Jaunā Gaita nr. 245, marts 2006
Bez jau minētajiem (lpp. 12-18), vesela rinda citu kultūras un sabiedrisko darbinieku piepulcināti veļu valsts pilsoņiem − Igaunijas eksprezidents, rakstnieks, dramaturgs, tulkotājs, filmu režisors, vairāku universitāšu goda doktors, Lennarts Meri (1929-2006), kuŗu kopā ar ģimeni 1941. gadā deportē uz Sibīriju.
 Lennarts Meri (1929-2006) Foto: Toomas Volmer |
Kārlis Ķezbers (1914-2006), rakstnieks, žurnālists, numismāts. Sarakstījis apm. duci prozas darbu − romānus, īsstāstus, noveles, atmiņas, jaunatnes literatūru. Aktīvi darbojies trimdas periodiskos izdevumos.
Drāmas profesors un fakultātes vadītājs Kalifornijas U. (California State U.), Māris Ubāns (1929-2005), arī režisors vairākām latviešu lugām. Valsts Liepājas teātrī iestudē (1994) Jansona/Baumaņa dziesmu lugu Gundega.
 Māris Ubāns (1929-2005) |
Minsteres U. (Westfälische Wilhelms-Universität Münster) mācībspēks, Baltu filoloģijas studiju valodas kursu vadītājs, Ojārs Rozītis senjors (1926-2005).
ELJA aktīvists un valdes loceklis 20. gs. 50. un 60. gados Guntis Priedītis.
Netālu no paša Lucifera Elles 9. lokā zobus griež Hāgas cietuma polsterētā kamerā mirušais kaŗa noziedznieks, Balkānu slakteris, kādreizējais Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Milosevičs (1941-2006).
(re)
Viens no trimdas latviešu brīnumdarbiem ir Imanta Reitmaņa Kopenhāgenā izdotās Latviešu tautas dziesmas (1952-1956) − pašaizliedzīgi bēgļi, neraugoties uz trūcīgumu, parakstījās uz visiem 12 apjomīgajiem sējumiem, kur ietilpinātas Krišjāņa Barona Latvju dainas (1894-1898 un 1903-1915) un prof. Pētera Šmita papildinājumi četros sējumos Tautas dziesmas (1936-1939). Par redaktoriem Reitmanis piesaista tādas slavenības kā Arvedu Švābi, Kārli Straubergu un Edīti Hauzenbergu-Šturmu. Lai šo darbu saglabātu un nodotu tālāk nākamām paaudzēm, Dr. Maruta Lietiņa Ray, Virdžīnijas U. (University of Virginia) profesore un jaungaitniece jau kopš JG34(1962), ar sekmēm ierosina Universitātes elektronisko tekstu centram (ETC) izdot Latviešu tautas dziesmas elektroniski, un pati drīz vien kļūst par vadītāju šim projektam, ko atbalsta copyright īpašniece Imanta Reitmaņa atraitne un pilnīgi finansē kādreizējās Nacionālā teātra aktrises Mildas Zīlavas Piemiņas fonds. Turklāt Dr. Imants Freibergs, kurš ar daudzu latviešu studentu palīdzību pag. gs. 80. gados ieraksta minētos sējumus datorā, izveidojot t.s. Bostonas Montrealas dainu datu bazi, dod atļauju pārveidot viņa ASCII ierakstus. Tagad visi 12 sējumi pieejami elektroniskā teksta (XML) versijā ar vārdu meklēšanas spējām <http://latviandainas.lib.virginia.edu>. Virdžīnijas U. bibliotēka un ETC uzturēšot mūsu t.dz. uz mūžīgiem laikiem, kā vēstī Maruta, uzlabojot techniku, kas neizbēgami ar tās attīstību mainīsies, aizvien ieturot visaugstākos internacionālos bibliotēku standartus. Tas nozīmē, ka šos sējumus varēs lietot visi, kam ir pieejams internets − visur, vienmēr un bez maksas.
(re)
Tīmekļa enciklopēdijas <www.gramata21.lv> − par Latviju un latviešiem ne tikai Baltijas jūŗas austrumu krastā, bet visā pasaulē − galvenā autore un vadītāja, Latvijas Valsts universitātes vēstures un filoloģijas fakultāti beigusī Laura Kalinka avīzē Laiks (2005.26.XI - 2.XII): Mūsu enciklopēdija ir gan rakstāma, gan lasāma grāmata. Tāpēc informācija, kuŗu neatradāt šodien, tajā var būt atrodama jau rīt. Ikviens var kļūt par enciklopēdijas līdzautoru, ja vien grib apliecināt piederību Latvijai un ar savu pozitīvo ieguldījumu piedalīties tās augsmē (..) enciklopēdijā dzīvesstāsti ir kā akmentiņi kopējā mozaīkā, kopā tie veido tautas likteņstāstu. (..) Skatīsimies uz enciklopēdiju kā kopēju darbu, lai Latvijā no pelniem atdzimtu mūsu pašapziņa, mūsu vērtības apziņa, mūsu vērtību kritēriji. Lai tie būtu tik stipri kā tiem, kas savā laikā aizbrauca no Latvijas un tagad tajā atgriežas... Kaut vai tikai virtuāli, bet atgriežas. JG mudina savus lasītājus ne tikai iepazīties ar šo vērtīgo pasākumu, bet arī tajā piedalīties, rakstot: <laura@latnet.lv> vai andris. <tomasuns@vip.jelgava.lv>.
(re)
Dzeja. Izsūtītās (1951-1956) lubānietes Broņislavas Martuževas Trejdeviņas jāņuzāles (Pils, 2005), rakstītas visvairāk dažādās klasiskā panta formās, raksturo ciešas saiknes ar mūsu folkloru, kristietību, latgalisko temperamentu.
Andreja Eglīša (1912-2006) agrāk neapkopotie dzejdarbi, vēstules un dzejniekam veltītā dzeja un raksti iekļauti Rakstu 7. sēj. (Valters un Rapa, 2006).
JG ilggadējā darbinieka, Toronto mītošā Jura Zommera radību noslēpums (Valters un Rapa, 2005. 96 lpp.).
Ērikas Bērziņas pirmajā, mazajā, mīļajā, zilajā krājumā Ziemeļu lapsa (Valters un Rapa, 2005. 54. lpp.) lasām: mans kaislīgais ķermenis / gaiši rozā austeres / maigas persika pusītes sīrupā / sārtie pumpuri / pieder tev.
Literatūras mantojums. Jāņa Ezeriņa Kādas blusas stāsts un citi (Valters un Rapa, 2006) − ar īsprozas virtuoza sešām novelēm.
Memuārliteratūra. Nenoteikta bija (Dienas Grāmata, 2006. 216 lpp.) − Nora Ikstena sarunājas ar Imantu Ziedoni par to, kas viņš ir un kāpēc.
Sandras Kalnietes autobiogrāfiskais romāns Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos (2001) angļu tulkojumā − With Dance Shoes in Siberian Snows (LOM, 2006, tulk. Margita Gailītis). Šis ir 7. tulkojums kādā no svešvalodām.
Austrālijā mītošā Edvīna Bārdas Atmiņās par Rumbiņu Bārdām (Limbaži: Bruno Plūme, 2005. 350 lpp.) faktiski lielāko daļu aizņem dzejnieka Friča Bārdas dēla Edvīna paša dzīves stāsts, ieskaitot viņa kaŗa un bēgļu laika dienasgrāmatu (1944-1947).
Amerikas īriete Kaninghema (Jane E. Cunningham) pieraksta latviešu bēgles likteņstāstu grāmatā A Latvian Womans Journey (Coral Springs, FL: Lumina Press, 2004. 162 lpp.).
Tajā pat kategorijā Makdovelas (Linda McDowell) Hard Labour. The Forgotten Voices of Latvian Migrant Volunteer Workers (Piespiedu darbs. Aizmirstās latviešu migrantu brīvprātīgo strādnieču balsis) (UCL Press, 2005).
Tulkojumi. Intas Čaklās sastād. Knuta Skujenieka Rakstu 5. sēj. (Nordik, 2006) ievietota mūsu poliglota atdzejas izlase − no čuvaša Gennādija Aihī, baltkrieva Rihora Baraduļina, kubieša Giljēna (Nicolas Guillen), zviedra Frēdinga (Gustaf Fröding), spāņa Lorkas (Federico Garcia Lorca) un dānietes Ingeras Kristensenas līdz čīlietei Gabriēlai Mistrālai, grieķim Ricam (Iannis Ritsos), slovēnim Otonam Župančičam, minot tikai dažus. 5. sēj. Iekļauta arī Eiropas dzejnieku izlase Dziesma, ej viegli pa manu sirdi (2001) un Vecās Derības grāmata Dziesmu dziesma (1993).
Jaunākās paaudzes autora Tirvela (Adam Thirwell) Politika (Dienas Grāmata, 2006. 232 lpp., tulk. no angļu Anna Rutmane) ir antiseksuāls romāns par postmodernisma seksuālo etiķeti, krietni sapiparots ar pasaules rakstniecības dižgaru citātiem.
Māksla. Mākslas vēsturnieces Kristiānas Ābeles monogrāfija veltīta samērā mazpazīstamajam gleznotājam Pēterim Krastiņam (1882-1942), bez kuŗa savdabīgā mantojuma nav iespējams dziļi un pamatīgi interpretēt Latvijas simbolismu, jūgendstilu un postimpresionistiskos meklējumus.
Vēsture. Vairāku vēsturnieku kopdarba History of Latvia. XX Century (Jumava, 2005) zinātniskie recenzenti ir ārlietu ministrs Artis Pabriks un Tartu Eirokoledžas prof. Pols Gobls (Paul Goble).
Kaut arī daudzi apšauba Sēlijas pastāvēšanu, pērngada beigās laists klajā vērtīgs zinātnisku rakstu krājums Sēļi un Sēlija (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2005. 123 lpp.).
No krievu vēsturnieka Borisa Sokolova biogrāfijas Berija (Zvaigzne ABC, 2006. 422 lpp.), cita starpā, uzzinām, ka padomju soda resora vadītāja visbiežāk lietotie epiteti bijuši cilvēkēdājs, angļu spiegs, avantūrists, un bende.
Bet uz jautājumu, kāpēc Staļins noliedza iespēju, ka Hitlers uzbruks Padomju Savienībai, ja visi pierādījumi liecināja par pretējo, atbildi mēģina rast amerikāņu CIP (CIA) augsta ranga padomju speciālists Mērfijs (David E. Murphy) grāmatā Ko zināja Staļins. Operācijas Barbarossa mīkla (Atēna, 2006, tulk. Silvija Brice).
(re)
Mazliet vairāk nekā nedēļu pirms nāves Andrejam Eglītim LZA piešķir Raiņa Balvu, ko pirms tam izpelnījušies tēlnieks Indulis Ranka un dzejnieks Imants Ziedonis.
Latvijas Rakstnieku savienības literatūras gada balvas (Ls 500) pērngad saņem: dzejā − apvienība Orbita par multimediālu dzejkrājumu Orbita 4; prozā − Jānis Einfelds par grāmatu Neļaudis; literatūrzinātnē/kritikā − Māra Grudule par pētījumu Vācbaltiešu literatūra, 1890-1939, kas iekļauts grāmatā Vācu literatūra un Latvija 1890-1945; atdzejā − Uldis Bērziņš par grāmatu Slavinājumi; literatūrā bērniem − Juris Zvirgzdiņš; tulkošanā − Inga Mežaraupa par Pētera Hēga 20. gs. sapņu vēstures tulk.; drāmā − par spilgtāko debiju Arta Kaugera Artis klusē, Alise klusē. Par mūža ieguldījumu Ls 1 000 saņem rakstnieks Roalds Dobrovenskis un lietuviešu tulkotājs Vlads Bražūnas.
Igaunijas valsts Māras zemes Krusta ordeni saņem Helmi Stalte par ilggadēju kultūras sakaru veicināšanu starp Latviju un Igauniju.
(re)
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu 2006.III apgāds Neputns laiž klajā žurnāla Foto Kvartāls 1. nr. − tā būšot vieta, kur četras reizes gadā visu paaudžu Latvijas autori varēs parādīt savas fotogrāfijas visos iespējamos žanros. Galvenā red. mākslas kritiķe Alise Tīfentāle (fotogrāfija ir mūsu laikmeta spogulis un acis vienlaicīgi). Internetā adresi <www.photography.lv> aktivizēšot vasaras nogalē.
2006.18.II mākslas fotogrāfam Vidvudam (Vid) Ingelēvičam (skat. JG230:44-45) atklāj plašu izstādi Stīvena Bulgera (Stephen Bulger) Galerijā, Toronto.
 Viens no Vidvuda Ingelēviča fotouzņēmumiem izstādē Toronto. |
(re)
Izdevniecība Upe tuviem un tāliem (vad. Iveta Mielava) laiž klajā divus kompaktdiskus Tu man teici. Latviešu rakstnieces lasa (2006) ar Gundegas Repšes, Laimas Muktupavēlas, Noras Ikstenas, Ingas Ābeles un Andras Neiburgas prozas darbiem.
(re)
Tallinā atvērtais jaunais igauņu nacionālās mākslas muzejs KUMU (Kunstimuuseum) Kadriorga parkā, netālu no prezidenta pils, izmaksājis apm. 45 miljonus dolāru. Architekts: Pekka Juhani Vapaavuori.
 Kunstmuuseum, Tallinn |
Daugavpils vēsturiskajā cietoksnī nodibināts pasaulslavenā gleznotāja Rotko (Mark Rothko) Mākslas un izglītības centrs. Tā patronese − Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
(re)
LNO sadarbībā ar Starptautisko Bergenas festivālu Festspillen Norvēģijā ir uzsākusi darbu pie grandiozās Richarda Vāgnera tetraloģijas Der Ring des Niebelungen (Nībelunga gredzens), katru gadu iestudējot vienu no cikla operām. Das Rheingold (Reinas zelts) pirmās izrādes jau notikušas Rīgā (2006.21.IV) un Bergenā (31.V) ar diriģentu un muzikālo vadītāju Andri Nelsonu, režisoru Herheimu (Stefan Herheim) un dramaturgu Meieru Dercenbachu (Alexander Meier-Dorzenbach). Votāna lomu tēloja ASV dzimušais un tagad Latvijā jau trīs gadus mītošais latviešu basbaritons Pēteris Eglītis.
(ib)
Kā zināms, starp 2005. gada Lielās mūzikas balvas laureātiem ir ne tikai Ziemeļamerikā mītošajiem tautiešiem, bet arī starptautiski labi pazīstamais komponists Tālivaldis Ķeniņš. Balva saņemta par mūža ieguldījumu, kaut arī viņa darbi Latvijā nav pārāk bieži atskaņoti. Savu muzikālo izglītību Ķeniņš iesāk Latvijas, pēcāk Parīzes Konservatorijā. Lielu daļu mūža viņš dzīvo Toronto, Kanadā, kur ir mūzikas pedagogs (1952-1984) Toronto Universitātē (profesors kopš 1973. g.). Gadu nasta (dz. 1919.) un veselības stāvoklis neatļauj komponistam ierasties Rīgā, lai š.g. martā piedalītos balvas saņemšanas ceremonijā LNO. Žūrijas komitejas locekles Māras Šubas vārdiem izsakoties, komponistam nepatīk, ka meklē latviskās saknes viņa mūzikā, jo (..) mūzika pieder pasaulei. Ķeniņš ir vairāku akadēmisku institūciju goda profesors, apbalvots ar TZO (1995), UNESCO prēmiju (1950), PBLA KF prēmiju (1968, 1984), Kārļa Gopera Fonda balvu (1963), PBLA Tautas balvu (1984). Un kāda Toronto pilsētas iela nosaukta viņa vārdā. Mūzikas zinātniece Ingrīda Zemzare publicē grāmatu Tālivaldis Ķeniņš: Starp divām pasaulēm (1994), Komponista nozīmīgāko darbu vidū jāmin astoņas simfonijas (1958-1986), kantātes Lūgšana Latvijai (1950), Kurzemes kareivim (1953), Gloria (1970), Cantata Baltica (1974), svīta čellam un orķestrim (1954, ALA KF prēmija), Fantasies Concertante klavierēm un orķestrim (1951), vijoļkoncerts (1974), Koncerts-fantāzija ērģelēm un sitaminstrumentiem (1976), Sinfonia Noturna ērģelēm (1978), Partita stīgu orķestrim (1983), Dziesmas Visaugstākajam mecosoprānam ar orķestri (1986), koncerts klavierēm ar orķestri (1991), LUltima Sinfonia (1994), cikls Dziesmiņas Amandai (2000). Ķeniņa darbi iekļauti vairākos CMC vai Canadian Music Centre kompaktdiskos, arī tikai viņam veltītā diskā: music of / musique de talivaldis kenins (1997).
(re)
Tikai pirms gada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 85 gadu jubilejā, iesākta tradicija piešķirt šīs mācību iestādes goda balvas mūzikā. Pirmie balvas laureāti − vijolniece Darja Smirnova un saksofonists Oskars Petrauskis. Šogad balvas − ar roku gravētu J. Vītola laiku Latvijas Konservatorijas diplomu un 750 Ls. katrs − saņēmuši pianiste Elīna Bērziņa un klarnetists Guntis Kuzma.
30. g. vecais LNO baritons Jānis Apeinis kā divpadsmitais saņem studentu korporācijas Talavija pirms 10 gadiem iedibināto prof. Paula Saksa balvu (kopā ar $1 000 prēmiju). Sakss, ilggadējs operas solists un vokālais pedagogs, piedalījies Talavijas dibināšanā (1900).
Šogad visā pasaulē plaši atzīmē austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta 250 gadu jubileju, un aiz citām valstīm nebūt neatpaliek Latvija, kur martā vien notiek plašs Mocarta festivāls ar viesu māksliniekiem no Francijas, Igaunijas, Krievijas un Lielbritānijas − 17 koncertos atskaņo 11 dažādas koncertprogrammas ar jubilāra skaņdarbiem.
Vairāki latviešu komponistu darbi gada sākumā atskan ASV. To vidū: 1) janvārī Kalamazū simfoniskais orķestris un Bacha festivāla koris pirmatskaņo Uģa Prauliņa Te Deum Laudamus; 2) februārī Ņujorkas pilsētas baleta trupa izpilda baletu Tālā gaisma ar Pētera Vaska mūziku. Pats komponists apmeklē vienu no trim izrādēm; 3) martā Ņujorkas Karnegī (Carnegie) zālē komponists Imants Ramiņš pats diriģē savus darbus Magnificat un Missa Brevis Jaunanglijas Simfoniskā ansambļa un vairāku koŗu izpildījumā.
(bs)
 Komponists Pēteris Vasks |
Pētera Vaska 60. jubilejas gadā Lielajā Ģildē, citu viņam veltītu koncertu vidū, 8.IV notiek Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestŗa, akadēmiskā koŗa Latvija, angļu čellista Iserlisa (Steven Isserlis) koncerts diriģenta Ginta Glinkas vadībā. Canto di forza 12 čelliem atskan Latvijā pirmoreiz. Kā zināms, Vaska mūzika, kas iemūžināta aptuveni 30 kompaktdiskos, plaši pazīstama Eiropā, Austrālijā, Japāna, arī Ziemeļamerikas kontinentā. Par savu sniegumu Vasks saņēmis, citu vidū, Herdera Balvu, Baltijas Asamblejas balvu, Lielo mūzikas balvu (trīs reizes), Ivanova Prēmiju un TZO.
Lielās mūzikas balvu saņēmējs (2005) komponists Ēriks Ešenvalds (par spilgtu jaunradi koŗa mūzikas jomā): Man apkārt ir tik daudz dažādu krāsu, pasauļu un noskaņu. Un man jāpagūst tās iepazīt pēc iespējas vairāk. Viens stils mani ierobežo.
Latvijas Koncertdirekcijas rīkotais starptautiskais festivāls Restart Bach (2006.5. - 17.IV) atklāts ar Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistra, Sergeja Jēgera, pirmatskaņojuma koncertu. Kontrtenoram izdots arī pirmais kompaktdisks − Ave Musica.
Grupa Prāta vētra par 2005. gada veikumiem saņem veselas četras Mūzikas ierakstu gada balvas.
 Prāta Vētra |
(re)
Kokneses Fonda rīkotajā starptautiskajā konkursā pirmo vietu no 207 iesniegto ideju autoriem (no 32 valstīm) ieguva japāņu ainavu architekts Šunmijo Masuno, otro − Andis Blūms no Jūrmalas, trešo − anglis Klaudio Zapija (Claudio Zappia) un ceturto − Lauma Garkalne, Ligita Tomiņa, Loreta Erle, Gunta Rozenberga. Idejas tikšot sintezētas vienā projektā. Par Daugavas vidū iecerēto piemiņas vietu totalitāro režīmu upuriem Latvijā skat. JG242:53.
(ib)
Par ievērības trūkumu nevar žēloties latviešu diriģents Mariss Jansons. Kannās, Francijā, mūzikas industrijas tirgus MIDEM ietvaros notikušajā koncertceremonijā Classic Awards Mariss Jansons tiek pasludināts par Gada mākslinieku (2006.I), kam seko augsti vērtētā Grammy balva (2006.II) par Dmitrija Šostakoviča 13. simfonijas ierakstu ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri un kori. Austrijā pusmiljona tirāžā izdota pastmarka (vērtība 0,75 eiro) par godu Jansonam − viņš diriģē Vīnes Filharmonijas Jaungada koncertu (2006.1.I), ko TV pārraidē noklausās 50 miljoni cilvēku. Un pēdīgi − Latvijas valsts piešķirtais 2. šķiras TZO.
(bs)
Līdzstrādnieciski sakari ar JG bijuši vai joprojām ir vairākiem, šā gada aprīlī izziņotiem TZO kavalieŗiem − zinātņu doktoriem Gundaram Ķeniņam-Kingam un Jānim Peniķim, komponistam Andrim Vītoliņam, kultūras darbiniecei Lailai Robiņai. Ordenis piešķirts arī JG vairākkārt aprakstītajam, pasaulslavenajam diriģentam Marisam Jansonam, bij. Ziemeļkalifornijas Apskata redaktoram, tagad Rīgā dzīvojošam publicistam Ojāram Cellem, mūzikas doktorei Ingrīdai Gūtbergai un sabiedriskai darbiniecei, tagad Latvijā mītošajai Astrīdai Jansonei.
Par godu grāmatas Lamančas atjautīgais idalgo Dons Kihots 400 gadu jubilejai Galerijā Daugava 2006.III atklāta Latvijā pazīstamu mākslinieku izstāde ar S. Caunes, I. Heinrihsona, N. Maļinovska. A. Naumova, A. Poļakova, A. Stankēviča u.c. darbiem.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē izstādīti Jāzepa Grosvalda (1891-1920) pirms I Pasaules kaŗa tapušie darbi, apceļojot Dienvideiropu, Parīzi u.c.
Sāremā, Kuresāres pilī, notiek izstāde Johana Kristofa Broces Livonijas zīmējumu kolekcija Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā (2006.1.III - 30.IV). Baltvācu pedagoga Broces (1742-1823) zīmējumu un aprakstu sējums š.g. beigās iznāks Igaunijā.
2006.25.III kinoteātrī Rīga notiek dokumentālās filmas Ardievu, 20. gadsimti pirmizrāde − režisors Uldis Brauns, scenārija autors Imants Ziedonis, tekstu autors Alberts Bels, komponists Mārtiņš Brauns. Tas ir trīs stundu gaŗš stāsts par Latviju no 1910. līdz 1995. gadam.
2006.II pēc 4 gadiem pabeigta Ināras Kolmanes 52 min. gaŗā dokumentālā filma par krievu akadēmiķi, ūdeņraža atombumbas radītāju, vēlāk disidentu, Mans vīrs Andrejs Saharovs − Latvijas un Francijas kopdarbs. Pats Saharovs spējis pārdzīvot padomju režīma vajāšanas gadus, pateicoties savai sievai, arī pretpadomju aktīvistei, Elenai Bonnerei.
Berlīnes 56. Starptautiskajā kinofestivālā (2006.11. - 19.II) piecas reizes demonstrē Lailas Pakalniņas īsfilmu Ūdens, vienu no četrām ciklā Elementi.
Krievijas TV pērngad iepazīstina skatītājus ar Mihaila Bulgakova ilgi aizliegtā romāna Meistars un Margarita ekranizāciju. Š.g. februārī uzņemts Aleksandra Solžeņicina romāns V krugu pervom (Pirmajā lokā) un uzsākta Borisa Pasternaka Doktora Živāgo ekranizācija.
ASV šimbrīžam visietekmīgākajā dienas avīzē The Washington Post 2006.8.III ievietots Noras Bostāni (Boustany) gaŗš raksts Latvian First and Always (Pirmām kārtām un vienmēr latvietis), kam pamatā Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesstāsts.
Kādreiz Radio Brīvā Eiropa Latviešu redakcijas līdzstrādnieks, žurnālists Āris Jansons bijušajām Maskavas orbītas valstīm veltītajā tīmekļa žurnālā angļu valodā Transitions Online (Prāgā) publicē rakstu Tempest in a Textbook (2006.22.II) par kontroversiju sakarā ar krievu skolām domāto Latviešu valoda minoritāšu skolu 8. klasei, ko grāmatu veikalos Latvijā neatrast.
Rīgas Melnais balzams līdz šim saņēmis jau vairāk nekā 30 apbalvojumu dažādos starptautiskos konkursos. Tiem pievienojas nesen iegūtā Grand Prix izstādē Prodexpo 2006 Maskavā. Īpatnējais dzēriens, kam dažkārt piedēvē dziednieciskas īpašības, Rīgā tiek gatavots jau kopš 18. gs. vidus un sastāv no 24 dabīgām vielām, kuŗu maisījumu glabā ozolkoka mucās. To var jaukt kokteiļos, pilināt uz saldējuma vai arī lietot tīrā veidā kā nomierinātāju pēc vācu Magenbitter parauga. Brūnā māla krūka ar melno, zeltītiem burtiem aprakstīto etiķeti patīk ārvalstu tūristiem, un oficiālas delegācijas to nereti ved un ārzemēm kā visas Latvijas simbolu.
(bs)
Atkārtoti nācies dzirdēt šaubas par Voltēram (Voltaire, 1694-1778) piedēvēto izteicienu Es nepievienojos nevienam tevis teiktajam vārdam, bet es aizstāvēšu līdz nāvei tavu tiesību tos pateikt (skat. kultūrvēsturnieka Jāņa Krēsliņa senj. rakstu JG244:38). Tik trāpīgi izteicieni pārveidojas atkarībā no laika, tulkojuma un pielietojuma. Pats Voltērs esot rakstījis garīdzniekam A.M. Le Riche (1770.6.II): Monsieur l'abbé, je déteste ce que vous écrivez, mais je donnerai ma vie pour que vous puissiez continuer à écrire (Abata kungs, man riebjas tas, ko Jūs rakstāt, bet es atdotu savu dzīvību, lai Jūs varētu turpināt rakstīt). Atcerēsimies, ka Voltēra dzīves laikā Francijā vēl dedzināja pēdējos burvjus un raganas.
(al)
|
Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane (ib), Anita Liepiņa (al), Biruta Sūrmane (bs), Rolfs Ekmanis (re).
