JG217 LASĪTĀJU VĒSTULES

JG redakcijai:

Bija interesanti lasīt JG 214. numurā Ulža Siliņa atmiņas, ko izraisījusi Viktora Hausmaņa grāmata Latviešu aktieri trimdā. Tā kā Siliņš piemin arī manu tēvu Reini Birzgali, vēlos sniegt dažas piebildes un paskaidrojumus.

Esmu darbojusies Amerikas Latviešu teātŗa Bostonas ansamblī kopš 1954. gada un varu pastāstīt, ka vienīgais iemesls Jāņa Lejiņa aiziešanai no mūsu ansambļa bija gadu nasta, kā viņš pats to apliecināja pēc savas atvadu izrādes 1971. gadā 72 gadu vecumā. Kā skatuves ļaudis labi zinās, teātŗa darbs prasa ne tikai garīgu, bet arī tīri fizisku piepūli, īpaši trimdas apstākļos, kur pēc pirmizrādes „pašu mājās” sākas pagaŗi izbraucieni un citām latviešu kolonijām.

Tālāk Siliņš raksta, ka Birzgalim bijusi „reputācija par ilgu ļauna prāta turēšanu”. Jāatzīstas, ka par šādu reputāciju dzirdu pirmo reizi. Līdz šim visi, kas tēvu pazinuši, ir raksturojuši viņu kā saulainu, humora pilnu, sirsnīgu cilvēku. No pieredzes varu teikt, ka personīgos sarūgtinājumus tēvs ātri vien aizmirsa, un māte, kuŗa šai ziņā bija jūtīgāka, ne reti dusmojās, ka tēvam esot pārāk „bieza āda”.

Tiesa gan − tēvs pamatīgi noskaitās, ja kāds mēģināja nopulgot viņa skolotāja Eduarda Smiļģa sasniegumus latviešu teātŗa mākslā. Smiļģa skatuves mākslas principi, kas izpaudās viņa vadītajā Rīgas Dailes teātŗa inscenējumos, bija mana tēva ideāls, ko viņš dedzīgi aizstāvēja un kam palika uzticīgs līdz pat savai nāvei.

Rasma Birzgale-Vītola

P.S. Vēl varu piebilst, ka Siliņa pieminētā (bet nesatiktā) aktrise Milda Zīlava joprojām ir skaista − 90 gadu jauna, skaista latviešu sieviete, kuŗas bagātais mākslinieces mūžs atspoguļojas viņas apgarotajos vaibstos un personībā.

JG redakcijai:

Jānis Ramba savā recenzijā par Anitas Rožkalnes grāmatu Palma vējā (JG216, 40. lp.) saka: „...nav atgādināta vienkāršā patiesība, ka daudziem šejieniešiem (Latvijas latviešiem A.L.) nekādi ārzemju braucieni netika atļauti, toties daži kļuva par ārzemju latviešu, gandrīz jāsaka, „štata” draugiem...” un viņš nosauc divus vārdus. Bez šiem diviem Toronto tai laikā, vēl septiņiem pazīstamiem Latvijas rakstniekiem Dardedze Inc. rīkoja uzstāšanos. Daži bija atbraukuši ar tā sauktajām „Roģinas” grupām, daži uz privātiem izsaukumiem. Recenzents prāto: „Gribētos tikt pie precīzām, archīvu liecībām, cik tur ir bijis gudras diplomātijas un vai bijusi nodevība.” Vai recenzentam ir zināms, ka tieši šie divi ir kādam cilvēkam Latvijā sagādājuši pratināšanu, apcietināšanu. izsūtījumu? Par kādu citu nodevību varētu būt runa?

Anita Liepiņa, Kanadā