JG redakcijai:
Meiļīs Seili!
Tu skaisti apraksti JG 72. numurā mūsu Latvijas neatkarības laikus. Jauki jau bija, tikai vienās un tanīs pašās kāzās, kristībās vai bērēs būdami, visi „godību dalībnieki nekad pārdzīvoto neatstāstīs vienādi. Arī man dažas iebildes, ko negribu uztiept par vienīgi pareizajām. Vēlos tikai pieminēt dažas lietas no mana subjektīvā redzējuma:
1) Nedaudz Malienas (Mālupes), pagasta robežās tiku darbojies arī partiju laikos. Tēva audzināts zemes arājs būdams, biju zemnieku savienības biedrs. Tomēr es redzēju, apjēdzu, ka ne viss ko mana partija prasa, ir par „taisnīgumu” pieņemams tiem, kam nav savas zemes ne tik kā notupties...
2) Katrā tautā, bez ādas krāsu izšķirības, notiekot pārmaiņām, revolūcijām, ir trūkuma un varas kāres viesuļu nestie. No šiem ikvienā diktatūrā var radīt kadrus, kas „brīvības” vārdā slavēs ikkuru nebrīvību...
3) Arī man nepatika, ka sociāldemokrātu nostāja pret mūsu valsts himnu un karogu bija visumā negatīva. Bet ja paskatāmies pāri vietējām kaitēm, tad jāmēģina minēt: kāda šodien būtu Eiropa un pasaule vispār, ja sociālisma idejas un revolūcijas nebūtu radušās? Jāšaubās, vai Alūksnes barons no savām dzimtkunga tiesībām labprātīgi atsacītos?..
4) Kas ir valsts vara? Vai to mūsu Latvijā vistiešākā veidā nepārstāvēja tautas ievēlēta Saeima? Tur „zociķi” tomēr bija vislielākā partija – un tad tikai „zemsavieši”. Un mūsu vēlēšanu likumi bija tāds demokrātijas ideāls, kāds maz kur pasaulē sasniegts, sevišķi runājot par mazākuma tautībām. Iespējams, ka arī Staļinam būtu mazliet grūtāk aprīt demokrātisku Latviju...
5) Tu apgalvo, ka 15. maija pārmaiņas visi ģimnāzisti uzņēmuši spontāni. Es tik augstās skolās negāju un tanī gadā jau brangi biju iejūdzies savu necilo māju un apkārtnes skaistumā – darbā. Iespējams, ka jūs, ģimnāzisti, no sirds saucāt: lai dzīvo Ulmanis un Balodis! Es tanī rītā biju ar malieņu Mālupes dzirnavās. Tur neviens vecis nejūsmoja. Daži zināja gan, ka daļa aizsargu pēkšņi aizsaukta uz Rīgu, bet pārējie bija apmulsuši, izbrīnījušies, nedroši”. Kā nu tā, divi, trīs sarunā, un – bez balsošanas?
6) Ulmaņa laiki ar pozitīvu un partiju – ar negatīvu pieskaņu? Nu redzi, brāl, vai kādā „stiprās rokas valdībā” pieskaņas ir negatīvas bijušas? Man nav gadījies dzirdēt. Ārpus robežām – jā. Lokāli tika slavēts Staļins, Hitlers u.c.
7) Ulmaņa vēsturisko vietu neviens pussaprātīgs latvietis neapstrīd. Viņš ir un paliks augsta galotne Latvijas drūmajā vēsturē. Bet katrs mēs esam tikai savrup cilvēki, kam būtu jāmēģina saredzēt mūsu likteņa realitātes. Neviens dzīvais, ne mirušais nav jāceļ tādās debesīs, no kuŗām tas vairs šāsdienas Latvijā nevar „nokāpt”.
8) Ja kādam svešuma ir vēl patiesa vajadzība (ne plika godkāre vai mūža damuldēšana!) kalpot savai tautai, tas lai labāk nejūsmo par pagātni, bet lai mēģina sākt tur un tanī vietā, kur latviešu tauta dzīvo šodien. Un bez speciāli pušķotiem „vadoņu krēsliem”, bez lišķīgiem aplausiem, bez izplānotām „sabiedrisko lietu ministrijas tribīnēm”...
Valentīns Pelēcis, ASV
JG redakcijai:
Paldies par JG 73. numuru. Piekrītu, pastāv bažas, ka latviešu tauta iet pretim iznīcībai. Taču īstais iemesls, manuprāt, Jaunajā Gaitā nav apskatīts. Tas ir mazā dzimstība un lielā mirstība Padomju Latvijā. Tik mazs dabiskais pieaugums nav nevienā citā padomju republikā Lūk skaitļi (uz l 000 iedzīvotājiem):
dzimušo mirušo dab.
skaits skaits pieaug.
Latvijā 14,0 10,6 3,4
Igaunijā 14,4 10,5 3,9
Lietuvā 17,7 8,1 9,6
Visā Pad. Sav. 17,4 7,6 9,8
Jaunie latvieši pēdējā pasaules kaŗā piedalījās kā fašistu, tā komūnistu pusē. Mēs esam maza tauta, vai mēs drīkstējām ņemt sev rokās tiesības sevi vēl samazināt?
P. Šmits, ASV
JG redakcijai:
Vai nederētu iegaumēt
Bieži sabiedrībā pavīd pa pesimistiskam prātojumam, ka Latvija ir maza valsts ar tikko 2 miljoniem iedzīvotāju. To pašu attiecina uz pārējām Baltijas zemēm– Igauniju un Lietuvu.
Baltijas valstis nepavisam nav salīdzināmas ar Āzijas, Āfrikas vai Karaību jūŗas pundurrepublikām. Igaunija ar tepat 2 miljoniem iedzīvotāju un 47.559 kvadrātkilometru lielu platību, Latvija ar 2 miljoniem un 65.791 km2 un Lietuva ar turpat 3˝ miljoniem iedzīvotāju un 55,658 km2 platību plus Viļņas apgabalu nav jāmeklē uz atlanta ar mikroskopu. (1939. g. dati).
Baltijas tautas ar gadsimtiem vecu kultūru, ar demokratiskām pārvaldes formām, ar starptautisku likumu un pienākumu pildīšanu, savas valstiskās patstāvības gados būdamas Tautu Savienības locekles, it labi nodemonstrēja, ka tās ir tiesīgas un spējīgas uz patstāvīgu un neatkarīgu eksistenci,
Mēs ticam, ka baltiešu labi konsolidētas un mērķtiecīgas rīcības rezultātā arī pāri par 6 milj. baltiešiem „tie laiki pienāks, ko citas tautas tagad redz”.
J. Rolavs, Toronto, Kanadā
