JG227 DAŽOS VĀRDOS

Apvienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras organizācija (UNESCO), kopš 1987. gada izveidojusi Pasaules atmiņas sarakstu, kuŗā šobrīd ietilpst ap 50 īpaši nozīmīgu archīvu, skaņu ierakstu, manuskriptu, foto un kīno materiālu krājumi. Šogad uzņemšanai sarakstā bija pieteikti 40 projekti, no kuŗiem sarakstā tika iekļauts tikai 21. Latvijas pārstāve pie UNESCO, Vita Timermane-Mora Latvijas presei ziņojusi, ka viens no sarakstā uzņemtajiem objektiem ir Krišjāņa Barona Dainu skapis ar 217 996 papīra strēmelītēm, ar vienu dainu uz katras no tām. Ietveršana sarakstā paveŗ iespējas financiāla atbalsta iegūšanai, taču uzliek arī pienākumu rūpēties par attiecīgo materiālu saglabāšanu. (bs)

Zvejnieku ciemā Mazirbē gadskārtējo Līvu svētku ietvaros (4.VIII) notiek arī 95. gadskārtu sasniegušā Friča Dziesmas (skat. atdzeju, 3-5) dzejkrājuma Līvzeme (1935; 1943) atvēršana. Šis izdevums (Stokholmā-Rīgā: Memento / Treji deviņi. 207 lp.) atšķiras no iepriekšējiem ar būtisku pirmpublicējumu nodaļu Līvzemes elēģijas (skaitā septiņas, 157-183) un ar Teņa Graša „līviskajiem” zīmējumiem. Kamēr dzejnieks un esejists Imants Auziņš ievadā dēvē Līvzemes autoru par dzejiski spēcīgu un konsekventu eksistenciālistu, filologs Herberts Zālītis pēcvārdā piebilst, ka latviešu reālista (a la Skalbe, Akurāters, Jaunsudrabiņš un jo sevišķi Brigadere) Friča Dziesmas dzejā neesot Rietumu eksistenciālistiem raksturīgās pesimisma, absurditātes un baiguma izjūtas, tikai eksistenciālas pārdomas par dzīvi un nāvi. (re)

2001. gada Lapu mēnesī (maijā) iznācis Latvju dievtuŗu sadraudzes apkārtraksta Zīle 10. numurs. Zīle savu lidojumu uzsāka pirms kādiem trim gadiem un abonentus (patlaban ap 250) apciemo trīsreiz gadā. Apkārtraksta redaktors ir dzejnieks Medņu Modris <saulgodi@erols.com>. Jaunākā laidiena 19 lappusēs Aivars Rijnieks (Ķērpītis) raksta par Idumeju un Kvēpenes/Satekles pilskalnu. Alenes Jānis apceŗ dievtuŗu saimi tuvumā un tālumā. Jāņa Siliņa temats ir Valsts un reliģija. Agra Asmus-Vāgnere stāsta par ciemošanos Austra Graša mājā Ģedertos, Mazsalacā. Sniegtas ziņas par dažādām Burtnieku un Sateklas draudzes nodarbībām, svinot Meteņus un Lieldienas. Dundziš Zīles būtību raksturo visai kodolīgi: Tur dau gudr vīr un siev rakst par veli, rakst par Diev. Ir atvadu vārdi aizgājušiem draugiem un lasītāja vēstule no pazīstamā publicista Franka Gordona. Netrūkst arī dzejas un tautasdziesmu citātu. Apkārtrakstu rotā vairāki foto attēli un zīmējumi. (bs)

2001.28.VIII Liepājas teātrī notiek Imanta Kalniņa Sestās simfonijas pirmatskaņojums (22 gadus pēc Piektās) Liepājas simfoniskā orķestŗa un jauniešu koŗa Kamēr izpildījumā (diriģents Imants Resnis). Divas dienas vēlāk tās atskaņošana Rīgas Baltajā namā, kur Kalniņš piedevām saņem Zelta disku, jo pārdoti vairāk nekā 10 000 viņa komponēto dziesmu ieraksti. Otrs Zelta disks ar dažu nedēļu atstarpi saņemts par mūziku albumam Logs pusvērts. (re)

Rīgas Latviešu biedrībā III Pasaules latviešu konferences (10.-12.VIII) ietvaros tiek svinēta PBLA 45 gadu jubileja ar šim notikumam veltītu izstādi un Kalamazū (Kalamazoo, Michigan) Latviešu teātŗa Agates Nesaules romāna Sieviete dzintarā drāmatizējuma iestudējumu, ko veiksmīgi īsteno Sniedze Ruņģe (skat. JG 218:33-36). (re)

Sešdesmitajā gadadienā kopš 1941. gada deportācijām pie Torņkalna stacijas atklāj tēlnieka Paula Jaunzema un architekta Juŗa Pogas darinātu pieminekli. Litenē savukārt atklāj pieminekli latviešu virsniekiem − no vairāk nekā 500 Baigajā gadā izsūtītajiem Latvijā piecdesmito gadu otrā pusē atgriežas nepilns simts slimu un izmocītu cilvēku. (re)

Eiropas Kultūras mēneša ietvaros Rīgā ierodas, gan tikai uz vienu vakaru, Oslo Filharmoniskais orķestris, ko diriģē tā bijušais mākslinieciskais vadītājs (1979-2000) Mariss Jansons, kam pienākas uzslava ne tikai par spožo Bēthovena Septītās un Berlioza Fantastiskās simfonijas atskaņošanu, bet arī par neatlaidīgo un galā sekmīgo prasību, lai biļetes nemaksātu vairāk kā no lata līdz pieciem. (re)

Austrijas Kremerata Musica festivāla un Baltijas jauno mūziķu ansambļa KREMERata Baltica dibinātājs Gidons Krēmers ieguvis 2001. gada UNESCO Mūzikas balvu kā viens no pasaules izcilākajiem vijolniekiem. Līdzvērtīga balva piešķirta mali tautas dziedātājai Oumou Sangarē. (re)

18.VIII grāmatizdevēja Jāņa Rapas dzimtajās mājās Ķipi, Tērvetē, atklāj grāmatu svētkus ar trīs tematiskām izstādēm: (1) Rīgas grāmata, (2) Annas Brigaderes grāmatu izdevumi un (3) Aleksandram Čakam − 100. Vakarēšanā pie āra kamīna dalību ņem pašu tērvetiešu dzejniece un Tērvetes himnas vārdu autore Ulla Veilande. (re)

Lidijas Dombrovskas daudztalantīgums un nodošanās mūzām jau nav palikuši nepamanīti, bet varbūt ne pietiekami daudzināti. Viņas gleznu izstādes un atsevišķi darbi redzēti vairāk nekā vienā Eiropas valstī, un viņas publicētu grāmatu skaits sasniedz divpadsmit, kur ietilpināmi romāni, esejas, dzeja − gan latviski gan dāniski. Un šī skaitīšana jau nav apstādināma. Viņas divi pēdējie romāni ierindojas starp citiem stāstījumiem ar savu aizrautīgo gaitu, ko autore uzņem, elpu neatvilkusi, pa laikam atķerot pagātnes notikumus, taču daudz nepiestājot, lai iesaistītu dabas aprakstus vai pārdomas par pārdzīvoto. Abu stāstījumu centrā ir dinamiskas sievietes ar nosliecēm uz radošu darbu. Pirmajā Elmīra (Rīgā: Sol Vita, 2000. 192 lp.) priekšplānā ir Dzīle, reizēm tik iezīmīgi saukta Dzirkstīte. Otrā romāna (Aurovilles atblāzma. Rīgā: Sol Vita, 2001. 173 lp.) stāstījums centrējās ap Elmīru, kas kādu laiku ir praktizējoša zobārste Londonā. Vietu apzīmējumi ir derīgi tikai ļoti īslaicīgi, jo stāstījuma degpunkts var pārsviesties no Indijas, no kurienes nāk Aurovilles vārds, uz Latviju, Zviedriju, Angliju, Īriju u.c. un iesaistīt visdažādākos notikumus, bēgļu gaitas, slepkavību, narkotikas tirgošanos un pārdzīvojumus, gan galvenokārt mīlestību, dažādās konfigurācijās, ieskaitot klasisko trīsstūri un mazāk klasisku partneru nepārošanos. Viss norit kinemātiskā ātrumā, lēnākam lasītājam paliekot ceļmalā, brīnoties, kāpēc putekļi ir, bet braucēju neredz. Viņš arī uzzinās par jaunākiem atklājumiem technoloģijā, ģenētikā un daudz ko citu. Pietiek stāstīts − jālasa! (js)

Par godu Rīgas 800 gadu jubilejai izveidota jauna interneta lapa <www.rigagall.com> (mākslas zinātnieces Sarmītes Sīles vadībā) ar 350 gan labi zināmu, gan arī mūsdienu ne tik pazīstamu latviešu mākslinieku darbiem. Pārstāvēta arī lietišķā māksla. Vēlāk paskaidrojumiem angļu valodā tikšot pievienoti arī latviskie un krieviskie varianti. Literātūra nespējot sasniegt lasītājus, jo tā esot kā jauns zirgs ar veciem segliem, tā asociējoties ar veciem vīriem saburzītos uzvalkos, kas ir pilnīgi atpalikuši no laikmetīgās dzīves − tā vēsta <www.textils.org> vadītāji, kas nolēmuši polulārizēt sabiedrībā dzeju, atdzeju, publicistiku, sintezējot to internetā ar vizuālo mākslu un mūziku. Tumšs teksts uz tumša fona, diemžēl, grūti salasāms. (re)

Kā daļiņa no Venēcijas 49. Bienāles 7. jūnijā San Lio baznīcā tika atklāta Latvijas ekspozicija. Latvijas devumu atkal bija kūrējusi Helēna Demakova. Tas sastāvēja no divu īsfilmu nepārtrauktas izrādes baznīcā, visu laiku skanot Mocarta mūzikai. Filmas īpaši šim gadījumam, kā arī Rīgas 800 gadu jubilejai, bija veidojusi Laila Pakalniņa, otru Ilmārs Blumbergs un Viesturs Kairišs. Apmeklētāji varēja iegādāties (vai arī tikai apskatīt) izstādes katalogu Rīga 800 Burvju Flauta ar esejām par Rīgu un izstādes autoriem. Latvijas devums un 49. Venēcijas Bienāle vispār bija plaši apcerēta Latvijas periodikā, piemēram, vizuālo mākslu žurnāls Studija 2001. VIII/IX bija visumā veltīts bienālei. Visā lielajā izstādē piedalījās 67 valstis un 110 galvenā kuratora šveicieša Scēmaņa izvēlēti mākslinieki, (ib)

Pirms 36 gadiem izdevniecība Liesma laiž klajā visai uzskatāmu padomju imperiālisma liecību − Džemmas Skulmes ilustrētās Raiņa Lauztās priedes (1965) 43 valodās. No 34 „lepnās cīņas dziesmas” atdzejojumiem „padomju valodās” 29 ir iespiesti kirilicā. Tagad no „tautu cietuma” izkļuvušie cenšas tikt vaļā no lielākoties trīsdesmitajos gados Maskavas patvarīgi uzspiestā krievu alfabēta. Prezidentūras direktīva Azerbaidžāņa, sākot ar 2001.1.VIII, nosaka lietot latīņu alfabētu (pēc Turcijas parauga) visos laikrakstos. Mēnesi pirms tam (2001.20.VI) Baku dara zināmus soda mērus par atklātu vai slepenu propagandu pret valsts valodu un par pretestību lietot valsts valodu un azerbaidžāņu alfabētu. Un augustā Kazaņas vēsturiskajā vecpilsētā krieviskie ielu nosaukumi tiek nomainīti pret nosaukumiem latīņu rakstībā. Pilnīga latinizēšana visās dzīves jomās Krievijas Federācijā ietilpstošajā Tatarstanā tikšot īstenota desmit gadu laikā. (re)

Pašpaļāvības trūkumu Maskava mēģina nomaskēt ar jaunu imperiālistisku retoriku, ar dižmanīgu nacionālismu (..) vai nu Krievija neizprot, vai arī nespēj saskatīt jauno pasaules kārtību − tā Vaclavs Havels intervijā beļģu dienas laikrakstam La libre Belgique (2001.6.IX). Čechijas prezidenta ieskatā ir galīgs absurds, ka lielā Krievija (..) baidās no trim mazām demokratiskām kaimiņvalstīm, baidās, ka tās varētu iekļauties ārpus Maskavas kontroles esošā reģionālā organizācijā (..) tādēļ, lūk, pienācis laiks Rietumu polītiķiem runāt bez aplinkiem, nevis kā līdz šim censties pietuvoties Krievijai ar liekulīgām runām par mieru un draudzību; to veicināšanai daudz vairāk par labu nāktu [Rietumu] droša un atklāta patiesības paušana, lai arī cik nepatīkama tā [Maskavai] varētu likties. (re)

Vadoties pēc kāda krievu socioloģijas institūta aptaujas rezultātiem (The St. Petersburg Times 2001.4.IX), 20% no Pēterburgas iedzīvotājiem uzlūkojot Igauniju un Lietuvu par Krievijas ienaidniekvalstīm, bet Latviju 25%. Ārpus pilsētas, Ļeņingradas apgabalā, šie skaitļi esot vēl augstāki. (re)

Ludmila Uļickaja (dz. 1943 Baškīrijā, tagad Baškortostānā) gūst starptautisku ievērību ar saviem stāstiem īpaši Soņečku, un romānu Veselje pohorony (Bēru līksmība, 1998), kas tulkoti daudzās valodās. Maskavas Valsts universitātē viņa kļūst par biologi laikā, kad zinātniekiem jāpakļaujas PSRS Zinātņu akadēmijas Vispārīgas ģenētikas institūta direktora, šarlatāna Trofima Lisenko „teorētiskajām atziņām.” Arī Uļickaja strādā šajā institūtā kā ģenētiķe, bet 1969. gadā − kopā ar dažiem citiem kollēgām − tiek atlaista par pretpadomju darbību, proti, aizliegtas literātūras pārrakstīšanu un izplatīšanu. Viss tas un vēl daudz kas cits atspoguļojas viņas daļēji autobiogrāfiskajā 500 lp. biezajā romānā Kazus Kukockogo (Kukocka kāzuss, 2000), ko kritiķi uzskata par spožu parādību pasaules literātūrā. Kukockis ir ar bagātu intelektu apveltīts ārsts − tāpat kā viņa priekšgājējs Nobela prēmijas laureāta Borisa Pasternaka romānā Doktors Živago. Abus samaļ kroplā padomju sistēma. Uļickajas iekšēji saspringtais romāns liekams reālisma un reizē arī literāro eksperimentu plauktiņā (asociatīvā domāšana, apziņas plūsma etc). Konkrētajā, atsevišķajā autore spēj saskatīt vispārīgo. Kaut arī galvenokārt vienas dzimtas vairāku paaudžu vēstures epopeja, tur atspoguļojas visas tautas liktenis padomju impērijas laikā ar padziļinātu ieskatu notikumos, kas risinās 40. un 50. gados. Tur mākslinieciski veikli cita vidū atklāti konflikti starp totalitāro valsti un individu, starp valstiskajiem spaidiem un personīgas laimes meklējumiem, starp ideoloģiju un zinātni. (re)

Apokaliptiskos notikumus Ņujorkā šā gada 11. septembrī it kā esot jau pareģojis Nostradamuss (Michel de Nostredame, 1503-1566). Bet ne tikai. Zināmi nopelni šai jomā ir arī mūsu pašu „ņujorkietiem” Jānim Krēsliņam. Viņa dzejiskajā devumā jau pirms gadiem četrdesmit atrodamas baismu pilnas rindas par Ņujorku, kas tukša stāv un pamesta, par klijāniem, kas sēd uz dzelžu graustu dzegām, par pilsētu, kur ir akmens nami pamesti, / ir dzelžu režģi pamesti, / ir alas tukšas pazemē / un tilti sakrīt straumēs. Skat. Dzejas un sejas (Ņujorkā: Grāmatu Draugs, 1962. 370-371) (re)

Ar Latviešu Preses biedrības (diasporā) Arvīda Eglīša Piemiņas fonda atbalstu iznāk Valdas Moras (skat. JG225:13-14) dzejoļu izlase Ar ielāpu uz svārkiem (Rīgā: Elpa, 2001). Pirms tam fonds atbalsta Māras Kalējas dzejgrāmatu Ziedi, Latvija, sarkanbaltsarkanās krāsās (Elpa, 2000) un Kārļa Ķezbera romānu Kamielis Antarktīdā. 2001. gada vasarā notiek LPB kopu (ASV, Anglijā, Austrālijā, Kanadā, Vācijā) vēlēšanas. Jaunajā valdē: Ķezbers, Vilis Miķelsons, Artūrs Mundeciems, Dr. Velta Spārniņa, Ilze Šīmane (priekšsēde). Savu balsi nodod arī LFB goda biedrs Andrejs Eglītis Rīgā. (re)

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Biruta Sūrmane, Juris Silenieks, Auseklis Zaļinskis, Rolfs Ekmanis.

Māra Bišofa (skat. 8. lpp.) mākslinieka kontā ir arī vairāki ASV nedēļas žurnāla Time vāki.