PAR SIGITU DAUGULI

Katra mākslinieka personība vairāk vai mazāk atspoguļojas viņa daiļradē, tāpēc, runājot par Sigitas gleznām, nevar nerunāt par viņu pašu. Sigitu raksturo mērķtiecība, principu ievērošana, lielas darba spējas un, ja kas neiekļaujas viņas nospraustajā „lielceļā“ uz mērķi – pie tā tiek īpaši strādāts. Viņas darbos šo mērķtiecību, skaidrību noteikti var saskatīt.

Sigita Daugule ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, Induļa Zariņa un Alekseja Naumova Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu (1998). Māksliniece daudz strādā un izstādās ārpus Latvijas – Vācijā un Austrijā. Cieša sadarbība ir ar Ķelnes galeriju Malmede-Kunst un Brēmenes galeriju Kunstsalon Franz Leuwer. 2008. gadā Sigita ieguva „Swedbank“ un Agijas Sūnas galerijas rīkotā konkursa „Gada Glezna“ prēmiju. Viņa ir pirmā māksliniece no Latvijas, kura šogad saņēma prestižo Austrijas programmas „quar­tier 21“ stipendiju Muzeju Kvartālā, Vīnē. Gleznotājas darba spējas un apņēmību apliecina 18 personālizstādes un piedalīšanās 50 grupu izstādēs, plenēros un simpozijos. Turklāt māksliniece var lepoties kā vairāku stipendiju laureāte – Kultūrkapitāla stipendijas Rīgā, Vācijas Künstlerhaus Lukas Stiftung Kulturfonds stipendija Ārenshopā (Ahrenshoop), kā arī Austrijas Federālās Kancelejas (Bundesregierung Österreich) stipendija un KulturKontakt Austria stipendija Vīnē.

Sigitai piedēvē „pilsētas“ mākslinieces statusu, kaut gan domāju, ka viņai svarīgāks ir pats gleznošanas process – virsmas apdare, monohromo krāsu laukumu saspēle, askētiskais reālā zīmējuma pielietojums, nevis tematika. Viņas emocijas, domas, sajūtas vislabāk izpaužas daudzslāņainos sienu gleznojumos, ar vienu līniju vilktos grafiti attēlojumos, logu rāmju taisnajos leņķos, ēnu gleznieciskajās spēlēs uz Āgenskalna māju fasādēm un pilsētas kaķu siluetiem durvju ailēs. Tādējādi pilsēta, ar savu neiztrūkstošo cilvēka klātbūtni un reizē vientulību, vislabāk spēj atklāt mākslinieces uzskatus un izjūtas. Pat gleznā Baltā grāmata, kuras nosaukums zīmīgi norāda uz vienu no pazīstamākajām latviešu lauku dzīves atainojošajām grāmatām, Jāņa Jaunsudrabiņa stilā ieturētais, bērnišķīgais zīmējums, nešaubīgi atsauc atmiņā grafiti uz kādas paplukušas sienas, nevis pavasarīgās krāsās ziedošu lauku ainavu. Asociācijas, ko rada gleznas nosaukums, pretstatā vizuālā tēla vēstījumam, rada nostalģisku izjūtu līdzīgi kā pilsētniekam, kas pavasarī sajūt vēlmi uzrakt dobi un iesēt burkānus savu radinieku lauku mājās. Noskatītie zīmējumi uz māju sienām – grafiti – izteiksmīgi un jūtīgi iegleznoti Sigitas darbos, kļūst emocionāli nozīmīgi un pastiprina gleznas iedarbību uz skatītāju. Te var minēt darbus: Mīlestības formula (2004), Kaķi (2005), Raskoļņikovs (2005), Alise Aizspogulijā (2008).

Izsekojot Sigitas darbiem ilgākā laika posmā, var redzēt, cik ļoti nopietni ir piestrādāts pie tehnisko iespēju, metožu un materiālu apgūšanas un pielietošanas gleznās. Raupjāku virsmu laukumi mijas ar pedantiski gludām, spīdīgām virsmām. Pastozākās, faktūru bagātās gleznu daļās var just, ka tā nav tikai biezas krāsas likšana kārtu uz kārtas, bet gan smalks būvēšanas process, liekot slāņus un atkal kasot tos nost. Gleznā Logs šķiedrainais, pastozi veidotais loga rāmis izteikti kontrastē ar spīdīgo, gludi uzgleznoto loga stiklu, kurā lūkojoties varētu ieraudzīt savu atspulgu. Dažādā virsmas apdare gleznās rada izteiksmīgu telpiskumu. Šī daudzslāņainība arī padara tās interesantas un nozīmīgas ne tikai tehniskajā aspektā, bet arī idejiskajā.

Māksliniece īpaši izvēlas monohromu kolorītu gleznām, kas liek pievērst lielāku uzmanību gleznas virsmas apdarei un delikātajam zīmējumam. Interesanta šķiet glezna Signes palodze, kurā dominē veinkāršoti, faktūru bagāti laukumi brūngani pelēcīgā krāsu gammā. Pavisam nelielu daļu gleznas kompozīcijas aizņem garens taisnstūra laukums ar detaļu no mākslinieces Signes Vanadziņas spoža kolorīta gleznas, kurā redzama palodze ar bumbieriem un ķiršiem. Krāsainajai detaļai ar vieglu lazējumu pārlaists brūngans tonis, tādējādi veiksmīgi apvienojot visas gleznas noskaņu. Tonālajā ziņā visizmeklētākā šķiet Sigitas gleznoto mazāka formāta gleznu sērija ar Āgenskalna namu fasāžu un logu detaļām – Ormaņu iela 1, Ormaņu iela 2, Vorstadt 3, Vorstadt 5 (visas 2007. gadā), Logs un Pagalmiņš (2008) u.c. Skaidri nostādītās, tumši gaišās attiecības, kopā ar delikātu un reizē veiklu gleznojumu, nelielajiem darbiem piešķir monumentalitāti un poētismu. Sigita Daugule dzīves pieredzes un mērķ­tiecīga darba rezultātā ir izveidojusies par nobriedušu mākslinieci un spēcīgu, interesantu personību. Glezniecība ir Sigitas dzīve un mākslinieces būtība ir viņas darbos.

Linda Treija