Jūsu piesūtītais rakstu krājums būs vērtīgs papildinājums Latvijas Nacionālā vēstures muzeja bibliotēkai.

Anita Meinarte, Rīgā.

 

 

JG267 līderi liekas esejistiski darbi, sākot ar Ulža Bērziņa „Cilvēks manī?” Tāpat vairākas lappuses par literatūru un citām mākslām, piem., Maira Asare un Aina Siksna tieši divatsauksmē izlīdzsvaro nebūt ne vienkāršo Sofi Oksanenas „Attīrīšanās” vērtējumu. JG268 arī, šķiet, kāpj pāri krastiem – visos žanros kas svarīgs un interesants. Unikāli materiāli par Tomasu Transtrēmeru un Latviju, viņa dzejoļi. Arī par vairākiem citiem, sākot ar Vaclava Havela rindām, un par Raimonda Staprāna lugu Gūsteknis pilī nāktos ko līdzīgu sacīt. Gatavojamies Ojāra Vācieša Starptautiskai konferencei novembrī. Kurzemē vietām jau sākušies pali.

Imants Auziņš, Rīgā.

 

 

JG266 ļoti pievilcīgs ir vāks ar Raimonda Staprāna Antioha fragmentu. Īpašs paldies par Vizmas Belševicas dzejojumiem un garākiem rakstiem, to starpā Jāņa Krēsliņa Vecākā atbilde Laimonim Puram. Attiecībā uz JG268, – labs laidiens! Īpaši patika Staprāna lieliski uzrakstītā luga, Leona Brieža dzejolis „Teksts”, arī viss par Transtrēmeru teiktais, sevišķi abas viņa dzejas. Vai Dāboliņa arī nākotnē rakstīs humoristiskus gabalus? Derētu pamēģināt! Vērtīgs ir Lindas Treijas devums un Māra Branča rakstiņš par viņu un par Šturmas veikumu.

Gundars, Takomā, ASV.

 

 

Laimoņa Pura un Jāņa Krēsliņa polemika (JG265-267) par 1905. gadu mudina lasītāju vēlreiz pārdomāt tā laika notikumus... Ja Latvija būtu patiešām brīva un Aukstais kaŗš tik vien kā pagātne, tad varbūt mēs varētu paši sevi šaustīt; tagad sevis šaustīšana ir muļķīga... Visvairāk mantas baltvācieši ieguva no latviešiem, bet visvairāk tiem atņēma viņu pašu fīrers. Muižas, pilis, grāmatas, pieminekļi – tos savukārt visvairāk iznīcināja kaŗi un padomju vara. (Vērīga labotāja zīmulim JG267 paslīdējis gaŗām Jāņa Liepiņa rakstā par Baibu Bičoli okupācijas varas nemaitātā pareizrakstībā uzrakstītais dzejoļu krājuma nosaukums Buŗot. Ar steigu labojiet šo vienu pašu, vienu vienīgu atkāpšanos – par vienu nolāpītu burtu! – no ģenerālās līnijas!... ). Attiecībā uz radioraidījumiem, ārzemju raidāmstacijas sāku klausīties 1974. vai 1975. gadā. Arī tolaik bija bīstami runāt par to, kas ar Latviju noticis, pirmskaŗa literātūra bija retums, un tāpēc radiouztvērējs istabas stūrī nu bija kļuvis kā brīnumlādīte, no kuŗas vēlās laukā stipri iekārota manta – nedzirdētas ziņas par pasauli. Man šķiet, ka ļoti daudz latviešu klausījās šīs raidāmstacijas, un tās stipri iespaidoja mūsu prātus, ātrāk nogatavinot vecā veida ļaunuma imperiju krišanai. Radioraidījumiem patiešām ir bijis liels svars manā dzīvē, mana pasaules uzskata tapšanā. (..) Patiesi, cik daudz pārsteigumu slēpj aizgājušais laiks! – kuŗš nekur nav aizgājis... Gūsteknis pilī (JG268) arī tagad ir gūsteknis pilī... Raimonda Staprāna lugas atrodamas tīmeklī: http://eraksti.lv/autori/raimonds_staprans.html .

Ainārs Zelčs, Alūksnē.

 

 

Gūsteknis pilī (JG268) ir ļoti tuvu dokumentāldrāmai (nez kāpēc latvieši nesaka dokudrāma?). Noderētu īss apraksts par to, kas noticis ar lugas personām – Ulmani, Neimani, Lūkinu, Dambīti, Kļaviņu, Rudumu, Kirchenšteinu, Derevjanski. Mēs arvien vairāk attālināmies no tā laikmeta un arvien mazāk zinām par to.

Anita Liepiņa, Oranžvillē, Kanādā

 

 

Novērtējot [Jura Žagariņa] paveikto JG digitālā arhīva izveidē, mēs to labprāt minētu kā vienu pozitīvu piemēru, ko JG izdevies īstenot pašu spēkiem, Trimdas latviešu archīvu un materiālās kultūras konferencē Mineapolē, Minesotā, ASV, ko rīko (2012.12.-14.IV) ALA sadarbībā ar Minesotas U. Imigrācijas vēstures pētniecības centru (IHRC Immigration History Research Center) un „Latvieši Pasaulē” (LaPa Muzejs) sesijā „Sharing information in a Digital Age”.

Ilze Garoza, Mineapolē, ASV.

 

 

Paldies par JG268! Atkal smagsvars! Vai ir domāts iespaidīgo radioraidījumu vēsturi izdot grāmatā? Tur tai beigās būtu īstās mājas. Dievpalīgu vēlot,

Valters, Rīgā.

 

 

Paldies par jauno JG numuru, kuru saņēmu un izšķirstīju... Kas par žurnālu!... jālasa no vāka līdz vākam, nevienu rakstu nevaru izlaist. Paldies, tā liela klase, tik koncentrēti, īsi. Vispār moderna žurnāla labākais variants, jo arī operas šodien grib saīsinātas.

Dagmāra Beitnere, Rīgā.

 

 

Jaunā Gaita kļūst vēl modernāka laikmeta lieciniece, un ir skaidrs, ka nopietno lasītāju interese nezūd.

Biruta Abuls, Pleinvelā (Plainwell, ASV).