Jaunā Gaita Nr. 21, 1959. gadā

 

 

Valters Nollendorfs

TĀ SAUKTĀ "JAUNĀS GAITAS LIETA"
 

Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošo latviešu centrālās organizācijas Amerikas Latviešu Apvienības 7. kongresā Detroitā 1958. gada maijā jaunās un vecās paaudzes labākas saprašanās un sadarbības panākšanai notika sevišķas kongresa komisijas sēdes. Šīs saskanīgi noritējušās sēdes atzinumus apstiprināja kongress, starp citu noteicot: "Rodamas iespējas vismaz reizi gadā rīkot kopējas kultūras un sabiedrisko darbinieku apspriedes."

1959. gada janvāŗa sākumā toreizējais ALA-s jaunatnes sekcijas vadītājs Konstantīns Sventeckis lūdza Jaunās Gaitas redakcijai paskaidrojumus par JG 15. numura Skabargās ievietotajiem "Ļeņina dzejoļiem". Tā kā lūgumā bija daži neskaidri un neprecīzi definēti termini, JG atbildīgais redaktors vēlējās skaidrāku informāciju, lai nerastos pārpratumi un nesaprašanās, izsakot gatavību pēc to saņemšanas sniegt pilnīgu atbildi. Paskaidrojumi netika saņemti, atbilde netika tāpēc sniegta, taču ALA savā 18. janvāŗa sēdē lēma, ka JG 15. numurā nav notikusi apzināta komūnisma propagandas iepludināšana. Sēdes lēmums līdz šai dienai JG redakcijai nav paziņots.

       

ALA-s pārstāvji (no labās):  P.Lejiņš un V.Vītiņš

Tad negaidot - savā 1959. g. 25. aprīļa sēdē Amerikas Latviešu Apvienības valde pieņēma lēmumu, kas ir līdz šim asākais uzbrukums jebkādam trimdas latviešu preses izdevumam. Lēmums skan šādi: "Ievērojot sabiedrībā izteiktās bažas par jaunatnes izdevumos paustiem uzskatiem, Amerikas Latviešu Apvienības centrālā valde, pārrunājot attiecības ar latviešu jaunatnes organizācijām, atkārtoti konstatē savas simpatijas un labo atbalsta gribu jaunatnes pozitīviem centieniem. ALA-s centrālā valde tomēr ir spiesta ar nožēlošanu konstatēt, ka iepazīstoties ar jaunatnes žurnāla (JG nav jaunatnes žurnāls jeb žurnāls jaunatnei, bet - jauno autoru žurnāls. Red.) 'Jaunās Gaitas' saturu, tas neatbilst latviešu kopējiem mērķiem un morālei. ALA-s centrālā valde izsaka cerības, ka Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības vadība atradīs veidu, lai 'Jaunās Gaitas' redakcija ieturētu akceptējamu virzienu. Kamēr attiecīgās garantijas no ALJA-s vadības nav saņemtas, ALA spiesta atturēties no jebkura veida atbalsta sniegšanas jaunatnes apgādam 'Ceļinieks' kā arī jebkuŗam citam pasākumam, kas ietur līdzīgu virzienu."

Lēmuma pamatā it kā jautājums par Kultūras Fonda līdzekļu sadali. Taču tā nozīme daudz tālejošāka, it sevišķi ņemot vērā faktu, ka Ceļinieka apgāds un JG redakcija pabalstu JG nebija lūgusi. Nerunājot nemaz par mēģinājumu ar ekonomisku sankciju palīdzību ierobežot JG redakcijas demokratisko brīvību, lēmums satur apvainojumu redakcijai un līdzstrādniekiem (no kuŗu darbiem redakcija sastāda JG saturu) ka ieturēts neakceptējams "virziens", proti, "virziens", kas "neatbilst latviešu kopējiem mērķiem un morālei". Tā ir apsūdzība apzinātā ļaundarbībā.

Jaunās Gaitas redakcijai netika lūgti paskaidrojumi. Tā nebija aicināta pārstāvēt savu viedokli 25. aprīļa sēdē. ALA-s valde nekad nav paziņojusi atklātībai, kādi ir tās pamatprincipi "tautas kopības un morāles" jautājumos. Šie termīni nav definēti vēl tagad. Līdz sēdes laikam nebija notikusi ALA-s 7. kongresā lemtā jaunās un vecās paaudzes darbinieku apspriede. Un tomēr daļa trimdas latviešu, kam taču arī sava balss "tautas kopībā", tika smagi apvainota.

25. aprīļa sēdes lēmums un pirmslēmuma debates (piemēram, "daži mūsu jaunatnes vadītāji sākuši iet koeksistences ceļu" - Laiks, nr. 35, 1959.) izteic tādus apgalvojumus un prasa tādu rīcību (piemēram, no ALJA-s vadības), ka pat pēc visām šī lēmuma izraisītām pārrunām 8. ALA-s kongresā Čikagā kongresa vērotājs, trimdas lielākā laikraksta redaktors Kārlis Rabācs pamatoti atzīst, ka kongress nav atrisinājis problēmas ap ALA-s valdes lēmumu, konstatēdams: "vai tikpat viegli izklīdīs arī visas sprieguma pēcsekas, par to var šaubīties." (Laiks, nr. 40, 1959.)

Ja ALA-s valdes lēmums satur apvainojumu visam JG saturam, pirmslēmuma debates, pamatotas uz prof. P. Lejiņa un B. Albāta ziņojumiem, atklājušas "neapmierinātību" īpaši ar JG 19. numuru un Jāņa Turbada pasakas "Ķēves dēls Kurbads" fragmentu pirmo turpinājumu. Šai virzienā norisinājās arī ALA-s 8. kongresa debates. Tajās, starp citiem, piedalījās del. A. Ļūļa no Bostonas (vēlāk atklādams: "Ķēves dēlu Kurbadu gan neesmu lasījis... " Laiks , nr. 41. 1959.). Delegāts R. Krūmiņš no Klīvlendas apgalvoja: "Jaunajā Gaitā ir raksti, kas nedrīkstēja parādīties, tur nav vainīga jaunatne, bet žurnāla vadība. Vai ALJA ar to solidarizējas?" (Un Laiks nr. 41., 1959. atklāj, ka R. Krūmiņš "žurnālu gan neabonējot, bet ceļā uz kongresu 'gabalu' (t.i. tikai pasakas fragmentus -Red.) esot izlasījis.") Uz šiem un līdzīgiem "lietpratēju" izteicieniem, kā arī Linkolnas LJP "Tālava" vēlējumiem, savu ziedojumu Kultūras Fondam neizlietot JG un Mazputniņa atbalstam, atsaucās ALA-s valdes priekšsēdis prof. P. Lejiņš, aizstāvēdams valdes 25. aprīļa lēmumu. Izņemot "Tālavas" vēstuli, citi dokumenti debatēs pret JG neparādījās. Netika arī minēts, ka ALA būtu saņēmusi JG labvēlīgas vēstules (kaut zināms, ka 17 Ņujorkas tautieši nosūtījuši telegrammu kongresam, lūdzot grozīt ALA-s valdes lēmumu).

Lēsdami pārpratuma iespējas, ieinteresētās un arī skartās ALJA-s delegāti vairākkārt aicināja izbeigt debates un izraudzīt kongresa studiju komisiju, kas tuvāk iztirzātu radušos situāciju un rastu tai atrisinājumu. Beidzot arī ar 39 pret 29 balsīm kongress par šādu komisiju izšķīrās.

Tikai studiju komisijā ALA-s pārstāvji prof. P. Lejiņš un V. Vītiņš pirmo reizi atklāti pateica ALA-s valdes 25. aprīļa sēdes lēmuma pamatojumus, ko nezin vai apjauda paši kongresa delegāti. Noraidījis ALJA-s pārstāvju L. Streipa, J. Peniķa un A. Oša studiju komisijai iesniegto "atrisinājuma" rezolūciju (kas ietvēra formulējumu, ka JG redakcija nav apzināti darbojusies pretēji "latviešu kopējiem mērķiem un morālei"), prof. P. Lejiņš norādīja, ka "rezolūcija satur pārmetumus ALA-s valdei." Viņš uzskatot, ka valdes lēmumam bijis "zināms pamats" un nejūtot, ka "kongress varētu izteikt pārmetumus ALA-s valdei par padarīto." Turpinājumā prof. P. Lejiņš atklāja: "Ķēves dēls Kurbads nav tik nozīmīgs kā Jaunās Gaitas 15. numurs, kas ir ļoti grūti aizstāvams gadījums no nacionālā un pretkomūnistiskā viedokļa."

"Ar 19. numuru Jaunajā Gaitā jau parādās 'zināms vispārējs virziens'. Tur ir Kurbada nihilistiskā un skeptiskā izturēšanās pret brīvās Latvijas vērtībām. Bet Kurbads viens nebūtu sacēlis satraukumu. Divu notikumu - mākslinieciski augstvērtīgo dzejoļu par Ļeņinu parādīšanās Jaunās Gaitas 15. numurā ar nihilistisko un skeptisko izturēšanos pret Latvijas vērtībām 19. numurā - secība radījusi zināmu lietu savirknējumu ar zināmu plānu: no vienas puses izceļ komūnismu, iefiltrē komūnisma idejas, no otras puses - noliek mūsu 'puses' vērtības."

Šim konstatējumam V. Vītiņš pievienoja savus papildinājumus: "Jaunajai Gaitai nav ne literāras, ne ideoloģiskas vērtības." - "Jaunajā Gaitā ir zināma sistēma, līdzīga 'Pravdas' un 'Ļiteraturnaja gazetas' komūnisma propagandai."

Vairāku stundu ilgā sēde beidzās ar rezolūciju, ko ALA-s kongress arī apstiprināja. Šī rezolūcija gan groza ALA-s valdes lēmumā ietverto kritiku par visu JG saturu (tomēr arī nedefinējot "atsevišķos rakstus pēdējos numuros"), bet atstāj apvainojumu JG redakcijai un rakstu autoriem, ka viņi būtu apzināti rīkojušies pretēji mūsu nacionālajiem mērķiem.

JG redakcija tomēr nav viena. Tās tiesības un integritāti jau aizstāvējusi ALJA-s valde, kas savā 2./3. maija sēdē deklarēja: "Mēs atzīstam, ka jaunatnes apgāda 'Ceļinieks' izdevums Jaunā Gaita ir nepieciešams brīvās pasaules latviešu jaunatnes domu izpausmes orgāns, kā tāds tas šo uzdevumu var veikt tikai tad, ja brīvās pasaules jaunatnes domas netiek cenzētas un tādējādi padarītas nebrīvas. ... ALJA valde var pievienoties vai nepievienoties žurnālā izteiktajām domām, bet tā nedrīkst žurnāla saturu cenzēt. Par saturu atbild vienīgi žurnāla atbildīgais redaktors un redaktori." - Arī daudz draugu un lasītāju nostājušies JG pusē.

Bet tālāk? ALA-s kongress atstājis jautājuma nokārtošanu tiešās apspriedēs. Gribas ticēt, ka ir iespējams nonākt pie godīga atrisinājuma, kuŗa rezultātā rastos daudz lielāka savstarpēja cieņa un sadarbība nekā līdz šim.

JG redakcija un līdzstrādnieki nav nekad rīkojušies pretēji "latviešu kopējiem mērķiem un morālei", bet gan pēc labākās apziņas un pārliecības darbojušies latviešu kultūras un brīvās Latvijas labā.

Tāpēc jājautā , vai JG lasītāji pievienojas ALA-s valdes pārstāvju konstatējumiem? Vai JG līdzstrādnieki un redaktori var tiem pievienoties, zinot, ka godīgā apziņā darījuši labāko latviešu kultūrai un Latvijai?

Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošo latviešu centrālā organizācija Amerikas Latviešu Apvienība vēl arvien uzskata JG par kaitīgu "latviešu kopējiem mērķiem un morālei". Vai tāpat kā ALA domā ari citās valstīs dzīvojošo latviešu centrālās organizācijas? ALA-s valdes un tās pārstāvju izteiktie apvainojumi skar JG līdzstrādniekus, redaktorus un lasītājus (pašus galvenos žurnāla balstītājus) visā pasaulē.

Apvainojumi patiešām ir par smagiem, lai tāpēc vien jau nebūtu patiesi. Kas ir ALA-s īstais mērķis ?

 

Valters Nollendorfs, Jaunās Gaitas atbildīgais redaktors