NOBELA PRĒMIJA PINTERAM
51. GADAGĀJUMS
2006. GADA MARTS
1. (244) NUMURS
Jaunās Gaitas pavasara numura vāku rotā Voldemāra Avena uzgleznoti tumši pelēki-violeti smagi, blīvi, šķirbaini vārti no neaptēsta koka. Kā mīļas lauku sētas vārti tie aicina atvērt, jo sen jau zināms, ka saturā būs svaiga viela brīvām pārdomām, daudz daiļa un interesanta, daudz saistoša gan acīm, gan prātam.
Dzejas nodaļā Lolita Gulbe dzejolī Ventorfa 1948 uzrunā kādu sen šķīrušos mīlnieku. Gunars Saliņš četros dzejoļos apjūsmo pliknes, ko noskatījies muzejā MoMA...
pliknes,
pliknes,
pliknes!
Ikviena no debesīm!
Ikviena tava vienīgā!?!Vizuālās mākslas ar zīmējumiem un gleznu reprodukcijām pārstāv Laimonis Mieriņš un Ilmārs Rumpēters. Mieriņa ogles zīmējums "Pliknis II" sajūsminās katru vīrieti, droši vien arī dzejnieku Saliņu. Mākslas nodaļā ir arī Voldemāra Avena raksti par abiem māksliniekiem, kā arī Laimona Mieriņa apraksti par mākslas izstādēm Rīgā 2005. g. novembrī un par 2005. gada Tērnera balvu Londonā, kas piešķirta kādam māksliniekam kuŗa instalācijas esot "radošas domas fiziskas manifestācijas". Gunārs Janaitis un Uldis Briedis ar skatiem no barikāžu laikiem pārstāv fotogrāfisko mākslu. Īpaši imponē Janaiša "Barikāžu aizstāvis 1991. gada janvārī" - pēc paskata ļoti simpātisks, izspūris, bārdains hipijs ar tautisku saktiņu pie matu lentas.
Ilmārs Rumpēters. Ortlijas līcis. 2004. Eļļa. 130 x 93 cm
Valodas virtuozitāti demonstrē Uldis Bērziņš aizkavēti nopublicētā jaungada sveicienā "Pacelsim glāzes par globālo Latviju!" un prozas dzejolī "Kā sapnī noredzēts"...
"Karstu rīšu, kā sapnī noredzēts, tā izdarīšu, izloksnes mīšu, intrigas pīšu, i kādu kāsi novīšu no zāles, varbūt palīdz - elnē īšu velnu dzīšu, Dievu bijāšu, bet iepriekš rāpu līšu, tak līdz mucai tikšu un pateikšu - kā sapnī noredzēts."
Pagājušā gada novembrī Latvijas televīzijā (LNT) izrādīja filmu "Paralēla vēsture.1940" par to, kas būtu, ja būtu Ulmanis deklarējis karu pret Padomju Savienību 1940. gadā. Filmas scenārists Ainārs Zelčs ir nule izdevis romānu par šo savu izdomāto vēsturi, un šai numurā ir publicēts fragments no tā.
Rolfs Ekmanis iepazīstina ar pagājušā gada Nobela laureātu literatūrā, Haraldu Pinteru un citē vārdus no viņa tai laikā plašu rezonansi guvušās Nobela lekcijas...
- veikla, atjautīga un visai sekmīgi izraisīta hipnoze, neapstrīdami loti ietekmīgs, prasmīgi izveidots šovs, ko raksturo brutalitāte, augstprātība, cietsirdība, nevērība pret citiem, pret apkārtni.""ASV gluži klīniski ir manipulējušas savu tiekšanos pēc varas visā pasaulē, tajā pat laikā izliekoties par valsti, ka cīnās par universālu progresu
Indiānas universitātes folkloriste Aija Veldre Beldava paskaidro, ka samērā jaunās zinātnes nozare sociolingvistika "pievēršas sarunvalodas dialektiem, dažādiem žargoniem un citiem atšķirīgiem valodas pielietojumiem kas raksturīgi zināmām šķirām, dzimumiem, izglītības līmeņiem, darba veidam, un vēl citādiem sabiedrības iedalījumiem, un parāda, kā dažādi ārējie apstākļi iedarbojas uz valodu." Beldava sniedz ieskatu nesenās zinātniskās konferencēs un Journal of Baltic Studies 2005. gada rudenī publicētā speciālizdevumā par šo tēmu. Pats pirmais sociolingvistikas uznāciens uz sabiedriskās skatuves Latvijā esot noticis 1970. gadā ar pētnieces L. Trerentjevas polītiski satraucošo rakstu, "Kā jaunieši no divnacionālām ģimenēm nosaka savu nacionalitāti...". Žēl tikai, ka Beldavas rakstu lasot tā arī neuzzinām, kas Terentjevas rakstā bijis satraucošs.
LU Moderno valodu fakultātes profesore Sigma Ankrava apraksta mūsdienu Latvijas polītiskās kultūras īpatnību cēloņus viduslaiku kultūrā un secina, "Modernās pasaules nav, ir tikai mūsdienu pasaule, ko apdzīvo ļaudis, kas mīt dažādās laiktelpās."
Atmiņu nodaļā Marianna Ieviņa turpina savu stāstījumu par Aleksandru Pelēci. Pelēcim bijusi speciāla attieksme pret dzejnieci Klāru Zāli, kas viņu piespiedusi sacerēt balādes:
Bet, kad tā projām kā pasakā dīvainā
Zudusi kaut kur bez miņu un pēdu -
Dievs to vien zina: cik gaišajā Malienā
Bijis pēc mirkļa šī melnāko bēdu.
Marianna Ieviņa, ATMIŅAS PAR ALEKSANDRU PELĒCI (turpinājums)
Jaunā Gaita vēl arvien turpina svinēt savu lielo jubileju publicējot lasītāju pārdomas JG 50. gadskārtā kā arī Edmunda Rusova rīmes par godu JG. Šai pašā sakarībā lasāms arī LU filoloģijas fakultātes dekānes Janīnas Kursītes raksts "Trimdas literatūra Latvijā", kuŗa pamatā ir viņas referāts JG 50 gadu jubilejas sarīkojumā Toronto pilsētā (2005. g. 1. oktobrī). Kursīte savā pārskatā noskaita četrus punktus: (1) plašākam lasītāju lokam priekšstata par trimdas literatūru līdz 1980.gadu beigām nav bijis nekāda, (2) tomēr bijis ļoti šaurs loks rakstnieku, mākslinieku un kultūras darbinieku Latvijas PSR, kas piekrituši uzrunāt trimdas lasītājus, (3) par to laiku pa dažādiem slepus ceļiem trimdas grāmatas tikušas ievestas Latvijā, un (4) tomēr liela, ja ne lielākā daļa Latvijas lasītāju līdz pat 1980. gadu beigām neko, pasvītroju - neko, netika no trimdas literatūras lasījusi.
LASĪTĀJU PĀRDOMAS JG 50. GADSKĀRTĀ (turpinājums)
Kiberkambarī sveikotāji decembra mēnesī apsveic Ausmu Ābeli laulībās (pašas pirmās 2005. gadā viņas pagastā) un aprunā TP deputāta, akadēmiķa Jāņa Freimaņa rakstu "Kuŗš mīlēs Latviju?" - par tekošās trešās emigrācijas vilni. Normunds Svidzinskis nosaka, "Pat aizbraucis uz Īriju piepelnīties, mīlēšu šo stulbo valsti - jo Latvija jau ir zeme un ļaudis, nevis valsts!"
Grāmatu nodaļā ir desmit grāmatu recenzijas:
Ir vēl arī Jāņa Krēsliņa senj. komentārs "Aprobežotība par latviešu vēsturi" par Māras Gulēnas Dienā (2005.g. 17. decembrī) intervēto latviešu izcelsmes amerikāņu grāmatu izdevēju un rakstnieku Juri Jurjēviču: "Jāpriecājas par Juŗa Jurjēviča pirmā romāna sekmēm, bet jāskumst par viņa ignoranci par Latvijas vēsturi un latviešu sabiedrību, no kuŗas viņš pats cēlies. Un jācer, ka savā nākamā sacerējumā viņš izvairīsies no 'izgudrotām patiesībām'"
Un nu jau piektā turpinājumā ir lasāmas "Atbildes uz akadēmiķa Jāņa Freimaņa rakstu NRA" - par II. Pasaules kaŗa trimdas būtību un raksturu. Izsakās Valters Nollendorfs: "Man nav jānoraida Amerika, lai būtu mājās Latvijā" un Uldis Siliņš: "Pilnīgi piekrītu Freimanim, ka mums nevajadzētu savā starpā plēsties, bet tajā pašā laikā arī nevajadzētu plauktiņus iztīrīt no mītiem tikai tāpēc, lai tur ieliktu paši savējos".
Nodaļā Dažos vārdos, kā vienmēr, ir raibu raibas īsziņas par latviešu kultūru itin visā pasaulē, un ne tikai!
Juris Žagariņš
Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...
