Jaunā Gaita nr. 78, 1970. gadā

 

 

Kārlis Ābele

LATVIEŠU KULTŪRAS DZĪVE EMIGRĀCIJĀ 1969.GADĀ

 

Šis pārskats aptveŗ latviešu kultūras dzīves emigrācijā trīs apjomus (mūzika, skatuves māksla, tēlotāja māksla) trīs kontinentos (Ziemeļamerika, Eiropa, Austrālija), kā arī literāro ražu, t.i., izdotās grāmatas. Izņemot literārā apjoma pievienošanu, 1969.gada pārskata veidošanu ietekmējuši tie paši apstākli un apsvērumi, kas minēti 1968.gada pārskata ievadā (JG 73.n-rā) un tādēļ nav šeit atkārtoti (vēlreiz gan jāuzsver, ka minēto iemeslu dēļ, pārskats nepretendē uz pilnību un precizitāti). Tāpat nav atkārtotas dažādas vispārinātas atziņas (piemēram, par koŗu, teātŗa un tautas deju ansambļu darbību un to sniegumu māksliniecisko kvalitāti), kas joprojām atbilst patiesībai.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo, Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres gadu, 1969. gadā nebija tik plašu „lielsarīkojumu” ar izcilu sabiedrisku nozīmi. Austrālijas latviešu 19. kultūras dienas Pērtā (26.-31. dec.) bija gan plaši iecerētas (nozīmīgākās sastāvdaļas: solistu koncerts, rakstnieku pēcpusdiena, divas teātŗa izrādes, tautas deju uzvedums, koŗu koncerts un mākslas izstāde), bet dalībnieku skaitu bija jūtami samazinājis lielais attālums no Austrālijas austrumu krasta latviešu centriem. Atzīmējama arī 2. dziesmu diena Gaŗezerā (ASV).

Tām norisēm, kam lielāka sabiedriska vai zinātniska nekā tīri kulturāla nozīme, šai pārskatā nav pievērsta sevišķa ievērība; var gan atzīmēt, piemēram, baltiešu zinātnieku sadarbības centienu izpausmes pieaugumu (sekojot 1968.gada beigās organizētai 1. Baltijas studiju konferencei Merilendā ASV), kā arī t.s. „vidējās paaudzes” lielāku interesi un aktivitāti attiecībā pret Amerikas latviešu apvienības darbu. No latviskās izglītības viedokļa skatoties, nozīmīgi bija, piemēram, vienveidīgu latviešu skolu programmu pieņemšana Ziemeļamerikā un Rietummičigenas universitātē noorganizētie latviešu valodas kursi.

Brīvās pasaules latviešu apvienības tautas balvu 1969.gadā piešķīra Zentai Mauriņai.

 

MŪZIKA

Pianists Arturs Ozoliņš (Foto: Herb Nott & Co. Ltd.)

Komponisti. Par komponistiem un to jaundarbiem, izņemot ar dziesmu svētkiem saistītu konkursu gadījumos, latviešu presē maz rakstīts (nesen gan sācis iznākt periodisks rakstu krājums Latvju Mūzika). T. Ķeniņam piešķirta Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonda goda balva (par 1968. gadu) par darbu Simfonija II; par Ķeniņu arī ievietots raksts kanadiešu žurnāla Musicanada t.s. portretu sērijā. Vairāki koncerti Ņujorkā, Toronto u.c. ar paša komponista līdzdalību bija veltīti publikas iepazīstināšanai ar mūsu redzamāka avangardista G. Pones dažu pēdējo gadu darbiem, ieskaitot kontroversālo -ossia... (tradicionālās mūzikas cienītāji, droši vien, ar gandarījumu lasīja laikraksta New York Times kritiķa atziņu, ka šis darbs „ir amizants, tas viss”!). Atsevišķos koncertos atskaņoti A.Šturma (Ņujorkā) un A. Jēruma (Londonā) darbi.

Toronto dziesmu svētku rīcības komitejas izsludinātā jauno komponistu konkursā godalgas piešķīra L.S. Zobena) (kora dziesmā) un M. Aldiņam (solo dziesmā).

Koŗi. Lielākais dziedātāju skaits (18 vienības ar ap 300 dziedātājiem) pulcējās dziesmu dienā Garezerā 16.augustā. Koŗu koncertā Austrālijas latviešu 19.kultūras dienās Pērtā 30.decembrī dziedātāju skaits bija mazāks nekā parasti šais gadskārtējos sarīkojumos.

No daudzajām dziedātāju vienībām Ziemeļamerikā starp labākajām ierindojamas Toronto vīru ansamblis „Kalvis” (diriģents J. Dzeguze), Toronto Sv. Andreja draudzes koris (diriģents A. Purvs) un Kalamazū koris „Dziesmu vairogs” (diriģents A. Kalnājs). Šie koŗi koncertējuši arī latviešu centros ārpus savām mītnes vietām.

Daži latviešu diriģenti, piemēram, A. Strombergs Kanadā, guvuši panākumus arī Kanadas mūzikas dzīvē.

Ziemeļamerikā. Vairākos garīgas mūzikas koncertos dažādos latviešu centros dziedāja A. Vaivode (kontralts). Gada beigās ASV austrumu krastā jau astoto reizi ar dziesmām un operešu ārijām viesojās L. Sepe-Eše (soprāns) no Vācijas. Patstāvīgos koncertos dziedāja M. Cakare, A. Kalniņa, L. Karlsone un S. Prince (soprāni); kopā ar citiem māksliniekiem arī V. Melliņa (mecosoprāns), K. Brante, R, Dzilna-Zaprauska un A, Sapale (soprāni).

Baritons J. Kļaviņš dziedāja patstāvīgā koncertā Sanfrancisko, kā arī A. Šturma darbiem veltītā koncertā Ņujorkā. Kopā ar citiem māksliniekiem koncertēja tenors P. Lielzuika. A. Kellijs dziedāja amerikāņu operu uzvedumos Ņujorkā.

Izcilais pianists A. Ozoliņš gada sākumā, pirms došanās uz Eiropu, koncertēja Kanadā, gūstot plašu, bet ne vienmēr glaimojošu kanadiešu kritiķu ievērību. Vairāki koncerti ASV un Kanadā bija U. Grantam, kam 1969. gadā piešķirta prof. P. Sakša piemiņas stipendija. Kopā ar citiem māksliniekiem koncertēja pianistes I. Štrāle-Didrichsone, M. Nāruna, G. Plostniece un pianists V. Ciemiņš; patstāvīgi koncerti bija jaunajām pianistēm D. Borgielei un A. Zirnītei.

Daudz atzinības guva ērģelnieki A. Lagzdiņš (Džūliarda mūzikas skolas Erskina godalga) un A. Grigale-Rundāne (Toronto konservatorijas zelta medaļa). Patstāvīgos koncertos muzicēja vijolnieks U. Baumanis un čellists K. Munters. Amerikāņu sabiedrībai savas spējas sekmīgi demonstrējuši čellists I. Nāruns, vijolnieks „austrālietis” E. Kļaviņš un obojists A. Jansons.

Koklēšanas popularitāte Ziemeļamerikā joprojām augusi (apzināti ap 300 koklētāju). 4. un 5. oktobrī Toronto risinājās otras kokļu dienas. Galvenie sarīkojumi: apvienoto ASV un Kanadas kokļu ansambļu koncerts (6 ansambļi, 50 koklētāji) un B. Skultes komponētā baleta Koklētājs un velns pirmuzvedums (muzikālais vadītājs A. Jansons; E. Dajevska dekorācijas un kostīmi). Ja arī instrumentācijas un choreografijas problēmas šai darbā nebija spīdoši atrisinātas, izcēlās krāšņie kostīmi un dekorācijas. Kokļu dienu ietvarā bija ari kokļu izstāde, referāti un pārrunas par koklēm un koklēšanu.

Atzīmējama arī Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansambļa (vadītājs A. Jansons) koncertu turneja, viesojoties ASV austrumu krasta latviešu centros.

Eiropā. Vairākos koncertos Skandināvijā, Vācijā un Anglijā dziedāja viešņas no Ziemeļamerikas A. Vaivode un I. Kurme (soprāns). A. Jēruma darbiem veltītā koncertā Londonā dziedāja K. Bidiņa-Straupe un G. Trēziņa; piedalījās arī flautiste M. Lielause, Stutgartes operā kā soliste darbojās P. Brīvkalne (soprāns), Bāzeles operā − basbaritons K. Bauers-Zemgalis.

Gada sākumā Kanadas kultūras padomes un koncertu biroja atbalstīts, Eiropā ieradās pianists A. Ozoliņš. Dzīvodams Madridē, mākslinieks papildināja savu muzikālo izglītību pie autoritātēm Parīzē un Romā un koncertēja vairākās Rietumeiropas valstīs. Vairākos koncertos Vācijā un Anglijā ērģeļu spēles mākslu demonstrēja Kanadas viešņa A. Grigale-Rundāne. Koncerti Hanoverā un Minsterē bija vijolniekam V. Ruševicam no ASV, Freiburgas mūzikas augstskolā darbojās čellists prof. A. Teichmanis.

Austrālijā. Solistu koncertā kultūras dienās Pērtā piedalījās M. Veide (soprāns), Dz. Veide (baritons) un čellists J. Laurs. Visi trīs mākslinieki koncertējuši arī savās mītnes pilsētās Melburnā un Adelaidē. Vairākos koncertos dziedāja tenors E. Maršaus un baritons H. Rutups.

Koncertturnejā Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu centros viesojās pianists V. Treimanis no ASV. Koncertos Sidnejā un Melburnā piedalījās pianiste M. Stūre. Patstāvīgi koncerti Adelaidē bija vijolniekiem G. Larsenam un M. Larsenai, kas arī muzicējuši kopā ar citiem māksliniekiem citās pilsētās. G. Larsens ieguva pirmo vietu austrāliešu televīzijas vijolnieku konkursā. Gada beigās G. un M. Larseni, saņēmuši stipendiju, devās uz Eiropu, lai papildinātu savu muzikālo izglītību, Koncertējot vairākos Austrālijas austrumu krasta centros, sekmīgi darbojās A. Larsenas vadītais jauniešu stīgu ansamblis „Sidraba stīga”.

Melburnas operešu ansamblis savam gadskārtējam uzvedumam bija izvēlējies F, Lehāra opereti Čigāna mīla (L. Kalniņas režijā).

 

SKATUVES MĀKSLA

Lielākie nopelni skatuves mākslas kopšanā, protams, ir bijuši mūsu teātriniekiem. Bez sekojošā pārskata daļā minētām izrādēm, visos trīs kontinentos lugas iestudēja un uzveda dažādi jauniešu ansambļi, kas ļauj cerēt, ka latviešu teātŗa nākotnes izredzes emigrācijā ir labākas nekā dažkārt secināts.

Visos trīs kontinentos aktīvi darbojās krietns skaits tautas deju ansambļu. 1969. gadā tiem nebija izdevības uzstāties tik plašos uzvedumos kā 1968. gadā. Atzīmējama Toronto ansambļa „Diždancis” piedalīšanās jau minētajā B. Skultes baleta Koklētājs un velns pirmuzvedumā.

No atsevišķiem deju māksliniekiem visvairāk atzinības gan latviešu, gan ārzemnieku sabiedrībā guva V. Vētra, uzstājoties, bieži ar indiešu dejām Ziemeļamerikā un Eiropā.

Ziemeļamerikā. Lielu ievērību izpelnījās Losandželesas latviešu ceļojošā teātŗa vasaras turnejā vairāk nekā 30 latviešu centros uzvestā A. Paso komēdija Bacilis vai niķis. Lugas tulkotājs un režisors A. Tipāns spēlēja galveno lomu, pārējie aktieri − M. Ludeka, E. Rozēna, S. Zaļuma un I. Miķelsons. Spriežot pēc recenzijām, aktieŗu sniegums sajūsmināja vairāk nekā pati luga.

Toronto DV ansambļa teātŗa studija A. Straumaņa vadībā nobeidza savas darbības trešo posmu ar trim viencēlienu komēdiju izrādēm (Čechova Lācis un Bildinājums un Ž. Feido Kad sievas māte mirst). DV ansamblis viesojās Ņujorkā ar jau iepriekšējā gadā iestudēto A. Landsberģa drāmu Pieci stabi tirgus laukumā, uzveda A. Ridleja komēdiju Spoku vilciens Dz. Pūpēža režijā, kā arī raibu priekšnesumu sakopojumu. Kanadas latviešu teātŗa ansamblis Toronto izrādīja M. Zaļāskalnes lugu Gandarījums V. Pukata režijā.

ASV rietumu krastā rosīgi darbojās Mazais teātris Sanfrancisko, kas gada sākumā vietējos latviešu centros uzveda G. Griezes komēdiju Te runā Stariņš autora režijā (aktieri L. Siliņš, G. Grieze u.c.). Gada beigās ansamblis viesojās austrumu krasta lielākos centros ar M. Šisgala komēdiju Tīģeris un E. Albija lugu Stāsts par zvēru dārzu L. Siliņa režijā (tēlotāji L. Siliņš, B. Siliņa un L. Lindbergs).

Amerikas latviešu teātŗa Ņujorkas studija izrādīja Blaumaņa komēdiju No saldenās pudeles N. Lagzdiņas režijā. No aktieriem izcēlās S. Pence (Lavīze), Ņ. Lagzdiņa (Ezerlauku māte) un J. Neimanis (Taukšķis). Amerikas latviešu teātŗa Bostonas ansamblis uzveda S. Moma lugu Svētā liesma. Kalamazū dramatiskā kopā izrādīja Raiņa lugu Pūt, vējiņi H. Sildegas režijā, Losandželesas latviešu amatieru teātris J. Lejiņa komēdiju Skabarga sirdī L. Liepiņas-Mitrēvicas vadībā.

Atzīmējamas arī A. Voitkus traģēdijas Jūdass (Milvoku aktieŗu kopa), E. Zālītes komēdiju Bīstamais vecums (Grandrapidu latviešu biedrības teātŗa kopa) un Rudens rozes (Minesotas DV teātŗa kopa) un L. Auzānes-Vītolinas komēdijas Uz Ameriku (Denveras teātŗa kopa) izrādes.

Interesanta parādība bija pāris latviešu lugu iestudējumi angļu valodā. Ņūpalcas (New Paltz) kolledžā A. Straumaņa tulkojumā un režijā izrādīja M. Zīverta lugu Rūda (ar nosaukumu Mad, Christopher, Mad; (G. Pones pavadmūzika), kamēr Viskonsinas universitātē A. Dankeres-Vailderes tulkojumā un režijā uzveda Brigaderes lugu Sprīdītis.

Amerikāņu teātŗa ansambļu uzvedumos ar labiem panākumiem piedalījās L. Siliņš, M. Ludeka un S. Ruņģe.

Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonda goda balvu skatuves mākslā piešķīra Amerikas latviešu teātŗa Vašingtonas un Ņujorkas ansambļiem par Blaumaņa drāmas Ugunī iestudējumu (O. Uršteina režijā) 1968. gadā.

Eiropā. Atzīmējamas A. Dziļuma traģēdijas Beigu sākums izrāde Stokholmā, L. Auzānes-Vītoliņas komēdijas Septiņi mīlētāji, Blaumaņa komēdijas No saldenās pudeles un V. Kārkliņa komēdijas Jaunās asinis uzvedumi Anglijā.

Ar panākumiem vācu teātŗos darbojās aktrise D. Kurmiņa.

Austrālijā. Nozīmīgākais sarīkojums bija Austrālijas latviešu 9. teātŗa festivāls Adelaidē (13.-15. jūn.). Par labāko ansambli atzina Sidnejas latviešu teātŗa grupu, kas uzveda V. Hola un K. Voterhausa lugu Melīgais Billijs L. Veikinas tulkojumā un režijā. Festivāla balvas par tēlojumiem šai lugā saņēma J. Ķauķis, L. Veikina (galvenās lomās) un A. Saiva (izcils sniegums palīglomā). Adelaides latviešu teātris izrādīja M. Zīverta lugu Cilvēks grib dzīvot (vienīgais latviešu autora darbs festivāla) V. Dulpiņa režijā; no tēlotājiem balvas izpelnījās A. Lapa, L. Lapa (jauniešu lomās) un E. Gešmanis. Austrālijas latviešu teātris (no Melburnas) uzveda L. Kiarelli grotesko komēdiju Maska un seja G. Grauda režijā. Galvenās lomās tēloja G. Klauss un G. Kūlniece; atzinību ieguva G. Jurjāna dekorācijas. Brisbenieši izrādīja B. Manhofa komēdiju Pūce un kaķītis (režisors un viens no tēlotājiem bija T. Lundbergs; balvu saņēma otra tēlotāja D. Blūma).

Visrosīgākais Austrālijā bija Sidnejas latviešu teātris; bez festivālā uzvestās lugas tā kontā vēl jāieraksta brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiki (L. Zemgales jaunā dramatizējumā, K. Gulberga režijā), Moljēra komēdija Tartifs (ari K.Gulberga režijā), S. Klauverta Augstiene 273 un U. Siliņa fantastiskā spēle Šurturitnekuršistasitnekas (abas autoru režijā), kā arī gadskārtējais laikmetīgas satiras uzvedums Kaleidoskops 1969.

Austrālijas latviešu 10. rakstnieku dienu laikā piedzīvojām Austrālijas latviešu teātŗa (Melburnā) pirmizrādi B. Metuzāles komēdijai Frater ave atque vāle P. Elsiņa režijā. Teātris viesojās arī kultūras dienās Pertā ar M. Zīverta lugu Kurrpurrū (režisors G. Grauds; galvenās lomās G. Kūlniece un G. Klauss), Melburnas latviešu teātris, atzīmējot savu 20 gadu jubileju, uzveda R. Valdesa Jūras vilki (E. Zālītes dramatizējumā, V. Štāla režijā). Adelaides latviešu teātŗa uzvedumā pirmizrādi piedzīvoja M. Bumbiera luga Es redzu sauli autora režijā. Pertas latviešu teātris kultūras dienās izrādīja V. Kārkliņa romāna Teika par septiņiem kuģiem D. Olmaņa dramatizējumu (ar nosaukumu Skarbā piekraste) A. Zīles režijā.

 

Spodris Klauverts, lugas Augstiene 273 autors un režisors Austrālijā. (V. Motmillera uzņēmums)	Reinis Zusters, izcilais latviešu gleznotājs Austrālijā, ar paletes nazi roka (J. Ligera uzņēmums)

 

 

TĒLOTĀJA MĀKSLA

Ziemeļamerikā. Plašākā tēlotājas mākslas skate (58 mākslinieku 125 darbi) bija gadskārtējā Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonda izstāde Ņujorkā, Kultūras fonda goda balvu saņēma tēlnieks A. Kopmanis par Latvijas 50 gadu un Sv. Jāņa draudzes Toronto 20 gadu atcerei veltītu pieminekli, kas skatē bija reprezentēts fotogrāfijās. A. Kopmanis ir ļoti vispusīgs mākslinieks. Ar saviem darbiem akmenī, bronzā, kokā u.c. piedalījies un guvis atzinību gan latviešu, gan starptautiskās izstādēs. Kultūras fonda goda rakstus piešķīra gleznotājiem J. Annum (raksturīgi teiksmaina romantisma aizplīvuroti senceltņu un drupu tēlojumi), V. Avenam (tumšās, piesātinātās krāsās gleznota klusā daba un figūrāla kompozīcija) un A. Nullītim (abstrakcijām kaistošu toņu caurstrāvojums). Kultūras fonda izstādē darbi bija arī prof. J. Kugam, prof. A. Annum, S. Vidbergam, J. Matisonam, S. Kocenai, A. Dārziņai, J. Kalmītem, J. Soikanam, E. Dzenim u.c.

Zigfrīds Jurševskis, Sieviete, glazēts māls-terakota.

Patstāvīgās skatēs Ņujorkā savus darbus izstādīja J. Annus, G. Brūveris (no Arģentīnas), D. Igale, A. Krūkliņš, prof. J. Kuģa, M. Nāruna, E. Priedīte, V. Saule; bija arī J. Cielavas piemiņas izstāde. J. Annus darbos kritiķi izcēluši sarkano toņu īpato pielietojumu un perspektīvas, ko aprij gaismas spožums, G. Brūvera zīmējumos un gleznās liela loma grafiskajam elementam; iezīmīgi palieli cikli (piemēram, „Precības” ar 14 darbiem). D. Igales ieceres parādās vienkāršos grafiskos tēlos; viņai būtiski klusināti, smilšaini toņi. V. Saules ekspresionismam raksturīgs romantisks apakštonis. Kopējā Ņujorkas mākslinieku grupas izstādē bija vērojami F. Milta, V. Avena, D. Igales u.c. darbi.

Patstāvīgās izstādēs Toronto reprezentējās gleznotāji E. Dzenis, O. Grebže, T. Ķiķauka, D. Miezājs, J. Popelis, Ģ. Tiltiņš, J. Zuntaks un A. Zvīdris; bija arī J. Tīdemaņa piemiņas izstāde. Ovensaundā, netālu no Toronto, retrospektīva izstāde bija G. Cennei; T. Ķiķaukas darbi bija redzami arī Hamiltonā. G. Cennes formu valoda noskaidrota, vienkāršota un attīrīta līdz ģeometriskam stingrumam. T. Ķiķaukas akvareļos dominē krāsu un kustību izvirdums fantastisku vīziju atveidos. D. Miezāja akvareļiem, galvenokārt ainavām, raksturīga sīkdaļu kaligrāfija, liegi pustoņi un lāsumaini kolorīta ieklājumi.

Klīvlendā izstādēs bija redzami prof. A. Annus; J. Annus, E. Dzeņa, V. un A. Skultes un V. Tetera darbi. E. Dzeņa darbos vērojama glezniecības un grafikas elementu sinteze; tematikā dominē figūras un zirgi. Filadelfijā bija vairākas dažādu mākslinieku grupu izstādes (ieskaitot prof. A. Annu un viņa ģimenes locekļus, „Dzintarzemi”); patstāvīgas izstādes bija J. Gailim un M. Miesniecei-Bērziņai. J. Gaiļa mīlestība ir jūŗa; viņa darbos dramatiski izteicas vētras nemiers un spēks. Bostonā izstādes bija J. Cīrulim, U. Puriņam un L. Tomsonam, kā arī R. Zariņa piemiņas skate. J. Cīruļa gleznās dabas varenība apvienota ar cilvēcisko jūtu skalu.

F. Milta darbu skatē Ņūhopā (New Hope) Pensilvēnijā jaunas vēsmas ieviesa Meksikas temu gleznojumi. R. Staprāna gleznās (izstādē Sanfrancisko) bez jau parastajām sarkani oranžām krāsām bija vērojamas arī jaunas krāsu balsis, izteiksmes un apvienojumi. Leksingtonā bija atvērta ļoti vispusīgā J. Sternberga retrospektīvā darbu skate. B. Geistaute (izstādē Mineapolē) vislabākos panākumus parādīja puķu un ziedu gleznojumos.

Bez jau minētajiem gleznotājiem, vienā vai vairākās izstādēs dažādās pilsētās bija vērojami V. Aistara, E. Dajevska, A. Lapsiņa, J. Mintika, A. Ozola, L. Prauliņa, L. Reinfeldes, K. Saumaņa, F. Vīlensona u.c. darbi. Amerikāņu izstādēs labus panākumus guvuši A. Vasils un L. Eglītis (vairākas godalgas).

L. Linauta iecienītie gleznojumi stiklā u.c. darbi bija vērojami izstādē Harisburgā (Pensilvēnijā). J. Zvilna Ņujorkā izstādīja savus īpatnējos mākslinieciskos veidojumus milzu fotogrāfiskā palielinājumā. Tēlnieks O. Zeidenbergs uzvarēja strūklaku metu konkursā; strūklaku izveidoja Ņūbritenā (New Britain), Britu Kolumbijā ar panākumiem darbojās koktēlnieks A. Miķelsons.

Atzīmējamas T. Puciriusa, A. Graudiņas, M. Zaļinskas un V. Šteinhardes keramikas un keramikas skulptūras izstādes, kā arī rotkaļa O. Grīna darbu skates.

Eiropā. Gleznotājam L. Strunkem Stokholmā piešķīra Zviedrijas valsts darba stipendiju. Atzinīgas angļu preses atsauksmes par izstādi Londonā guva R. Kronbergs, kas ar fluorescējošiem materiāliem veidojis fantastiskas „akmens puķes melnā gļaismā”. Patstāvīgās izstādēs Anglijā bija vērojami L. Mieriņa (uzsvars uz krāsu mijiedirbes ekspresīvo spēku) un N. Soikana (raksturīga intellektuāla, ģeometriski sīki izstrādāta kompozicija) darbi, Dānijā L. Dombrovskas-Larsenas gleznas un Stokholmā tēlnieka L.J. Briedīša darbi. Kopējās izstādēs piedalījās gleznotāji V. Bērzkalns un E. Zilinskis Anglijā, kā arī E. Zīle Parīzē. Atzīmējama latviešu mākslinieku un daiļamatnieku grupas 20 gadu darbības atceres skate Korbijā.

Austrālijā. Visplašāk iecerētajā tēlotājas mākslas skatē kultūras dienās Pērtā bija pārstāvēti 26 gleznotāji un grafiķi; diemžēl, iztrūka daži no ievērojamākiem austrumu krasta latviešu māksliniekiem.

Vislielāko ievērību austrāliešu presē izpelnījās J. Šēnbergs (Senberg), kas ar sekmēm piedalījās vairākās izstādēs, iegūstot 1. godalgu Džordža mākslas sacensībā. Viņa darbiem raksturīga melna krāsa un brutāli vienkāršotas, pesimistiskas pasaules uztveres izpausme.

Sidnejā patstāvīgas izstādes bija U. Āboliņam, J. Kasapcevam, G. Krūmiņam, L. Meilertei, A. Nicmanei, J. Svilānam, K. un V. Veinbergiem, kā arī J. Dukura piemiņas izstāde. D. Āboliņa darbu skatē bija vērojamas spēcīgi, ekspresīvi gleznotas ainavas un plikņi; J. Svilānam raksturīgas miniatūras. Atzīmējama V.Veinberga iegūtā godalga Benkstaunas izstādē.

 

Eduards Keišs, Cīņa pret inflāciju. Lielāks skaits latviešu autoru darbu 1969. g. publicēti cittautu izdevumos. Piemēram, apakšējā Ed. Keiša karikatūra (The New York Times), Dr. A. Ezergaiļa eseja par demokratiju un fašismu (The Yale Review) un t.t.

 

Melburnā patstāvīgās skatēs bija vērojami L. Meilertes, J. Priedīša un K. Trumpja darbi. L. Meilertes tematikā dominē ainavas, puķes un klusā daba. K. Trumpja darbos krāsainība mainījusies no kādreizējā raibuma un ņirboņas uz apvaldītu gruzdēšanu. Mākslinieks ieguva godalgu Kalteksa firmas veicinātā konkursā.

Atzīmējama arī gleznotāja R. Baloža iegūtā godalga Svonhila muzeja rīkotā izstādē, O. Bisenieka mākslas galerijas atklāšana Sasafrasā (netālu no Melburnas), deviņu Sidnejas gleznotāju kopēja portretu skate un Brisbenas mākslinieku kopas „Okers” izstāde.

 

 

LITERĀTŪRA

Sekojošā pārskata daļa nav iecerēta kā pilnīgs izdoto grāmatu saraksts, bet kā nozīmīgāko izdevumu (it sevišķi pirmizdevumu) uzskaite. Nav ievērotas pārāk specifiskām vajadzībām izdotas grāmatas, tulkojumi latviešu valodā un latviešu autoru darbi citās valodās. Dažādi apsvērumi, ieskaitot to, ka ne visas 1969.gadā izdotās grāmatas ir bijušas pieejamas, ir likuši atturēties no izdevumu mākslinieciskās (vai no citiem viedokļiem skatoties) kvalitātes sīkākas izvērtēšanas.

Jāatzīmē, ka krietns skaits literāru darbu iespiesti latviešu periodiskajos izdevumos. No žurnāliem te jāmin Jaunā Gaita, Tilts, Treji Vārti, arī Daugavas Vanagu Mēnešraksts; no laikrakstiem − Laiks, Latvija Amerikā, Latvija, Londonas Avīze, Austrālijas Latvietis, un Latgolas Bolss.

Dzeja. Pa jaunam dzeju krājumam izdoti autoriem, kuŗu dzejoļi jau agrāk parādījušies atsevišķos sējumos − P. Aigaram Zaļie zīmneši, B. Bičolei Ceļos, H. Kraujai Ardievas vasarai, Ž. Liepai Gaismas sijātājs un V. Tomai Sērdienes spēks, kā arī J. Sarmam (Svešos dārzos; cittautu autoru dzejoļu tulkojumi). Pirmie krājumi izdoti brāļiem Grašiem (Ogles kvēlo) un K. Kurzemniecei (Dzīpari).

Par 1968. g. izdoto dzejoļu krājumu Ziemas tiesa A. Ivaskai 1969. gadā piešķīra Z. Lazdas balvu.

Drāma. Izdota M. Zīverta makabrā spēle Rīga dimd.

Dailproza. Izdoti romāni: A. Dziļuma Vēja melderis, I. Grebzdes Tikai meitene un Vai ābele ziedēja?, G. Janovska Ēnu menuets un Dziesma mežam, J. Kārkliņa Latviešu Pūcesspieģelis (3. daļa), Dz. Kiršteina Kaliet sirdis akmenī, brāļi!, T. Ķiķaukas Putni, J. Miesnieka Klaucēnu kundzenes meita, A. Niedras Varavīksnes pār Rīgu un L. Vīksniņas Absolventu klase.

Anšlava Eglīša stāsti un noveles (daļa iespiesti jau agrākos krājumos) sakopoti sējumā Pēdējais mohikānis; izdota arī vairāku autoru mīlestības stāstu un noveļu izlase Dzintara gredzens. Pārstrādātā izdevumā Celmenieki apvienotas A. Dziļuma romānu triloģijas pirmās divas daļas (Celmenieki un Rīta cēliens). Atkārtotā iespiedumā izdoti arī citu autoru darbi, piemēram, L. Grebzdes (Sērmūkšļu pagasta ļaudis), N. Kalniņa (Rijas zēnu rota) un J. Janševska (romānu Līgava un Dzimtene daļas).

Pirmoreiz emigrācijā atsevišķā sējumā iespiesti kāda Padomju Latvijā uzauguša un dzīvojoša rakstnieka darbi − A. Bela Robeža (noveles, stāsti, romāns).

Turpinājās Latviešu tautas teiku un pasaku (P. Šmita un H. Biezā sakārtojumā un redakcijā) izdošana.

J. Jaunsudrabiņa prozas balvu piešķīra B. Veisbergai par 1969.gadā izdoto romānu Es, tavs maigais jērs. Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonda goda balvu daiļliteratūrā par 1968.gadā izdoto romānu Bezkaunīgie veči ieguva Anšlavs Eglītis.

Proza. Kā atmiņu, vērojumu un atziņu krājumi ar plašāku kultūrvēsturisku vai politisku nozīmi atzīmējami M. Valtera Atmiņas un sapņi (1.daļa; par laiku līdz pagājušā gadsimta beigām), A. Klīves Brīvā Latvija (līdz 1920.gadam), J. Grišāna Pa atmiņu stygom (2. daļa; par laiku no 1916. līdz 1944. gadam) un F. Donasa Polītiskos krustceļos (par darbību diplomātiski konsulārā dienestā Polijā, galvenokārt Viļņā, laikā starp abiem pasaules kaŗiem). Izdotas arī H. Kreicera Nu ardievu, Vidzemīte (kaŗa stāsti, 1914.-1920.g.), L. Slaucītāja Zinātnes darbā − draugos ar mākslu (70 gadu mūža atmiņas) un Dz. Zeberiņas Kad es maza biju (bērnības atmiņas).

Ceļojumos gūti vērojumi un atziņas pausti E. Dēliņa (69 stundas), K. Pētersona (Pasaule paveŗas) un L. Slaucītāja (Sešos kontinentos) grāmatās.

No citiem, tematikā atšķirīgiem izdevumiem atzīmējami O. Akmentiņa un L. Bērziņas Latvijas ideja Amerikā (par Amerikas latviešu tautiskās savienības darbību no 1918. līdz 1968. gadam), J. Auškāpa Zinātnei un tēvijai (akadēmisku runu un rakstu krājums), E. Dunsdorfa Latvijas vēstures atlants, A. Lūša Jēzus līdzības un mūsu laikmets, B. Senkevičas Jāņi − vasaras saulgrieži un B. Vītola Atmodinātās atbalsis (monogrāfija par latviešu gleznotāju K. Hūnu un latviešu mākslinieku darbu izstādēm Parīzē un Londonā 1939.gadā), kā arī rakstu krājuma Archīvs 9. sējums (E. Dunsdorfa redakcijā; veltīts baznīcai, skolai un jaunatnei).

Literāri sarīkojumi. Dažādi literāri sarīkojumi ar visai atšķirīgu nozīmību un kvalitatīvo līmeni rīkoti daudzos latviešu centros. Katskiļos (20.-22.jūn.) noritēja 1. žurnālistu un literātu kongress; tajā ietilpa referāti un pārrunas par preses un literārām problēmām un parādībām, kā arī rakstnieku rīts. Atzīmējama arī rakstnieku pēcpusdiena Gaŗezerā (17.aug.); piedalījās ap 10 autoru. No literāriem sarīkojumiem Toronto visvairāk pārrunu ierosināja T. Ķiķaukas vadītais īpatnējais „melnais vakars”; atsauksmes bija gan atzinīgas, gan pretējas.

Dienvidvāciju un Šveici ar priekšlasījumu sēriju (vācu valodā) apciemoja Z. Mauriņa.

Austrālijas latviešu 10. rakstnieku dienu (Melburnā, 31.okt.-2.nov.) ietvaros ietilpa teātŗa izrāde, referātu rīts un pāris daiļprozas un dzejas sarīkojumu (pārstāvēti bija vairāk nekā 20 autoru). Rakstnieku pēcpusdienā kultūras dienās Pērtā darbus lasīja kāds ducis autoru.

 

ATZIŅAS

Apcerot latviešu kultūras dzīvi emigrācijā, atzīmējama tās līdzība jūŗā peldošam ledus kalnam. Tikai maza ledus kalna dala vērojama virs ūdens līmeņa, pārējā slēpta skatam. Mūsu prese raksta tikai par mazu latviešu kultūras dzīves daļu, visvairāk par to, kas izpaužas latviešu sarīkojumos vai konkrētos sasniegumos, piemēram, izdotās grāmatās. Nemaz nerunājot par „kluso darbu”, latviešu mākslinieku aktivitāte un panākumi cittautiešu sabiedrībā nereti nav pienācīgi ievēroti. Ja šai pārskatā nav minēti daži pat izcili mūsu mākslinieki un kultūras darbinieki, nevar secināt, ka to darbība apsīkusi; vismaz daļēji tas izskaidrojams ar ziņu trūkumu. Tas attiecas arī uz šiem vispārinātiem secinājumiem.

Latviešu kultūras dzīvē emigrācijā 1969. gadā bija vērojams zināms atslābums salīdzinājumā ar 1968. gadu. Tas viegli saprotams, jo dažādi pasākumi un sarīkojumi Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres zīmē prasīja daudz ārkārtēju pūļu. Visrosīgākais darbs kultūras laukā 1969. gadā noritēja Ziemeļamerikā, kur mīt lielākais latviešu skaits. Latviešu kulturālā aktivitāte Eiropā vairāk nekā pārējos divos kontinentos izpaudās individuālu kultūras darbinieku rosībā, nereti cittautiešu sabiedrībā, mazāk plašākos latviešu sarīkojumos. Apsveicama parādība bija vairāku Ziemeļamerikas jnūzikas mākslinieku koncertēšana Eiropā, Austrālijas latviešu kultūras dzīvē visredzamākie bija teātrinieku panākumi; Sidnejas latviešu teātris joprojām jāatzīst par aktīvāko emigrācijā.

Raiņa un Aspazijas piemineklis Kastaņolā vēl nav uzcelts.