Vārda brīvība demokratiskās zemēs ir kontrolēta brīvība; to nosaka brīvības un atbildības sajūta. Latviešiem dzimtenē un trimdā to kontrolē resp. cenšas kontrolēt iestādījumi, kuŗu oficiozi ir bezhumora ģenerāllīnijas paudēji - skabargām tur nav vietas.

Satira mitusi pagrīdē 30 gadus, humors bijis sastopams vienīgi viesībās un šad tad kādā plekstošā sīkpilsoniskā preses pīlītē. Tas viss kā šņauciens piedurknē, kad jūtīgie kungi pilnīgā nopietnībā sēž vidū, un tauta mīņājas uz vulgārisma steķiem apkārt. Kad kanaki, vienības laika ģimnazisti, sāka rotēt Rūgto Apīni, pirmo humora un satiras izdevumu trimdā, tad ari Jaunā Gaita saprata, ka kaut kas darāms šai lietā. Pēc lasītāju un līdzstrādnieku ierosinājuma radās šis humora un satiras numurs, pirmais nopietnais mēģinājums pēc ilgāka laika pasmieties arī pašiem par sevi. Cerams, ka lasītāji šo izdevumu sapratīs tādējādi. Ar nopietnību vien mēs neko lielu neesam panākuši (skat. lasītāja vēstuli LAIKA 14. novembra numurā - Tikai Dievs un Goldvoters var glābt Ameriku). Iespējams, ka mums, tāpat kā Blaumanim, ar jokiem izdodas uzsākt vienu otru revolūcionāru patiesību. Varbūt, ka ari Sibilla var palīdzēt Lāčplēsim.