JG224 LASĪTĀJU VĒSTULES

JG redakcijai:

Raimonda Staprāna luga ļoti interesanta. Patiešām izdevusies! Varēšu to materiālu izmantot, stāstot par Anšlavu Eglīti un Veroniku Janelsiņu saviem studentiem Stokholmas Universitātē.

Lilita Zaļkalne, Stokholmā

JG redakcijai:

Izlasīju R. Staprāna ─ vulgārās „lubu literatūras” pārstāvja ─ nobeigumu viņa „savarčājumam” ─ Anšlavs un Veronika ─ Jaunā Gaitā Nr 222. Brīnos, ka Jūs pēc Veronikas Janelsiņas raksta Laika 15. apr. 2000. g. numurā varējāt atļauties turpināt iespiest JG R. Staprāna riebīgā savarčājuma Anšlavs un Veronika nobeigumu.

Jūs JG 32. lapas pusē apgalvojat, ka daudzi lasītāji esot atzinīgi izteikušies par Staprāna „ķengu sacerējumu” ─ Anšlavs un Veronika ...? Nezināju, ka Jūs sarakstāties ar „lubu literatūras” cienītājiem ...? Tajā pašā lapas pusē Jūs apgalvojat, ka Jūsu godaprāts pret literatūru Jums neesot atļāvis Staprāna rakstu nenobeigt...

Izskatās, ka Jūs tiešām nezināt, ko goda prāts latviešu literatūrā nozīmē ...!!! Jūs, laikam, par maz esat iepazinies ar latviešu literatūru, tādēļ nezināt, ko godaprāts nozīmē ... Es domāju, ka JG abonētāju skaits tagad ļoti samazināsies ... Kopiju no šīs vēstules nosūtīšu Veronikai Janelsiņai un tādiem maniem pazīstamiem, kas varētu būt JG abonētāji, ar ieteikumu pārdomāt, vai JG abonēšanu vajadzētu pārtraukt...!

Edgars Z. Elferts, Seatlā, ASV (E.Z. Elferta rakstībā)

JG redakcijai:

Es, tāpat kā daudzi JG korespondenti, ģimnāziju beidzu Vācijā, un tai laikā mūsu „bībele” valodas druvā bija V. Baltiņas-Bērziņas Latviešu valodas gramatika (1948), kas diskusijās par Ziemsvētkiem nemaz netiek pieminēta. Gala eksāmenā mana atbilde uz jautājumu, vai jāraksta Ziemsvētki vai Ziemas svētki būtu tāda: saliktenis ir divu patstāvīgu vārdu apvienojums ciešākā vienībā (a) pēc formas (mugura+kauls=mugurkauls) vai (b) nozīmes (goda vīrs, tautas dziesma). Pie salikteņu darināšanas pirmais vārds pazaudē savu galotni, izņemot „nozīmes” salikteņos, pie kam tas parasti nostājas ģenitīvā. Piemēram, ziemas+svētki, ja to uzskata par nozīmes salikteni, var rakstīt atsevišķi ─ Ziemas svētki, ja par formālu salikteni, tad Ziemsvētki. Baltiņas-Bērziņas preference no grāmatā dotā piemēra ir Ziemsvētki, jo tie neesot katri svētki ziemā. Citiem vārdiem ─ pagānu Ziemas svētkus raksta atsevišķi un kristiešu Ziemsvētkus kopā.

Es gribu pievienot arī savu vārdu Raimonda Staprāna apsveicēju sarakstam. Reti esmu lasījis kādu lugu ar tādu patiku un interesi kā viņa Anšlavs un Veronika. Pie viena laikam jāapsveic arī galvenais redaktors par drošsirdību lugas iespiešanu turpināt. „Klusējošam vairākumam” piemīt viena negatīva īpašība ─ tas ir par daudz kluss.

Uldis Siliņš, Sidnejā, Austrālijā

JG redakcijai:

Arvien priecājamies, saņēmuši Jauno Gaitu un ar lielu interesi buŗamies tai cauri. Paldies Jums un labākie vēlējumi nākotnē!

Kaspars Svenne, Austrālijā

JG redakcijai:

Sakarā ar Rolfa Ekmaņa jautājumu un manu atbildi (intervijā JG 223:54) par T.S. Eliota darbu latviskojumiem vēlos piebilst, ka Ieva Lešinska ievadā savam The Waste Land tulkojumam žurnālā Avots 1990. gada oktobrī atsaucas uz JG publicētajiem Eliota tulkojumiem. Mēnesi vēlāk Karogs (1990,11) iespiež tā paša dzejdarba sākotnējo variantu Dzintara Soduma tulkojumā. Ieva atdzejojusi Ezra Paunda (Pound) rediģēto kanonisko variantu. Jaunais eliotists Kārlis Vērdiņš, viens no atjaunotā almanacha Dzejas diena sastādītājiem, tur ievietojis Soduma tulkoto Eliota The Dry Salvages. (Vai Sodums nekonkurē ar Jāni Krēsliņu?) Īstas koordinācijas nav arī Latvijā, piemēram, Eliota eseju Tradicija un individuālais talants tulkojusi Karina Pētersone (Karogs 1990,11). Latvijas Universitātes klajā laistajā krājumā Uz kurieni, literatūras teorija? (1995) ievietots Ingūnas Beķeres tulkojums, kaut arī Pētersones nebija slikts. Cerēsim, ka visu tulkotāju kopdarbs beigu beigās rezultēsies grāmatā, tāpat kā Tomasa Transtremera trīsdesmit gadu gaitā tapusī izlase atmiņas mani redz (skat. JG 223:66)

Jānis Elsbergs, Rīgā