšanas tēlotājas mākslas izstādē 1977. gadā iepirka muzeja kolekcijai – vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc tā uzgleznošanas. Parādīta vēl pāris kopizstādēs un mākslinieka piemiņas izstādēs, glezna iegūlās muzeja krātuvē. Kolekcijā vienuviet četrinieks nonāca 1985. gadā kā mākslinieka atraitnes Ņinas Robiņas dāvinājums. Turpinot aizsākto ciklu „Paaudze”, ir paredzētas izstādes Mārai Kažociņai, Jānim Karlovam un Intai Celmiņai, Birutai Baumanei, Leai Davidovai-Medenei, Rolandam Kaņepam, Jānim Leo Priedītim, Gunāram Cīlītim, Guntim Strupulim, Rūsiņam Rozītem. Ņubransvikas Universitātes galerijā Frederiktonā izstādē „Patterns & Portraits” septembrī un oktobrī bija skatāmi darbi, ko tekstilmāksliniece Vita Plūme radījusi trīs gadu desmitu laikā. No 12. novembŗa līdz nākamā gada 9. janvārim izstāde būs skatāma Jaunskotijas amatniecības centra (Centre for Craft Nova Scotia) galerijā Halifaksā. No 14. janvāra līdz 5. martam viņas izstāde „Recognition” būs redzama Art Gallery of Burlington, Ontario. Tekstilmāksliniece Vita Plūme dzimusi 1955. gadā Kanādā, Montreālā, ieguvusi maģistra grādu Halifaksā Jaunskotijas Mākslas un Dizaina koledžā (Nova Scotia College of Art and Design) un pašlaik ir emeritas asociētā profesore Ziemeļkarolīnas štata universitātes Dizaina koledžā (College of Design, North Carolina University).
Jānis Pauļuks. Gara verdzība. 1942-1954. Audekls, eļļa. LNMM
Foto: Normunds Brastiņš
Izstāde „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” pirmo reizi tika atklāta 2018. gadā Orsē mākslas muzejā Parīzē. Šogad ar Baltijas Asamblejas (BA) balvu mākslā apbalvo mākslas zinātnieci Gintu Gerhardi-Upenieci par šī starptautiskā izstāžu cikla īstenošanu. Izstāde aicināja iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem, un tā kļuva par vienu no lielākajiem Latvijas reprezentācijas notikumiem Baltijas valstu simtgadē. BA balva tiek pasniegta no 1994. gada, un to ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro.
Berga bazāra iekšpagalmā (Dzirnavu iela 84) no 15. oktobra līdz 28. novembrim varēja apskatīt izstādi „Savējie! Latvieši – profesionāļi pasaulē 21. gadsimtā” par ārzemēs dzīvojošiem un strādājošiem latviešiem, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē. To ir veidojis muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” (LaPa). Skatlogos ir redzami 22 latviešu – mūsdienu izceļotāju un Otrā pasaules kara bēgļu, kā arī izceļotāju pēcteču dāvinātie priekšmeti, kas ilustrē viņu karjeras sasniegumus, apliecina saikni un piederību Latvijai. Izstādei intervēti un atspoguļoti tādi mums pazīstami mākslinieki kā gleznotājs, dramaturgs, mākslas kritiķis Raimonds Staprāns, animatore Signe Baumane, gleznotājs, kurators, rakstnieks Imants Tillers, modes dizainers Ernests Sabīne, ērģelniece Iveta Apkalna, mūziķe, komponiste, diriģente Lolita Ritmane, teātra un kino aktrise Laila Robiņa un citi savās jomās atzīti profesionāļi. Izstāde veidota ar lielu uzsvaru uz digitālo saturu – <http://savejie.lapamuzejs.lv>
