TALANTU AUGSNE
Ramave 40 gados. Red. Kārlis Draviņš. Lundā: Ramaves apgāds, 1971. 32 lp.
20-to gadu beigās, kad latviešu kultūras dzīvi raksturoja ražens uzplaukums un jauni meklējumi, nodibinājās vairākas akadēmiskas biedrības - mežkopības speciālistiem "Šalkone", teologiem "Betānija" (vēlāk "Auseklis")) u.c. Par vienu no visvitālākajām kļuva humānistu (zinātnieku, mākslinieku, literātu) organizācija "Ramave", ko nodibināja Latvijas Universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes studenti, pārsvarā baltologi. Tās galvenie mērķi: tiekšanās pēc latviskuma kā vērtības, humānitāro zinātņu attīstības sekmēšana un sasniegumu izplatīšana gan referātu, gan publikāciju veidā. To daļēji veica "Ramaves apgāds", kas līdz 1940.g. laida klajā rindu nozīmīgu grāmatu, to starpā Mārtiņa Zīverta lugu Tīreļpurvs (1937) un Āksts (1938) pirmpublicējumus, Jāņa Endzelīna izraudzītos Baltu valodas tekstus (1936), Artura Ozola Tautas dziesmu literātūras bibliografiju (1938), Veltas Rūķes Programmu izlokšņu aprakstiem (1940), kā arī deviņus vērtīgus sējumus rakstu krājuma Ceļi serijā. Drīz vien pēc "jūnijdienām" "Ramavi" slēdza līdz ar citām latviešu organizācijām, nepārdotos Ceļu sējumus un citas publikācijas konfiscēja un neiespiestā 10. sējuma rakstu salikumus iznīcināja tipografijā. Kamēr dzimtenē "Ramave" vēl vienmēr aizliegta, trimdā tā atsākusi raženu darbību. Turklāt, tās saime kļūst arvien daudzgalvaināka, īpaši pēdējos gados. Zviedrijā līdz šim publicēti pieci Ceļu sējumi valodnieka Draviņa redakcijā ar augstvērtīgiem zinātniskiem pētījumiem mūsu literātūras un valodniecības jomās.
Par "Ramaves" sniegumiem uzskatāmi liecina nelielais, bet saturā bagātais 40 gadu pastāvēšanas jubilejas rakstu apkopojums, ko ievada organizācijas dibinātāju Jāņa un Līvijas Bičoļu sveicieni. Kārļa Draviņa rezumējošie pārskata raksti rūpīgi izseko "Ramaves tapšanai, pirmiem gadiem, aktīvitātei trimdā, kā arī "Ramaves apgāda" darbībai, kam seko visu apgāda izdevumu bibliografiska uzskaite chronoloģiskā secībā. Nav īpaši jāpierāda Magdalēnes Rozentāles tēlainā apgalvojuma patiesums, ka "Ramave" visur un visos laikos bijusi "talantu augsne". Lai tikai pieminam nedaudzus no dzimtenē un trimdā zudušajiem ramaviešiem, kuŗus lielais vairums lasītāju pazīs bez speciālām rekomendācijām - Jānis Endzelīns, Ludis Bērziņš, Kārlis Kārkliņš, Boriss Vipers, Fricis Kristapsons-Vīksna, Dzintars Kiršteins, Elvīra Leja, Ella Ābele, Arturs Ozols. Pēdējiem diviem Rita Z. Balode veltījusi iejutīgus piemiņas rakstus. Daiļliterātūras, valodniecības, literātūras kritikas un publicistikas jomās aktīvas vērtības turpina radīt vesela "Ramaves" biedru plejada ārpus Latvijas robežām - Margarita Ausala, Austra Balka, Baiba Bičole, Astrīde Ivaska, Ausma Jaunzeme, Benjamiņš Jēgers, Velta Rūķe-Draviņa, Rasma Sināte, Ilze Šķipsna, Benita Veisberga, Mārtiņš Zīverts u.c. Arī piecu trimdas periodisko izdevumu atbildīgie redaktori ir ramavieši - Jānis Andrups (Ceļa Zīmes), Kārlis Draviņš (Ceļi), Pauls Kupčs (Akadēmiskā Dzīve) Uģis Skrastiņš (Tilts) un Laimonis Zandbergs (Jaunā Gaita).
Četri krājuma apcerējumi pieder reminisceņču žanra paveidam. Kārlis Zvejnieks (pseid. Kurbads, Kuraž Krišs) dzīvi izklāsta redzēto un pārdzīvoto pirmoreiz "Ramaves" saietā; Balode spilgti atceras kādreiz par tradiciju kļuvušos, bet trimdā aizmirstos Ramaves pavasaŗa svētkus un Ziemsvētku sarīkojumus; pārdomās par daudzināto ramaviešu dziesmu garu dalās Nellija Zālīte, bet R. Ziemelis pārskata pēdējo darbības gadu Latvijā skaudro vēstures stundu priekšvakarā. Priekšzīmīgi rediģēto un grafiski teicami iekārtoto tekstu papildina vairāki pirmoreiz publicēti fotoattēli.
R. E.