OJĀRS JĒGENS

melnais un es

Dramatisks dialogs balādes formā

Kad labu laiku pa straumei peldēts

Un pamazām smeldzīgs kļūst prāts

Par mūžu, bez jēgas kas deldēts,

Tad, nelūgts un neaicināts,

Piesitas  M e l n a i s. –

M e l n a i s : Sveicināts!

E s : (nesaku neko).

M e l n a i s : Nemāžojies, priekšā nāc!

E s : (atrūcu kaut ko).

M e l n a i s : Savas vainas klāstīt sāc!

E s :  Ej ratā!

M e l n a i s (ar viltību skatā):

Pats gana uz rata tu jādināts.

E s : Nevaru sūdzēties.

M e l n a i s : Vēl rēķins dažs nenomaksāts.

E s : To pakar uz drāts!

M e l n a i s : Tā drāts tev liks raustīties.

E s : Esmu tam radināts.

M e l n a i s : Reiz tava āda tur karāsies.

E s : Un kur manas poēmas, ōdas un rīmes?

M e l n a i s : Ar tevi uz rata tās ratā ies. –

Tik pīslis tu, bez garumzīmes.

Kad tādā garā viss izcilāts,

Atstājas  M e l n a i s ,

Un tūdaļ vieglāks un jautrāks top prāts

- Es ceru, Jums arī.

Nemorālistisciski

ekshibicimionistiska

morālizētājušmušmišmašamies

morāliskaskokākoniekošanās

Monerālismisvistiski

ekshimicibionistiska

morānelizē-morineli-minoreli-

minerāliskošanās

Memorālismistiski

ekshibimicionistiska

morālitānizējušamies

nomerāliskošanās¹

O j ā r s   J ē g e n s

Šai darbā nekas nav tikai sagadīšanās

Atsevišķus fragmentus, pantus, vārsmas, rindas, teikumus un vārdus atļauts citēt, publicēt, pārspiest bez autora atļaujas

Apakšvirsraksts
(var varbūt būt)

Poēma par sveci ar morāli

(vai pareizāk varbūt var būt)

Poēma ar morāli par sveci

(vai varbūt var būt varbūt vēl pareizāk)

Poēma par morāli ar sveci

Soneta ar kodu formā²

vai

Soneta formā ar kodu³

                                               

Ir dzirdēts: dažs mēdz bēdzināt

Zem pūra savu sveci. -
Nav pūra man. –Tā, redzi,

Šo tradīciju veicināt

 

Es nevaru. - Bet savu⁴ cits steidz dedzināt

(Kā, piemēram, draugs Sali-

ŅŠ) uzreiz no abi gali.

Tak spiests es biju secināt,

 

Kad arī pamēģināju:

Ka ne un negrib degt⁵. -

Tad pamīšus piededzinu

 

(To pašu savu sveci)

Pie viena vai pie otra⁶ nu

Un nemēģinu slēpt vai segt,

 

Bet saku: „Kur tu teci?”

¹Morfolofilopoētiskas variācijas par apstakleniski-atsprākleniskiatgriezeniskām formām un tēmām*.

²Nedaiļskanīgi.

³Skan labāk, jeb jēdzieniski neprecīzi, varbūt pat aplami, katrā ziņā maldinātājos!

⁴Sveci.
⁵T.i. svece.

*Šeit līdztekus, starpā, blakām un vidū citam - gan nedrošs un neprecīzs, bet tomēr – mēginājums tuvināties poētikā pazīstamā jēdziena enjambement latviskojumam.

uzruna

visvisādām

vajadzībām

Ļoti cienījamās un cienītās dāmas,

Augsti godājamie un cienīgie kungi,

Pilsoņi!

Brīvās pasaules brīvie pilsoņi,

Puspasaules puspilsoņi,

Vispasaules vispilsoņi,

Pasaules pilsētu pasaules pilsoņi,

Lielpilsētu lielpilsoņi,

Priekšpilsētu priekšpilsoņi,

Iekšpilsētu iekšpilsoņi,

Galvaspilsētu galvas pilsoņi,

Vecpilsētu vecpilsoņi,

Mazpilsētu mazpilsoņi,

Sīkpilsētu sīkpilsoņi,

Mietpilsētu mietpilsoņi,

Provinces pilsētu provinces pilsoņi,

Ārpilsētu ārpilsoņi,

Papilsētu pappilsoņi,

Piepilsētu pieppilsoņi,

Guļampilsētu guļampilsoņi,

Savrupmāju savrupnieki,

Villu villaiņi,

Sēriju māju sēriju pilsoņi,

Pateicos par uzmanību!

- Es beidzu.

piepes

Kā piepes pie trūdoša celma

Aug paciņu firmas,

Un vecās žurkas top treknas un sirmas. –

Kad celms būs kļuvis

Pīšļi un prauli,

Vēl mētāsies piepes

Baltas kā kauli. -

Un dažu žurku nositīs slazds,

Bet cita ielīdīs krātā. –

*

Šis dzejolis bija gan prasts,

Bet tāds, kas paliks prātā.