JG redakcijai:

Bibliotēkā redzēju dažus JG numurus ... Iepriecināja uzskatu dažādība vienā izdevumā − par Kārļa Ulmaņa laiku, Zentas Mauriņas darbiem un ceļu uz neatkarību... Gaidu JG kā kādreiz pirmos Rīgas Balss numurus.

L. Gailīte, Rīgā.

 

 

 

JG redakcijai:

Recenzijas ir labākā JG nodaļa ... Interesanti grāmatu apraksti rada jaunus lasītājus, bet jauni lasītāji − jaunas grāmatas.

R.S., ASV

 

 

 

JG redakcijai: apsveicu visus neatlaidīgos, rosīgos JG darbiniekus! Ar mīļiem sveicieniem,

Silvija, Īrijā.

 

 

 

JG redakcijai:

... Šoruden visiespaidīgākie pasākumi bija 11. un 18. novembrī. 11. nov. − Lāčplēša dienā, pa Daugavu vakarā pludināja svecītes. Kas tas par vienreizēju skatu bija! Visa upe tūkstošiem mazās liesmiņās. Pēc tam pie Brīvības pieminekļa bija atceres mītiņš. Godasardze bija tērpta vecajās Latviešu armijas formās. Ap pieminekli bija ziedu jūra.

18. nov. no rīta ar lietuviešu draugiem aizgājām pie Gunāra Astras kapa. Tad steidzāmies uz Daugavmalas manifestāciju. ... Vēlāk ziņoja, ka bijuši ap 550 000 cilvēku. Mūs atbalstīja ar savu klātbūtni daudz lietuviešu, igauņu, ukraiņu, krievu, visi ar saviem karogiem. ... 16. februāri brauksim uz Lietuvu.

Dace Gaile, Rīgā.

 

 

 

JG redakcijai: god. biedri!

Ļoti pateicos par Jūsu laipnību un atzinību ievietojot interviju 174. JG numurā. Diemžēl tur iespiedusies viena faktiska piezīme, kuŗa var radīt pārpratumus un tādu, kas uz tiem gaida, trimdā netrūkst. Proti, tur teikts, ka es 1940. g., būdams Somijā, telefona sarunā no tēva būtu uzzinājis, ka ģen. Kļaviņš pie viņa bijis un teicis, ka viņš pieprasījis manu iecelšanu par armijas politisko vadītāju. Tā tas nebija. Mans tēvs telefona sarunā par Kļaviņu neko neminēja. Patiesībā tēvs par manu atgriešanos un turpmāko dzīvi Latvijā bija pesimistiski noskaņots un rezignēti teica apmēram tā: „Saprotu jau, ka tev apnicis emigrācijā nīkt. Brauc vien mājās. Gan jau kādu darbu dabūsi.”

Par Kļaviņa nodomiem uzzināju tikai pēc atgriešanās Rīgā. Pēc tik ilga laika runājoties ir viegli pārlēkt notikumu gaitai. Ja būtu saņēmis interviju iepriekšējai pārlasīšanai, pārpratumu būtu varējis novērst.

Brīvi sveiks, Bruno Kalniņš

 

 

 

JG redakcijai:

Lūdzu izbeigt manu abonementu. Sakarā ar Latvijas preses izdevumiem, −  sanāk par daudz periodikas. Paldies.

E.Č.

 

 

 

JG redakcijai:

Kad Jaunās Gaitas kādreizējie jaunieši pārkāpj pusmūža slieksni, burtiņi dažās slejās sāk kļūt sīkāki un grūtāk salasāmi. Citādi vēl vienmēr interesants un vispusīgs žurnāls. Lūdzu turpiniet!

I.K. Dinberga.

 

 

 

JG redakcijai:

Andrieva Ezergaiļa recenzija M. Valtera rakstam (JG 170. nr.) ir vēsturiski neprecīza un tendencioza. Kādu cilvēku grupu (aizsargus) nevar nekvalificēti un kolektīvi notiesāt nepieskaŗoties šis grupas rīcības motivācijai.

Paliepu Jānis, notikumu aculiecinieks.

 

 

 

JG redakcijai:

Gananokves sanāksmes apraksts JG 173 nr. ieies trimdas vēsturē... Par demokrātiju jau var runāt un ari asinis liet, bet daudz grūtāk ir demokrātiju praktizēt dzīvē un darbā kā to Jaunās Gaitas redakcija ilgus gadus darījusi.

I. Gūtmanis.

 

 

 

JG redakcijai:

Otrās atmodas laikā latviešiem bija Rainis, Meierovics, Ulmanis, Čakste. Tagad, kad Latvijā sākusies trešā atmoda, es šādus gara un saimniecibas dūžus trimdā neredzu ... No redzētiem un dzirdētiem Latvijas darbiniekiem Īvāns dod vislabākās atbildes uz visiem jautājumiem, bet ir pārāk liels ideālists. Peters ir pārāk liels demokrāts. Berklavam ir dzīves skola, bet trūkst pašpārliecības. Vulfsons, liekas, ir visgudrākais un prastu latviešus saturēt kopā un ievest saulē.

LTF atbalsta grupas dalībnieks.

P.S. Vulfsonam pēc referāta ceturtā daļa no trimdas klausītājiem īsti neapplaudēja ... taču jāatceras, ka arī Ulmanim bija tādi, kam Latvija nebija mērķis, bet tikai līdzeklis.

 

 

 

 

 

 

JĀŅA BIERIŅA PIEMIŅAS FONDS

Jāņa Bieriņa piemiņas fonds (JBPF) pastāv, lai veicinātu latviešu kultūras pastāvēšanu un veidošanos ārpus Latvijas. Jāņa Bieriņa mantojuma izpildītājs B. Rubess ar juristu A. Zuti ir nodevuši Latviešu fondam apsaimniekošanai JBPF līdzekļus.

Ievērojot ilggadīgā JG redaktora vēlēšanos, gadskārtēja balva tiks piešķirta „kādam trimdas latviešu kultūras darbiniekam vai trimdas latviešu kultūras organizācijai vai pasākumam par paveiktu darbu vai uzsāktu projektu latviešu valodas pētniecībā, žurnālistikā, mūzikā, literatūrā, teātŗa mākslā, jaunatnes audzināšanā vai tamlīdzīgi.” Informācija par pirmās JBPF balvas piešķiršanu ($1500 par 1989. g.) tiks publicēta latviešu preses izdevumos.

 

 

 

 

Jaunās Gaitas redakcija izsaka vēlreiz sirsnīgu paldies visiem, kas palīdzējuši segt datora iegādes izdevumus. Pēdējā laikā ienākuši vēl divi ziedojumi: no H. un R. Hofmaņiem ASV ($50) un anonīms Zviedrijā (200 kr.). Ziedojumu kopsumma tagad (1990. g. 1. febr.) sasniegusi Kan. $7324.64