Jaunā Gaita nr. 242, septembris 2005

•              Šīs zemes gaitas beidz Sirakūzu (Syracuse) Universitātes maģistre (1962), JG līdzstrādniece, sabiedriska darbiniece, 3x3 nometņu aktīviste, Nora Kūla-Priedīte (1935-2005). LaRAs Lapas un Žurnāla (Bostonā) redkolēģijas locekle. 2005. gada Ērika Raistera Piemiņas fonda laureāte.

•              Valodniece, skolotāja, publiciste (arī JG) Rasma Sināte (1917-2005), Latvijas Universitātes maģistre (1942) baltu filoloģijā un Mičiganas Univ. maģistre (1955) bibliotēku zinātnē, iemīļota latviešu valodas skolotāja latviešu ģimnāzijā Eslingenas bēgļu nometnē, vēlāk Garezera Vasaras vidusskolā Mičiganā.

•              „Laivu vīrs”, autors, Latvijas Centrālās padomes un pretestības kustības vadītāja Konstantīna Čakstes „labā roka”, Leonīds Siliņš (1916-2005). II Pasaules kaŗa beigu posmā organizē 4 559 bēgļu (ieskaitot Kārļa Skalbes, Paula Kundziņa u.d.c.) pārvešanu zvejnieku laivās no vācu okupētās Latvijas daļas uz Zviedriju pirms padomju bruņoto spēku atgriešanās. Publicējies JG. Nepiedzīvo savas pēdējās grāmatas iznākšanu zviedru valodā Upsalā Ostersjon - Vāgen till frihet 1943-1945 (Baltijas jūŗa: ceļš uz brīvību, 1943-1945).

•              Žurnālists un redaktors (Treji Vārti, Latvija Amerikā) Viktors Irbe (1922-2005). PBLA Kultūras fonda Goda balva žurnālistikā.

•              Portugāļu ievērojamākais dzejnieks, „elementārās pasaules” (zemes, ūdens, gaismas, vēja, cilvēka ķermeņa) appoetizētājs Eugenio de Andrade (1923-2005), kuŗš kļūst slavens ar krājumu As Maos e os frutos (Rokas un augļi, 1948).

•              Kopš 1968. g. Parīzē mītošais un daudzu uzskatā visievērojamākais argentīniešu rakstnieks (arī īsfilmu producents) Saers (Juan Jose Saer, 1937-2005), kuŗš gūst panākumus gandrīz visos literāros žanros. Godalgots ar spāņu Premio Nadal un franču Prix France Culture.

•              Pērngad, veicot dienesta pienākumus, dzīvību zaudē 78 žurnālisti, no tiem 25 Irākā - divi poļi, divi japāņi, viens itālietis, bet pārējie ar arābu vārdiem/uzvārdiem - tā vēstī The Guardian (2005.3.V).

(re)

_________

·                     2005.7.VI nodibināts Kokneses Fonds, lai Krievkalna salā Daugavas vidū iemūžinātu piemiņu 20. gs. totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Viņu skaits pārsniedz 600 000. Fonds paredzējis izveidot šo cilvēku datu bāzi, aicināt iedzīvotājus iesūtīt ziņas par katras ģimenes zaudējumiem un rīkot konkursu piemiņas vietas izveidošanai. Projekta uzsākšanai 450 000 latu ziedojuši Vilis un Marta Vītoli. Bez viņiem fonda dibināšanā dalību ņem Sandra Kalniete, Andris Freibergs, Jānis Kukainis, Imants Lancmanis, Valters Nollendorfs, Baiba Rubesa, Jānis Stradiņš, Māra Zālīte u.c., arī, protams, Kokneses pašvaldība, kas nodevusi piemiņas vietas izveidošanai 20 hektāru no salas platības.

 (ib)
 

_________

•              Vijolniekam Gidonam Krēmeram un Baltijas kamerorķestrim Kremerata Baltica Eiropas kultūras fonds Pro Europa piešķīris Eiropas kamermūzikas balvu. Viena no mūsdienu mūzikas ģeniālākajām personībām, apveltīta ar sevišķo spēju visu laikmetu darbus atskaņot visaugstākajā līmenī, kas ierindojusi Kremerata Baltica pasaules klases orķestru pašā virsotnē.

·                     Pētera Vaska skaņdarbu „Līdzenuma ainavas” The Seattle Chamber Players un kora Seattle Pro Musica izpildījumā pārraida vairāk nekā 100 ASV klasiskās mūzikas radiostacijas (2005.10.IV), bet mēnesi vēlāk viņa vijoļkoncerts „Tālā gaisma” iekļauts baletmeistara Pītera Mārtina baletā ar tādu pašu nosaukumu (latviešu valodā!) pasaulslavenās trupas New York City Ballet izpildījumā Ņujorkas Linkolna Centrā.
 

·                     Komponista Mārtiņa Viļuma skaņdarbs Le temps scintilla (Laiks mirguļo) Radio kora un diriģenta Kaspara Putniņa ierakstā uzvarējis jau 52. reizi notikušajā UNESCO starptautiskās mūzikas padomes kompozīciju konkursā ROSTRUM, kur iesniegti 57 darbi no 28 valstīm.

·                     8.VI Latvijas Nacionālajā operā diriģenta Andra Nelsona vadībā atskan visapjomīgākais Gustava Mālera darbs - 8. simfonija, saukta arī par „tūkstošu simfoniju,” kur vienlaicīgi spēlē 50 stīdzinieki, 40 pūtēji, 5 arfas un vēl pa virsu ērģeles, harmonijs, čelesta, klavieres, mandolīna, vesels „lērums” sitamo, 2 jauktie kori, zēnu koris un 8 solisti.

·                     Jūlija otrā nedēļā koris Kamēr, Māra Sirmā vadībā, ieguvis pirmo vietu tautas mūzikas kategorijā (ar mūsu komponistu oriģinālmūziku saules dainām no cikla Latvija - Saules zeme) un arī pirmo vietu polifonijas kategorijā vienā no pasaules augstākā līmeņa kormūzikas konkursiem Spital an der Drau, Austrijā, kur no liela pieteikušos kandidātu skaita tiek atlasīti tikai vienpadsmit labākie pasaules kori.

(re)
 

_________

·                     Bruno Skultes (1905-1976) simtgadi atzīmē gan Latvijā, gan arī ārpus tās, arī Stokholmā, kur uzvests Ganiņš biju - rapsodija par latviešu ganu dziesmām korim, solistiem, stabulēm un koklēm, kas pirmo reizi skan 1965.III komponistam rīkotajā 60 gadu jubilejas koncertā Ņujorkā. Noklausījies koklētājus kādā koŗa sarīkojumā, Skulte sāk rūpīgi pētīt kokli ar tās iespējām un ķeras pie komponēšanas. Ganiņš biju ir uz folkloras pamatiem balstīts darbs, kas skaņu, krāsu un tembru daudzveidībā rada mirgojošas mozaīkas iespaidu. Padomju varas gados Skultes vārds tiek noklusēts līdz pat 1989. gadam.

(mr)

Bruno Skulte

_________

·                     Eiropas Mākslas ūnija par ieguldījumiem mūzikas attīstībā šogad piešķīrusi Dzintaru koncertzālei Gustava Mālera Prēmiju.

(ib)

_________

·                     Kongresa namā, Rīgā, pirmatskaņo (2005.13.VI) Juŗa Kulakova dramatisko kantāti Sarkanais vilciens, kam pamatā kādreizējā Londonas Avīzes redaktora Pēteŗa Aigara (1904-1971) vairākās valodās tulkotā poēma ar tādu pašu nosaukumu. Piedalās Rīgas Doma skolas meiteņu koris, solisti leva Akuratere un Ivars Cinkuss, kameransamblis Sliedes un spraišļi, rokgrupa Pērkons. Diriģente Aira Birziņa.

(ib)
 

_________

·                     Saukas pagasta Lejas Ārendzānu mājās 31.III pirms 100 gadiem piedzima vēlākais komponists, pianists un paidagogs, profesors Arvīds Žilinskis (1905-1993). Viņa simto dzimšanas dienu atzīmēja Rīgā, Lones tautas namā, kā arī ar Starptautisko jauno pianistu konkursu Jēkabpils mūzikas skolā, kuŗā žūrijas priekšsēdis bija komponista dēls Valts Žilinskis (dz. 1934). Arvīds Žilinskis pazīstams kā bērnu mūzikas speciālists, daudzu jauku bērnu dziesmiņu un klavieŗgabaliņu autors, sarakstījis baletu Sprīdītis, operu Pūt, vējiņi un pasaku operu Zelta zirgs. 60 gadu viņš darbojās par klavieŗspēles paidagogu Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā (kādreizējā Konservātorijā).

(bs) 

_________

·                     Artūra Maskata simfonisko skaņdarbu Tango aprīļa sākumā trijos koncertos atskaņoja Pitsburgas simfoniskais orķestris ASV. Maskats komponējis mūziku vairāk nekā 90 teātŗa izrādēm un patlaban pilda Latvijas Nacionālās operas mūzikas direktora vietnieka pienākumus. Viņa darbi skanējuši arī vairākās Eiropas zemēs. Zviedrijas mūzikas apgāds BIS izdevis tvartu ar Maskata kompozīcijām.

(bs) 

_________

·                     2001. gadā Iļģu uzrakstīto folkrokoperu Spēlēju, dancoju izrāda festivālā Homo novus Daugavgrīvas cietoksnī lietuvietes Vegas Vaičunaites iestudējumā. Šogad uz Raiņa lugu bāzētais darbs piedzimst no jauna kā deju spēle (Iļģu mūzika, Agra Daņijēviča dejas), kas ievada Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertu sēriju maija pašās beigās.

·                     Par 12. Starptautiskajā mazo skatuvju festivālā Horvātijas pilsētā Rijekā ar panākumiem izrādīto (2005.V) Raiņa Pūt, vējiņi! (luga iegūst festivāla galveno mūzikas balvu) - kā ziņo Neatkarīgās korespondente Agnija Ieviņa - pazīstamās teātra zinātnieces Mani Gotavacas vērtējums ir šāds: mūsdienu silikona lūpu un krūšu laikmetā Pūt, vējiņi! patīkami izceļas ar vieglumu un dabiskumu. Paldies aktrisei par īstām krūtīm, īstām lūpām un patiesu seju! (2005.2.VI)

·                     Moldāvu choreogrāfa Radu Poklitara jauniestudētais Sergeja Prokofjeva balets Pelnrušķīte Latvijas Nacionālajā operā radījis neērtības sajūtu īpaši tiem, kas to apmeklē kopā ar nepieaugušiem bērniem: Pelnrušķītes pusmāsas - meitumājas darbinieces - rozā parūkās un tērpos ar kailām īstām krūtīm un ar atsegtiem, tikpat īstiem dibeniem aptek bāleliņus spīdīgos uzvalkos...

(re)

_________

·                     Latvijas Mutvārdu vēstures asociācijas „Dzīvesstāsts” valdes priekšsēde Māra Zirnīte Rīgas Latviešu biedrības namā 2005.7.V demonstrē videofilmu (rež. Maruta Jurjāne) par rotkali Juri Kļaviņu [skat. JG233(2003):56].

·                     Dzejniecei Broņislavai Martuževai, padomju varas opozicionārei (1980. gados viņa publicē dzejoļus ar segvārdu Eva Mārtuža), veltītās dokumentālista Zigurda Vidiņa filmas Gaismas lāse pirmizrāde notiek Lubānas kultūras namā (2005.3.VI).

·                     Unas Celmas spēļfilma Augstuma robeža, kur klasesbiedri kārtējā salidojumā salīdzina jaunības kaislības un cerības ar dzīvē paveikto, pārstāv Latvijas kino 58. Kannu festivālā. Galveno balvu - Zelta palmas zaru - saņem beļģu režisoru, brāļu Žana Pjēra un Lika Dārdenu filma L'Enfant (Bērns), kur manāma Dostojevska romāna Noziegums un sods un Roberta Bresona filmas Pickpocket (Kabatzaglis) ietekme.

·                     34 minūtes ilgstošais Tramvajs, vārdā Kalpotājs faktiski ir idejas autores un arī producentes, Liānas Langas, dzejolis uz videolentes - poētisks stāstījums par 6. maršruta tramvaja gaitām mūsdienu naksnīgajā Rīgā (Hardija Lediņa mūzika, operators Gunārs Bandēns).

(re)

_________

·                     Kad Amerikāņu Komiteja par mieru Čečņā (American Committee for Peace in Chechnya -<http://peaceinchechnya.org/>) - viens no tās vadītājiem ir Dr. Bržezinskis (Zbigniew Brzezinski), bij. ASV Nacionālās drošības padomnieks Kārtera (Jimmy Carter) prezidentūras laikā - aicina (2005.13.V) Čečņas, pareizāk sakot, Ičkerijas jauno prezidentu Abdulu Halimu Sadullājevu turpināt krievu drošības dienesta noslepkavotā iepriekšējā prezidenta Aslana Mashadova „konstruktīvo” miera sarunu dialogu ar Maskavu, aicinājums tiek asi noraidīts <chechenpress.co.uk> - brīvības cīņas turpināšoties tikmēr, kamēr Rietumvalstu līderi un organizācijas visā nopietnībā ieņems stāju pret Kremļa terorismu un atbalstīs čečenu jeb ičkeriešu pašnoteikšanās centienus. ASV vairākus čečenu pretestības kustības grupējumus ievietojušas „teroristisku organizāciju” sarakstos.

(re)

_________

·                     ASV Senāta pieņemtā rezolūcija pieprasa Krievijas Federācijas valdībai skaidri un nepārprotami paziņot, ka tā atzīst un nosoda Baltijas valstu anektēšanu un nelikumīgo okupāciju no 1940. līdz 1991. gadam jo 1940. gada agresijas akts īstenots pretēji suverēnu tautu gribai un okupācija atnesa neizmērojamas ciešanas (..) teroru, slepkavības un deportāciju uz Sibīrijas koncentrācijas nometnēm. (re)

_________

·                     Nepālā mītošās dzejnieces un atdzejotājas Ināras Cedriņas ierosmē pusgadu (2005.II-VIII) Ņujorkas interneta žurnālā Omega <http://www.howlingdogpress.com/OMEGA/> ir iespēja iepazīties ar vidējās un jaunākās paaudzes latviešu dzejnieku darbiem, arī pāris gabaliem prozā, angļu valodā. Citējot dzejnieku Māri Salēju, atsevišķu kopu veido trimdas dzejnieki, kas atgriezušies uz dzīvi Latvijā (Astrīde Ivaska, Roberts Mūks, Margita Gailītis, Margita Gūtmane). Vai tad tie, kuŗi joprojām mīt ārzemēs, ieskaitot Gunaru Saliņu, Baibu Bičoli, Jāni Krēsliņu, Ivaru Lindbergu, Lolitu Gulbi (minot tikai dažus) atkal kļuvuši par orveliskajām nepersonām, vai arī pieskaitīti upītiskajiem „bezsaules norieta” skribentiem?

(re)

Nelles Zirnītes zīm. Omega 5

 

_________

·                     Lietuvas dievtuŗu kopa Romuva vāc parakstus ierosinājumam, lai Seims atzīst arī dievturību par Lietuvas tradicionālo reliģiju. Šāds statuss Lietuvā patlaban pieder Romas un grieķu katoļiem, luterāņiem, reformistiem, pareiz- un vecticībniekiem, sunnītiem, musulmaņiem, jūdaistiem un karaītiem, atļaujot tiem reģistrēt laulības un bēŗu ceremonijas, kā arī fakultātīvi mācīt ticību skolās un pieprasīt financiālu atbalstu no valsts. Dievturībai Lietuvā ir apmēram 2 000 piekritēju (ap 0,04% no iedzīvotāju kopskaita) un vēl daudz lielāks skaits atbalstītāju). Šī senču ticība Lietuvā pastāvējusi tūkstošiem gadu, un tās galvenās formas ir saglabājušās folklorā, tautas ieražās un ļaužu atmiņā.

(bs)

_________

·                     Latvijas Ārlietu ministrija informē, ka jaunā emigrācijas viļņa un kaŗa laikos emigrējušo latviešu aktīvo pēcteču skaits ārvalstīs patlaban sasniedzis 200 000 jeb aptuveni 12% no latviešu kopskaita.

·                     Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, IKP (iekšzemes kopprodukts) šā gada sākumā pieaudzis par 7,4%, kaut arī Latvija joprojām skaitās visnabadzīgākā no 25 ES valstīm - tās IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai 43% no ES vidējā. Vispārticīgākās ir Luksemburga (223% virs vidējā) un Īrija (40% virs), kam seko Dānija, Austrija, Nīderlande, Lielbritānija, Beļģija (visas ar 20% virs); Zviedrija, Somija (abas 15% virs); Vācija, Francija (10% virs); Itālija (5% virs vidējā). No jaunajām ES valstīm vispārtikušākās ir Kipra un Slovēnija (tāpat kā Grieķija - ar 20% zem vidējā), kam seko Cechija un Malta (tāpat kā Portugāle - 30% zem).

·                     Tā pati iestāde vēstī, ka Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga mēnesī ir 323 eiro (227 Ls), Igaunijā tā ir 475 eiro. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā ir arī viszemākās pensijas.

·                     Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija vēstī, ka Latvijā jaunu automašīnu reģistrācija jūnijā palielinājusies par 94,3%, kas ir straujākais pieaugums Eiropā.

·                     Pērngad viens Latvijas iedzīvotājs caurmērā apēdis 5 kg liellopu gaļas, bet 19 kg cūkgaļas.

·                     No augstākā līmeņa valsts vadītājiem, kā vēsta Mercer Human Resource Consulting, šveicieši gadā vidēji saņem visvairāk - 133 009 eiro. Seko Vācija un Austrija. Ungārijā vidējais atalgojums ir 44 077 eiro, Igaunijā - 30 922, bet viszemākais Latvijā - 27 957 eiro.

·                     Pēc TNS BMF informācijas, pasaules čempionāta hokeja spēle starp Latvijas un Ukrainas valstsvienībām Latvijā piesaistījusi vairāk TV skatītāju (304 000) nekā vienlaikus translētā Džordža Buša oficiālā uzruna Mazajā ģildē (apm. 215 000).

·                     Japānā pērngad uz katriem 100 000 iedzīvotājiem ir tikai 58 cietumnieki, Francijā - 91, Ķīnā - 118, Anglijā - 142. Pirmo vietu pasaulē ieņem ASV ar 726 cietumniekiem uz katriem 100 000 iedzīvotājiem - katrs 138. amerikānis sēž aiz restēm, pavisam kopā ASV ir 2 100 000 cietumnieku!

(re)

_________

•              Par „gardēdienu” Arno Jundze nodeva Aleksandra Čaka dzejkrājumu Es un šis laiks, Sirds uz trotuāra, Pasaules krogs un Apašs frakā faksimilizdevumu kopiesaiņojumā, kur katrs krājums ievietots atsevišķā aploksnītē - tieši tādi, kādi tie bija toreiz.

•              „Gardēdiens” ir arī Jura Kronberga jaunā grāmata Peti-Šu (Rīgā: Neputns, 2005. 128 lpp.), kur dzejnieks virtuozi parotaļājas ar vārdiem.

•              Padomju varas gados neizstāstītos un nestāstāmos Imanta Ziedoņa stāstus Anita Rožkalne apkopojusi grāmatā Ne tas kādam jāzina (Rīgā: Pētergailis, 2005).

•              Latvijas krievu dzejnieces, mūža balvas literatūrā ieguvējas Ludmilas Azarovas krājumā Tev un ugunij (Rīgā: Atēna, 2005) iekļauti dažādu gadu dzejdarbi, arī jaunākais veikums - poēma „Iznīcība”.

•              Leģendārajam māksliniekam Leo Koklem iesauku ir daudz - no „ledlauža” un 1950. un 1960. gadu „mākslas motora” līdz „paletes naža virtuozam” un „latviešu Tulūzam-Lotrekam.” Neputna apgādā laists klajā Ilzes Konstantes monogrāfiskais albūms Leo Kokle, 1924-1964 (2005. 191 lpp.).

•              Mākslas vēsturnieks un Latvijas Valsts arhīva darbinieks, Māris Brancis, daļēji pats sarakstījis, daļēji apkopojis citu sacerētus tekstus grāmatā Egons Cēsnieks. Mākslinieka nemierīgā dzīve un darbi (Madris, 2005. 144 lpp.). Un viņa otrs darbs: Arvīds Strauja. Gleznas (Rīgā: Atēna, 2005. 200 lpp.).

•              Publicēts Annas Dagdas Rakstu 2. sēj. (Rīgā: Nordik, 2005), kur iekļautas dzejnieces vēstules un agrāk nepublicēti dzejdarbi. Skat. Jura Rozīša apceri par 1. sēj. JG231(2002): 39-42, 52.

•              Jāņa Škapara sastādīto, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas 15. gadadienai veltīto Baltijas Brīvības ceļu (Rīgā: Zelta grauds, 2005), kur apkopoti vairāk nekā 50 baltiešu un ārvalstu autoru rakstu, premjers Aigars Kalvītis pasniedz (2005.1.VI) Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Skolu bibliotekāru asociācijas vadībai ar piebildi, ka grāmata nonākšot arī visās skolu un publiskajās bibliotēkas, turklāt par brīvu.

•              Latvijas Universitātē (2005.8.V) notiek Rasmas Kārkliņas The System Made Me Do it: Corruption in Post-Communist Countries (Korupcija postkomunisma valstīs: Sistēma spieda man to darīt) (Armonk, NY: M.E. Sharpe, 2005. 219 lpp.) atklāšana. Zīmīgs autores norādījums, ka vārda „sistēma” vietā tikpat labi varētu teikt: velns mani spieda to darīt. Pamatīgi izstrādātais darbs sociālo zinātņu jomā iznāks arī latviski Valtera un Rapas apgādā. Par šo pašu tematu profesore referē PBLA konferencē „Vara un tauta: tuvināšanās iespējas?” (10-11.VI) LU Lielajā aulā.

•              Atis Skalbergs izdevis 53 no saviem publicistiskajiem rakstiem un piedevām intervijas grāmatā Gods kalpot Latvijai! (Rīgā, 2005. 416 lpp.).

·                     LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju nodaļas rakstu krājuma Agora 3. sējumā ievietoti pētījumi, kas saistīti ar staļinisma nostiprināšanos Latvijā no 1945. līdz 1953. gadam. Mākslas zinātnieks Aivars Leitis grāmatā Tīrradņi (Rīgā: Neputns, 2005. 208 lpp.) apkopojis mūsu tautas tēlotāju jeb naivo mākslu, tādejādi ievedot latviešu mākslas vēsturē veselu plejādi līdz šim perifērijā atstātu autoru un viņu darbu.     

(re)

_________

•              Bukera prēmijai daiļliteratūrā, ko katru gadu piešķīra kādam Britu sadraudzības vai Īrijas rakstniekam par literāro darbību kopumā, tagad var izvirzīt jebkuŗas tautības rakstnieku, ja vien darbi tulkoti angliski. Man Booker International Prize 2005. gada laureāts - albānis Ismails Kadarē (dz. 1936), Gjenerali i Ushtrisē sē Vdekur (Mirušo armijas ģenerālis,1963), Prilli i Thyer (Salauztais aprīlis,1980), Pallati i ēnderrave (Sapņu pils,1996) u.c. romānu autors. Kadarē attēlo kultūru kopumā - tās vēsturi, kaislības, folkloru, politiku, katastrofas. Viņš ir universāls rakstnieks un pieder tradīcijai, kas sākusies ar Homeru - tā žūrijas vadītājs prof. Džons Kerijs. Jaunībā pārliecināts komunists, Kadarē kļūst par Envera Hodžas diktatūras kaislīgu pretinieku. Divus mēnešus pirms režīma sabrukuma (1990) viņš pamet dzimteni un lūdz politisko patvērumu Francijā, kur dzīvo joprojām.

•              Čechu rakstnieka Bohumila Hrabala (1914-1997) kādreizējais samizdata romāns Obsluhovaljsem anglickeho krale (Es apkalpoju Anglijas karali,1971), kas pirmoreiz iznāk Rietumvācijā, pēcāk tulkots turpat 20 valodās, tagad, pateicoties ES programmai Kultūra 2000 un Čechijas vēstniecības Rīgā atbalstam, izlasāms arī latviski kādreizējā Radio Brīvā Eiropa ārstāžas korespondenta Vinifreda Krauča tulkojumā (Rīgā: Adria, 2005). Viņa tulkojumā publicēts arī R. Pitlīka romāns par rakstnieku Jaroslavu Hašeku Šveika autora dēkainā dzīve (Rīgā: Jaunā Daugava, 2005. 351 lpp.).

•              Franča Kafkas Stāstos (Rīgā: Jumava, 2005; tulk. Aija Jakoviča) ievietotas viņa „parabolas”, stāsts „Vēstule tēvam” un Zandas Gūtmanes pēcvārds.

•              Haralas dzīvesstāstos (Rīgā: Nordik, 2005. 312 lpp.) atbalsojas vai visa Igaunijas 20. gs. vēsture. To autors: dzejnieks un prozaiķis Matss Trāts.

•              Silvijas Brices tulkojumā iznāk Virdžīnijas Vulfas Uz bāku (Rīgā: Atēna, 2005. 192 lpp.).

•              Amandas Aizpurietes tulkojumā laists klajā amerikāņu „bītņiku” paaudzes rakstnieka Džeka Keruaka (Jack Kerouac) kulta romāns The Dharma Bums (1958) - Dharmas blandoņas (Rīgā: AGB, 2005).

•              Nobela prēmijas laureātes Elfrīdes Jelinekas (skat. Anitas Liepiņas rakstu JG241:12-14) droši vien vispazīstamāko darbu Die Klavierspielerin (1983) tagad latviskojis Jānis Krūmiņš ar nosaukumu Klavierētāja (Rīgā: AGB, 2005).

•              Ervina Velša (Irvine Welsh) romānu Trainspotting, kas arī uzņemts filmā ar tādu pašu nosaukumu, vienu no pazīstamākajiem narkotekstu žanra darbiem pasaules literatūrā, latviski pārtulkojis - Vilcienvakte (Rīgā: AGB, 2005. 192 lpp.) - JG lasītājiem pazīstamais dzejnieks un redaktors Jānis Elsbergs.

(re)

_________

·                     Jana Dreimane kļūst par Dr. philol. pēc disertācijas Latvijas bibliotēkas otrās padomju okupācijas gados (1944-1974) aizstāvēšanas LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē (2005.2.V).

·                     Mārīte Apenīte ieguvusi maģistres grādu LU Filoloģijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā par darbu Mudīte Austriņa - radošas personības portrets (2005).

(re)

_________

·                     Šogad aiztecējuši 129 gadi kopš bijušā Latvijas skautu prezidenta ģenerāļa Kārļa Goppera dzimšanas dienas 2. IV. Goppera vārdā nosauktais fonds katru gadu apbalvo jaunatnes audzināšanā un latvietības veicināšanā nozīmīgu, iepriekšējā kalendāra gadā ārpus Latvijas radītu jaundarbu autorus. Šogad balvu (ASV $1000) literatūras nozarē saņem Marianna Ieviņa par stāstu krājumu Ir taču Ziemsvētki. Atzinības raksts piešķirts Zigrīdai Vidnerei par manuskriptu Es uzaugu Latvijā.

(bs)

_________

·                     Latvijas Rakstnieku savienības pilnsapulcē (2005.8.V) - nevis ierastajā Latviešu Biedrības namā, bet, Buša vizītes dēļ, Misiņa bibliotēkas lielajā zālē - par LRS priekšsēdētāju ievēlēta literatūrzinātnieces, Karoga galvenā redaktore Ieva Kolmane.

·                     Par Amerikas Latviešu apvienības jauno priekšsēdi ALA 54. kongresā Kalamazū (Kalamazoo, Michigan) ievēlēts Bostonā mitošais Mārtiņš Duhms  

(re)

_________

•              4 000 mākslinieka (arī mūziķa, dzejnieka un skolotāja) Paula Klee gleznu, akvareļu un zīmējumu (40% no viņa mākslinieciskā kopuma) atraduši mājvietu jaunatvērtajā Zentrum Paul Klee Šveices galvaspilsētas Bernas tuvumā, netālu no Klee kapu kalniņa. Modernajā centrā iekļauta arī bagātīga pētniecības materiālu krātuve, koncertzāle, telpas bērnu nodarbībām. Viss apakšējais stāvs veltīts ceļojošām modernās mākslas izstādēm, bet augšējais - elegantam restorānam.

•              Mākslinieku Diego Riveras (1886-1957) un Fridas Kālo (Kahlo, 1907-1954) mājā-muzejā, Meksikas galvaspilsētā (Ciudad de Mexico), atvērtas turpat 50 gadus aizmirstas, aizplombētas kastes ar Fridas rotaslietām, roku izkrāsotiem spilveniem, fotogrāfijām, zīmējumiem (domājams, Riveras un Picasso dāvinātiem) un 180 sieviešu tērpiem, no kuŗiem daudzi redzami Kālo gleznotajos pašportretos. Šīs vērtības tiek pārfotografētas drīzumā izdot paredzētajam albumam.

Frida Kahlo. Pašportrets ar Diego Rivera

(re)

_________

·                     Tiem cilvēkiem, kas alkst piedzīvot kaut ko šausminošu, kam nepietiek ar pasīvu skatīšanos, radusies iespēja nodoties ekstrēmtūrismam - doties, piem., specekskursijā ar moskviču pa Latvijas lauku ceļiem, ļaut sevi ieslēgt Liepājas cietuma kamerā vai Līgatnes bunkurā (kas bijis paredzēts padomju valsts aparāta vietējo pārstāvju patvērumam vajadzības brīdī), vai arī izstāvēt ārkārtīgi gaŗu rindu, lai tās galā nopirktu zaļganu pienu vai pēdējās olas no gorgongalvainas sievietes. Tā avīzē Diena (2005.4.VI) klāsta režisore un dramaturģe Baņuta Rubesa, JG kādreizējā līdzstrādniece.

(re)

_________

·                     Kā ziņo Izglītības un Zinātnes ministrija, Latvijā uz katriem 10 000 iedzīvotājiem ir 356 studenti. Tas ierindo Latviju otrā vietā aiz Kanadas ar 580 studentiem. Studentu īpatsvars Latvijā iedzīvotāju vecuma grupā no 18-23 gadiem ir 31,7%.

(bs)

_________

•              Sakarā ar ASV prezidenta Buša vizīti Rīgā (2005.6.I7.V) (kur gandrīz vai totālu kontroli pārņem viņa drošības spēki ar helikopteriem un pat kaujas lidmašīnām) un īpaši viņa pasniegto „demokrātijas stundu” Mazajā ģildē, kas viss kopā Latvijai esot izmaksājis ap 2,5 miljonu latu (ieskaitot izdevumus par Buša, tā teikt, bez sāpēm iegūto augstāko valsts apbalvojumu - 1. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni), Latvijas masu saziņas līdzekļos rīdzinieku sūkstīšanās par viesošanās izraisītajām neērtībām, liekas, gūst lielāku atbalsi nekā tādi eiforiski izsaucieni kā: patiesi revolucionārs notikums (..) ļoti nozīmīgs Latvijai un tās tēla veidošanai pasaulē (..) Rīgā šodien tiek rakstīta Baltijas valstu vēsture u.tml. Lasām arī, ka par lielāko dāvanu, (..) uz ko daudzi gaidīja sešus gadu desmitus, ticis uzlūkots Buša publiskais konstatējums, ka Rietumu valstīm II Pasaules kaŗa beigas atnes mieru, bet miljoniem vidus- un austrumeiropiešu, ieskaitot baltiešus - okupāciju un apspiestību, kas palikšot ļaužu apziņā kā viena no vēstures vislielākajām netaisnībām. Jauki dzirdēt, bet nekāda jaunatklāsme jau tā nav, tikai visiem zināmās un daudzkārt dokumentētās vēsturiskās patiesības atzīšana. Toties sava veida pārsteigumu rada ASV līdera pirmreizējā gatavība likt vienlīdzības zīmi starp Molotova-Ribentropa Paktu un Ruzvelta, Čerčila un Staļina 1945. g. parakstīto Jaltas līgumu (kuŗa sākums faktiski meklējams jau 1943. g. Teherānā). Bet lielumlielais vairums pasaules (ieskaitot ASV) ziņu mediju to absolūti nemaz neuztver kā kaut ko aktuālu. Tam par iemeslu lielā mērā varētu būt arī fakts, ka mūsdienās Buša (un viņa valdības pārstāvju) teiktais netiek ņemts, tā teikt, gluži par pilnu. Viņa standartfrāzes par brīvības un demokrātijas veicināšanu, labklājību, iecietību, reformu nepieciešamību un dažādām citām vērtībām, kas iekļaujas demokrātisko ideālu lokā, tikai labākajā gadījumā izraisa neticīgu smīnu. Tam visam pievienojas Buša skaidri redzamā atsaukšanās uz vēsturi politisku iemeslu labad - lai iegrieztu demokrātiem u.c. viņa pretiniekiem un izpatiktu labā spārna ideologiem, vienlaikus mēģinot ideoloģiski attaisnot amerikāņu militārismu un Baitā nama sludinātās tiesības uzbrukt un okupēt jebkuŗu valsti, kas šķietami varētu kaitēt ASV interesēm. Republikāņu ideologu nīstais Ruzvelts un Čerčils, cerēdami iegūt Eiropā stabilitāti, ļāvuši ūsainajam teroristam Staļinam iekļaut savā barbariskajā impērijā lielas platības ar miljoniem iedzīvotāju. Tādēļ, lūk, invāzijas nepieciešamība Irākā, kur Staļinam un Hitleram līdzīgais terorists Sadams Huseins apdraudējis ASV ar dažnedažādiem apokaliptiskiem masu iznīcinātājiem ieročiem. Šis demagoģiskais viedoklis, kam liela daļa no vāji informētajām amerikāņu masām notic (un iedzīvotāju viena trešā dala tic vēl tagad), drīz vien izrādās par klajiem meliem, kam Buša administrācijas laikā pievienojas lēveņiem citu nepatiesību. Nebūs pārspīlēti teikts, ka uzbrukums Irākai pēc 9/11 ir aptuveni tas pats kā uzbrukt Meksikai vai Nikaragvai pēc japāņu uzbrukuma (1941.7.XII) Perlharborai (Pearl Harbor).   

 

•              Diplomātu vidē savstarpēji komplimenti daudz neko nenozīmē, piem., Buša latviešu nodēvēšana par labiem draugiem un sabiedrotiem, par mazu valsti ar lielu dūšu, un no mūsu prezidentes puses: esmu lepna saukt Ameriku par savu draugu. To pašu droši vien var teikt par Buša atkārtoto solījumu Rīgas vizītes laikā mudināt Krieviju mainīt savu aroganto politiku attiecībā uz Baltijas valstīm, arī vēstures interpretācijas jautājumos. Līdz šim gan nekādi iepriecinoši rezultāti nav manīti, izņemot to, ka, pēc atgriešanās no „sirreālistiskajiem” (Vaira Vīķe Freiberga) Uzvaras svētkiem Maskavā, Bušs pavēstījis ASV Kongresam, ka Krievija ir mūsu draugs - ar piebildi: sēdēt Sarkanajā laukumā un godāt II Pasaules kaŗa veterānus bija brīnišķīgs notikums...

Uzvaras svētkos Maskavā 2005.9.V.

(re)

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Māra Krēsliņa, Biruta Sūrmane, Rolfs Ekmanis.

 

 

JG atkal iespējams nopirkt Rīgā: Latvijas Okupācijas muzejā. Strēlnieku laukumā 1 (telefons: +371-7212715; e-pasts: omf@latnet.lv). Red.

 

 

ATGĀDINĀJUMS

JG 50 gadu jubilejas sarīkojums Toronto, sestdien, šā gada 1. oktobrī, pīkst. 17.00, Kanadas Latviešu Centrā, 4 Credit Union Drive. Svētku runātāja: Prof. Dr. Janīna Kursīte, LU Filoloģijas fakultātes dekāne. Tuvākai informācijai sazināties ar Ingrīdu Bulmani vai Gunti Liepiņu (adreses iekšējos vākos).