44. GADAGAJUMS,
1999. GADA SEPTEMBRIS
3.(219) NUMURS

Vāku darinājis Vitauts Sīmanis.

Titullapas bilde "Bonegilla" ir no Imanta Tillera. N. Bulmanis par viņu raksta: "Imants Tillers ir ļoti plaši pazīstams un populārs Austrālijas šodienas mākslinieks."

Fotogrāfijas mākslu pārstāv Inta Ruka ar kādu portretu. Redaktore Ingrīda Bulmane viņu priekšā stādot raksta: "Intas Rukas mākslas būtiskākā daļa ir 'mazais cilvēks' savā vidē."

Dzejas daļā ir Imanta Ziedoņa septiņpadsmit "Trioleti":
    Mans tautasbrāli, ko tu mokies,
    Par sevi sliktu liecinies?
    Bij karš - tad tu tā neiztrūkies,
    Manu brāli, ko tu tagad mokies,
    Ko tu gar svešiniekiem lokies,
    Pats sevi neiepriecinies?
    Kāpēc tu lokies, ko tu mokies,
    Pats sevi sliktu liecinies?

Ziedoņa trioletus papildina fantastisks Ziedoņa fotoportrets. Tas ir viens no Ingrīdas Bulmanes četriem šai numurā atrodamiem latviešu mākslinieku fotoportretiem.   

No pērngad aizsaulē aizgājuša Ernesta Aistara ir vēl līdz šim nepublicētais īsstāsts "Pīlīte", par lauka zēnu pirmskara Latvijā, pirmo reizi skolā. Ernests Aistars, Pīlīte

Gunara Bekmaņa TV luga "Jautrās atraitnes" ir komēdija par Amerikas latvieti, kas kā angļu valodas skolotājs ieradies kādā Latgales pagastā kur nu dzīvo tikai krievvalodīgie. Gunars Bekmans, Jautrās atraitnes

Benita Veisberga raksta, ka ekonomikas globalizācija un Krievijas imperiālisms apdraud latviešu tautas un Latvijas valsts dzīvotspēju. "Vai Latvijas un ārzemju līdzekļi, ko tagad izdod kaut kādai ātra pasūtījuma mazsološai integrācijai, mācot latviešu valodu negribīgiem cilvēkiem kam Latvijā savi krieviski mērķi - vai tie nenestu vairāk un ilgāku svētību, ja to ieguldītu palīdzībā krieviem atgriezties savā īstajā vietā, celt un kopt savu tautiskumu tur?"

Irēne Avena raksta par Intas Miškes Ezergailes grāmatu "Eleven Latvian Women Writers". "Ja nu nacionalisms un trimda turpina būt problēma, [Ezergaile] saredz sievieti trimdinieci vidutājas lomā, kas nozīmē dzīvošanu nepārtrauktā saspringumā starp divām pozīcijām, nepārtrauktu argumentēšanu par vienu vai otru pusi." Irēne Avena, Trimdas būtība un latviešu rakstnieces

Juris Silenieks raksta par "No mums aizgājušajiem", "kuŗi ar savu izcilo talantu un interesēm atrod mūsu kultūras aploku par daudz ierobežojošu. Viens tāds ir diriģents Mariss Jansons: "Viņš labprāt savās intervijās piemin savu bērnību Rīgā, arī tās slaveno alu, taču par Rīgas mūziķiem viņš daudz nav izteicies." Otrs tāds ir literatūrkritiķis Svens Birkerts, kas ir "noliedzis katru saskari ar latviešu literatūru, taču padzīt no savas apziņas viņš to nav spējis." Beigās Silenieks nopūšas: "Un tad vēl jautājums par mūsu pedagoģijas stratēģiju, bet tas, trimdai ejot uz beigām, vairs neliekas īpaši aktuāls."

Mārtiņš Lasmanis raksta par dramaturgu un rakstnieku Hariju Gulbi, īpašu vērību veltīdams viņa nesen izdotajam romānam "Degoši debesu akmentiņi".

Arnolds Kursis raksta "Par Ziemsvētkiem un Jāņiem". Pēc viņa domām, "Ziemsvētku pārdēvēšanā par Ziemassvētkiem nevar saredzēt nekādu valodniecisku pamatojumu" un "Ziemassvētki kā lieks vārds no latviešu valodas krājuma jāsvītro"./ . . . / Otrs tāds pats lieks vārds vasaras saulgriežiem - Jāņiem ir Līgosvētki ar Jāņu svinībām svešiem piedekņiem (K. Muelenbachs) - Līgo dienu, Līgo vakaru, Līgo nakti (iztrūkst līgo siers un alus, līgo bērni, līgo zāles un līgouguns)".

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga raksta "In memoriam Veltai Tomai", pieminot viņas "dubulto trimdu, ko tai uzlika vietējā Toronto latviešu sabiedrība pēc viņas viesošanās Rīgā" Padomju laikā. Arī Anita Liepiņa raksta par Veltu Tomu.

Laima Kalniņa raksta par šogad mūžībā aizgājušo rakstnieci un mākslinieci Margaritu Kovaļevski: "Mums paliek tavi darbi, atspulgi no kādas lielas gaismas."

Šai numurā ir vēsturnieka Jāņa Krēsliņa papildināta, revidēta un labota recenzija "Rētu uzplēšana Latvijas vēsturē", kas parādījās "Laikā pagājušo vasaru, par Modra Ekšteina "Ceļā kopš rītausmas". Klāt ir arī līdz šim apzinātās angļu valodas kritikas kopsumējums.

Mākslas nodaļā Laimonis Mieriņš pieraksta savus iespaidus no Kloda Monē (Claude Monet) izstādes Londonā, un Aija Zariņa apraksta Bolderājas māksla projektu 1999. g. jūnijā "Balasts".

Nora Kūla raksta par "Skroderdienas Silmačos" uzvedumu šovasar Gaŗezerā. "Cik žēl, ka viss lielais darbs ir tikai vienai izrādei."

Vēl ir Jura Silenieka recenzija par Margitas Gūtmanes "Vēstules mātei" un Ainas Siksnas recenzija par Gunta Bereļa "Latviešu literatūras vēsturi". Dzintars Sodums, pārdomās par Bereļa grāmatu izsakās: "Kopš 90. gadiem literatūra Latvijā virzījusies uz infantilu pusi. Slikts Daugavas ūdens, piesārņots Rīgas gaiss, trūcīga pārtika. Ja tā raksta, iznāk postmodernisms."

Kiberkambarī ir jau gandrīz aizmirsusies pārruna SVEIKS kopā par sieviešu tiesībām, ģimeni un dzimstību. Piedalās Ausma Ābele, Ivo Odītis, Astrīda Jansone, Aija Veldre Beldavs, Dainis Stikuts, Viktors Judiņš, Ilze Lauska, Ansis Ataols Bērziņš, Ērika Gulbe, Aivars Valdmanis, Viesturs Ragže, Valdis Bērziņš, Ainars Šteins, Mārtiņš Barkovskis, un Jānis. Man pašam toreiz netrāpījās kaut ko gudru pateikt.

"Dažos vārdos" JG redaktori sakopo zīmīgākos notikumus latviešu kultūras dzīvē.

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...