Jaunā Gaita nr. 233, jūnijs 2003

 

 

JG redakcijai:

Izlasot Andrieva Ezergaiļa referātu (JG 228:31-38, 55), jāsāk šaubīties, vai 1940. gadā esam abi dzīvojuši tajā pašā zemē. Andrievs Ezergailis bija par jaunu, lai pats spriestu par notikumiem Latvijā. Var jau šodien gudri spriedelēt par vācu okupāciju un to, kas notika pēc tam. Bet 1941. gadā, divas nedēļas pēc 14. jūnija deportācijām, bija vienalga, kas atbrīvo Latviju, kaut vai 700 gadus nīstie vācieši. Pietika ar vienu gadu komūnistu okupācijā, lai aizmirstu 700 gadu pāridarījumus. Vāciešiem nemaz nevajadzēja rīkot teātri, kā domā Andrievs Ezergailis, jo tie, kas bija pārdzīvojuši Baigo gadu un deportācijas un palikuši dzīvi, patiesi uzskatīja vāciešus par atbrīvotājiem un apveltīja ar ziediem. Tajā brīdī vēl nebija svarīgi, kas notika tālāk. Ja Padomju Savienības okupācija nebūtu pārtraukta, tad nākošās deportācijas nebūtu jāgaida līdz 1949. gadam, un Andrievs Ezergailis būtu dzīvojis Latvijas PSR vai kur citur plašajā Padomju Savienībā. Un tā nu iznāk, ka Ezergailim varbūt būtu jāpateicas vāciešiem un latviešu leģionāriem, ka viņš nokļuva ASV.

Andrievs Ezergailis uztraucies, ka vācieši 1941. gadā atrakuši masu kapus. To taču vajadzēja darīt, lai identificētu nogalinātos. Piederīgie gāja meklēt savus pazudušos radus. Viņš taču lasa laikrakstus un zina, ka to dara arī šodien, piemēram, bijušajā Dienvidslāvijā un citur pasaulē.

Mirdza Rozenbacha, Eskilstūnā, Zviedrijā

 

JG redakcijai:

Vai latviešu leģionam ir bijusi saskare ar Hitlera Vācijas masu iznīcināšanas polītiku? (Dr. Grīnupa grāmata Pārdzīvot, JG 229:54,58, 62-63). Jā, ir bijuši atsevišķi gadījumi. Par vienu tādu reizi stāsta savās atmiņās 15. divīzijas apakšvirsnieks O. Dombrovskis. Viņa vads bijis piekomandēts Vācijā par koncentrācijas nometnes sargiem, gan tikai uz īsu laiku. Dombrovska atmiņas (rokrakstā) pieejamas Misiņa bibliotēkā.

Uldis Siliņš, Austrālijā

 

JG redakcijai:

Saņēmu ilgi gaidīto JG 231. Ārkārtīgi interesantas, kaut arī satriecošas, ir prof. Jura Silenieka Gotenhāfenas elēģijas. JG man ir loti svarīga un vajadzīga.

Ellena Zenkēviča (Zienkiewicz), Pensilvānijā