Jaunā Gaita nr. 221, jūnijs 2000

Benjamiņš Jēgers

JAUNA LAPPUSE MŪSU VALODAS VĒSTURĒ

 

 

„Wörter-Büchlein” (Wie Etzliche gebräuchliche Sachen auff Teutsch / Schwedisch / Polnisch und Lettisch Zu benennen seynd. Riga / Bey Georg Matth. Nöller 1705.) Vārdnīciņa, kā dažas parastas lietas tiek dēvētas vācu, zviedru, poļu un latviešu valodā. 1705. gadā Rīgā iznākušās vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīcas faksimiliespiedums. Ar Pētera Vanaga komentāriem un latviešu vārdu indeksu. Stokholma, Memento, 1999. 111 lpp.

Karogā (1989,3:181) aprakstīta Rīgā 1988. gada 15., 16. un 17. novembrī notikušā Latvijas grāmatniecības 400 gadiem veltītā konference. Tur teikts: „... valodniece profesore V. Rūķe-Draviņa (Stokholma), analizējot Vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīcu (1705), pievērsās apstāklim, ka tās materiāls vēl nav izmantots zinātniskajā apritē. JG 217:62 (1999) lasāms: No vienīgā zināmā eksemplāra Veltas Rūķes-Draviņas redakcijā tiek gatavota pārpublicēšanai 1705. gadā Rīgā izdotā vārdnīca Wie die deutschen Worter [!] Zu benennen sing [!] − Deutsch [!], Schwedisch, Polnisch und Lettisch.

Liekas, ka nevar būt šaubu, ka Pētera Vanaga izdotā vārdnīciņa (turpmāk 1705V), kuŗas „Faksimili darināti no oriģināla, kas glabājas Karaliskajā bibliotēkā Stokholmā, Zviedrijā”, ir tā pati vārdnīca, ko izdošanai gatavo V. Rūķe-Draviņa. Atšķirības starp 1705V un JG sniegto nosaukumu gan būs skaidrojamas ar to, ka JG sniegtajās ziņās ir kļūdas. Man piesniedzamajās bibliogrāfijās un citur nevaru atrast nekādu norādījumu, ka še apceramais darbs 1705. gadā būtu izdots divas reizes.

Kas attiecas uz norādi, ka 1705V ir zināma tikai vienā eksemplārā, tad tas nav tiesa, jo tā ir atrodama arī Upsalas Universitātes bibliotēkā. Agrāk (un vēl tagad?) tā bija atrodama Sanktpēterburgas publiskajā bibliotēkā (E. Winkelmann, Bibliotheca Livoniae Historica 1942. ieraksts). Arī Napjerskis (C.E. Napiersky Chronologischer Conspect der Lettischen Literatur von 1587 bis 1830) kā 54. nru pilnīgi pareizi aprakstījis 1705V, kas norada, ka viņam tā bijusi piesniedzama.

Sagatavotais 1705V jaunizdevums vispirms sniedz šīs vārdnīcas faksimilu (7-64). Tā kā oriģināls nav paginēts, tad Vanags vārdnīcai piešķīris [0]. [1.]-[115.] pagināciju, lai atvieglotu atsauces uz to. Tad seko pārskats par 1705V un tās rašanās vēsturi (65-70). Izrādās, ka vārdnīcā ir 1233 šķirkļi, kas iedalīti 24 tematiskās grupās. Vairums vārdu ir lietvārdi. Nedaudzi īpašības un darbības vārdi ir minēti pielikumā. 1705V parasti tiek uzskatīta par šādas vārdnīcas 2. izdevumu: VOCABULARIUM Wie etzliche gebräuchliche Sachen Auff Teutsch / Lateinisch / Polnisch und Lettisch / Auszusprechen seynd. RIGA / Gedruckt bey Georg Matth. Nöllern / 1688 (turpmāk 1688V). Abas vārdnīcas diemžēl nemin sakārtotāju vārdus.

Par 1688V sakārtotāju agrāk parasti uzskatīja mācītāju Georgu Dreseli (Dressel). Bet es jau 1957. gadā aprādīju manā rakstā par šo vārdnīcu (Språkliga Bidrag. Meddelanden fran seminarierna [...] vid Lunds universitet, Vol. 2, Nr. 8, 22.-41. lpp.), ka Dreselis bija samērā labs latviešu valodas pazinējs, kas 1685. gadā izdeva pat latviešu valodas gramatiku (Gantz kurtze Anleitung Zur Lettischen Sprache), kur viņš sekoja Manceļa nodibinātai latviešu valodas rakstībai. Nav ticams, ka Dreselis trīs gadus vēlāk 1688V to būtu atmetis un sniedzis latviešu tekstu, kas ... ir ļoti kļūdains gan gramatiski, gan ortogrāfiski un bieži atgādina sliktākos latviešu tekstus 16. un 17. gs. sākumā vēl pirms Manceļa (P.V. 65). Vanags atzīst manu spriedumu par 1688V sakārtotāju par pareizu, t.i., ka tās sakārtotājs nevar būt bijis Dreselis. Bet pagaidām paliek nezināms, kas bijis šīs vārdnīcas sakārtotājs.

Vanags tālāk norāda, ka poļu zinātnieks V. Gruščinskis (Gruszczinski), meklējot 1705V un ar to arī 1688V poļu daļas prototipu, salīdzinājis daudzas poļu vārdnīcas. Atklājies, ka prototips var būt bijusi J.S. Malčovska (Malczowski) turpat Rīgā 1688. gadā iespiesta vārdnīciņa Der Jugend zu Nutz Deutsch und Polnisches vermehrtes un verbessertes Vocabularium (1. izd., 1681). No Malčovska darba var būt pārņemti vārdu sakārtojums tematiskās grupās (to gan viņa vārdnīcā ir 27, nevis 24 kā 1688V un 1705V), vārdu izvēle, kā arī vācu un poļu vārdi. Vanags spriež, ka laika ziņā tas būtu pilnīgi iespējams, bet norāda, ka izdevējs Nellers (Nöller) Rīgā izdevis vēl divas mazas vācu-latīņu vārdnīcas skolu vajadzībām 1704. gadā un 17. gadsimta deviņdesmitajos gados. Abās vārdnīcās ir tās pašas grupas, kas bija Malčovska vārdnīcās. Kā noskaidrojis Vanags, tad šinīs vācu-latīņu vārdnīcās samērā daudzos gadījumos ir tādi vācu vārdi, kas atrodami abās četrvalodu vārdnīcās (1688V un 1705V), bet trūkst Malčovska vārdnīcā. Pēc Vanaga minējuma Rīgā varēja būt lietota kāda cita līdz šim neatrasta vācu-latīņu vārdnīca skolēniem. Tātad 1688V ir bijuši vairāki avoti: kāda vācu-latīņu vārdnīca skolām, Malčovska vācu-poļu vārdnīca, no kuŗas ņemti lielākā daļa poļu vārdu, un nezināma autora steigā sakārtotie atbildumi latviešu valodā. Tā pēc Vanaga veidojusies 1688V.

Tad Vanags pievēršas 1705. gada vārdnīcai, kas ir 1688V pārstrādājums. Tanī latīņu valodas vārdi aizstāti ar zviedru vārdiem, kas pēc jaunākiem pētījumiem varētu būt pārņemti no H. Florina 1683. gadā Turku izdotās vārdnīcas Nomenclator rerum brevissima Latino-Sveco-Finnonica. Tomēr atšķirību starp šo vārdnīcu un 1705V ir diezgan daudz un zviedru teksts ir kļūdains. Tāpēc Vanags domā, ka zviedru teksts var arī nebūt pārņemts no kādas vārdnīcas. Pārstrādāta arī 1705V poļu daļa. Kā norāda jau agrāk minētais V. Gruščinskis, tad tanī izlabotas agrākā izdevuma kļūdas. Kas to darījis, nav zināms. Vācu daļa palikusi nemainīta. Latviešu daļā dažreiz vārdi aizstāti ar precīzākiem, uzlabota rakstība, ieskaitot galotnes un sniegtas pareizākas dzimtes. Kas ir bijis latviešu daļas pārstrādātājs? Parasti domā, ka tas bijis Rīgas mācītājs Liborijs Depkins. Pēteris Vanags uzskata par savādu apstākli, ka Depkins visur citur vienmēr minējis savu vārdu, bet to nav minējis 1705V. Vienīgā nopietnā liecība par labu Depkinam kā šis vārdnīcas latviešu daļas autoram ir 1688V Rīgā saglabātais fragments, kur Depkins ierakstījis latviešu valodas formas, kas visumā atbilst 1705V atrodamām formām. Tas tāpēc ļauj D. Zemzarei teikt, ka Depkins ir 1705V autors. Bet Vanags norāda, ka tomēr ir atšķirības starp Depkina rokrakstā atrodamām vārdu formām un formām 1705V. Rokrakstā, piem., ir Tahs Kaņņupes, Tas Zirwitiņsch, Tas Smilschu Trauziņsch, bet 1705V ir Tahs Kaņņepes, Tas Plat-Zirwis, Tas Smilschu Krahtiņsch. Depkins savos rokrakstos visai sistemātiski lieto ŗ, bet 1705V ŗ lietots tikai vienreiz vārdā Ŗuhzu.

Bet tā kā abās vārdnīcās ir arī daudz līdzības, tad Vanags saka: ... tāpēc līdz precīzākam problēmas risinājumam par iespējamo vārdnīcas sagatavotāju pēc tradīcijas uzskatīsim Liboriju Depkinu (69). Viņš vēl pareizi aprāda, ka Depkins būs droši vien pārlūkojis tikai latviešu, bet ne zviedru un poļu vārdus un sniedz arī Depkina (1652-1708) biogrāfiju un pārskatu par viņa darbiem.

Otru ievada daļu veido Rakstības un valodas īpatnības 1705. gada vārdnīcā (71-80). Apcerējis vārdnīcā atrodamo rakstību; fonētiku un morfoloģiju, Vanags sniedz saistīgu pārskatu par vārdnīcas vārdu krājumu, kas sadalāms divās lielās grupās − latviskas cilmes vārdos un aizguvumos.

Daļu no latviskas cilmes vārdiem vairs šodien nelieto vai arī lieto ar citu nozīmi. Daži piemēri: Pasirds ‘kuņģis’, Patgalwigs ‘stūrgalvīgs’, Pel-Ahde ‘sikspārnis’ (par šo vārdu Depkina Lettisches Wörterbuch manuskriptā ir paskaidrojums Pell-Ahde weil es als eine Mauss fell aussiehet ‘P., jo tas [sikspārnis] izskatās kā peļāda’) (P.V. piezīme 103), Tas Prezzeneeks ‘tirgotājs’, Tas Johds ‘spoks’, Tahs Sullas ‘zupa’, Tas Warrenajs ‘pulkvedis’, Tas Ugguns-Kurs ‘virtuve’ u.c. Vārdnīcā ir arī daudz aizguvumu. Visvairāk aizguvumu ir no vācu resp. no Latvijā toreiz runātās viduslejasvācu valodas. Daudzus no šiem aizguvumiem lietojam vēl šodien, bet daļu vairs praktiski nelietojam. Aizguvumu daudzums mainās atsevišķās nozarēs. Daudz aizguvumu ir amatu apzīmējumos. Piem., Tas Ammats, Ta Ehwele, Tas Skrohderis, Tas Schkiņķis un daudzi citi. Tikpat kā nelietojam, piem., šādus vārdus (izņemot kā īpašvārdus), piem., Tas Dreimanis ‘virpotājs’, Tas Snikkeris ‘galdnieks’, Timmermanis ‘namdaris’ u.c. Daudz aizguvumu no vācu valodas saistīti ar baznīcu un skolu, piem., Tas Ķesteris ‘ķesteris’, Ta Krihte ‘krīts’, Papiris ‘papīrs’, Tas Pihskohps ‘bīskaps’, Ta Skohle ‘skola’ u.c. Citā grupā ietilpst sabiedriski un militāri jēdzieni, piem., Tas Bruhdgans, Ta Bruhte, Ta Jumprava, Tas Saldats, Ahwerste ‘pulkvedis’, Tas Skrihweris ‘rakstvedis’ u.c. Daudz aizguvumu no vācu valodas saistīti ar māju, īpaši ar virtuvi, piem., Tas Baļķis, Tas Dakstiņsch, Kambaris, Ta Kanna, Ta Kruhse, Tas Skurstens, Tas Speeģelis, Tahs Dweeles u.c. Ar apģērbu saistās šādi aizguvumi: Tas Nehsdohks ‘kabatlakats’, Ta Stuppele ‘tupele’, Tas Wadmals ‘vadmala’ u.c. Dārzeņu, augļu, garšvielu un puķu nosaukumi daudzreiz aizgūti, piem., Tahs Beetes, Tee Kiplohki, Tahs Pluhmes, Tee Sihpoli, Ta Tulpe, Kaneeles ‘kanēlis’ u.c. Arī zivīm, putniem un dzīvniekiem lietojam aizgūtus vācu vārdus, piem., Buttes, Tas Ehselis, Tas Kameelis, Tas Mehrkaķķis, Tas Karruhse ‘karūsa’, Stahrks u.c.

No slavu valodām aizgūti šādi vārdi: Ta Baggatiba, Blohda, Tas Gads, Ta Grahmata ‘vēstule, grāmata’ u.c. No somugru valodām aizgūti, piem., Tas Launags, Maksāju, Ta Muischa, Tas Puisēns, Ta Puķķe u.c.

Raksturīgi vārdnīcai ir aprakstoši vārdu savienojumi gaidāmā viena vārda vietā, piem. Deewa swehtajs Raksts ‘Bībele’, Tas Leels Kungs ‘firsts’, Ta Rakstāma Ahda ‘pergaments’, Sarkanas Sihles ‘koraļļi’, Tahs appaksch semmes islaustas Warru[vara]-leetas ‘metalls’, Tas Dselsu welkamajs Akmins ‘magnēts’ u.c. Vēl še atzīmējami daži no gadījumiem, kur vācu vārds paskaidrots ar aizguvumu no vācu valodas un latvisku vārdu, piem., Tas Saldats un Karra-Wihrs, Sudmalnieks un Melderis, Tas Maisu Zeppejs un Bekkeris, Tas Wadsis un Kihlis, Tas Nehsdoks un Degguna slauzamajs Auts, Tas Schugguris un Stahrks u.c.

Tad seko īss pārskats (81-83) angļu valodā par 1705V.

Vanags vēl pievienojis pilnīgu un visai rūpīgi sakārtotu 1705V atrodamo latviešu vārdu sarakstu ar nosaukumu lndex / Indekss (85-111). Par šī indeksa iekārtojumu sniegti paskaidrojumi latviešu un angļu valodā (85-87). Ikviens var tagad ātri atrast meklējamo vārdu. Paldies autoram par lielajām pūlēm, sakārtojot šo indeksu.

Tikai vienreiz pašā 1705V norādīts, no kurienes vārds ņemts. 43. lp. (oriģināla 73) putna vārdam Kiwulis ‘ķivulis’ pievienota atzīme Manc. Par šo vārdu Vanags saka, ka šis vārds ņemts no Manceļa vārdnīcas „Lettus” (97). Es, ieskatīdamies 1688V, atradu, ka tur vācu vārdiem Der Distelfinck un Das Zeyssger nav minēti latviešu atbildumi. Nav minēts arī Manceļa vārds. Jautājums: kā saprotams, ka 1688V sakārtotājs nav izmantojis Manceļa vārdnīcu, kas iznāca jau 1638. gadā divās daļās, kur otra daļa ir frazeoloģismu vārdnīca un vārdi iedalīti 51 grupās? Vai tas rādītu, ka 1688V sakārtota jau pirms 1638. gada?

Noslēgumā par 1705V jaunizdevumu sakāms sekojošais. Lieliski, ka visiem veclatviešu valodas cienītājiem un tās pētniekiem tapusi piesniedzama šī, laikam, L. Depkina pārstrādātā vārdnīciņa. Pēteris Vanags sniedzis visai plašas un vietām jaunas ziņas par to. Viņš pilnīgi pazīst mūsu agro literatūru un jo sīki izpētījis 1705V priekšvēsturi. Līdzšinējos pētījumus viņš izvērtējis ļoti rūpīgi un gadījumos, kur viņš domā citādi, savus atšķirīgos spriedumus jo sīki pamatojis. Sevišķi apsveicams ir viņa sakārtotais pilnīgais latviešu vārdu saraksts. Tas ļauj arī nevalodniekam redzēt, kā latviešu valoda ir pārveidojusies gadsimtu gaitā un kā mainījušās vārdu nozīmes un formas. Šis vārdu rādītājs atvieglos darbu veclatviešu vārdnīcas sakārtotājiem, ja to kādreiz sāks veidot. Viss darbs veikts ar apbrīnojamu rūpību.

Par savu līdzšinējo darbu latviešu valodniecībā Vanags pelnījis lielu pateicību un atzinību. Tāpēc arī 1999. gada 4. jūnijā Latvijas Universitātes Valodniecības nozares habilitācijas padome ievēlējusi viņu par profesoru diachroniskā (vēsturiskā) valodniecībā, kā lasāms laikrakstā Brīvā Latvija (7.-13.08.1999). Kā man raksta profesors Vanags savā vēstulē (16.09.1999), Dr.habil. grāds Latvijā bija nepieciešams no 1991./92. gada līdz 1999. gada jūnijam, lai varētu pretendēt uz profesora vietu. Turpmāk būšot tikai viens, proti, doktora grāds.

Beidzot cildināms Memento apgāds, kas 1705V izdevis ļoti glīti. Par grafisko apdari un sējuma metu jāpateicas Lilitai Zaļkalnei. Bet nav šaubu, ka apgāds (Box 2124, S-41 02 Huddinge, Sweden) būs priecīgs par katru pārdotu eksemplāru (cena ir ASV $18 un Kanādā $22). Grāmata silti ieteicama ikvienam latviešu valodas cienītājam. Bet tā ir derīga arī sveštautiešiem un cittautu bibliotēkām, jo tanī ir arī anglisks teksts.

Tā atkal atvērta jauna lappuse mūsu valodas vēsturē. Būsim pateicīgi visiem, kas to palīdzējuši atvērt, it sevišķi profesoram Pēterim Vanagam.

Piezīme. Šinī rakstā technisku apstākļu dēļ nav šķirti t.s. garais nepārsvītrotais s, garais pārsvītrotais s un īsais s, kā tas darīts vārdnīcā pašā un šo burtu atveidojumā jaunizdevumā. Šie trīs s še rakstīti ar parasto s.

 

 

Par valodnieku un bibliogrāfu Prof. Dr. Benjamiņu Jēgeru skat. JG 211:44-52 un JG 217:46.