Kā jau ziņots, diriģents Mariss Jansons bija viens no kandidātiem Ņujorkas Filharmonijas muzikālā vadītāja postenim pēc pašreizējā galvenā diriģenta Kurta Mazūra (Masur) atgriešanās Eiropā 2002. gadā. Šim postenim, mazliet negaidīti, tomēr izraudzīts diriģents Lorins Māzels (Maazel). Taču diriģentam Jansonam kritis cits, varbūt vēl gardāks kumoss, proti: 2003. gada janvārī viņš stāsies Bavārijas radio un televīzijas (Bayerischer Rundfunk) simfoniskā orķestŗa galvenā diriģenta amatā. Šī ziņa plaši izklāstīta Vācijas un Austrijas presē, kur starp citu teikts, ka M. Jansona izšķiršanās par Mincheni, neskatoties uz daudziem citiem vilinošiem piedāvājumiem, palīdzēšot orķestrim saglabāt savu augsto starptautisko slavu. Latviešu diriģents piederot tiem nedaudzajiem mūsdienu diriģentiem, kas ieguvuši patiesu atzinību visā pasaulē. (bs)

 

 

1998. gadā nodibinātā nelaiķa komponista Aleksandra Okolo-Kulaka Piemiņas fonda 2000. gada apbalvojumus saņēmuši Latvijas mūziķi − flautiste Ilona Kudiņa (tālākām studijām Bostonā, ASV), alta saksofoniste Liene Ņemcova (labāka instrumenta iegādei), pianiste Ināra Zandmane (skaņu ieraksta veikšanai) un komponists Imants Zemzaris (vokālam ciklam ar I. Ziedoņa vārdiem). Fonda darbību pārvalda Amerikas Latviešu Apvienības Kultūras fonds ar konsultantu Dr. Jāni Kļaviņu. (bs)

 

 

5. martā Vāgnera ielā 4 atklāja Gidona Krēmera vadīto Baltijas jauniešu kamerorķestŗa KREMERata Baltica biroju. Tā direktore būs mūzikoloģe Ingrīda Zemzare.

6. martā orķestris Rīgas Lielajā ģildē sniedza galā koncertu. Gidons Krēmers saņemot $50 000 Triumf-Logo VAZ prēmiju Maskavā, paziņoja, ka tas ir Latvijas panākums. (ib)

 

 

Toronto simfoniskais orķestris nākamā sezonā divos koncertos (29. nov. un 1. dec.) iekļāvis Pētera Vaska kompozīciju Cantabile for Strings. (ib)

 

 

Rietumkorkas kamermūzikas festivālā (West Cork Chamber Music Festival) Īrijā, Bantrijas (Bantry) pilsētiņā (2000.24.VI-2.VII) bija dzirdami divi Pētera Vaska darbi. Viens no retiem Baltijas valstu komponistiem, kas, kopš Padomju Savienības sabrukšanas 1991. gadā, ieguvis starptautisku atzinību − tā teikts festivāla programmā, kur arī citētas Vaska paša izteikas par grūtībām, kas komponistam bija jāpārvar padomju varas laikā: Rakstīju galvenokārt instrumentālu mūziku, ko varas orgāni nekontrolēja. Tie spēja uzraudzīt literātūru un filmas, bet saprast instrumentālu mūziku nebija viņu spēkos. Jautāts par Latviju, kopš brīvības atgūšanas, Pēteris Vasks atbild, ka neesot sagaidījis utopiju. Brīnumu viņam neesot sagādājis arī tas, ka valsts tiranniju šodien nomainījusi mantrausības tirannija. Un par Vaska stīgu trio Episodi e canto perpetuo (Hommage a Messiaen, 1985), kas sastāv no astoņiem epizodiem un ko atskaņoja Bekova trio no Londonas, programmā teikts: Baltijas valstis ir daudz cietušas no padomju represijām. Vaska mūzikas liela daļa attēlo latviešu tautas kopības izjūtu un ilgas pēc brīvības. Šis darbs nāk no laika, pirms ielās parādījās barikādes un plūda asinis deviņdesmito gadu pašā sākumā. Lielā mērā tas ir radniecīgs Messiaena Quartet for the End of Time (Pastardienas kvartets), kas tika pabeigts koncentrācijas nometnē. Otru Vaska darbu − koncertu vijolei un stīgu orķestrim − Tālā gaisma atskaņoja Zviedrijas kamerorķestris. Starptautiskās publikas aplausi aicināja mūziķus iznākt pārpildītās zāles priekšā veselas desmit reizes. (mr)

 

 

Janvārī Latvijas Augstākā tiesa nolemj, ka Mix FM 102,7 īpašniecei SIA RNR jāmaksā 18 000 latu, jo raidstacija no 1995. līdz 1998. gadam nav maksājusi autoratlīdzību par atskaņoto mūziku. (re)

 

 

Mūzikas balvas 2000 saņēma Pēteris Vasks par 2. simfoniju, Jānis Lūsēns par muzikālajām izrādēm pagājušā gadā un devumu teātŗa žanrā, flautiste Dita Krenberga par spilgtu māksliniecisku sniegumu trīs koncertprogrammās Latvijā un vieskoncertos Zviedrijā, komponists Juris Karlsons par mūziku baletam Sidraba šķidrauts, Latvijas Radio koris par koŗa sešdesmitgadei veltītajām koncertprogrammām un ieguldījumu latviešu komponistu jaunrades veicināšanā, Valsts Akdēmiskais koris Latvija par koncertprogrammām 2. garīgās mūzikas festivālā un Latvijas koŗa mākslas popularizēšanu starptautiskajos mūzikas festivālos ārvalstīs. Tad vēl Raimondam Paulam par mūža ieguldījumu mūzikā, Rīgas Doma zēnu korim par aktīvu koncertdarbību Latvijā, latviešu mūzikas popularizēšanu ārvalstīs un ieguldījumu zēnu koŗdziedāšanas tradiciju izkopšanā. (ib)

 

 

22. februārī Latvijas Nacionālā operā Kultūras ministrijas prēmiju par spilgtu radošo devumu Latvijas kultūras bagātināšanā aizvadītajā gadā saņēma: Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis (par izstādi Kurzeme Eiropā, Hercogs Pēteris, Bīrona nams un Kurzemes leģenda), teātŗa zinātniece Ieva Zole (par Pētera Pētersona grāmatu) un Juris Karlsons (par mūziku baletam Sidraba šķidrauts). (ib)

 

 

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas 2000. gadā dibinātās gadskārtējās Raiņa balvas pirmo laureātu kļūst tēlnieks Indulis Ranka − par Dainu kalna skulptūru izveidi Siguldā. Šī gada godalgu (Jāņa Strupuļa veidoto medaļu, diplomu un naudas balvu) saņem dzejnieks, prozas rakstnieks un esejists Imants Ziedonis, kam gada sākumā piešķirta arī pirmreizīgā Latvijas Rakstnieku savienības Mūža balva literātūrā. Viņa Ceļa sentiments (Rīgā: Nordik/Jāņa sēta), ko mākslinieciski darinājis Aigars Ozoliņš, saņem 1. vietu konkursa Skaistākā grāmata 2000 dzejas kategorijā. Pārējās 1. vietas: prozā − Emīlijas Prūsas Gaisma sauca, gaisma ausa (Rīgā: Atēna. Māksl. Māra Rikmane, Māris Sīmansons); dokumentālā prozā − sērijas Pieskārieni 5 grāmatas (Rīgā: Jumava/Jāņa sēta. Māksl. Daina Ābeles, Uldis Kalniņš, Juris Petraškevičs); tulkotā literātūra − Tūkstoš un viena nakts (Jumava / Jāņa sēta. Māksl. Helēna Heinrihsons, Aivars Vilipsons. Kaspars Zariņš, Deniss Zatravkins, Valdis Villerušs): zinātniskā un mācību literātūrā − Ojāra Zandera Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā (Zinātne / Preses nams. Māksl. Alnis Mitris); mākslas un foto albūmi − Māra Kundziņa Latvija. Krāsu vibrācijas (Puse plus / Preses nams. Māksl. Gunārs Lūsis); bērnu un jaunatnes grāmatas − Jāņa Baltvilks Plīvija un citas pasakas (Preses nams. Māksl. Anita Paegle). (re)

 

 

Valsts Mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls 4. februārī atklāja Baltijas valstu akvareļu 13. triennāli. Skatāmi bija Latvijas, Igaunijas un Lietuvas dažādu paaudžu 64 mākslinieku 179 darbi. Pirmā akvareļu triennāle Rīgā notika vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem. (ib)

 

 

1997. gadā iznāk Pizas (Pisa) Universitātes Valodniecības nodaļas profesora un Baltu nodaļas filoloģijas katedras vadītāja, žurnāla Res Balticae redaktora Pjetro Umberto Dini grāmata Le lingue baltiche. Pērngada pašās beigās Jāņa Rozes apgādā Rīgā nāk klajā tās latviskojums − Baltu valodas. Tulkotāja − Dace Meiere. Zinātniskais konsultants − filologs Dr. Pēteris Vanags (skat. JG 221:17-19). Desmit nodaļās aplūkoti dažādi temati − baltu valodu vēsture un attīstība, pirmo rakstu rašanās, 19. un 20. gs. sarakstīto baltistikas pamatdarbu (Bīlenšteins, Buga, Endzelīns, Fortunatovs u.c.) analize, arī rusifikācijas sekas un baltu valodu īpatnības diasporās. Nobeigumā − senprūšu, lietuvju un latviešu tekstu paraugi, bibliografija, avotu uzskaite un pielikums par baltistiku Itālijā. (re)

 

 

Par priecīgu notikumu izvērtās 3. februārī Cēsu izstāžu namā atvērtā Pētera Martinsona izstāde Cits porcelāns. Par mākslinieka nozīmīgumu šodienas Eiropas keramikas ainā liecināja ne tikai plašais jauno porcelāna darbu klāsts, bet arī ap 200 viņa kolēģu un mākslas cienītāju no visas Latvijas, un it kupls arī no ārzemēm. Martā izstāde bija eksponēta Madonas muzejā. (ib)

 

 

Nedēļas žurnālā Time (2001.2.IV) atrodams plašs raksts par dažādām psīchiskām baiļu sajūtām jeb fobijām. Alektrofobijai (alektrophobia), kas ir bailes no vistām, pilnas lappuses krāsu illustraciju devis torontietis Balvis Rubess. (ib)

 

Česlava Miloša 90. gadskārtā iznāk no poļu valodas tulkotā grāmata Milosz ABC (New York: Farrar Straus Giroux, 2001. 256 lp.), kur iekļautas rakstnieka paša pārdomas par personisko dzīvi, radošo darbu, literāro devumu − dzejkrājumiem, dzeju prozā, diviem romāniem, vairākiem eseju kopojumiem, sakārtotajām antoloģijām, daudzajiem tulkojumiem. Poļu valoda ir mana māte (..), kas vienmēr mani pavadījusi manos pasaules klejojumos − tā daudzus gadu desmitus ar Kalifornijas Universitāti Berklejā (Berkeley) saistītais Nobela literātūras prēmijas laureāts. Un par savu dzimto Viļņu: Šī pilsēta man ir pastāvīgi bijusi dzīva − gan šodien, gan vakar, gan aizvakar. Un tā tas vienmēr būs. Tur neko nevar darīt. Šim ne tikai poļu un Viduseiropas, bet pasaules mēroga intelektuālim mājas ir un tajā pat laikā arī nav Varšavā, Parīzē, Romā, Ņujorkā, Berklejā... (re)

 

 

Čikāgā dzimušajai Gaŗezera Latviešu vasaras vidusskolas absolventei, Mičiganas (Michigan) universitātes bakalaurei Zintai Aistarei literāro darbu konkursā Kalamazū piešķirta visaugstākā godalga dzejā, bet otrā − prozā. Pavisam novērtēšanai iesūtīti 545 daiļdarbi. Abi Aistares darbi − dzejolis Hunger (Izsalkums) un stāsts Home with a Capital H (Mājas ar lielo M) − publicēti Kalamazoo Gazette. Latviski viņa publicējusi bērnu grāmatu Oliņa (1983), dzejgrāmatu Māla kausā (1983) un stāstu krājumu Ievainotais zelts (1985), kas godalgots ar Jāņa Jaunsudrabiņa Fonda prozas balvu. Zintas dzejoļi un stāsti publicēti arī JG118:38; JG131:33-35; JG143:23-25. (re)

 

 

Latviešu Preses biedrības (diasporā) Raimunda Čaka Piemiņas fonds piešķīris naudas balvu nesen Arizonas Universitātē bakalauru ieguvušajam, Zviedrijā dzimušajam lībiešu valodas entuziastam Uldim Balodim. Arvīda Eglīša Piemiņas fonda balvu (ASV $500) pērngad saņem Māra Kalēja par dzejoļu izlasi Ziedi, Latvija, sarkanbaltās krāsās (Rīgā: Elpa, 2000), Kārlis Ķezbers par savu „nenopietno kriminālromānu” (autora apgādā) un Valda Mora par savu trešo dzejkrājumu, ko viņai vairs nebija lemts piedzīvot. (re)

 

 

Latvijas Ekoloģiskās izglītības apgādā Vieda klajā laistajā grāmatā Etniskie konflikti Austrumeiropas tautu vēsturē (2000, 514 lp.) Visvaldis Lācis, kuŗa kontā ir vesela rinda vērā liekamu grāmatu, pierāda sevi par teicamu vēsturnieku, kaut arī nav tāds pēc profesijas. Mazas tautas, kuŗas nekad nav centušās vai gribējušas iekaŗot citu tautu zemi, ir pasaules sirdsapziņas nesējas (..) Pirmais priekšnoteikums pasaules mieram ir atziņa, ka ikviena tauta ir uzskatāma par vispasaules vērtību un ka pat vismazākās tautas zudums jāuzskata par visas cilvēces zaudējumu − tā publicists Lācis. (re)

 

 

Gunša Bereļa jaunā grāmata Neēd šo ābolu (Rīgā: Atēna, 2000) par postmodernismu un latviešu literātūru diemžēl slimo ar Latvijas mūsdienu grāmatniecībā (un ne tikai literātūrpētniecības jomā) visai bieži piemeklēto kaiti, proti, rādītāju trūkumu (autoru, apskatāmo jēdzienu, etc.) grāmatas beigās, kas datorizācijas šodienā būtu samērā viegli novēršama. (re)

 

 

Bernards Šovs (Shaw) savā laikā izteicās, ka visiedarbīgākā cenzūra ir slepkavība. Pērngad Krievijas Federācijā noslepkavoti 16 žurnālisti, 11 žurnālisti atlaisti no darba par „nepareizu” viedokļu paušanu, bet 26 žurnālistus valsts iesūdzējusi tiesā − tā vēsta krievu Glasnostj Aizsardzības fonds (2001.6.II). Zem līdzīga valsts spiediena nonākuši arī preses fotografi. (re)

 

 

 

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Maruta Ray, Biruta Sūrmane, Rolfs Ekmanis.