GRĀMATA PAR KRISTIJONI DONELAITI

Darbai apie Kristijona Donelaiti. Viļņā: 1993. 334 lp.

 

Grāmata par Kristijona Donelaiša darbiem iznākusi tikai šovasar; to izdevis Lietuviešu literatūras un folkloras instītūts Lietuvā. Tā ir plaša (334 lp. bieza) grāmata, ar vairāk nekā 34 rakstiem par šā lietuviešu rakstnieka (1714 - 1780) darbiem un dzīvi. Vairums rakstu autoru ir no pašas Lietuvas, no Vācijas, no Somijas. Īpašu nozīmi pelna lielais skaits vāciešu; tie rikojuši arī īpašu Donelaitim veltītu simpoziju. Visi raksti ir lietuviešu valodā. Daudzi Vācijas zinātnieku pienesumi doti lietuviešu tulkojumā; prof. Rainera Ekerta raksts tulkots no krievu valodas. Atsevišķa raksta par latviešu valodu nav, lai gan kādā Maskavas sanāksmes atreferējumā minēts arī latvieša - Pauļa Kalvas - vārds. Viņa tulkojumā parādījušies daudzi darbi no lietuviešu valodas, starp tiem 1963. gadā izdotie Kr. Donelaiša Gadalaiki. Poēmas sākums skan skaistā heksametrā:

Saule jau atkal kāpj augstāk un mudina pasauli mosties,

Visu, ko uzcēla ziema ar salu, tā smiedamās sagrauj.

Aukstuma cietokšni stiprie un ledus it nemanot pazūd.

Putās pārvēršas sniegs un pēc brīža nekur vairs nav redzams. (1)

No citiem Pauļa Kalves tulkojumiem pieminami vēl A. Baranauska Anikšu sils (1960), Žemaites Muklājs , J. Baltuša Teiksma par Zuzi (1984), Mairona Pavasaŗa balsis (1981) u.c. Kā uzzinām no Latviešu rakstniecības biogrāfijās, šis daudzpusīgais lietuviešu literatūras atdzejotājs "pēc kaŗa represēts, 1945 - 1947 un 1951 - 1955 bijis izsūtijumā Tālajos Austrumos un Omskā". (2)

No darbiem, kuŗu nav minētajā grāmatā, bet kas būtu tur ievietojami, varbūt tik plašā izdevumā būtu iederējies arī Kr. Donelaiša pieminējums Stokholmā. Stokholmas universītātes lietuviešu nodaļā jau kopš 1972. gada lietuviešu programmās ietilpināts arī fragments ar Kr. Donelaiša tekstu. 1973. gada Joza Liņģa sastādītajā kompendijā Kompendium i aldre litauisk litteraturhistoria 43. -54. lp. ir arī ziņas par Donelaiti (zviedru valodā).

Rakstā par Somiju šeit recenzējamā izdevumā uzzinām, ka somu valodā nav nevienas rindas, kas būtu tulkota no Metai lietuviešu valodā, bet mēs uzzinām dažu labu interesantu ziņu par somu zinātniekiem, kas par šo jautājumu ir interesējušies: pirmoreiz R. Silvants savā grāmatā Lietuva (1920), A. Niemi, pēc tam Einas Nieminens, baltists, kas 1963. gadā runājis par pirmo lietuviešu mākslinieku, kas savos Gadalaikos parādījis Prūsijas Lietuvas ļaužu dzīvi.

Lietuviešu Metai tulkoti latviešu, vācu, krievu, baltkrievu, gruzīnu, poļu, čechu, ungāru, angļu u.c. valodās. Krājumā pāri par 30 rakstu; tie visi sakārtoti zināmā secībā. Pēc satura tas ir tiešs un plašs šādu interešu izklāsts. Tā kā visi raksti doti tikai lietuviešu valodā, šeit minēšu svarīgākos tematus, kas varētu rosināt arī latviešu rakstītājus kādā nozarē. Daži raksti ir pagaŗi un speciāli, citi īsāki, interesanti tieši ar to, ka mudināt mudina šādu jautājumu aplūkot sīkāk. Tos derētu papētīt arī no latviešu viedokļa. Tur ir raksti par Gadalaiku personāžu, par vienkāršo ļaužu kalendāru, par Donelaiti kā monologa meistaru, par heksametru, par pilsētu urbanistisko kultūru, par Donelaiša valodu no vēsturiskās gramatikas un dialektoloģijas viedokļa, par personu vārdiem, frazeoloģiju un ģenealoģiju, par Gadalaiku vēsturi vācu valodā, par Tecnera lomu Donelaiša izpētē, par Gadalaiku tulkojumiem, par Donelaiša tulkotāju Ludviku Pasargi, par M. Budencīgu un Lietuvu, par Donelaiša angļu literatūras sākumu, par Metai angļu valodā, par Donelaiti Somijā, par Donelaiša memoriālu Tolminkiemā un Lazdinēļos, par Donelaiti pie viņa kapa, par Donelaiša mākslinieka acīm, par viņa personību un darbību mūzikā, par Donelaiša tematu lietuviešu literatūrā, par viņa lietuvisko "fortepiano"; nobeigumā par Donelaiša kapu un nākotnes iecerēm. Starp autoriem ir daudzi universītātes mācību spēki un ievērojami cittautu zinātnieki. No Lietuvas zinātniekiem var pieminēt kaut vai Aleksi Girdeni, Zīgmu Zinkeviču, Sauļu Žuku, no cittautiešiem Raineru Ekertu, Gertrudi Benzi un daudzus citus.

Donelaiša dzimtene un dzīves vieta ir izpostītā zemē, tagadējā Prūsijā. Tur jau pirms gadiem tika atjaunota Tolminkiema baznīcas fasāde, 1989. gadā iestādīta ozolu gatve, 1990. gadā Lazdīneļos uzstādīts piemiņas akmens. Bet vēl pirms nedaudziem gadiem Alfrēds Bumbliausks apraksta gājienu braucienu uz Donelaiša dzimto vietu, ziemā brienot pa lielajām kupenām, raksturojot visa apgabala izpostīto, svešo, krievisko vidi.

 

Velta Rūķe-Draviņa

 

Norādes:

1) Kristijons Donelaitis, Gadalaiki. Rīgā, 1963, 7. lp.
2) Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīgā, 1992, 153. lp. (Skat. recenziju zemāk.)