Jaunā Gaita nr. 299. ziema 2019
I N M E M O R I A M
Laima Kalniņa
(1922.05.IV - 2019.13.VI)
Dzimusi Rīgā, mirusi Denverā, Kolorado. Uzsākusi architektūras studijas LU un pabeigusi Braunšveigā, Vācijā. ASV strādājusi kā architekte Vašingtonā un vairākus gadus kā PBLA ģenerālsekretāre. Rakstijusi prozu – romānus, noveles un stāstus, tie publicēti 8 sējumos un periodikā: Laiks, Latvija Amerikā, Ceļa zīmes, Jaunā Gaita, Treji vārti, LaRAs LAPA un Kultūras Forums (Rīgā, 2005). Saņēmusi Jāņa Jaunsudrabiņa balvu par garstāstu „Kur upes satiekas” un Anšlava Eglīša / Veronikas Janelsiņas balvu par mūža devumu literatūrā.
Mirklis
Līgana laipa starp divi krastiem –
Pirmo prāts netur,
Otro skats neredz.
Spīguļi mirdzoši žilbina skatu,
Līganā mirklī šūpojos –
Mirklī starp divi tāliem krastiem.
Laipa no pēdējā,
Laipa uz pirmo.
Laima Kalniņa
Laimonis Siliņš
(1926.10.VII - 2019.17.X)
Aktieris, režisors, mazā teātra sanfancisko dibinātājs. Skat. Laimas Martinskas rakstu 53. lpp.
Džemma Lija Skulme
(1925.20.IX - 2019.9. XI )
Viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju okupācijas laika Latvijas kultūras dzīves veidotājām. Šogad viņai bija paredzēts pasniegt Purvīša balvu par mūža ieguldījumu mākslā. 1988. gadā Džemma Skulme bija Latvijas Tautas frontes veidotāju skaitā un 1989. gadā kā LTF pārstāve ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā. Skat. viņas rakstu 64. lpp.
G R Ā M A T A S
(V.G.)
BALVAS
Aleksandra Čaka balva par mākslinieciski augstvērtīgu un novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā, grāmatniecībā, dizainā un arhitektūrā ir piešķirta Andrim Caunem par grāmatu Rīga laikmetu griežos. 1901-1918. Šajā nominācijā piešķirtas arī četras veicināšanas balvas – Laimai Žurginai par dokumentālo filmu Kaza kāpa debesīs, Ērikai Bērziņai par pasākumu sēriju Pastaiga ar dzejniekiem, Edmundam Jansonam un Elīnai Brasliņai par pilnmetrāžas animācijas filmu Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi, kā arī Elvīrai Blomai un Ronaldam Briedim par pasākumu ciklu Monta Kroma.
LATVIEŠI CITVALODĀS
Juris Kronbergs Korejā piedalījās vairākos literāros notikumos un stāstīja par latviešu literatūru, kā arī lasīja dzejoļus no savas grāmatas Mākoņu grāmata, kas 2018. gada nogalē iznākusi korejiešu valodā.
Māras Zālītes dzejas krājums 15 dzejoļi ir pirmais latviešu autora darbu atdzejojums ķīniešu valodā. Atdzejojumu veikuši sinologi Ieva Lapiņa un Franks Kraushārs un ķīniešu dzejnieks un tulkotājs Lui Huižu.
Māras Zālītes jau daudz tulkotais autobiogrāfiskais romāns Pieci pirksti tagad, Nicoles Nau (Nicole Nau) tulkojumā, iznācis arī vācu valodā – Fünf Finger.
Savukārt Noras Ikstenas Mātes piens ir pirmais Japāņu valodā izdotais latviešu modernās daiļliteratūras darbs, tulkojusi Ajumi Kurosava (Ayumi Kurosawa). Izdots Japānā.
Pateicoties tulkotājai Mirjai Hovilai, Vizmas Belševicas Billi var lasīt arī somu lasītāji.
Margeritas Karbonaru (Margherita Carbonaro) tulkojumā itāliski izdots 1972. gadā publicētais Regīnas Ezeras romāns Aka (Il pozzo), pēc kura uzņemta filma Ezera sonāte.
Franču rokdarbnieces nu varēs adīt latviskus cimdu rakstus, pateicoties etonogrāfes Marutas Grasmanes grāmatas Latvieša cimdi (Les Moufles de la Lettonie) tulkojumam franciski.
Latvijas vēstniecībā Zviedrijā atvērts divu radošu cilvēku kopdarbs – Spoguļlauskas (Spegelskärvor), kurā publicēti trīsdesmit gadu garumā tapuši Kristera Vikmarka (Christer Wikmark) dzejoļi kopā ar Kristīnes Lagzdas Hāpanenas (Kristīne Lagzda Haapanen) ilustrācijām.
DZEJA
Dzejnieka Guntara Rača jaunā dzejas grāmata Mīlestība ir pieejama kopā ar skaņu ierakstu albumu, kurā dziesmu ar Rača vārdiem akustiskā versijā izpilda Ivo Fomins, Zigfrīds Muktupāvels, Tomass Kleins, Katrīna Bindere un citi dziedātāji.
Ilmārs Šlāpins ar dzejoļu krājumu jeb „dzejoļiem slikti audzinātiem bērniem” Es nemāku, komatus nojauc robežas starp bērnu un pieaugušo dzeju, runājot par sāpīgo un svarīgo. „Patiesībā jau nav nekādu bērnu,” saka Ilmārs Šlāpins, „mēs piedzimstam kā cilvēki un nomirstam kā cilvēki, no sākuma daudz ko nezinām, beigās daudz ko neatceramies, bet visu dzīvi neko nesaprotam. Par to tad arī ir šie dzejoļi.”
Dzejnieces, rakstnieces un dramaturģes Sandras Vesko četrpadsmitajā dzejoļu krājumā Pieres vieta iekļautie dzejoļi tapuši pēdējo desmit gadu laikā un tie stāsta par mīlestību, sāpēm, mīļiem un gaišiem cilvēkiem.
PROZA
Pie lasītājiem ir nonācis scenārista un dramaturģijas mācībspēka Laura Gundara kriminālromāns Apglabāt uz valsts rēķina. „Devītā maija svinību laikā Rīgā notiek slepkavība – acīmredzami izaicinoša politiska provokācija. Noziegums uzšķērž divās dažādās valodās runājošo Latvijas iedzīvotāju pussadzijušās rētas. Iesākumā šķietami vienkāršā izmeklēšanā tiek ierauti aizvien jauni cilvēki – veci un jauni, latvieši un krievi, no lauku pensionāra līdz pat Saeimas deputātam: neizrunātā vēsture atspēlējas šodienai,” teikts grāmatas aprakstā.
Dace Judina turpina sēriju Izmeklē Anna Elizabete, izdodot jau 11. grāmatu – Cietāks par dimantu. Romāns liek izvērtēt to, cik maksā amata nosaukumi, nominācijas, tituli un diplomi brīdī, kad sirdsapziņa tiek konfrontēta ar cilvēcību, – nāves priekšā?
Ramona Indriksone jau vairākus gadus aktīvi publicē stāstus gan drukātās preses, gan interneta izdevumos, taču īsprozas krājums Pāris metru zem ūdens ir rakstnieces pirmā izdotā grāmata, kuras stāstiem raksturīgi psiholoģiski precīzi un niansēti portreti, bieži vien ar līdzjūtību un izpratni pievēršoties „dzīves pabērniem”.
Erotisko bestselleru autore Karīna Račko izdevusi ceturto grāmatu Sasietā, kas jau tūliņ pēc nonākšanas grāmatnīcu plauktos izpelnījies iespaidīgus panākumus.
Dokumentālo un spēlfilmu režisora, kinoscenārista, publicista Tālivalda Margēviča romāns Zirgu gaļas pārdevējs atspoguļo 20. gadsimta vēstures dinamiskās kolīzijas. Romāna galvenā varoņa Pētera Kalēja trauksmainajam dzīves gājumam par prototipu kalpojusi reāla persona – latvietis Pauls Taupmanis no Pārdaugavas. Tālivaldis Margēvičs ir rūpīgi iepazinies ar autentiskām, nepublicētām piezīmēm, kurās atklāta Paula biogrāfija, kā arī fotogrāfijām un dokumentiem, kuru kopijas ilustrē grāmatu. Uz šīs faktu materiāla bāzes tapis apbrīnojams un – brīžiem liekas – teju neticams dzīvesstāsts, kurš izlasāms vienā elpas vilcienā: ārkārtīgi aizraujošs tieši tāpēc, ka ir dokumentāls.
Soduma festivālā, kas notika septembrī, atklāta grāmata Dzintars Sodums. Post Scriptum, kurā sakopotas iepriekš grāmatās nepublicētas rakstnieka, dzejnieka, tulkotāja un atdzejotāja Dzintara Soduma „Kapātas esejas”, dažādu gadu raksti par dzīves un literāro pieredzi, literatūru, valodu un Latviju, arī ieskats sarakstē ar Jāni Krēsliņu senioru, kā arī T.S. Eliota un Vergilija atdzejojumi ar Dzintara Soduma un redaktoru komentāriem. Krājuma nobeigumā literatūrpētnieces Kristas Annas Belševicas skatījums uz Dzintara Soduma daiļradi un izlases sastādītājas Noras Ikstenas eseja par Dzintaru Sodumu.
Rakstniece un literatūrkritiķe Lāsma Gaitniece stāstu krājumu Par to, ko es Tev neteicu velta saviem vecākiem – liepājniekiem Ērikam un Silvijai Ģibiešiem, kā arī tantes Valdas Ošs-Lamondes piemiņai, kas bija pirmā latviešu sieviete – civilās aviācijas pilote Austrālijā. Grāmatā sakopoti 15 stāsti par notikumiem Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, padomju okupācijas gados un mūsdienās.
Pēc vairāku gadu klusēšanas publiciste un rakstniece Marina Kosteņecka nāk klajā ar atmiņu krājumu Mans XX gadsimts, kurā dalās ar savu dzīvesstāstu, mīlestību pret savām saknēm, līdzcilvēkiem un Latviju. Marina Kosteņecka par savu atmiņu krājuma saka: „Tas ir absolūti unikāls latviešu tautas garīgais portrets! Tas pilnībā atspēko visus negatīvos stereotipus par nāciju, latviešu un krievu tautas attieksmi vienam pret otru un savstarpējām attiecībām.”
Kādreiz ASV, tagad Latvijā dzīvojošais Juris Ulmanis publicējis savu dienasgrāmatu ar nosaukumu Uz Grenlandi pēc pērlēm, tajā atklāti, ar mīlestību un humoru atspoguļojot savā pirmajā polārajā ekspedīcijā gūtās izjūtas, atziņas, pārdomas un priekus. „Šos savus brīnumaini skaistos piedzīvojumus redzu kā pērles kreļļu virtenē, kas tik reti atrodamas austerēs, kad tās tiek pasniegtas uz šķīvja. Justies kā pērļu zvejniekam, meklēt, atrast – tas ir to vērts!” saka autors.
Anna Žīgure grāmatā Mūsu tautas gaita sakopojusi un hronoloģiski izkārtojusi reālu personu anonīmus atmiņu stāstus par piedzīvoto Latvijā laika posmā no 1914. līdz 2018. gadam. „Grāmata veidojās, uzklausot cilvēkus, lasot dienasgrāmatas, intervijas un atmiņu stāstus. Šis izdevums ir izdzīvošanas mācība – te atradīsit liecības par izturību un humora izjūtu, par varenu garaspēku, kas bijis raksturīgs Latvijas cilvēkiem visos laikos,” norāda autore Žīgure.
Sibīrijas bērns, liepājnieks Juris Kriķis vācis un sakopojis materiālus Kuģniecības un jūrniecības muzejam, bet tagad tos izdevis grāmatā Liepāja. Osta gadsimtu griežos.
Grāmatā Trimdas bērnu bērni Latvijā bijusī trimdiniece,
nu Latvijā dzīvojošā Astrīda Jansone sakopojusi dažādus
dzīves stāstus, intervējot trimdinieku bērnus un mazbērnus, kas
pārcēlušies uz dzīvi Latvijā.
Līvas Eihmanes grāmata Puiku alfabēts ir aizraujošu stāstu grāmata puikām un drosmīgām meitenēm, kas papildināta ar autores zīmētām akvareļa ilustrācijām katram alfabēta burtam.
TULKOJUMI
Grāmatu Franču pulkvežleitnanta Emanuela Diparkē
atmiņas. Misija Latvijā 1919–1920 veido 1926. gadā Francijā
publicēto Emanuela Diparkē memuāru fragmenti, kas pirmoreiz
tulkoti latviešu valodā, plaši komentēti un ilustrēti ar
fotogrāfijām no Latvijas muzeju krājumiem. Autora darbību un
vēsturisko situāciju raksturojošus priekšvārdus sarakstījuši
vēsturnieki Žiljēns Gelēns (Julien Gueslin, Parīzes-Nantēras
Universitātes Bibliotēkas La Contemporaine muzeja departamenta
vadītājs) un Ēriks Jēkabsons (Latvijas Universitātes profesors).
Katalāņu rakstnieka Žaumes Kabrē (Jaume Cabré) romāns Es atzīstos (tulk. Dace Meiere) ir gara mīlestības vēstule, ko raksta kāds, kurš gadu gadiem bijis spiests dzīvot vientulībā starp senām grāmatām un neizsūdzētiem noslēpumiem, kāds, kurš ir mīlējis neizmērojami un bez nosacījumiem, kāds, kurš jūtas vainīgs tuva cilvēka vardarbīgajā nāvē, kāds, kurš nespēj saprast ļaunumu, kas caurstrāvo visu Rietumu vēsturi.
M Ū Z I K A
(L.G.)
Nesen ceļu pie klausītājiem sācis komponista Māra Lasmaņa vokālās mūzikas albums Adventa mesa. Dziesmām vārdus sacerējis dzejnieks Normunds Beļskis. CD ierakstā dzirdami soprāns Laura Teivāne, baritons Jānis Almanis-Palmbahs, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas jaunie solisti, jauktais koris „Fortius” un instrumentālā grupa: obojists Egils Upatnieks, perkusionists Edgars Saksons, kontrabasists Viktors Veļičko un mūzikas autors, pianists Māris Lasmanis. Ieraksts „Latvijas Radio” pirmajā skaņu studijā notika diriģentes Māras Marnauzas vadībā, pie skaņu režisora pults – Varis Kurmiņš.
17. novembrī Turku pilsētā, Somijas Republikā, tika pirmatskaņots komponista Māra Lasmaņa jaundarbs – parafrāze par somu tautas melodiju „Ievanpolka” alta saksofonam ar klavieru pavadījumu. Savukārt oktobra nogalē Liepājā komponists klausītājiem pirmo reizi atskaņoja skaņdarbu solo klavierēm „Montreux”. Inspirāciju jaundarbam komponists guvis, ciemojoties Šveices Konfederācijas slavenajā kūrortā Montrē, kas atrodas Ženēvas ezera krastā un kur dažādos laikos uzturējušās daudzas izcilas radošās personības – galvenokārt ar mūzikas un literatūras pasauli saistīti ļaudis, par kuru veikumu vēl aizvien sajūsminās cilvēki visā pasaulē. Skaņdarbs „Montreux” ir liriska, liega melodija, kas klausītājā raisa pozitīvas izjūtas.
(D.A.)
Pasaules latviešu kultūras konferences pirmajā dienā (29.IX) notika atklāšanas koncerts Cēsu koncertzālē, kurā piedalījās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris un jauktais koris, diriģentu Kaspara Ādamsona un Jāņa Baltiņa vadībā; soliste – Eva Bindere, vijole. Programmā skanēja Alfrēda Kalniņa, Jāņa Kalniņa un Tālivalda Ķeniņa skaņdarbi. Konferences otrā dienā (30.IX) bija divas diskusijas par mūzikas tēmām: „Dziesma un deja – latviskās piederības sajūtas kods”, diriģentes Ingunas Grietiņas-Dārziņas (Īrija) vadībā, kurā piedalījās Jānis Čečiņš (Austrālija), Jānis Purviņš (Latvija), Signe Pujāte (Latvija), Krisīte Skare (ASV), Vizma Maksiņa (Kanāda) un Lilija Zobens (Lielbritānija); otro diskusiju: „Latviešu mūzikas jaunrade pasaulē – akadēmiskās mūzikas skaņražu daiļrades konteksti un vadtēmas vēsturiskajā griezumā un mūsdienās”, vadīja Latvijas Radio 3 Klasika programmas vadītāja Liene Jakovļeva un piedalījās komponisti Dace Aperāne (ASV), Ēriks Ešenvalds (Latvija), Juris Ķeniņš (Kanāda) un Ella Mačēna (Austrālija). Konferences beigās Cēsu pils koris, diriģentes Marikas Austrumas un Evikas Konuša vadībā iepriecināja konferences dalībniekus ar kora mūzikas koncertu Cēsu koncertzālē, kurā skanēja Helmera Pavasara, Imanta Ramiņa, Longīna Apkalna, Tālivalda Ķeniņa, Jāņa Norviļa, Bruno Skultes, Guntara Geduļa, Daces Aperānes, Jura Ķeniņa, Alberta Jēruma, Andreja Jansona, Jāņa Kalniņa, Ellas Mačēnas un Lolitas Ritmanes kora dziesmas.
M Ā K S L A
(L.G.)
Latvijas mākslas vēsture ir bagāta, turklāt vēl aizvien nav pilnīgi atklāta. Latvijas Mākslas akadēmija šogad svin simtgadi, un tās beidzēju vidū ir daudz izcilu gleznotāju, kuru vārdi dažādu iemeslu dēļ ir mazāk zināmi. Viens no tiem ir Jānis Brinkmanis (1909-1996) – mākslinieks, kurš gleznoja eļļas tehnikā, ievērojot latviešu vecmeistaru mākslas tradīcijas. Godinot Jāņa Brinkmaņa piemiņu meistara 110 gadu jubilejā, kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, Rīgā, no 1. novembra ir skatāma viņa gleznu izstāde. Tajā eksponēti vairāki figurālās glezniecības darbi, kas ar mākslinieka otu spilgti raksturo 20. gadsimta dzīvi un cilvēkus. Piemēram, glezna „Kuģa rūmē” nav tikai noskatīta aina no ostas strādnieku ikdienas, bet arī paša piedzīvotais, jo, pelnot līdzekļus, lai studētu, Jānis Brinkmanis vasarās krāva kuģos kokmateriālus. Privātās kolekcijās gleznotāja darbi atrodas Latvijā, bijušās PSRS republikās, ASV, Vācijā, Lielbritānijā, Austrālijā un Bulgārijā.
(L.T.)
Daces Lambergas apjomīgais pētījums Latvijas māksla simbolisma laikmetā sniedz visaptverošu pētījumu latviešu un Baltijas vācu profesionālās glezniecības, grafikas un tēlniecības vēsturē pagājušā gadsimta mijā, aprakstot šī virziena izpausmes Latvijas mākslā. Citāts: „Jaunajā virzienā, pretēji naturālismā valdošajai stāstošajai pieejai, izteiksmes veids saistījās ar estētisku izsmalcinātību, subjektīviem dvēseles pārdzīvojumiem, dīvainiem sapņiem, sirreālu fantāzijas atklāsmi, melanholiju vai drūmiem murgiem. Taču, pateicoties jauno mākslinieku aktīvās dzīves uztveres dziļajai saiknei ar tautas mentalitāti, ar senajām folkloras un etnogrāfijas tradīcijām, simbolisms, iesakņojoties Latvijas vidē, guva lokāli raksturīgas iezīmes.”
Grāmatas Aleksandra Beļcova un izstādes „Aleksandra Beļcova. Glezniecība, grafika, darbnīcas ‘Baltars’ porcelāns” LNMM, Lielajā zālē autore un kuratore ir Natālija Jevsejeva. Aleksandra Beļcova (1892-1981) tiek saukta par vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā. Rīgā ieradusies 1919. gadā un tur nodzīvojusi līdz mūža beigām. Strādājusi kā gleznotāja, ilustratore, grafikas un porcelāna māksliniece. Izstāde apskatāma līdz 2020. gada 12. janvārim.
Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem pirmais Fransuā Vijona dzejas grāmatas izdevums (1987) ar Cecīlijas Dineres atdzejojumiem latviešu valodā, kas ieguva plašu lasītāju un literatūrzinātnieku atzinību, bija nozīmīgs kultūras notikums. Šogad tas tiek atkārtoti izdots. Tas būs papildināts, vizuāli krāšņš, mūsdienu poligrāfijas iespējām atbilstošs Vijona dzejas grāmatas izdevums. Izdevumu rotās starptautisku atzinību guvušās Lilijas Dineres ilustrācijas un to papildinās pievienots disks ar Haralda Sīmaņa dziesmām no cikla Fransuā Vijona balādes. Galerijā „Birkenfelds” bija iespējams arī apskatīt izstādi, kurā bija apkopoti Lilijas Dineres ilustrāciju oriģināli.
Kino & Teātris
Šā gada 8. novembrī pirmizrādi piedzīvo filma Dvēseļu putenis. Tieši simt gadus pēc Latvijas brīvības cīņām Dvēseļu puteņa pirmizrādes vakars ievadīja valsts svētku nedēļu. Galvenais mērķis, uzņemot šo mākslas filmu pēc rakstnieka Aleksandra Grīna autordarba motīviem, bija izstāstīt vēsturiski nozīmīgu, personīgu stāstu mūsdienu kino valodā. No gandrīz 800 lapaspušu romāna izveidota filma, kas attēlo galvenā varoņa pieredzi Pirmā Pasaules kara laikā, aizvedot līdz apziņai par neatkarīgas valsts ideju. Lomās: Oto Brantevics, Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Raimonds Celms, Jēkabs Reinis, Renārs Zeltiņš, Vilis Daudziņš, Ieva Florence, Gatis Gāga, Grēta Trušiņa. Mūziku komponējusi Lolita Ritmane. Filmu kompānija: Studija KULTFILMA
 Kadrs no filmas Dvēseļu putenis |
16. oktobrī koncertzālē „Cēsis” un 18. oktobrī LTV1 ēterā pirmizrādi piedzīvoja Latvijas Televīzijas dokumentālā filma Žagari. Scenārija autores Henrietas Verhoustinskas un režisores Zitas Kaminskas kopdarba ass ir abu brāļu, Jura un Andreja, savstarpējā mīlestība un teju neticamā atšķirīgo personību saskaņa. „Filma liek mums kļūt par lieciniekiem neatsaucamam laikam divu izcilu personību dzīvē un iegrimt dziļi ilūzijā par dokumentālā kino spēju izstāstīt patiesību. Ja ne visu patiesību, tad vismaz prasmi stāstīt dzīves patiesi, tīri,” tā žurnāliste Anda Rožukalne par filmu.
Spēlfilma Oļegs (rež. Juris Kursietis, 84′, Latvija / Beļģija / Lietuva, 2019) ir psiholoģiska drāma par jauna vīrieša cerībām uz labāku dzīvi – caur viesstrādnieka statusu un savas dzīves dziļāko bezdibeni tomēr atrodot spēku celties augšup. Filma tika iekļauta prestižajā Kannu kinofestivāla programmā „Director’s Fortnight”, kur no gandrīz astoņiem tūkstošiem filmu konkursam izvēlētas 25 jaunu un daudzsološu režisoru lentes, un tā piedalās arī 55. starptautiskajā filmu festivālā Čikāgā un nupat iegūtas balvas festivālā „CinEast” Luksemburgā, „National Grand Prix” Briseles Starptautiskajā kinofestivālā un „Best Narrative Feature Film Award” Valletas kinofestivālā Maltā.
2019. gada Ņujorkas Baltijas filmu festivālā (2019 New York Baltic Film Festival) tiek izrādīta 21 kino filma. Festivālā iekļautas 6 Ziemeļamerikas pirmizrādes, 6 Ņujorkas un 1 ASV pirmizrāde. No Latvijas atceļojušas tādas filmas kā Baltijas brīvības ceļš (Baltic Freedom, 2014), Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (Jacob, Mimmi and the Talking Dogs, 2018), Mans tēvs baņķieris (My Father the Banker, 2014), Paradīze '89 (Paradise ‘89, 2018), Karote (Spoon, 2019).
Starptautiskais amatierteātru festivāls „Laipa 2019” norisinājās Reikjavīkā, Islandē, 2019. gada 11.-12. oktobrī. Tas bija jau sestais diasporas amatierteātru festivāls, kurā piedalījās 11 amatierteātri gan no ASV, gan Eiropas un viens no Latvijas, kopā 128 aktieri un režisori. Amerikas diasporu pārstāvēja Sanfrancisko Jaunais teātris ar lugu Sprīdītis? (režisore Māra Lewis). Kā atzīst ārzemju latviešu amatierteātru pārstāvji – tā ir viņu latvietības kopšana, nenoliedzot, ka tas piepilda alkas pēc skatuves un prožektoriem.
Jaunumi mākslā
Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā 17. augustā tika atklāts trimdas mākslinieka Zigfrīda Sapieša dāvinājums – mākslas objekts Sibīrijas krusti, kas veltīts tiem, kuri tika izsūtīti uz padomju un nacistu vergu nometnēm. Tas bija pēdējais un varbūt visnozīmīgakais darbs Sapieša daiļradē. No pāri par 250 nacistu un padomju terora upuru pieminekļiem Latvijā, šis ir vienīgais radīts no koka. Izcilais tēlnieks un keramiķis Zigfrīds Sapietis (1924-2014) dzimis Sunākstē, kur dzīvojis un mācījies skolā. Kara gados pārdzīvojis ieslodzījumu Salaspils nometnē, tad devies uz Dāniju un vēlāk līdz mūža nogalei dzīvojis Skotijā. Mākslinieks uzskatīja, ka viņam ir trīs dzimtenes – Latvija, Dānija un Skotija, bet viņa vēlēšanās bija, lai viņa darbi dzīvotu Latvijā.
2019. gada 22. oktobrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē, Francijā, atklāta audiovizuāla instalācija „Latvijas kultūras alfabēts”, ar kuru tika atzīmēta Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadiena. Izstāde izceļ septiņu nacionālo institūciju – Latvijas Nacionālā teātra, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Universitātes un Latvijas Nacionālās operas un baleta – simtgades. Tā ir veidota kā ābece, kurā katrs latviešu alfabēta burts iepazīstina ar nozīmīgiem pieturas punktiem un personībām, kas saistās ar kādu no šīm iestādēm. Izstādes idejas autore ir režisore Krista Burāne, scenārija un mācību grāmatas dizaina autors – Rūdolfs Baltiņš, teksta autore – Laila Burāne, ilustrāciju mākslinieks – Reinis Gailītis.
Pasaules latviešu mākslas centra Cēsīs telpās PBLA Kultūras fonda konferences ietvaros 29. septembrī notika diskusija „Latviešu vizuālā māksla pasaulē. Krustpunkti: starp globālo un nacionālo” mākslas zinātnieces Ineses Baranovskas vadībā. Diskusijā tika apskatīts kā straujas pārmaiņas ietekmē radošo personību un vai šīs pārmaiņas skar arī nacionālo piederības sajūtu, kas tiek apdraudēta, bet varbūt arī tas viss tomēr paplašina mūsu iespējas un redzes laukus. Diskutēja par kopīgo un atšķirīgo latviešu māksliniekos, kuru personība un pieredze veidojusies Latvijā un kuriem savukārt tā veidojusies multikulturāla pieredzē. Diskusijā piedalijās mākslas zinātniece Elita Ansone, mākslinieki Egils Rozenbergs un Jānis Jākobsons, kā arī māksliniece un PLMC valdes locekle Guna S. Mundheim.
ALMA Amerika Latviešu mākslinieku apvienības šī gada saiets notika no 27.- 29. septembrim, Katskiļos. Tika runāts par dažādiem jaunumiem latviešu mākslas laukā gan Amerikā, gan Latvijā. Māksliniece Aina Romane pastāstīja par savu personālizstādi Germantown Academy, Ft. Washington PA. Bibliotekārs Roberts Milevskis iepazīstināja ar savu lekciju „Reading the Bible, Preserving the Precious Text: Latvian Peasant Metal-Clad Bindings.” Māksliniece Laila Milevska iepazīstināja ar savu maģistra darbu „Mātes zeme/Atmiņās”, bija iespēja iepazīties ar viņas ilustrācijām, komiksiem. Kanādas viesi Karina Mieriņa un Uldis Richard Lote pastāstīja par grāmatas Latvian-Canadian Artists and Artisans tapšanu un šī projekta izdošanu. Saiets noslēdzās ar Kanādas latviešu mākslinieku grāmatas atklāšanu, dzejas lasījumiem, masku balli, kuras tēma bija „Kanāda!”.
Literatūra / Kultūra
Priedainē Ņujorkas štātā 2019. gada 11. oktobrī notika Rūtai Skujiņai veltīta literāra pēcpusdiena. Rūtas Skujiņas Latvijā, Vācijā, ASV un atkal Latvijā publicēto darbu skaitā ir četri dzejoļu krājumi, t. sk. 2007. gadā izdotā izlase Uz Dieva plaukstas, deviņi darbi bērniem vai jauniešiem, romāns Zvaigžņu bērni, impresijas Sirds dzīvo no niekiem, 2007. gada prozas izlase Kuģi, kas neatgriežas un bēgļu gaitas piedzīvojušais īpaši populārais autobiografiskais darbs Vējš svaida kaijas. Pasākumā skanēja autores meitas Māras Celles referāts, tika lasīta viņas dzeja, proza un dziedātas dziesmas ar literātes vārdiem.
