Pāršķirot nākošo lappusi − ja vien jūs nelasāt no beigām − jūs uzdursities SKABARGĀM. Tā ir rakstu krājuma jaunā humora nodaļa, kas, mēs ceram, jūs netikai pasmīdinās, bet liks arī mazliet padomāt.
Mūsu senči augsti vērtēja humoru. Viņi bija dzīvotāji, kas katru savas dzīves brīdi gribēja piepildīt ar prieku. Bēdai bija vieta zem akmens. Sniegdami SKABARGAS lasītājiem, esam domājuši taisni par šo gaišo dzīvotprieku, kā mums tik bieži aptrūkst. Jaunā Gaita jau sniedz nopietna rakstura, literārus darbus, apcerējumus, ainas no jaunatnes dzīves. Katrs, kas bijis jauniešu pulkā, atcerēsies prieku, smaidus un smieklus. Ar tiem jaunieši veic darbus: miegainā, lempīgā pulkā neviens nopietns darbs nav paveikts. Tāpēc arī ceram, ka lasītāji atradīs SKABARGĀS nevis nopietnības trūkumu vai vieglprātību, bet gan to jaunatnes smaidu, ar ko tā ķeras pie jebkuŗa darba, lai to vestu galā.
Mūsu senči humoru cienīja arī kā zāles pret netikumu. Dzērājpuisim nedeva vis siļķi un kaut ko skābu, bet gan pilnas ausis zobgalības. Slinka meita nevarēja ļaut kodeļai pūt un putekļiem krāties pagultē − ļaudis viņu vēroja un pēriena vietā apdziedāja visā pagastā. Arī SKABARGAS pazobosies par vienu otru mīļu netikumu. Tas nebūs ļauni domāts. SKABARGAS negrib sodīt vai aprāt, tikai mazliet pasmaidīt un teikt − tu neesi aizmirsts, bet varbūt tu esi aizmirsies.
* * *
Paskatoties uz Jaunās gaitas sīknaudas cūciņu, redzams, ka tā ļoti ļoti novājējusi. Un ir redaktoriem ir līdzstrādniekiem, − savam krietnam baram divos kontinentos − arvien biežāk raucas pieres. Tas tāpēc, ka ar 1957. gadu esam nodomājuši izpildīt solījumu lasītājiem, izdodot rakstu krājumu ik pa diviem mēnešiem reizi. Ceram, ka jūs šī zina iepriecinās, un jūs nāksit talkā nodomu piepildīt. Mēs neprasām daudz − tikai pāris vārdu saviem draugiem par Jauno gaitu, pāris jūsu draugu adrešu mums, lai varam viņiem nosūtīt rakstu krājuma paraugus. Redakcija un līdzstrādnieki nav saņēmuši ne santīma par savu darbu − gatavais žurnāls ir pietiekama alga. Bet, lai šis gatavais žurnāls turpmāk katrus 2 mēnešus varētu apciemot jūsu mājas, mums nepieciešams atbalsts. Mēs nelūdzam ziedojumus; bet ja katrs no jums dabūtu vēl vienu lasītāju, jūs būtu veikuši vislielāko darbu, ko Jaunās gaitas labā var veikt. Paldies!
* * *
ALJAs kongresam sanākot, jāvēlas, lai jaunatne arvien noteiktāk apzinātos savu sūtību un pienākumu pret Latviju. It sevišķi šajā kongresā, kas notiek kopīgi ar Daugavas Vanagu dienām, jaunatnei jāapzinās sava cīnītājas loma un jāparāda, ka cīņa par Latviju nav apsīkusi tukšās runās, nesvarīgos strīdos un iešanā atmuguriski uz priekšu.
Par savas tautības un kultūras saglabāšanu trimdā runāts milzīgi daudz, par Latvijas valsti, kāda tā ī s t i bija, kādai tai jābūt, kas to izcīnīs, teikts pieklājīgi maz. Jo vārds polītika ir kļuvis par slimības apzīmējumu. Un, ja runā par jaunatni, tad latviešu polītika tai nozīmē −− kašķi.
Šis tomēr nedrīkst būt pietiekams iemesls novērsties no domāšanas par Latvijas
valsti. Ja mūsu polītiķi vēl arvien cīnās par savu nogrupējumu interesēm, nav jāaizmirst, ka mums ir bijuši ari v a l s t s v ī r i , kas savu partiju likuši otrā vietā aiz valsts. Ir žēl, ka šajā krizes laikā latvieši, nav spējuši vienoti iziet cīņā par Latviju. Amerikas polītiķi ārlietās var būt vienoti, mūsējie nē. Vai tiešām mēs par demokratiju protam tikai runāt, to dzīvot − nē! Mēs uztraucamies par brīvās pasaules nenoteiktību, bet paši mēs esam daudz nenoteiktāki, sūtīdami
gan sainīšus ieslodzītajiem, bet cīņā par viņu un mūsu Latviju ielikdami tikai vienu
sirdspukstu gadā, ja vēl to.Ir pienācis laiks jaunatnei apzināties, ka no viņas jānāk tiem valstsvīriem, tiem visas tautas kalpiem, kas atkal izcīnīs Latvijas tiesu pasaulē. Tas mums ir teikts, tas mums ir jāuzklausa un jāizpilda, lai mēs nepieviltu mūsu vecākus, kas mums tic.
Kad pirms apmēram gada jaunatnes vadītāju kursos prof. Dr. Teodoram Celmam
jautāja, uz cik ilgu trimdu mums jāsagatavojas, viņš atbildēja − uz ilgu trimdu, jo
citādi mēs pievilšoties. Šie ir vārdi jaunatnei. Jaunatnei pieder nākotnes vara, un, ja vien jaunatne to neizvairīsies apzinīgi saņemt, Latvija būs − būs jauna un tomēr vecā, jo tautas lielos vīrus tā vienmēr ņems sev par paraugu.
Vns.
