MŪŽĪBĀ AIZGĀJUŠAJIEM pievienojas katoļu garīdznieks, prāvests Miķelis Meinhards Lizdiks (1922-2010), kurš Frankfurtē, Vācijā, kopā ar Vili Skultānu un Dr. Liliju Zariņu piedalās radioraidījumu Brīvās Latviešu Balss (BLB) veidošanā (1965-1972; skat. JG253:24-30, JG254:33-38, JG255:39-43).

Akvarelists-ekspresionists Uldis Āboliņš (1923-2010) bēgļu (Vācijā) Lielās izklīšanas laikā nonāk Austrālijā (skat. JG218:2, 45), kur piedalās izstādēs, saņem godalgas, ir viens no Austrālijas Latviešu māk­slinieku apvienības dibinātājiem, arī Sidnejas Latviešu teātra dekorātors.

Gleznotājs, viens no grupas Zilā ota dibinātājiem Gunārs Jurjāns (1922-2010), Austrālijas Latviešu teātra dekorātors (1953-2007), ieguvis austrāliešu un trimdā PBLA atzinību kā mākslinieks un arī mākslas/teātra kritiķis.

Lībiešu valodas/kultūras pētnieks, Somijas ZA un LZA loceklis, Helsinku U. Somugristikas nodaļas vadītājs, prof. Sepo Suhonens (1938-2010).

Džeza mūzikas popularizētājs, „Armatūras orķestra” u.c. estrādes orķestru vadītājs, Latvijas Radio raidījumu veidotājs, Mūzikas ierakstu gada balvas un Nacionālās radio un televīzijas padomes balvas laureāts Ivars Mazurs (1929-2010).

(re)

 

JAUNIZDEVUMI

LATVIEŠU RAKSTNIEKI CITVALODĀS – Visvairāk tulkotais mūsdienu literārais darbs – Sandras Kalnietes ģimenes traģiski vēsturiskais stāsts Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos iznācis Maķedonijā (Këpucë balerine mbi dëborën siberiane), kur albāņu valodā ar angļu valodas starpniecību to tulkojis Durims Tace. Līdz šim grāmata iznākusi Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Itālijā, Somijā, Čechijā, ASV un Ēģiptē, kā arī tulkota krievu valodā.

Knuta Skujenieka dzejoļu izlasi Tornato da un altro mondo (Atgriezies no citas pasaules) tulk. un atdzejojis valodnieks, Pizas U. profesors Pietro Umberto Dini.

Lietuvā jauniešiem izdots scenārista un mākslinieka Māra Putniņa dēku stāsts Laukiniai pyragai (Mežonīgie pīrāgi).

Liānas Langas dzejoļu izlasi Sešit antén (Antenu burtnīca) atdzejojuši Petrs Borkevecs un Pāvels Štolls.

Krievijā izdotajā latviešu dzejas antoloģijā Berega doždja (Lietus krasti) iekļauti Aleksandra Čaka, Olafa Stumbra, Ojāra Vācieša, Ulža Bērziņa, Jāņa Rokpeļņa, Jura Kunnosa, Mairas Asares un Andras Manfeldes darbi.

(vg) (re)

 

DZEJA – Vai vainīga ir svelmainā vasara, vai priekšvēlēšanu netīrās cīņas, bet dzejnieki, šķiet, savu domu lidojumu uz kādu brīdi ir pieklusinājuši, tāpēc arī piedāvāto jauno dzejgrāmatu skaits ir pavisam niecīgs. To vidū interesants šķiet ogrēnietes Dzidras Austras Livčānes krājums Ķenču prieki Snaudulijā, kas humoristiskās un trāpīgās dzejas rindās caur Ķenča skatījumu parāda valdības izrīcību un dažādas dzīves ainas. Ne velti, rīmju meistarei dzejas rindas bieži vien rodas, skatoties ziņu pārraides televīzijā. Dzejoļus papildina Ērika Oša karikatūras.

(vg)

 

PROZA – Jaungaitniekiem labi pazīstamā izteiksmīgā stāstu rakstniece, Vašingtonā mītošā Laima Kalniņa Latvijā izdevusi Vācijas bēgļu laika atmiņu grāmatu Runcis Timiāns un Anna, kurā galvenais stāstnieks ir runcis, kas uzmanīgi vēro notikumus bēgļu dzīvē. Ar šo romānu avīzes Latvija Amerikā lasītāji varēja iepazīties pirms vairākiem gadiem.

Savukārt par tagadējo latviešu darba meklējumu gaitām svešās zemēs vēsta Viļa Lācīša debija literatūrā – romāns Stroika ar skatu uz Londonu, kur lasītāju gaida gan nopietnas pārdomas un ironiski spriedumi par latviešiem un imigrantiem, gan pārsteigumi un pat krimināla intriga.

Inga Žolude krājumā Mierinājums Ādama kokam apvienojusi 13 stāstus, kurus vieno rāma, dziļa un valdzinoša ideja: izstāstīt dzīvi un nāvi.

Lasītājiem un teātra draugiem iemīļotais rakstnieks Harijs Gulbis romānā Brīnišķīgā dzīve iedziļinās cilvēku attiecībās, sapņos un pasaules izpratnē, tajā pašā laikā aprakstot notikumus Latvijā no 2004. līdz 2008. gadam.

Iznācis pagājušā gadā mūžībā aizgājušā rakstnieka Jāņa Mauliņa pēdējais romāns Burve, kurā rakstnieka interese par zinātnes sasniegumiem un meklējumiem un spožiem atradumiem materializējusies aizrautīgā, intīmā mīlas stāstā.

Igora Ruņģa spalvai pieder lugas, romāns, garstāsti un dzejoļi, tomēr tikai maza daļa no viņa daiļrades ieraudzījusi saules gaismu Karogā un uz skatuves Liepājā. Tagad tiem piepulcējusies grāmata Aklie.

Rakstnieks un publicists Pauls Bankovskis sarūpējis grāmatu Zvēri man!, kas domāta lieliem bērniem un brīnišķīgiem pieaugušiem un stāsta par pilsētas dzīvniekiem, kurus cilvēki uzskata vai nu par nevēlamiem, nemīlamiem, vai pilsētas apstākļos pat par kaitīgiem. Līdztekus katra dzīvnieka stāstam un ilustrācijām uzskatāmi parādīts, kā aprakstītos dzīvniekus pašrocīgi pagatavot no ikdienā pieejamiem materiāliem.

Atzīmējot bērnu un jauniešu iecienītā rakstnieka Māra Runguļa 60 gadu jubileju, klajā nākusi grāmata Turēt laiku aiz astes, kurā rakstnieks sakopojis dažādos laikos un dažādos avotos izteiktās domas par bērnu un jauniešu literatūru.

(vg)

 

DAŽĀDA SATURA – 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa Andra Manfelde atvēra savu grāmatu Zemnīcas bērni – atmiņu stāstījumu par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja 7 gadus, kurā, Ingas Ābeles vārdiem runājot, rakstniece stāsta par neiedomājami plāno slānīti, kas cilvēku notur pie dzīvības, krāšņā, poēzijas pārpilnā, un vienlaikus - visvienkāršākā latviešu valodā.

Filoloģijas doktora Raimonda Brieža Teksta cenzūras īsais kurss: prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā (LU LFMI) – galvenokārt par maiņām teksta nozīmē un lasījumā cenzūras iejaukšanās rezultātā.

Arī LU emeritētā profesora, vēsturnieka Heinriha Stroda pētījuma temats precīzi izteikts 472 lpp. biezajā grāmatā PSRS politiskā cenzūra Latvijā 1940-1990.

Neilgi pirms Kārļa Ulmaņa 133. dzimšanas dienas iznākusi Viestura Avota grāmata Kārlis Ulmanis: valstiski un privāti, kas vērtējama kā publicistisks mēģinājums atklāt dažus līdz šim mazāk zināmus pēdējā priekškara Latvijas valsts prezidenta personības un valdīšanas aspektus, vairāk akcentējot viņa varas pēdējos gadus, parādot prezidentu viņa laikmeta kontekstā kā spilgtāko latviešu nacionālo centienu paudēju un latviskās Latvijas simbolu.

Ņemot vērā Andra Kolberga raibo dzīvi un viņa apbrīnojami veiklo un saistošo izteiksmes veidu, interesanta lasāmviela varētu būt viņa sarakstītā Dienasgrāmata, kas aptver laiku no pag. gs. 30. gadiem un iesniedzas 21. gs. pirmajā desmitgadē, atklājot gan padomju pilsoņu dzīves ikdienu, gan Trešās atmodas notikumus un atjaunotās Latvijas ļaužu dzīvi un sadzīvi.

Vēstures doktors Kaspars Kļaviņš, kas studējis vairākās Eiropas universitātēs, bijis viesprofesors Čikāgas un Monaša (Austrālijā) universitātēs, grāmatā Apstāvēšana atbild uz tādiem jautājumiem, kā „Kas izveidoja un aizsargāja Livoniju?”, „Baltijas jezuīti un to intelektuālā misija”, „Ieskats latviešu hernhūtiešu mistikas tradīcijā”, „Andrejs Pumpurs: tradicionālais, eiropeiskais un vispārcilvēciskais”, „Kad ir izdevīgi atcerēties savu tuvāko. Raiņa Jāzeps un mēs”, „Jānis Ezeriņš mūsu kultūras mantojuma kontekstā”, „Vai Baltija ir sengrieķu eposu dzimtene?” u.c.

Savukārt Lato Lapsa un Irēna Saatčiane turpina atmaskot sabiedrībā redzamu politiķu darbošanos. Rokasgrāmatā Kā nozagt miljardu lasītājs var iepazīties ar Aivara Lemberga veiklajiem gājieniem, lai nozagtu Latvijas valstij vismaz miljardu latu, bet grāmata Šofera dēls Minhauzens stāsta par Aināra Šlesera uzņēmējdarbības aizkulisēm.

(vg)

 

Pasaku portāls <www.pasakas.net>, kur bez maksas dažādos formātos (teksta, audio un video) ir pieejamas latviešu u.c. tautu pasakas, teikas, oriģinālliteratūra bērniem, šūpuļdziesmas, multiplikācijas filmas un radošas spēles, tagad papildināts ar gandrīz 100 baltkrievu, ukraiņu, lietuviešu, igauņu, krievu, ebreju, čigānu un poļu tautas pasakām, kas klausāmas gan latviešu, gan oriģinālvalodās.

(vg)

 

TULKOJUMI – Dzintara Soduma un Riharda Rīdzinieka spilgtā tulkojumā Latvijā pirmoreiz izdots amerikāņu rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Džona Steinbeka (John Steinbeck) romāns Par pelēm un cilvēkiem (Of Mice and Men). Tulkojuma pirmizdevums iznācis 1954. gadā apgādā „Imanta” Kopenhāgenā.

Viljama Somerseta Moema (William Somerset Maugham) romānu Mēness un penijs The Moon and Sixpence par slavenā franču gleznotāja Pola Gogēna traģisko un aizraujošo dzīvesstāstu latviski tulkojusi Valda Kumuška.

Klajā nākuši divi aizraujošā angļu spiegu romānu rakstnieka Džona Lekarē (John le Carré) darbi Uzticīgais dārznieks (The Constant Gardener) (tulk. Uldis Sīlis) un Misijas dziesma (The Mission Song) (tulk. Ligita Lanceniece).

Tulkojot libāņu izcelsmes amerikāņu mākslinieka un rakstnieka Halīla Džibrāna (Khalil Gibran) Pravieti (The Prophet), Raimonds Auškāps norāda, ka šī grāmata nekad nav zaudējusi savu izteiksmības un pievilcības spēku un ir kļuvusi par vērtību mērauklu garīgajā literatūrā.

Franciskāņu klostera mūka Burkarda Valdisa lugu Līdzība par pazudušo dēlu latviskojis Valdis Bisenieks. Mūka vētrainās dzīves gaitas saistās arī ar Rīgu 16. gs. sākumā, un luga balstās Bībeles stāstā par pazudušo dēlu, skaidrojot Martina Lutera doktrīnu un izplatot reformācijas idejas.

No bagātīgā Artura Heilija (Arthur Hailey) romānu krājuma latviešu lasītājiem tagad pieejams arī romāns Viesnīca (Hotel), kurā savijas kriminālās pasaules intrigas ar sociālo problēmu atainojumu. Tulk. Ilga Melnbārde.

Latviski lasāma arī viena no mistiķa un šamaņa reputāciju ieguvušā rakstnieka, antropologa Karlosa Kastanedas (Carlos Castaneda) grāmatām Dona Huana mācība. Jaki indiāņu zināšanu ceļš (The Teachings of Don Juan: A Yaqui Way of Knowledge) par Meksikā sastapto jaki cilts indiāņu filozofiju, pasaules uztveri un maģijas paņēmieniem. Tulk. Heinrihs Jubels.

Gintera Grasa (Günter Grass) romāns Brīnumkaste (Die Box) ir literārs eksperiments, kur autors runā savu 8 bērnu balsīs. Tulk. Silvija Brice.

(vg)

*  *  *

Vairāku grāmatu autoru un pazīstamā literatūras/mākslas žurnāla AGNI (Boston U.) redaktoru Svenu Birkertu satraukusi ziņa, ka plašais Barnes & Noble grāmatu tirdzniecības uzņēmums meklē pircēju savam veikalu tīklam. Laikrakstā The Wall Street Journal (2010.6.VIII) ievietotas Birkerta pārdomas par grāmatu lomu mūsdienu pasaulē, kad aizvien vairāk lasītāju pievēršas elektroniskajiem saziņas un informācijas ieguves mēdijiem. Viņš pats garus gadus strādājis un vadījis grāmatu veikalus, un pieredze starp grāmatu grēdām viņu ievadījusi katrā nozīmīgā intelektuālā pasākumā, kā arī pamudinājusi ne vien lasīt, bet arī rakstīt pašam. Mūsdienu straujā virzība, kad grāmatu reālā klātbūtne gan bibliotēkās, gan grāmatu veikalos sākusi iet mazumā, var apbēdināt daudzus „vecmodīgus” lasītājus.

Populārā amerikāņu rakstniece Raisa (Anne Rice) 11.VIII ABC TV paziņoja, ka atsakās no kristiānisma, jo ir sašutusi par katoļu priesteru noraidošo nostāju pret homoseksuālistiem, par pēdējos gados gaismā nākušo priesteru aktīvo pedofiliju, kā arī par pāvesta prezervatīvu lietošanas nosodījumu, it sevišķi Āfrikas valstīs, kur plosās AIDS epidēmijas.

(bs)

 

BALVAS

Elzas Radziņas kulons – aktrisei Daigai Kažociņai, Kārļa Sebra gredzens – Voldemāram Šoriņam, bet Veltas Līnes gredzens – Ditai Lūriņai.

Jāņa Baltvilka balva rakstniecībā Pēteram Brūverim par dzejoļu/atdzeju grāmatu bērniem Raibajā pasaulē. Vairākkārt godalgotais 14 dzejgrāmatu autors pazīstams ar atdzejām no vācu, lietuviešu, ukraiņu, bulgāru, azerbaidžānu, Krimas tatāru u.c., visbiežāk skaitliski mazu tautu valodām. Balvu saņem arī viņa meita Indra par augstvērtīgiem lietuviešu autoru tulkojumiem (Lietuvas prezidenta Valda Adamkus memuāriem u.c.).

Baltijas Asamblejas (dib. 1991.6.XI) balva, šogad Rīgā, pasniegta (2010.22.X) prof. Jānim Stradiņam par grāmatu Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Laureāte literatūras jomā igauniete Ene Mihkelsone (Mihkelson), bet tēlotājmākslā -- lietuvietis Antanas Žukauskas.

Pasaules koru olimpiādē Šaoksingā, Ķīnā, Inta Teterovska vadītais jauniešu koris Balsis iegūst sudraba medaļu jaukto kamerkoru un zelta medaļu tautas programmas kategorijās.

(bs) (re)

 

TĒLOTĀJMĀKSLA

Septembra sākumā līdz ar kultūras foruma Baltā nakts aktivitātēm sākas Laikmetīgās mākslas centra (LMC) organizētais festivāls Survival Kit 2 ar pazīstamiem pašmāju un ārzemju māksliniekiem, izstādēm, radošajām darbnīcām, filmām, lekcijām „kultūras salu arhipelāgā” Miera, Baznīcas un E. Birznieka-Upīša ielā, Spīķeros, Vecrīgā, rūpnīcas VEF korpusos, Berga bazārā u.c. Mākslinieki daudz pievēršas aktuālajiem sociāliem un politiskiem tematiem, reģistrē ekonomisko kļūdu nospiedumus pilsētvidē un ne bez humora runā par globālā kapitālisma slīkstošajām ambīcijām.

Jūlija sākumā Latvijas galvaspilsēta iecentrējās tekstilmākslas pasaulē. Vairāk kā divus mēnešus LNMM izstāžu zālē „Arsenāls” skatāma 4. Rīgas starptautiskā tekstila un šķiedras mākslas triennāle „Tradicionālais un laikmetīgais”, kuras nosaukums šogad bija, turpinot aizsākto pētniecību pagājušajā triennālē, Globālā intriga. II. Tās žūriju veidoja un darbus izstādei atlasīja augstas raudzes tekstilmākslas speciālisti no Latvijas, Francijas, Lielbritānijas un Vācijas. Tā no 200 iesniegtajiem priekšlikumiem izvēlējās 68 darbus no 23 valstīm. Rīgas tekstilmākslas triennāle gūst arvien plašāku rezonansi pasaulē. Šogad tā jau pārkāpusi Eiropas robežas, un, bez Baltijas un Ziemeļu valstu tekstilniekiem, arī māksliniekiem no Vācijas, Nīderlandes, Balkānu valstīm un citurienes, piedalījās viesi no Ķīnas, ASV, Japānas, Peru, Kostarikas un pat Kenijas Āfrikā. 1. vieta piešķirta latviešu māksliniecei Antrai Augustinovičai par darbu Labirints.

Pirms triennāles Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā bija skatāma Peru tekstilmākslinieka Maximo Laura gobelēnu izstāde Laika vecums. Vienlaikus Rīgas Pētera baznīcā atklāja Latvijas tekstilmākslas asociācijas izstādi Piecpadsmitā.

Jelgavā 4. starptautiskajā smilšu skulptūru festivālā Ceļojums laikā piedalījās15 mākslinieki no Bulgārijas, Īrijas, Itālijas, Nīderlandes u.c. zemēm, arī trīs pašmāju. Pirmo vietu ieguva anglis Bakls (Baldrick Buckle) ar darbu 1326 dienas.

90 gadu vecā, joprojām darbīgā un radoša gara pilnā tēlnieka Laimoņa Blumberga granītā izcirstos sieviešu torsus, ar kuriem viņš reprezentējās galvenokārt padomju okupācijas gados, izstāda LNMM.

Visu augustu Ģirta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā bija skatāma keramiķu Aleksandra un Mārītes Djačenko kopizstāde Līdzsvarā. Viņi nav tradicionāli keramiķi, kuri no māla virpo bļodas, vāzes un citus sadzīves priekšmetus. Vīram padodas šamotā atveidot dažādas sadzīviskas ainiņas, kas atklāj mūsu dzīvi no smieklīgās puses. Tās ir ļoti dzīvespriecīgas, vitālas un labsirdīgas. Arī viņa sieva dažkārt labprāt rada figurālas kompozīcijas, taču mākslinieciski augstvērtīgāki ir viņas šamotā darinātie kausi, vāzes, dažādas formas, kurās jūtami iespaidi kā no vietējās arheoloģijas, tā arī no pasaules kultūras, radoši pārstrādāti un apzīmogoti ar mākslinieces personības zīmogu.

Pašās augusta beigās LNMM Baltajā zālē atklāta lielā zobgaļa un humorista gleznotāja Ausekļa Baušķenieka simtgades izstāde Blēņu stāsti. „Neputns” savukārt izdevis jubilāram veltītu, Laimas Slavas sastādītu monogrāfisku albūmu ar 200 reprodukcijām un tuvu cilvēku atmiņām.

Galerijā „Antonija” izstāde Juris Soikāns – 90 – ar 45 gadus trimdā dzīvojušā (1945-1990) mākslinieka, LU un LMA viesprofesora, arī mākslas kritiķa darbiem.

Pedvāles skulptūru parkā igauņa Andrusa Jonasa (Joonas) gleznu izstāde Aledoia, soma Bjarnes Lonrosa skulptūra Lielā vāze maniem rododendriem.

No LNAK biroja Latviešu Centrā Toronto pazudusi Jāņa Tīdemaņa glezna Osta.

Izstādē (no 25.IX) CoBrA & Co LNMM „Arsenālā”, kas iekļauta Eiropas starptautiski nozīmīgu kultūras pasākumu programmā (2010-2014), iekļauti 53 slavenu dāņu, holandiešu un beļģu mākslinieku, grupas (1948-1951) dalībnieku darbi.

Daugavpilī septembrī VI Starptautiskā Marka Rotko plenēra ietvaros notiek lekcijas (ieskaitot Pētera Cedriņa – par Sigurdu Vīdzirksti), teātra un muzikāli priekšnesumi.

(mb) (re)

 

MŪZIKA

6. starptautiskais mūzikas festivāls Summertime – aicina Inese Galante Dubultos notiek Šopēna zīmē, piem., unikālais klavieru maratons, kur satiekas 5 pianisti, ieskaitot Vestardu Šimku un viņa māsu Aurēliju. Programmā ir arī džeza mūzikas vakars, tango mūzika rumāņu izpildījumā u.c.

Operzvaigzne Elīna Garanča dzied prestižā Zalcburgas festivāla atklāšanas koncertā (26.VII), kas vienlaikus ir arī „Vīnes filharmoniķu” (Wiener Philharmoniker) piecdesmitgade. Deutsche Grammophon laidis klajā Turīnā ierakstīto CD ar viņas iedziedātām spāņu un čigānu dziesmām Habanera, bet Ņujorkā iznācis DVD ar Metropolitēna operu Karmena.

Atjaunotajos Siguldas Opermūzikas svētkos – Pučīni Cocosana (Madame Butterfly) brīvā dabā, bet festivālā Mūzikas vara piedalās Kremerata Baltica ar virkni pasvešu komponistu darbiem.

Senās mūzikas festivālā Spīķeros uzvesta vācu katoļu garīdznieka Burkharda Valdisa (Waldis 1485-1557) jezuītu dziesmu spēle Līdzība par pazudušo dēlu (De parabell vom vorlorn Szohn), kuras pirmizrāde notiek Rīgas Sv. Pētera baznīcā (1527).

Intravertās mūzikas (Per musicam ad lucem) festivālā Pētera baznīcā kulmināciju rada igauņa Arvo Pärta meistardarbs Spiegel im Spiegel ar pazīstamā angļu čellista Bārlija (Matthew Barley) piedalīšanos.

1. Salac­grīvas klasiskās mūzikas festivālā – Alekseja Lundina vadītais „Mocarta kvartets”, čellists Dominiks de Vilienkurs (Dominique de Williencourt), meistarklašu pasniedzēju un audzēkņu koncerti u.c.

Madonas Mūzikas svētkos vislielākā vērība tiek pievērsta Pētera Vaska Stīgu kvartetam, Ādolfa Ābeles ilgi pazudušajam diplomdarbam un Pētera Plakida „Romantiskajai mūzikai”, kā arī Jura Švolkvoska un Venta Zilberta atskaņotajiem brāļu Mediņu (Jāzepa, Jēkaba, Jāņa) vijoļu un klavierdarbiem. Tiek izrādītas arī rakstnieka un ārsta Jāņa Liepiņa literārās spēles Hercoga staļļmeistars un aktrise un Dziesminieks un leijerkaste.

Vienīgais profesionālais mūziķis ES kultūras ministru vidū – klarnetists Ints Dālderis vasaras otrā pusē spēlēja Birminghamas Simfoniskajā orķestrī, ko vada viens no pasaules atzītākajiem diriģentiem, Andris Nelsons. Augusta beigās Balvu kamermūzikas festivālā viņš izpildīja klarnetes solo Liepājas Simfoniskā orķestra koncertā Vīnes klasikas pērles.

Liepājā, kur vērojama neparasti liela interese par kamermūzikas koncertiem, piejūras koncertdārzā Pūt, vējiņi! jūnija beigās klausītāju aplausi negribēja rimties pēc pilsētas simfoniskā orķestra atskaņotās Imanta Kalniņa 4. simfonijas.

14. Tautas mūzikas svētkos, šogad Jēkabpilī, sirdīm un dvēselēm liek uzgavilēt ansambļi un lauku kapelas no visas Latvijas. Tautas mūzika nozīmē, ka tev jādzīvo savā tautā un tu nekad nedrīksti atteikt uzstāties, skaidro Lizuma lauku kapelas (no Gulbenes puses) vadītāja Vivita Skurule.

Pianistes Dzintras Erlihas iniciatīvā nācis klajā komponistes Lūcijas Garūtas (1902-1977) kamermūzikas CD Kvēlot, liesmot, sadegt izcilu Latvijas mūziķu sniegumā.

Lailas Saliņas, dzejnieka Gunara Saliņa meitas, koncertprogramma Tango balādes – tango, kabarē, teātra mūzikas un latviešu balāžu maisījums, bet ar izteiktu kamermūzikas piegājienu – atskan Latvijas pilsētās (27.VIII-12.IX).

Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu Kopkora koncertā Svētki dziesmai jūlijā rīkotāja Jolanta Lārmane uzbur Latvijas Dziesmu svētku noslēguma koncerta atspoguļojumu Mežaparkā (2008), neaizmirstot tautas sadziedāšanos pēc oficiālās daļas.

Imanta Ramiņa skaņdarbs korim un orķestrim Quaternity ar komponista dzīvesbiedres tekstu Okanagen Simfoniskā orķestra izpildījumā š.g. maijā atskanēja trijās Kanādas pilsētās ar pašu komponistu kā otras vijoļu sekcijas vadītāju.

Rudens kamermūzikas festivālā septembrī cita vidū Kremerata Baltica spēlē Riharda Štrausa Metamorfozes, kur komponists apraud Minheni ar kara laikā sagrauto Nacionālās operas namu, un latvju „hameleoniskā provokatora” Kristapa Pētersona skaņdarbus.

Pērngad dibinātais ekonomisko migrantu jeb „jaunās emigrācijas” pirmais koris „Novadi” (diriģ. Helmuts Feldmanis) jau vairākas reizes paspējis uzstāties latviešu centros Lielbritānijā.

75 g. jubilejai par godu izdots CD Jānis Zābers: Operu ārijas – no Saulveža Antiņa ārijām Arvīda Žilinska operā Zelta zirgs un Hermaņa ārijas Čaikovska Pīķa dāmā līdz Rūdolfam, Karavadosi un Prinča Kalafa Pučīni Bohēmā, Toskā un Turandotā. Maskavas impērijas laikā pakalpīgie ierēdņi centās aizšķērsot operdziedātājam ceļu uz pasaules skatuvēm. Stulbuma kalngals, kad milzīgajā izbīlī no „Rietumiem” Pučīni Meitene no Rietumiem tika pārdēvēta par Meiteni no Kalifornijas!

Šogad Valsts svētkos Ķīpsalas hallē ievērību izpelnās izrāde No zobena saule lēca ar dejām, bungu un dūdu grupu Auļi u.c.

(re) (bs)

 

PERIODIKA

Austrālijā iznākošais tīmekļa nedēļas Laikraksts „Latvietis” (red. Gunārs Nāgels) jūlijā var lepoties ar 100 numuriem, kuros aplūkota ne tikai latviešu dzīve 5. kontinentā, bet arī diasporā Eiropā un Ziemeļamerikā, protams, arī Latvijā – uzsverot norises kultūrā, vēsturē, valodas jomā un politikā.

12. jūlijā par Dienas galveno redaktoru tiek iecelts Sergejs Ancupovs, par vietnieku – Dzintars Zaļūksnis, par portāla diena.lv redaktori – Gunita Ogriņa. 5. augustā pirmie divi tiek atlaisti, bet Ogriņa pazemināta amatā, kā arī paziņots, ka AS Diena jaunais īpašnieks (51%) ir Viesturs Koziols, hokeja kluba „Rīga 2000” prezidents, viens no kustības „Par labu Latviju” dibinātājiem un politiķa Aināra Šlesera draugs, kurš par avīzes galveno redaktoru iecēlis fotogrāfu Ilmaru Znotiņu. Dienas mediju sabiedrisko attiecību vadītāja – trimdā dzimusī Anna Muchka. Kamēr bijušais LPSR Valsts drošības komitejas augsta ranga priekšnieks Juris Savickis ir pārliecināts, ka Koziols sakārtos avīzi tā, lai tā kļūst objektīvāka, pareizāka, Stradiņa U. Komunikācijas fakultātes žurnālistikas fakultātes vadītāja Anda Rožukalne prognozē, ka Diena var pazust no Latvijas masu mediju vidus, jo argumentu, kāpēc lasīt tieši šo avīzi, kļūst aizvien mazāk (LETA 8.VIII).

Latvju dievturu sadraudzes Labietī (nr.119, red. Māra un Marģers Grīni) iekļauti pārpublicējumi no 30. un 40. gadiem (Ernests Brastiņš, Strazdiņu Arnolds, Rūdolfs Kavenčs), kā arī Romāna Pusara, Spuru Riča un Marģera Grīna apceres. Arheologs Juris Urtāns vēsta par mēra epidēmijas pēdām Kurmenes Kankāļos. Folkloras pētnieci un JG Kiberkambara līdzstrādnieci Aiju Veldri Beldavu atceras viņas vīrs Vidvuds. Noslēgumā Viktora Eglīša dzejolis „Latvis”.

(bs) (re)

 

SCRIPTA MANENT

LU profesores un Saeimas deputātes Janīnas Kursītes skaidrojums vēstulē (2010.23.VIII) par vārda vācietis izcelšanos: Kaimiņtautu nosaukumos parasti dominē divi piegājieni: 1) pēc kaimiņcilts vai kaimiņnovada nosaukuma. Nereti tā cilts pat izrādās vairāk piederīga pašiem nekā otrai tautai, kā gadījumā ar krivičiem. Kriviči bija baltu cilts, kas atradās vistuvāk austrumslāviem. Tā arī tika slavizēta, bet arheoloģiskajos izrakumos, kā arī valodnieciskos datos redzams, ka vēl samērā ilgi bija baltiskas iezīmes tajā; 2) nosaukumā tiek akcentēts kāds negatīvs aspekts - it kā mēmums vai nepareiza runa, vai „nepareizs” izskats. Nosaukums ‘vācietis’ radies laikam tieši tādā veidā. Tam pamatā ir indoeiropiešu sakne *uek- runāt. Latviski tā realizēta variantā ‘vēkšķēt’ - nepareizi, riebīgi vai nesaprotami runāt. Arī vārdā ‘vācele’ - liela pļāpa, skaļa runātāja. Tā kā krieviem vācieši ir mēmie, mums skaļi un daudz runājošie, varbūt - aplam runājošie. Savas identitātes nostiprināšanai senos laikos tas bija visai biežs paņēmiens, kas visspilgtāk izpaudās savstarpējās palamās. Tā lietuvieši latviešus sauc par zirga galvām.

Pie reizes jāmin tīmeklī ievietotais (24.VIII) raksts „Kultūra kā cerbuks”, kur Janīna Kursīte cildina visus, kam kultūra nav ne izdevība, ne bizness, tādus kā, piem., Gundega Repše, kā suiti, rucavnieki, ventiņi, latgalieši, kuri brīžam izmisīgiem spēkiem cenšas paturēt un noturēt virs ūdens mūsu kultūru, ar ko esam noturējušies gan ekonomiskas augšupejas, gan izmisīgas lejupslejas gados. Ar to mēs arī paturēsim Latviju stipru. Vienlaikus zinātniece vēršas pret ļautiņiem, kuri daudzos un dažādos veidos mēģina iespert kultūrai. Jāpiebilst, ka arī Jaunās Gaitas redaktoriem ne tikai pagātnē, bet vēl mūsdienās dažbrīd nākas krustot šķēpus ar šādiem kultūrai spērējiem.

Par pavisam nepazīstamā rakstnieka, kurš slēpjas aiz segvārda Otto Ozols, grāmatu Latvieši ir visur – tās fragmentus var lasīt Karoga jūlija/augusta laidienā – Guntis Berelis izsaucas: Kas tas vispār ir, un ko lai ar to iesāk? Nē, nav divu domu, nedrukāt nedrīkst, bet, visviens, kas tas, sasodīts, ir! Noslēpumainais autors to raksturo kā dēku gabalu, daudzslāņainu kā āboļu kūka (āboļu ar mīksto ļ), kuras uzdevums esot paņemt lasītāju pie dziesmas ar savu bezkaunību, ironiju, sarkasmu, dusmām, aizvainojumu etc. Kāpēc starp latviešiem, gadās, maigi izsakoties, drusku neparasti eksemplāri un kāpēc procentuāli viņu ir ļoti daudz? 2,5 miljoni pret pasaules sešiem miljardiem – tas ir smieklīgi, bet tai pašā laikā no šiem 2,5 miljoniem tik smieklīga cipara, ir tik daudz cilvēku, kas dažādās sfērās atstājuši globālu iespaidu, autors skaidro intervētājam Berelim un turpina: Latvieši pēc savas būtības ir robežpārkāpēji – viņi gatavi dancināt pasauli pēc saviem ieskatiem. Paskaties taču uz faktiem, kas ir pieminēti grāmatā, – mēs redzam latviešus, kas ir grozījuši pasauli un 20. gs. vēsturi pēc savas patikas. Jo es tālāk rakos, jo man aukstākas kājas palika. Kremlī, pie Ļeņina, Staļina, Hitlera, Baltajā namā, beigās, izrādās, pat pie Mao Czeduna, Franko maisījuši galvu – visur latvieši. Grāmatas autors ir stipri aizvainots par Rietumu nostāju pret latviešiem, jo rietumniekiem esot dziļi nospļauties par mums un viņi, aci nepamirkšķinot, ir gatavi pelnīt uz mūsu rēķina un paņemt visu, ko vien var. Pārāk auksta un pragmatiska attieksme. Latvija tika diezgan brutāli paņemta. Viņi to izdarīja ciniski un piesmejot tos principus, ko paši deklarēja (..) tā bija visparastākā un ciniskākā alkatība (..) Ne jau par Latviju vien ir runa. Līdzīgu attieksmi mēs redzam visā Austrumeiropā. (..) Mēs pārāk augstu vērtējam tos rietumniekus (..) mums vajadzētu drusku vairāk pašcieņas. Prozaiķa un kritiķa Bereļa secinājums: lasāmgabals patiesi aizraujošs.

Pār^­daugavā, Gregora ielā, atrokot zemi pie ēkas pamatiem, atrasts Zentas Mauriņas arhīvs – viņas piezīmes un apm. 1 000 viņai adresētu vēstuļu, kas nodotas Rakstniecības un mūzikas muzejam.

(re)

 

KUDOS

Bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kā Madrides kluba valdes locekle vada starptautisku novērtējumu misiju Kirgizstānā, kur sniedz arī publisku lekciju Amerikāņu U. Centrālāzijā (American U. of Central Asia) Biškekā.

Valsts prezidentam Zatleram piešķirts (17.IX) Rīgas Stradiņa U. Goda doktora nosaukums.

Pianists Arturs Ozoliņš ievēlēts (30.VIII) par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesoru.

(re)

 

 

DUBULTPILSONĪBAS atjaunošana ES un NATO dalībvalstīs, arī Austrālijā esot viens no veidiem, kā nākotnē varētu dabūt atpakaļ Latvijā no svešuma – tā Saeimas deputāts Dzintars Ras^­načs (apollo.lv 10.VIII).

Vienotības pr-js Ģirts Valdis Kristovskis pauž pārliecību, ka pašreiz spēkā esošie likumi, kas liedz dubultpilsonību, neatbilst mūsdienu pasaules globālajiem, dinamiskajiem procesiem. Un viņa palīgs Aigars Štokenbergs: Latvijas valsts izsēj un zaudē savus bērnus. To nedrīkst pieļaut! Līdzīgs viedoklis ir Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai: Latvijas pilsonība pienākas ikvienam latvietim, neatkarīgi no viņa mītnes zemes un tā, vai viņam ir, vai nav kādas citas valsts pilsonība (Laikraksts „Latvietis” 29.VII).

(re)

 

ĒRMĪGAS BŪŠANAS

Ainas Rodriguez-Matas atklātajā vēstulē mūsu premjeram Valdim Dombrovskim (Latvija Amerikā 2010.21.VIII) izteiktais, šaubu nav, dibinātais sašutums par LV imigrācijas politiku, diemžēl, pazūd dažādu, kā vecos laikos mēdza teikt, „glupību” jūrā. Latviešus, kuri devušies strādāt ārzemēs, esot jāatvieto ar neslāviskiem eiropiešiem vai meksikāņiem, dienvidamerikāņiem un pat Āzijas iedzīvotājiem, jo viņi nerunā krieviski un būtu spiesti un ieinteresēti mācīties latviski. Līdzās vēstuļnieces neizpratnei par indoeiropiešu tautu grupas slāvi formulējumu, lasāmas ar šovinismu piesātinātas izteikas, piem., vispār slāvu tautas vēstures gaitā nav izcēlušās ar lieliem sasniegumiem kultūrā, politikā vai zinātnē (..) vai mēs vēlamies uzlabot mūsu tautas rasiskās priekšrocības un Dieva dotos talantus uz mūziku, valodām un literatūru, vai mēs gribam noslīkt slāvu jūrā un pazust no izcilāko tautu kopuma? Nez’ ko Ainai nodarījuši čehi, slovēņi, kroāti vai ukraiņi? Un vai tad pār bortu metami tādi ļautiņi, kā Mickēvičs, Senkēvičs, Ševčenko, Puškins, Gogols, Dostojevskis, Tolstojs, Čehovs, Vazovs, Janačeks, Šopēns, Čaikovskis, Milošs, Havels un vēl, un vēl, un vēl?

(re)

 

LATVIJA – AR SKATU VIŅDIENĀS.

Kurzemē savulaik atradās 7 brīvcilvēku jeb ķoniņu ciemi – četri mūsdienu Turlavas pagastā (Ķoniņciems, Pliķi, Kalēji, Ziemeļi), bet pārējie netālu no Ventas (Dragūnas, Viesalgi, Sausgali), kur Livonijas valdnieki devuši īpašumtiesības un sevišķas privilēģijas vairākām kuršu dzimtām. Šogad Turlavā Kuršu ķoniņu diena sākas ar svētbrīdi 280 g. vecajā Lipaiķu baznīcā, kam seko ķoniņu relikviju apskate kultūras namā un Janīnas Kursītes, Kaspara Kļaviņa u.c. zinātniski referāti.

Ne tikai viduslaiku un renesanses mūzika atskan Vecrīgā Torņu mūzikas svētkos (20.VIII) – arī skaņas no Vēbera (Andrew Webber) Operas spoka (Phantom of the Opera), Zigmāra Liepiņa rokoperas Lāčplēsis, operas Parīzes Dievmātes katedrāle u.c.

LR prezidenta padomnieks Antonijs Zunda atbalsta ideju veidot Aglonā piemiņas vietu pirmajam Lietuvas karalim Mindaugam un viņa sievai, karalienei Martai, kas būtu apliecinājums baltu tautu vienotībai. Karalis, kurš apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij, kopā ar mazgadīgajiem dēliem Rukli un Rupeiķi nogalināts (1263.12.IX) ceļā uz Aglonu, kurp viņš devies pie savas pāragri mirušās sievas radiem. Ar pāvesta Innocenta IV svētību par Lietuvas karali kronētais Mindaugs kristīja arī savu tautu, bet pēc teitoņu sakaušanas Durbes kaujā (1261) turpinājis karu ar krustnešiem un no kristīgās ticības atteicies.

Gan Latvijā, bet īpaši diasporas latviešu vidū, bieži vien dzird kļūdaino uzskatu, ka vairākums PSRS valstiski noslaktēto latviešu bijuši pret savu etnisko dzimteni naidīgi zvērināti boļševiki, kas krituši par upuri sistēmai, ko paši radījuši. Tas atbilst patiesībai tikai daļēji. Vairākums „spiegošanā” un „diversijās” apsūdzēto bija vienkārši cilvēki, daudzi no kuriem nonāca Krievijā vēl pirms 1917. g., sākot ar pirmo izceļotāju vilni 1840. g. Par šo ļaužu traģisko likteni tuvāk iespējams iepazīties Latvijas Valsts arhīva (LVA) klajā laistajā Jāņa Riekstiņa sastādītajā dokumentu krājumā Represijas pret latviešiem PSRS 1937-1938

Čekai piederošā Piemaskavas saimniecības „Komunarka” apkārtnē Kalugas šosejas 24. kilometrā, 1941. g. rudenī, vāciešiem tuvojoties Maskavai, tika likvidēti vairāki tūkstoši elitei piederošu „kontrrevolucionāru”, 60 tautību 11 valstu pilsoņu, viņu vidū ap 30 pēc Pilsoņu kara Krievijā palikušu latviešu tautības augsta ranga virsnieku, diplomātu, kultūras darbinieku. Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) pieprasījusi LV valdībai tur novietot piemiņas zīmi noslepkavotajiem latviešiem. Tādas jau pirms vairākiem gadiem ir atklātas likvidētajiem Mongolijas valdības ministriem un čekistu upuriem no Jakutijas (Sahas). Represijās nogalinātajiem Krievijas latviešiem līdz šim vienīgais piemineklis atrodas Ļevašovas mežā pie Sanktpēterburgas.

LNVM nodaļā „Dauderos” atklāta (10.IX) izstāde Divas dienas Kārļa Ulmaņa dzīvē – 1918.18.XI un 1940.22.VII.

Prezidenta Zatlera ieskatā valstiska nozīme ir LOM, kur ļoti konceptuālā, labā veidā parādīta mūsu vēstures traģiskākā lappuse un uz kuru mēs vedam visus savus viesus, kas Latvijas valstij un iedzīvotājiem ir svarīgi (uzrunā Rīgas pilī 2010.8.IX).

Pērngad tiek likvidēta padomju okupācijas radīto seku Ministru kabineta iedibinātā izpētes komisija. Par tās mantinieci kļūst 2009.XII nodibinātā sabiedriskā organizācija „Latvijas okupācijas izpētes biedrība” (LOIB – pr-js Edmunds Stankevičs). Tās pirmās konferences nosaukums šā gada beigās: „Kā norisinājās padomju okupācija Latvijā”.

Intervijā Latvijas Avīzei (7.VIII) Franks Gordons izsakās kritiski par prof. Valda Blūzmas minstināšanos, tiklīdz jāatbild uz jautājumu, vai 1940. gadā Latvija tika okupēta: Nav jābūt tiesībniekam, lai rastu skaidrību šajā jautājumā: svešs karaspēks ienāk kādas valsts teritorijā. Tā ir okupācija. Un šī svešā karaspēka klātbūtne nosaka visu pārējo – aneksiju, inkorporāciju jeb iekļaušanu, režīma maiņu.(..) Ja šis svešais karaspēks 1945. g. vasarā atkāptos aiz Zilupes, nebūtu vajadzīgs ne zviedru, ne angļu desants, lai visa tā padomju padarīšana izkūpētu vienā rāviena.

(re)

 

LATVIJA – AR SKATU MŪSDIENĀS.

10. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki jūlijā UNESCO zīmē ar 30 975 dalībniekiem – 12 687 koristiem un 13 760 dejotājiem – liecina par vēlmi saglabāt un turpināt mūsu tradīcijas. Lai arī latvieši ir maza tauta, mēs tomēr esam lieli, jo mums ir tik brīnišķīgas tradīcijas, dziesmas, tik daudz labu mākslinieku – tā Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkne, koriste Paula Dukure, kurai īpaši daudz emociju izraisījis nobeiguma koncerts „Mana zeme – zemīte skaistā” Mežaparka Lielajā estrādē. JG pievienojas Bruno Plūmem: Kamēr latvju bērni dziedās un dejos, Latvija pastāvēs.

Priekšvēlēšanu laikā pārāk daudzi, pat prezidents Valdis Zatlers, gaužas par „grūto izvēlēšanos”. Ilmāra Šlāpina uzskatā (satori blogā 2010.19.VIII) pietiek tikai atcerēties, ka Latvijas neatkarības atgūšana bija ļoti konkrēts process – tikšana vaļā no Krievijas. Tāpēc Latvijas neatkarība vienmēr ir un būs ļoti konkrēta – visupirms neatkarība no Krievijas. Izvēle ir skaidra arī žurnāla IR (18.VIII) viedajiem rakstītājiem Paulam Raudsepam, Anitai Braunai un Aivaram Ozoliņam – vai turpināt sākto ceļu uz Rietumiem kopā ar Igauniju, Lietuvu un Centrāleiropas valstīm, vai arī ļauties vilinājumam atgriezties Krievijas pavēnī, kā tas notika ar Baltkrieviju un Ukrainu. Un Anna Žīgure: Latvija nav nolemta izvēlēties sev nelaimi, ja vien pati nevēlas. Dr. Vaira Vīķe-Freiberga savukārt aicina lētticības vietā izmantot veselo saprātu un būt atbildīgiem (individuāli un kolektīvi): Ja cilvēks saka – ziniet, lai tas vilciens iet tālāk, es šeit kāpju laukā, un man šeit nav nekāda darīšana, tad tas vilciens aizies arī, un aizies bez viņa (DELFI 20.VIII). Ar gandarījumu jāsecina, ka 10. Saeimas vēlēšanās (2.X) vairākuma balsotāju viedokļi bija līdzīgi.

Kultūras nozaru saietā (ar premjera Valda Dombrovska piedalīšanos), tiek secināts, ka kultūras patēriņš Latvijā ir ievērojami piesātinātāks nekā daudzās citās valstīs, pie kam kultūra ir tā joma, ar kuru Latvija pat krīzes apstākļos var konkurēt pasaules līmenī, vienlaikus pelnot un maksājot nodokļus (DELFI 2010.19.VIII).

JG pēdējos 10 gados ne reizi vien ir aicinājusi vērst skatu uz Ziemeļvalstīm. To nemitīgi dara rakstniece, tulkotāja un bijusī LV vēstniece Helsinkos un Tallinā Anna Žīgure: Vairāk nekā 100 gadus [Somija] bijusi nopietns paraugs, pēc kā censties. Runa ir par itin visām dzīves jomām – izglītību un sociālo nodrošināšanu, politiku un kultūru, zemkopību un rūpniecību, dzelzceļu un ierēdniecību, sieviešu jautājumu, bērnu audzināšanu un veselības aprūpi, pēc neatkarības iegūšanas arī valsts aizsardzību (..) tas nav izdevies, un laikam beidzot jāraugās patiesībai acīs – ja nesaņemsimies, tad arī neizdosies. [Igaunijā, kas ir ievērojami tuvojusies Somijas līmenim,] pat paviršam caurbraucējam paliek iespaids, ka valsts un pašvaldības vairāk strādā sabiedrības un iedzīvotāju labā un sabiedrības līdzdalība ir ievērojami aktīvāka. (..) Nevar iedomāties, ka igauņi būtu ar mieru pārdot savu valsti vai atkal un atkal uzticētos politiķiem, kuri reizi pēc reizes darbībā pierādījuši, ka sabiedrības intereses stāv tālu aiz personīgajām un partijiskajām (Latvijas Avīze 2010.17.VIII). Tādēļ arī, kā vēsta Valsts kontroliere Inguna Sudraba radio intervijā (DELFI 9.IX) – bezdarbs, bēdīgs stāvoklis sociālajā drošībā, veselības aprūpē, investoru piesaistīšanā, politiķu pretestība reformām valsts pārvaldē utt., utjpr. Tam, kā savukārt norāda Valdis Krastiņš, pievienojas sašķeltība uzskatos, uzticības trūkums, sabrukusī vērtību sistēma, sabiedrību vienotāju ideju/mērķu trūkums. Viss tas atgādina vairāk mūsdienu ASV (skat. Arianna Huffington. Third World America, 2010), nevis Somiju vai Igauniju. Tad vēl latvieši – „Krievijas-mātes” idejas piekritēji, kuri par Krievijas desu un šņabi gatavi pārdot savu pirmdzimtību (Krastiņš – Brīvā Latvija 2010,33).

Jau otro gadu Rīgā, Viļņā un Daugavpilī notiek Ebreju kultūras festivāli ar piemiņas pasākumiem, izstādēm un muzikāliem sarīkojumiem, ieskaitot svinīgu koncertu LNO žīdu jaungadam (26.VIII) par godu.

Uzrunājot Aglonas svētceļniekus, kardināls Jānis Pujats pukojas par nekristīgu ideju ienākšanu Latvijā, kā piemēru minot pie Kokneses topošo Likteņdārzu, kura projekta autors esot „budistu garīdznieks”. Kā zināms, Shunio Masuno ir universitātes mācībspēks un visā pasaulē pazīstams ainavu arhitekts, kura Likteņdārza projektu (vienu no 207 pieteiktajiem) pieņēma starptautiska 13 cilvēku žūrija.

Angela Merkele, kura savas vizītes laikā Rīgā (7.IX) solījusies radīt labus politiskos nosacījumus aktīvākai uzņēmumu sadarbībai un stiprināt Vācijas atbalstu energojautājumu risināšanā, LOM ārlietu direktoram Valteram Nollendorfam, kurš iepazīstinājis Vācijas kancleri ar muzeja ekspozīcijām, no valstssievas palicis ļoti patīkams, cilvēcīgs iespaids (Latvijas Avīze 2010.8.IX).

Fonds Viegli sācis darboties „mūzu tempļa” veidošanā Imantam Ziedonim. Kas Latvijā ir unikāls? – jautā fonda pārstāve Žanete Jaunzeme-Grende un pati atbild: Mūs no katra ķīnieša un katra spāņa atšķir tas, ka mēs esam lasījuši epifānijas. Ziedonis negribot muzeju ar drošības striķīšiem un norādēm – te viņš sēdējis, te rakstījis, te gulējis. Ja tas notiek, sviliniet to būdu nost! – uzsaucies dzejnieks. Tā vietā Ziedoņa entuziasti („Mazā kavalērija”), visi latviskā gara patrioti, Ziedonim par godu apbraukā dažādas Latvijas vietas, sakopj un labiekārto kādu teritoriju, izveido dabas takas, organizē radošas nometnes, kopīgi ar vietējiem iedzīvotājiem muzicē, iet pirtī un skaita dzejoļus.

PBLA atbalstītajā 3x3 nometnē, šovasar Mazsalacas Valtenberģu muižā maizes daudzināšanas zīmē 360 dalībnieki iemet ugunī mazu gabaliņu rudzu maizes, vāc pļavu zālītes tējai, šuj tautiskus kreklus, kaļ rotas, peras pirtī (tādējādi stiprinot pāra attiecības), cep ābolmaizi un sklandu raušus, debatē par politiku. 3x3 kustība sākas trimdā (1981), bet kopš 1990. g. ik vasaru 2 nometnes notiek arī Latvijā.

Jaunajai Gaitai nav absolūti nekas pret 11. gs. baltu cilšu zobena kopijas atrašanos muzejā, bet vai unikālā zobena atveidojuma vietā svētīgāka dāvana premjeram Dombrovskim dzimšanas dienā no finanšu ministra Repšes nebūtu bijis JG piecu vai pat desmit gadu abonements?...

(re)

 

LATVIJAI VISAPKĀRT

LIETUVAS eksprezidents Valdas Adamkus intervijā: Vai mēs gardāka kumosiņa dēļ esam ar mieru aizmirst 50 gadus ilgušo okupāciju? Vai mums jāaizmirst, ka Krievijas deportāciju un politikas un slepkavošanu dēļ esam pazaudējuši simtiem tūkstošu savu tautas brāļu? Uz to daļēju atbildi dod prezidente Dala Gribauskaite TV raidījumā Ņedeļa (DELFI 6.IX): ASV paliek mūsu svarīgs partneris drošības jomā un NATO ietvaros, taču Lietuva nebūs ASV un Krievijas ārpolitikas izpildītājs. Lietuva īstenos savu politiku. Prezidentes atbilde uz jautājumu: vai iepriekš Lietuva bija ASV ārpolitikas ķīlniece? – Praktiski varu pateikt: jā.

IGAUNIJAS prezidents Tomass Hendriks Ilvess savā runā vizītes laikā Izraēlā salīdzinājis uz Sibīriju deportēto igauņu ciešanas ar žīdu holokaustu, kas izraisījis sašutumu Izraēlas ziņu avotos – tā vēstī Telavivas liberālais laikraksts Haaretz (2010. 2.VII).

Igauņu leģiona 20. divīzijas veterāni jūlija beigās pulcējas Sinimē, kur 1944. g. vasarā asiņainās kaujās ar uzbrūkošo padomju armiju krita vai tika ievainoti ap 200 000 karotāju no abām pusēm.

BALTKRIEVIJĀ netālu no Minskas atrasts pakārts opozīcijas tīmekļa Hartija ’97 dibinātājs un kustības „Eiropēiska Baltkrievija” atbalstītājs, žurnālists Oļegs Bebeņins.

UKRAINAS ekspremjēre Jūlija Timošenko paredz „humānu katastrofu” un „absolūtu autoritārismu” Janukoviča prezidentūras laikā ar piebildi, ka iedzīvotāji ir šausmās, kad Rietumu līderi izsaka apmierinātību par stabilitāti Ukrainā. Tā ir kapsētas stabilitāte (The Wall Street Journal 16.IX).

Krimas tatāri, kurus Staļins deportēja 1944. g. en masse par it kā sadarbošanos ar vāciešiem, un kas tagad sastāda apm. 12% no Ukrainai piederošās Krimas iedzīvotājiem, galvenokārt krieviem, pēc Ukrainas prokrieviskā prezidenta Viktora Janukoviča ievēlēšanas tiek arvien vairāk diskriminēti.

IČKERIJĀ (Čečenijā) ap 60 brīvības cīnītāju (mudžahedīnu) uzbrukuši prokrieviskā prezidenta Ramzana Kadirova rezidencei-cietoksnim, kas Karnegī (Carnegie) Centra speciālista Kaukāza jautājumos Alekseja Malašenko uzskatā esot arī simbolisks uzbrukums Maskavai. Apšaudē vismaz 19 bojāgājušo.

GRUZIJAS parlaments par Padomju okupācijas dienu izsludina 25. februāri – kad 1921. g. padomju karaspēks iebrūk Tbilisi, bet Staļina dzimtajā pilsētā Gori viņa nogāztā pieminekļa vietā uzstādīts piemineklis padomju represiju upuriem.

KRIEVIJĀ – Jaunā augstskolu mācību grāmata – Maskavas Valsts U. profesoru Aleksandra Barsenkova un Aleksandra Vdovina Krievijas vēsture 1917-2009 – ietver nopietnas kļūdas, rupju vēstures falsifikāciju un apzinātus izdomājumus – tā Krievijas ZA Vēstures institūta eksperti Vladimirs Lavrovs un Igors Kurlandskis. Autori „gaišās nākotnes” vārdā attaisno piespiedu kolektivizāciju, politisko oponentu sodīšanu ar nāvi, Gulaga sistēmu, veselu etnisko grupu izsūtīšanu, antisemītismu u.c. (Apollo 2010.16.IX)

Maskavas jaunatklātās Dostojevska metro stacijas (stancija „Dostojevskaja”) pelēkās sienas ar gleznotāja Ivana Ņikolajeva melnajām, varmācības pilnajām ainām no romāniem Noziegums un sods, Idiots un Brāļi Karamazovi, pie kurām viņš strādājis turpat 20 gadu, psihologu ieskatā varot izraisīt ne tikai nomāktu garastāvokli, bet pat pašnāvnieciskus impulsus.

(re)