DZEJA IR ESMĒ URBŠANĀS SKAIDAS

Velta Sniķere. Pietuvoties vārdiem. Rīgā: Valters un Rapa, 2003. 196 lpp.

 

Dzeja ir vēstule saņemta pirms uzrakstīšanas.

Dzeja ir esmē urbšanās skaidas
Jeb arī un arī
Pietuvināt vārdus
Tam, kam gribas teikties
Jeb arī un arī
Iekšējās čūskas noģērbtās ādas
Un arī un arī
Ieskriešanās
Un
Lēciens cauri durvīm

- tā Velta Sniķere raksta dzejolī "Dzeja" (97).

Jau ar pirmo dzejoļu kopu krājumā Trīs autori (Velta Sniķere, Ojārs Jēgens, Dzintars Sodums, 1950) Velta Sniķere ir uzdevusi mīklas un nedaudz mulsinājusi kā lasītājus, tā kritiķus. Sniķeres dzeja stāv it kā ārpus visiem aspektiem (Jānis Grīns, Ceļa Zīmes 6:153); Sniķere mūsu lirikā pirmā, kas sāka rakstīt tā, it kā iepriekšējās dzejas tradicijas uz viņu neattiektos (Jānis Andrups, Ceļa Zīmes 40:225); Sniķeres lirika novietojas savrup - Sniķere skatījusi mūsdienu pasauli, it kā tikai lietu nozīmi, ne paveidus tveŗot (Gunars Saliņš, Jaunā Gaita 33:239); Sniķeres pasaule gandrīz aizpasaulīga, it kā miglaina, subjektīvo ieviržu dominēta (Gundars Pļavkalns, Jaunā Gaita 70:47); Vajadzīga pacietība un piepūle, lai iekļūtu Sniķeres dzejas pasaulē (Jānis Rudzītis, Raksti. Västerås: Ziemeļblāzma, 1977. 701. lpp). Visi apcerētāji pievērsušies Sniķeres kaut mērenajam sirreālismam, impresīvismam, formuliskai, reizumis buramvārdiem līdzīgai izteiksmei, atzīstot, ka Sniķeres dzeja radījusi pagriezienu latviešu dzejas tradicijā. Dzejā vīd ieskaņas no aizprāta, no hinduisma, no senās latviešu dzīvesziņas. Trim autoriem sekoja Nemitas minamais (1961), Piesaukšana (1967) un dzejoļi periodikā. 1991. gadā Latvijā izdota izlase Lietu mutes.

Pietuvoties vārdiem ir pēc autores izjūtas kārtots krājums, kuŗā apkopoti dažādos daiļrades posmos radītie dzejoļi - lasām krājuma pēcvārdā. Dzejoļus papildina Raimo Lielbrieža melnbaltas dabas skatu fotogrāfijas. Ir allaž interesanti, kā autori paši sakārto savus agrāko laiku dzejoļus. Te autore tos izvietojusi pa nodaļām: Gliemežu vāki, Ēnas pār bezdibeni, Lausku dzidrums, Bez mākoņiem, Atburtojas, Tava tērpa šalka, Uz savu valsti un Savērp klusumu. Iepriekšējo krājumu dzejoļi izvietoti pa dažādām nodaļām, un ir mazliet žēl, ka nav nekādu norādījumu par dzejoļu tapšanas laiku. Kaut Sniķeres dzeja neiezīmē konkrētus laikus vai vietas, izņemot lielāko tiesu dzejoļu nodaļā Uz savu valsti, tomēr lasītājam, kas šajā krājumā sastapsies ar Sniķeri pirmoreiz, paies secen viņas dzejas pamazītēm ieniršana aizvien dziļākos "vārdu atvaros". Protams, šādā sakārtojumā atklājas dažādu laiku dzejoļu mijiedarbība. Piemēram, kā zelta važiņā ar piekariņiem rindā sastājušies dzejolīši par dzeju un dzejas rakstīšanu nodaļā Atburtojas, visi kopā dodot mājienu uz dažu labu mīklu citos dzejoļos.

Kas ir dzejolis?
Pavediens caur labirintu,
Iešana un gājums (96).

Saliņa minētās lietas ar sevī ieslēptajiem starojumiem atradušas vietu Gliemežu vākos.

Kā gliemežu vāki atvērās
Lietas
Vārīgi bāras.

Kad gribēju glāstīt -
Kā stiklā
izlietas tapa.

Apveidi atlikušies.
Pašas
Spīd cita caur citu (9).

Mazai laivai plaši spārni aug,
Aizlido pa sudrabu kā brīnums -
Nakts kā zila ūdensroze zied (12).

Šajā nodaļā gandrīz viss spīd, laistās, deg, spulgo, spoguļo, atspoguļo. Daudz krāsu epitetu, galvenokārt zils un zelta. Kustība un skaņa: pūta, rūca un šņāca zils mamuts, sauc sudrabā kaijas, vēji gārdz un vaid, no sīpola izlobās skaņa, skan vēja kokle, skan pirksti u.c. Ēnās pār bezdibeni toņi daudz drūmāki un apcerīgāki.

Iemigt. Aizmigt. Mirt.
Vairs neuznirt,
Lai neatrastos vairs
Šais krastos pazītos
Un nepazītos (35).

Dominē nāves, nakts, tumsas, purva, veļu tēli.

Ar sauli zem jūras mēs tumsībā krītam (57).

Lausku dzidrumā skaudra, asa mīlestība.

Ņem un nomaitā. Tā ir mana sirds (61).

Mēs esam viens otra ērkšķi (73).

Šai kontekstā negaidīta rotaļīgā karošu sastapšanās putras traukā (74). Bez mākoņiem mīlestība maigāka, izlīdzinātāka, cerīgāka. Tava tērpa šalkā mistērijas, mūžīguma, pārpasaulīguma akordi. Pēdējā nodaļā Savērp klusumu, kas sākas ar Reinera Marias Rilkes ne gluži veiksmīgo "Soneta Orfejam II", deviņpadsmit tulkojumu un daudzi skaisti pārdomu un Sniķeres dzejai raksturīgi vārdu maģijas un mīklu dzejoļi. Te arī atrodami austrumu filozofijas motīvi.

Visam jātop nepierastam,
Lai nost ristu
Šķietamība
It kā no sākuma
Vienmēr iesakās
Esošais (191).

Skaistā izdevumā krājums Pietuvoties vārdiem domāts Latvijas lasītājiem, kam Sniķeres dzejoļi lielākoties ir nezināmi, jo padomju gados Velta Sniķere ir bijusi iekļauta aizliegto autoru sarakstos (Pēcvārdā). Bet man šķiet, ka šis krājums ir brīnišķīga iespēja mums jebkuŗā pasaules malā atkalsastapties un pietuvoties ne ar viena cita dzejnieku nesamaināmajiem vārdiem.

 

Lalita Muižniece

 

Dzejniece, redaktore, lingvistikas un literatūras profesore (Rietummičiganas Univ.) Lalita Muižniece, vairāku dzejoļu krājumu, bērnu un valodniecības grāmatu autore, kopš pag. gs. 90. gadiem arī lasa lekcijas Latvijas Kultūras akadēmijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekle.