Jaunā Gaita nr. 190, decembris 1992
JG redakcijai:
Žēl, ka JG neuztur savu augsto kvalitāti arī vācu valodas tekstos. 187. numurā lasām: Die Baltische Volker und die Deutschen plene fur die Rumung des Baltikums 1944, Baltische Jahrbuch, 1988. Jābūt: Die baltischen Völker und die deutschen Pläne für die Räumung des Baltikums 1944, Baltisches Jahrbuch, 1988. 9 kļūdas divarpus rindās! Ja tipogrāfijā trūkst umlautu, pieņemts ir lietot e, piem. Plaene Pläne vietā.
Brunis Rubess, Toronto
JG redakcijai:
Par manas recenzijas iespiešanu JG 188 − labi un paldies, negribu izklausīties nepateicīga, bet tā man dod iespēju izteikt principiālu protestu, nekādā ziņā ne tikai pret Jauno Gaitu, pret pastāvīgo un bieži mistificējošo īpašvārdu latviskošanu. Savā recenzijā es salīdzināju Belševicas atmiņas ar Christa Wolfas pusautobiogrāfisko Kindheitsmuster romānu. Varbūt pēc Virdžinijas un Thomasa parauga, un pieņemot anglo-hegemoniju, JG tūlīt to latviskoja par Vulfu. Kā īsta vāciete, Christa par to sevišķi sajūsmināta nebūtu, un vismaz pastāvētu uz Volfu...
Lamājoties par šo un domājot par vārdiem, man vēl gribas piemetināt, ka Wolfas un Belševicas prominence un morālā vieta tautas sirdsapziņā vēl pastiprina analoģiju starp pravietisko Sibillu un Wolfas Kassandru, kas arī patiesībā ir autores persona. How know we but that she may be an eleventh Sibyl or a second Cassandra? (Rabelais, Gargantua & Pantagruel III, xvi)
Inta Ezergaile, Itakā
Redakcijas piebilde: vēstulē paturēta autores īpašvārdu rakstība. Vēl par īpašvārdu latviskošanu skat. Aijas Janelsiņas-Priedītes recenziju par Edītes Hauzenbergas Šturmas vēstuļu antoloģiju ši izdevuma Grāmatu nodaļā.
JG redakcijai:
Nosūtu savu vairāku izdevumu latviešu valodas standartu Jūsu plānotajam valodas un ortogrāfijas JG izdevumam.
Ļausim mūsu rakstībai izkristalizēties demokrātiskā procesā ar dažādu nozaŗu rakstnieku piedalīšanos. Svarīgi ir technisku izdevumu autoru ieteikumi un vajadzības. Dažiem valodniekiem ir tieksme valodu deģenerēt un pārvērst to par savu jājamo zirdziņu, irracionāli aizejot pagātnē un turoties pie tās.
21. gs. latviešu valodai jāpamatojas loģikā un izteiksmes precizitātē. Valodnieku indiāņu mentalitāte ved latviešu valodu un sabiedrību uz līdzīgu likteni, kāds ir šīm ciltim.
Ceru, ka JG valodas un ortogrāfijas izdevumā būs pārstāvēti ne tikai valodnieki un dzejdari, bet arī citu profesiju autori un zinātnieki.
Draudzībā, Jānis Purviņš Jurjāns, ASV
JG redakcijai:
JG izlasām no viena gala līdz otram. Ne vienmēr patīk, drīzāk kaitina prof. A. Ezergaiļa viszinošā nostāja.... JG jācenšas turpināt iznākšanu.
Dace F., ASV
JG redakcijai:
Necerēti un negaidīti ātri šogad ziema sākās Ziemeļvidzemē. Oktobrī sāka pamazām salt, reizēm uzkrita sniegs. Bet novembŗa mēnesī jau pilnīga ziema.
Nosūtu Jums sniegotās Ziemeļvidzemes attēlu līdz ar sveicienu.
Edgars Bērziņš, Smiltenē
JG redakcijai:
Es biju ar 15. divīziju Ložmetēju kalnā − man nebija drosmes nošaut latvieti. Āmen, pulkvedi Janum! Te nu bija Dostojevskis.
Tukumietis, Latvijā
JG redakcijai:
JG 187. numurā manos dzejoļos, kā arī stāstā bija iezagušās nepatīkamas kļūdas, par kuŗām neesmu atbildīga.
No Latvijas saņēmu vēstuli ar P.S.: Man dažkārt gadās lasīt atsevišķus JG numurus, kurus kāds nezināms labvēlis man suta no Kanādas. Lasīju arī Jūsu darbus. Bija interesanti un patīkami lasīt Jūsu domas, piem. par JG turpmāko darbību. Man JG liekas ļoti interesants un vajadzīgs izdevums. To pārcelt uz Latviju nevajadzētu, jo kā Jus rakstāt, brīvība uzdīgst gausi, aug lēnlēni un vēl trimdā ir daudz latviešu, kuriem JG dos objektīvu skatu arī uz to, kas notiek Latvijā.
Veiksmīgu jauno, 1993. gadu.
Lidija Dombrovska Larsena, Austrālijā.
JG redakcija un darbinieki novēl laimīgu 1993. gadu JG lasītājiem visā pasaulē, sevišķi dzimtenē, un Draudzīgā aicinājuma zīmē aicina dāvināt JG gada abonementu radiem, draugiem, vai kādai skolai vai bibliotēkai Latvijā.