ZINĀTNISKI PĒTĪJUMI LATVJU FOLKLORĀ XIV
PAR DZIESMĀM UN DZIEDĀŠANU.
Laimonis Streips
Starpās bildes iespraudis Reinis Birzgalis.
Latvieši nu gan ir dziedātāja tauta! Dzied koŗos, viesībās, velk aizpumpētas vācu dziesmas Ziemsvētkos; dzied autobusos, automobiļos, vilcienos – ja ļauj, un baznīcās – ja iznāk aiziet.
Lieli dziedātāji bijuši jau senlatvieši. Dziedājuši: puiši, meitas, vīri, sievas, bērni, veci ļaudis un visas iespējamās kombinācijas.
Tūliņ jāatzīst, ka senlatviešiem nebija dažu tādu iespēju dziedāt, kādas ir modernajiem latviešiem. Par provi, nebija autobusu un vilcienu. Bet to vietā bija citas, kā:
Ej malt, mana līgaviņa,
Mal diženi dziedādama,
Lai man luste klausīties,
Ar māmiņu istabāi.Tagad nekādas malšanas nenotiek; tāpēc arī nevar maļot dziedāt. Labi, ja vēl kāda saimniece fasona vai ieraduma pēc samaļ kafijas pupiņas; citas padod to pašu piepešo kafiju, sauktu arī par pulvera – ātrāk, vieglāk. Un pat tais retajos gadījumos, kad to kafiju maļ, būtu kaut kā nepareizi dziedāt senču maļamās dziesmas.
Tad vēl bija dziedāšana vērpjot. Te var nomanīt, kādiem nolūkiem dziedāšana tos laikus lietota. Vienas meitas centušās darbu ar dziedāšanu veicināt:
Dziedat, meitas, ko dziedat,
Ratenīti apdziedat,
Kam tas man tā netek
Kā citām meitiņām.Bet tās citas!
Ak tu Dievs, kā man tika,
Kad meitiņas padziedāja!
Es gulēju maigu miegu,
Kā bitīte dābolā.Arī citos darbos lietotas dziesmas, turklāt tīri praktiski:
Bāliņ, tavu gudru prātu,
Tavu gudru valodiņu!
Dziedādamis nesalaida
No zaļā ozoliņa.Te dziedāšana būs bijusi lietota tāpat kā svilpošana, kad bail tumsā. Vai atkal tāda visnotaļ morbida dziesma:
Gauži gauži gavilēja
Dziļas jūras zvejnieciņi.
Kā tie gauži negav’lēja,
Laiva grima dibenā.Kā nu cilvēkiem tā var darbs nepatikt!
Tad ganu dziesmas. Tās smaržo pēc agra Vidzemes rīta, ar pērlītēm raspodiņos.
No rītiņa celdamies,
Skaistu dziesmu nodziedāju
Par ošiem, par kļaviem,
Par svētiem kociņiem.No otras puses, ganu dziesmas lietotas arī tīros ekspluatācijas nolūkos. Saimnieces no dziedāšanas noteikušas, vai gani dara savu darāmo:
Kur, pie joda, ciema gani,
Ka nedzird lellojam?
Vai būs žurkas noēdušas,
Midzenī ievilkušas?Re, atklāšu vēl vienu tādu buržujisku dziesmu, ievēlēs mani LPSR Zinātņu Akadēmijā! Tie jau uz folkloras pētīšanu nadzīgi. Cilvēkiem tikai misējās: teju teju jau bija pierādījuši, ka Staļins uzrakstījis Latvju Dainas; tad nāca Chruščovs pie varas un bija astoņu gadu zinātnisks darbs jāmet projām.
Nu, lai nu kā ar tiem, kam saprašana atņemta. Paraudzīsimies labāk uz mazu kuriōzitāti: kad šo dziesmu izlasa, uzreiz rodas šaubas, vai pilsētas bērni tiešām tik daudz mazāk zina par tām dabas lietām kā lauku bērni:
Kādu dziesmu dziedāsim,
Rītāi lopus izlaiduši?
Padziedami buļļu dziesmu,
Kas putniņu baltu taisa.Pēc nopietnām pārdomām nonācu pie diviem secinājumiem: 1) dziedātāji būs bijuši vasaras izpalīgi no Vaidavas vai Jersikas, pirmo reiz laukos vai 2) dziesmā paslēpta tik dziļa jēga, ka es to nesaprotu.
Dziesmās par dziedāšanu atrodam arī ziņu, no kurienes cēlušies visi vācu dzejnieki: tie ir kāda latvieša pēcnācēji!
Dziedat, meitas, ko gaidāti,
Vai gaidāti rakstītāja?
Jūsu dziesmu rakstītājs
Sen aizgājis Vāczemē.Tad tāpēc mums tik tuvs tas Oh, Tannenbaum! Vienā ziņā gan latvieši tādi bijuši, tādi ir – godos dziedātāji. Bet izturīgāki senlatvieši bijuši par mūsdienu ļaudīm: es nevienas modernas latvietes nezinu, kas šito varētu:
Es bij’ liela dzērājiņa,
Skaistu dziesmu dziedātāja.
No ritina paģirām
Skaistu dziesmiņ’ nodziedāju.Tādas lietas laikam bijušas tik izplatītas, ka viena meita jutusies spiesta izdot atsaukumu:
Saka mani dzērājiņu,
Saka lielu dziedātāju;
Vai tādēļ dzērājiņa,
Ka es liela dziedātāja?Bet senlatviešu filozofiju par dzīrēm vislabāk izsaka šī dziesma:
Luste manim alu dzert,
Luste skaisti padziedāt;
Tā bij man trešā luste,
Ar meitām pameņgēt.
Tās trīs tradīcijas vēl dzīvas latviešu tautā!
Par dziesmām un dziedāšanu ir daudz ko pētīt. Pie tā temata vēl atgriezīšos. Bet šo nodaļu beigšu ar tādu tezi: senlatvietes dziedāja tik daudz tāpēc, ka viņas nemācēja dejot. Vai gan citādi būtu radušās rindiņas:
Dziedātāju sievu ņēmu,
Dancotāju kumeliņu.
