51. GADAGĀJUMS
2006. GADA JŪNIJS
2 (245). NUMURSJaunās Gaitas vasaras numura vāks rāda tuvskatā mazliet ieskrambātu tumšu, zelta zibens cauršautu dzintaru. Attēlu darinājis mākslinieks Ilmārs Rumpēters. Ievadlapā ir citāts no Jāņa Rokpeļņa: "...latviešvalodīgo paniskā bēgšana no dievzemītes drīz atstās tikai badainu skolotāju baru, kas pāris mēnešos nopelna vien tik, cik saņem mūsu pašu labākie, litstundās mācāmie dzejnieki par vairākos gados radītu grāmatu."
Šai numurā recenzētas sešas grāmatas:
Laima Muktupāvela. MĪLA.Benjamiņa. (Juris Silenieks) Imants Ziedonis. ne tas kādam jāzina. (Aina Siksna, Anita Liepiņa) Viktors Hausmanis. Latviešu teātris trimdā. (Rasma Birzgale) Auseklis Zaļinskis. Bez ienaida un bailēm. 2. grāmata. (Rolfs Ekmanis) Jānis Rūķis. Pareizrakstība iesācējiem. Sistemātisks diktāts. Veltas Rūķes-Draviņas ievadapcere. (Rūdis Hofmanis) Rasma Karklins. The System Made Me Do It: Corruption in Post-Communist Societies. (Gundars Ķeniņš Kings) Ir arī Ildzes Krontas apcere "Būris. Labirints. Vientulība. Piezīmes pie Alberta Bela triloģijas." Pēdējā triloģijas grāmata Vientulība masu sarīkojumos latviešu presē saņēmusi negatīvu kritiku gan no Gunta Bereļa gan no Rimanta Cepļa: "...plakātisks un deklaratīvs mantīgos lamājošs un trūcīgos žēlojošs vārstījums", gan ļoti atzinīgu vērtējumu no Māras Zālītes: "Tā ir uzrakstīta meistarīgi, un man prieks gan par atsperīgo un lokano frāzi, gan arī par to struktūras atvēzienu, ko triloģija prasa."
LU doktorande Bārbala Stroda sniedz nopietnu zinātnisku pētījumu ar plašām vērēm: "Zvaigžņu kuģi pret kājāmgājējiem. Fantastika un fantāzija padomju režīma latviešu literatūrā.": "...fantastikas žanru līdz pseidoliteratūrai nonivelēja padomju režīma uzsvērtā ignorēšana, kamēr fantastiku - žanra pakļaušanu ideoloģijai. Atliek tikai cerēt, ka šis, tāpat kā daudzi citi zīmogi, kas izķēmo Latvijas kultūras vaibstus, pamazām izbālēs."
Bārbala Stroda, "ZVAIGŽŅU KUĢI PRET KĀJĀMGĀJĒJIEM"
Vēstures nodaļā ir Lilitas Zaļkalnes Raksts par vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa grāmatu Nazi/Soviet Disinformation about the Holocaust in Nazi-Occupied Latvia. Daugavas Vanagi: Who Are They? - Revisited. To "...var izmantot kā bagātīgu avotu, lai smeltu pretargumentus, atspēkojot nepatiesos apvainojumus un pazemojošos vispārinājumus pret latviešu leģionu un atsevišķiem latviešu virsniekiem, kas mēdz Rietumu mēdijos vēl šad un tad parādīties."
Marianna Ieviņa atmiņu nodāļā noslēdz savu stāstījumu par Aleksandru Pelēci, sniedzot pati savu "atbildi uz pēdējo vēstuli":
Mans vīratēvs nekož un māte neplēš,
Un vīrs par to arī man muguru netēš,
ka draugi pie manis ciemoties nāk
Un vienu no skaistākām dziesmelēm sāk:
Kur ir tas zirgs, kam tu glaudīji purnu.
Par Aleksandra Pelēča attālo brālēnu Valentīnu Pelēci raksta LU doktorante Eva Eglāja-Kristsone: "Rakstnieks Valentīns Pelēcis aukstā kaŗa ideoloģisko cīņu krustugunī. Pats Pelēcis par sevi teicis tā: "...vai es esmu rakstnieks, vai dzejnieks, vai arī tikai nelaimīgs balamute, to es šodien nezinu, bet es zinu, ka man nav savu māju, un tā ir visļaunākā lieta, kas kādam var tikt nodarīta." Šeit pievienota arī Jāņa Peniķa vēstule Evai Eglājai-Kristsonei: "Tas vispār ir tipiski: viņš nevarēja mierīgā prātā pieņemt neko propagandisku vai klišejisku vai, viņaprāt, nejēdzīgu. Tas attiecās uz trimdas organizāciju runasvīriem, amerikāņu materiālismu un padomju varasvīriem un iztapējiem - gan, protams, dažādās proporcijās un izteiksmēs."
Mākslas nodaļā ir Ilgvara Šteina un Ērika Dukāta gleznu reprodukcijas.
Voldemārs Avens iepazīstina ar māksliniekiem: "...pilnīgi droši varam dēvēt Šteinu par izteiktu sirreālistu, pie tam ar pasaules klasi" un "Pēdējā laikā Dukāts nācis pie atziņas, ka māksliniekam jābūt daudzpusīgam - kāds, piemēram, bija mākslinieks un komponists Arnolds Šēnbergs (Arnold Schönberg)." Fotogrāfisko mākslu pārstāv Ainas Tilupes ar elektronu mikroskopu veiktās kodes spārna un ziedlapiņas fotomikrogrāfijas. Ojārs Kŗātiņš apraksta Raimonda Staprāna mākslas darbu retrospektīvo izstādi Pasadenas Muzejā Kalifornijā: "Atsaucoties uz Staprāna paša teikto un aizņemoties literatūras kritikā lietoto terminu, viņa gleznošanas veidu varētu dēvēt par maģisko reālismu."
Lia šmite piedāvā interesantu seno grieķu ieskatu vienā ļoti vārīgā mūslaiku latviešu aktualitātē: "Mans nolūks šeit viegli pieskarties tādam latviešiem parasti tabu tematam kā homoseksualitāte."
Par dzejnieku un filozofu Robertu Mūku savas pārdomas sniedz Rūta Puriņa: "Mūku uz dzejošanu uzvedinājuši rakstnieki "Elles ķēķī", Ņujorkā, ostas tuvumā. ... 80. gadu beigās dzejnieks pārceļas uz dzīvi Kalamazū, ASV pavalstī Mičiganā. Dzejā saraksta "Draudzīgu aicinājumu Elles ķēķa svētajām atliekam":
...
Uz Kalamazū jums jādodas
Cepelīnā, uz kuiļa vai kājām
Atjaunot Elles ķēķi netālu
No Lalitas M. mājām.
Aina Zemdega, kas vairs nav šaisaulē, savā pēdējā drukātā darbā apraksta savu uzturēšanos Parīzē: "Es staigāju pa ielām, kā kaut ko meklēdama, kā pa pērnām smilgām bradādama, kā atvadīdamās un pati sev solīdama - es šeit vēl atgriezīšos."
No Andreja Eglīša atvadas pieraksta Janīna Kursīte un Vaira Vīķe-Freiberga.
Dzeju nodaļā ir Karola Vojtilas (pāvesta Jāņa Pāvila II) dzejoļi Maija Meirānes tulkojumā:
Domas nekavējas pie sāpēm -
sāpēm pašām nav cēluma.
Cēlumu atrast sevī
viņam trūkst vārdu.
Ir arī Elīnas Bākules dzejoļi, kas nesen atgriezusies Rīgā no studijām ASV:
Vai manu dieniņ
Kauč vienu kārumiņ
Sētas spraugā ielūrēties
Ar pirkstu nobraucīt mīklas katla malu
Diendusā usēt usēt spilventiņā
Naktī kāju tirināt pār malu
Ne tik grīdas dēļus čīkstināt
Ne tik vien kā čīkstināt
Mēles nostaigātos dēļus.
Jāņa Bieriņa piemiņas fonda balvu šogad saņem Gaŗezera Vasaras vidusskolas vadītāja Elisa Freimane. "JBPF balvas līdz šim saņēmuši dzejnieks un pedagogs Pēteris Cedriņš, profesori Juris Dreifelds, Valters Nollendorfs, Guntis Šmidchens un Maija Hinkle, LATV dibinātāji Jānis Valdmanis un Niks Ozoliņš, tīmekļa publikācijas www.torontozinjas.com veidotāja Māra Gulēna, komponiste Dace Aperāne, mūzikas pedagoģe un koŗdiriģente Vizma Maksiņa."
Kiberkambarī jeb "ziņās un neziņās no tīkliem un tīmekļiem" šoreiz sveikotāju diskusija par Baltijas tautu apmelotājiem. Liecina Jānis Grigals: "Un, ja salīdzina okupētās Latvijas jauniešu iespējas, tad grūti pateikt, kas deva lielāku cerību palīdzēt Latvijai - došanās kureliešos un tikt apšautiem, kļūt par leģionāriem un kalpot vācu virsvaldībai vai slēpšanās stūrītī un vispār neko nepasākt. Es cienu jebkuŗu no šīm izvēlēm. Okupētās Latvijas liktenis bija traģisks. Tāpat cienu arī tos latviešus, kas saglabāja latvietību krievu armijā. Abās frontes pusēs skanēja tās pašas latviešu dziesmas. Būsim stiprāki par citu centieniem mūs savu starpā sanaidot! Dievs svētī Latviju!"
Nu jau visos sešos pēdējos Jaunās Gaitas numuros sākot ar JG 239 ir parādījušies plaši lasītāju komentāri par 2004. g. 19. jūlijā Neatkarīgā Rīta Avīzē iespiesto akadēmiķa un polītiķa Jāņa Freimaņa rakstu "Vai trimda, vai tikai svešums?". Tagad Juris Mazutis šai "freimaniādei" pieteic finis: "Vai [Freimanis] lasa Jauno Gaitu? Nē. Freimanis tādā ziņā ir analfabēts." (Ar skumjām nupat bija ziņās jālasa, ka svētdien 25.jūnijā, pēc ilgstošas slimības Jānis Freiminis ir miris - tā arī Jauno Gaitu neiepazinis.)
Nodaļā "Dažos vārdos" sniegtas īsziņas par latviešu kultūru visā pasaulē, un ne tikai: "Rīgas Melnais Balzams līdz šim saņēmis jau vairāk nekā 30 apbalvojumu dažādos starptautiskos konkursos. Tiem pievienojas nesen iegūtā Grand Prix izstādē Prodexpo 2006 Maskavā. Īpatnējais dzēriens, kam dažkārt piedēvē dziednieciskas īpašības, Rīgā tiek gatavots jau kopš 18. gs. vidus un sastāv no 24 dabiskām vielām, kuŗu maisījumu glabā ozolkoka mucās. To var jaukt kokteiļos, pilināt uz saldējuma vai arī lietot tīrā veidā kā nomierinātāju pēc vācu Magenbitter parauga. Brūnā māla krūka ar melno, zelta burtiem aprakstīto etiķeti patīk ārvalstu tūristiem, un oficiālas delegācijas to nereti ved uz ārzemēm kā visas Latvijas simbolu."
Juris Žagariņš
Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...
