Jaunā Gaita Nr. 239, decembris 2004

 

 

 

Zinātnieks, jurists, mecenāts, Latvijas likteņos ieinteresēts neparastas inteliģences un dāsnas sirds cilvēks – tā Dr. jur., Dr. h.c., LZA locekli, Ķīles Universitātes profesoru Dītrihu Augustu Lēberu (Loeber, 1923-2004) raksturo Jānis Stradiņš. LU tiesībzinātņu prof. Augusta Lēbera dēls kopā ar vecākiem 1939. gadā līdz ar citām vācbaltiešu ģimenēm dodas uz Vāciju. Studē Marburgas U., Kolumbijas U. Ņujorkā, kļūst par speciālistu civīltiesībās, salīdzinošās tiesībās, Austrumeiropas tiesībās. Bez daudziem zinātniskiem rakstiem, publicējis arī vairākas nozīmīgas grāmatas, piem., Diktierte Option (1972, 1974), Urheberrecht der Sowjetunion (1966, 1981), Der hoheitlich gestaltete Vertrag (1969), East-West Trade (4 sēj, 19761977), Ruling Communist Parties and Their Status Under Law (1986). Aktīvs Trešās Atmodas veicinātājs. Triju Zvaigžņu ordenis (1995), LZA Lielā medala (1995), LU goda dr. grāds (1991). (re)
 

 

2004. gads Latgalē izsludināts par Dižo sakstagaliešu gadu, lai godinātu divus apaļu gadskaitļu jubilārus − Franci Trasunu (1864-1926) un rakstnieku Jāni Klīdzēju (1914-2000). Klīdzējs dzimtenē paguva sākt studēt lauksaimniecību Latvijas Universitātē un piedzīvot sava pirmā romāna Jaunieši iznākšanu. II Pasaules kaŗa bēgļu gaitas viņu noveda vispirms uz Bavāriju, Vācijā, un tad uz Napas vīna dārzu ieleju, Kalifornijā. Kalifornijas Universitātē (Berkeley) Klīdzējs ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā, daudz strādāja ar jauniešiem un iegūto pieredzi ievija savos stāstos un romānos. Klīdzējs rakstīja arī latgaliski, īpaši aizkustinoši attēlodams mazā Boņuka gaitas dzimtās Latgales ikdienā, par ko vēsta arī kinorežisora Jāņa Streiča uzņemtā filma Cilvēka bērns. Novadnieks, dzejnieks Andris Vējāns raksta: Jāņa Klīdzēja 25 grāmatas palīdz izprast cilvēks bērnu un spēkavīru, griezes balsi, negaisa aurus. Viņa vārdi smaržo pēc kumelītēm, pelašķiem un asinszālēm. Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonds Klīdzējam piešķīra Kultūras Fonda balvu 1964. gadā, un Krišjāņa Barona prēmiju 1979. un 1983. gadā, un autors saņēma Jāņa Jaunsudrabiņa balvu prozā 1986. gadā. (bs)

 

Es domāju, ka Aspazija bija Aspazija tikai tāpēc, ka viņai nebija bērnu. Viņa jau pati saka, ka viņa bija Rainim māmiņa, kas savu puisīti izauklē, pavada skolā, saķemmē matiņus – tā sarunā par mūsu slaveno dzejnieku pāri vēstī Saulcerīte Viese, kas 2004.IX publicē biogrāfisku stāstījumu Mūžīgie spārni par dzejnieci un viņas attiecībām ar Raini. Un dzejniece, Rīgas Laika redaktore, Inese Zandere: viņu darbi, kuŗus iepriekšējās paaudzes nēsāja sirdī, visbiežāk tiek noraidīti vai pat izņirgāti, tos pat rokās nepaņemot (..) domāju, ka šodienas cilvēki izjūt literatūru un rakstniekus tieši dokumentālajā aspektā, tāds ir šī laika gars, atgrūšanās no postmodernās pasaules izjūtas, kuŗā viss ir spēle pašam ar sevi un sabiedrību (..) dzeja ir visdokumentālākais, personiskākais un neviltojamākais žanrs. (re)

 

2005.22.11 būs pagājuši simts gadu kopš piedzimis diriģents, komponists un ērģelnieks Bruno Skulte (1905-1076). Pēc II Pasaules kaŗa viņš dzīvoja Ņujorkā, kur darbojās par latviešu luterāņu draudzes ērģelnieku un koŗa diriģentu, bija virsdiriģents piecos trimdas latviešu dziesmu svētkos Ziemeļamerikā. Šarmanto, apdāvināto, enerģisko diriģentu cienīja un mīlēja kā koristi, tā kollēgas un draugi. No viņa komponēto lielo skaņdarbu plašā klāsta vispazīstamākie varētu būt simfoniskā poēma jeb "sērdieņu dziesma" Daugava (Raiņa teksts) un rapsodija Ganiņš biju (tautasdziesmu teksts). Ar šiem darbiem Ņujorkas latviešu koris diriģents Andreja Jansona vadībā 1989. un 1990. gadā, koncertējot Rīgā, iepazīstināja arī Latvijas publiku. Daugavu sākotnēji izpildīja ērģeļu pavadījumā. Skaņdarba instrumentāciju pēc Skultes nāves veica Andrejs Jansons, vadoties no autora iesāktajām partitūras lappusēm un no abu kādreizējām sarunām par iecerēto. Gatavojoties Bruno Skultes simtgadei, Andrejs Jansons ķēries arī pie viņa operas Vilkaču mantiniece orķestrēšanas (opera uzrakstīta Oldenburgas bēgļu nometnē Vācijā 1940. gadu beigās). Libretu pēc Ilonas Leimanes romāna veidojusi Tonija Kalve. Ar operas klavieŗu izvilkumu savā laikā iepazinies pazīstamais diriģents Leopolds Stokovskis un piedāvājies to uzvest Maskavas Bolšoi teātrī, ja būtu uzrakstīta instrumentācija, taču Skulte par pirmatskaņojumu Maskavā nevēlējās ne dzirdēt. Tagad Latvijas Nacionālās operas (LNO) ģilde Ņujorkā uzņēmusies veicināt Vilkaču mantinieces koncertuzvedumu 2005. gadā. Bruno Skultes piemiņu varētu godināt arī ar viņa īpatnējā baleta Koklētājs un velns iestudējumu, kur orķestrī izmantotas kokles un pūšamie instrumenti, un kas 70. gadu sākumā Zigurda Miezīša choreografijā guva lielu latviešu publikas piekrišanu Ņujorkā un Toronto. Tā partitūra kopā ar koncerta ieskaņojumu jau sen nodota Latvijas Konservātorijai un ir arī LNO rīcībā. (bs)

 

Pirms 34 gadiem nodibinātais dzejnieka un žurnālista Ērika Raistera piemiņas fonds 2004. gadā piešķīris savu 21. apbalvojumu bostonietei Norai Kūlai, raksturojot viņu kā rosīgo latviskās pasaules bagātinātāju un vērtētāju. Bakalaura (bioloģijā) un maģistra grāds (zooloģijā) īpašniece savā brīvajā laikā pievērsusies latviešu kultūras notikumu un grāmatu recenzēšanai ārzemju latviešu presē (arī Jaunajā Gaitā), kā arī pati rakstījusi humoreskas un parodijas. Sadarbībā ar Kārli Zvejnieku un Andri Priedīti Nora Kūla izveidoja un vadīja Latviešu Rakstnieku Apvienības (LaRA) Grāmatu klubu, kas izdeva desmit latviešu autoru jaunākās dzejas un prozas grāmatas. Viņa ir lasījusi referātus par latviešu vārda māksliniekiem Latviskā mantojuma fonda sarīkojumos, piedalījusies latviešu autoru dzejas izrādēs, vairākkārt vadījusi literatūras ievirzes 3x3 nometnēs, interesējās par latviešu folkloru un vairāk nekā 30 gadus darbojusies Piektvakara pudurī Bostonā, tai pašā laikā pievēršot vērību arī franču un vācu literatūrai, drāmai, filozofijai, sengrieķu kultūrai, mītoloģijai un folklorai. (bs)

 

Visā pasaulē, bet īpaši Čīlē, plaši tiek atzīmēta dzejnieka, Nobela prēmijas literatūrā laureāta Pablo Nerudas (1904-1973), 100 gadu jubileja. Viens no 20. gs. izcilākajiem dzejniekiem mirst 12 dienas pēc diktatora Pinošē (Augusto Pinochet) varas pārņemšanas Čilē, kur viņa darbi ir aizliegti veselus 17 gadus. Latvijā viņu visvairāk atdzejojuši Egils Plaudis, Rainis Remass un Knuts Skujenieks. Še pirmās rindiņas no Skujenieka tulkotās Odas grāmatai:

Grāmata, kad tevi aizveru, atveru dzīvi. Ieklausos ostu drudžainās klaigās. Vara stieņi smilšājus šķērso, dodas lejā uz Tokopilju. Nakts. Mūsu okeāns salu vidū dreb, zivju pārpilns. Pieskaras manas dzimtenes kājām, gurniem, kaļķakmeņainajām ribām. Visu nakti tā iežņaugta savos krastos, Bet dienas svīdumā uzaust, dziedot kā ģitāra, kura mostas.)

 (re)

 

Svinīgā ceremonijā Amsterdamā Mariss Jansons saņēma (200.31.VII) pasaulslavenā Karaliskā Koncertgebouw zizli kā sestais diriģents un otrais ārzemnieks orķestŗa 116 gadu vēsturē. Orķestŗa ģenerāldirektors Jans Villems Lūts: Jansona personā esam ieguvuši unikālu pasaules klases diriģentu, kuŗš jau izcili pierādījis, ka spēj iet dzijumā un skart klausītāju sirdis. Zizli pasniedza Nīderlandes kultūras ministre Medija van der Liāna. Līdztekus Jansons vada Bavarijas Radio orķestri Minchenē. (ib)

 

World Health Organization (Pasaules Veselības organizācijas) pētījums liecina, ka no pasaules valstīm tieši Baltijas valstīs pašnāvību skaits ir viens, no lielākajiem – vislielākais Lietuvā, kur no 100 000 cilvēkiem no dzīves šķiras 80,7 vīrieši un 13,1 sieviete; Krievijā – 69,3 un 11,9; Baltkrievijā – 60,3 un 9,3; Latvijā – 48,4 un 11,8; Igaunijā – 47,7 un 9,8. Viszemākais skaits Itālijā – 10,9 un 3,5; ASV – 17,1 un 4,0; Lielbritānijā – 11,8 un 3,3; Kanadā – 18,4 un 4,5. *** No ES iedzīvotājiem visneapmierinātākie ar savu dzīvi (ar algām, darbu, veselības aprūpi, izglītības sistēmu, brīvo laiku u.c.) ir igauņi – 57%, kam seko latvieši – 49%. Dānijā ir viszemākais neapmierināto skaits – tikai 3%, kam seko Holande, Luksemburga un Zviedrija ar 5%, tad Īrija ar 8%, Austrija ar 9% un Lielbritānija, Somija un Slovēnija ar 10%.  *** Baltijas valstis ir arī pēdējā vietā ES ienākumu ziņā - Lietuvā 146 eiros mēnesī, Latvijā - 168 un Igaunijā – 181 eiro jeb, kā iesaka LZA Terminoloģijas komisija, eira. *** Patlabanējās Džordža Buša valdības laikā nabadzīgo skaits pieaudzis par 4 miljoniem ASV jeb „visbagātākajā valstī pasaulē", kur 35,9 miljoni cilvēku tagad dzīvo zem iztikas minimuma, kamēr to skaits, kas nevar atļauties veselības apdrošināšanu, pieaudzis uz 45 miljoniem (par 5 miljoniem kopš 2001. gada) – tā vēsta ASV Statistikas birojs. (re)

 

 
No Ramaves Amerikas kopas apkārteņa Celiņi (2004.g. maijs, 34 lpp.) uzzinām, ka valodnieks Pēteris Kļaviņš saņēmis prof. Annas Ābeles balvu par Ramaves klajā laisto grāmatu Profesora J. Endzelīna atbildes -. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933-1942 (skat. JG 231:113-114). Pērngad viņam arī piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme. Šis Celiņu laidiens veltīts galvenokārt ramaviešu aktivitātēm Latvijā un ārpus tās. *** No septiņiem īsrakstiem, kas piepilda Universitas (2004, nr.86, 28 lpp.) 12 lpp., „naglas gabali" ir Ivo Valdovskas „Korporāciju loma studentu pašpārvaldē" un Ineses Indričānes „Studenti Latvijas humoristiski satīrisko žurnālu karikatūrās 1919-1925". Pārējās 16 lpp. veltītas dažāda veida apskatiem un, protams, neizbēgamajam in memoriam. Viens piemērs no Indričānes raksta – uzjautrinošs un vienlaikus vēsturiski patiess citāts no teksta zem karikatūras žurnālā Svari (1922.15. IX): Pagājušā nedēļā Rīgā pieci iereibuši vācu tautības studenti – korporeļi un viens pedagogs salauzuši un norāvuši pie Francijas legācijas valsts ģērboni, un pie Čechoslovākijas konsulāta valsts karogu. Visu sešu varoņu vārdu priekšā stāvot „fon ". Jāpiemetina, ka Universitas galvenā redaktora vietnieks Māris Ruks, kurš pērngad LU iegūst filoloģijas zinātņu doktora grādu (disertācija: Modernisma literatūras strāvojumi latviešu trimdas dzejā), ir pazīstams arī JG lasītājiem ar savām dzejoļu kopām [JG 204:8-10 un JG 206:14]. Nesen viņam publicēta dzejoļu grāmata Ķieģelis tavu acu krāsā. (re)

 

 
Neizprotama ir Latvijas valdības un deputātu pieļautā finansējuma samazināšanās zinātnei (katru gadu par 5-10%). Ja kopumā attieksmi pret Latvijas inteliģenci darba samaksas ziņā varētu nosaukt par diskriminējošu, tad attieksmi pret zinātniekiem jāsauc par genocidu – tā ķīmijas dr. Vladislavs Stonkus atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām – Ministru prezidentam Indulim Emsim, Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadībai u.c. ) (re)

 

 
Starptautisko tiesību doktora (Doctor iuris utriusque gradum) Izidora Vizula pēdējais publicētais pētījums ir Latvijas-Vatikāna diplomātiskās attiecības ( Rīgā: Metropolijas Romas Katoļu kūrija. 2. papildināts izd., 2003. 155 lpp.) – no 1919. gada, kad Vatikāns atzina Latviju de facto, līdz pagājušā gs. 90. gadiem. Savās grāmatās un daudzajos rakstos autors galvenokārt pievēršas Latvijas 20. gs. vēsturei. Viņa grāmata The Molotov-Ribbentrop Pact 1939: The Baltic Case izpelnās PBLA Kultūras fonda goda diplomu. *** Klajā laists Andreja Eglīša Rakstu (Valters un Rapa) 4. sēj., kur ietilpināti dzejkrājumi Lāsts un Audiet mani karogā sarkanbalti sarkanā, kā arī agrāk nepublicēti dzejojumi. Sastādītāja un komentāru autore: literatūrzinātniece Dzidra Vārdaune. *** Silvijas Brices tulkojumā (no vācu val.) iznākusi Nobela prēmijas laureāta Gintera Grasa (Günter Grass) Dancigas triloģijas 2. grāmata Kaķis un pele (Atēna, 2004. 120 lpp. – Katz und Maus, 1961) un Pētera Cēges fon Manteifeļa stāsts Bangotne, kas saņēmusi Igaunijas Izglītības ministrijas balvu (1936) un kuŗas autors tiek uzlūkots par igauņu zemnieku noveles pamatlicēju. (re)

 

 
Latviešu izcelsmes aktrise Laila Robiņa atkal ar nozīmīgu lomu piedalās kādā Ņujorkas Brodveja izrādē, kur tēlo vienu no trim galvenajām personām Braijonijas Leverijas (Bryony Lavery) lugā Frozen (Sasalis). Savdabīgajā, vairākumā no monologiem veidotajā lugā iztirzāta bērnu slepkavas psīcholoģija, proti – vai viņš pats apzinās, ka grēko, vai rīkojas, sekojot kādiem neatvairāmiem fizioloģiskiem impulsiem, kas ieprogrammēti viņa smadzenēs, pašam neizjūtot ne mazāko vainas apziņu. Līdztekus tiek aplūkota piedošanas tēma – vai māte spēj piedot sava bērna slepkavam, un kādas konsekvences ir šādai piedošanai. Robiņas tēlojumu Ņujorkas preses kritiķi novērtējuši visai atzinīgi, raksturojot to kā pārliecinošu un elegantu. Aktrises Brodvejas debija notika lugā The Real Thing (Īstā lieta) ar pretspēlētāju, pazīstamo britu aktieri Aironu (Jeremy Irons). Robiņa būs redzama arī TV sērijā Sekss un lielpilsēta kopā ar kādreizējo rīdzinieku, baletnieku Mihailu Barišņikovu. Sērijas uzņemšanas laikā abi esot pie reizes uzdziedājuši latviešu tautasdziesmas. (bs)

 

Latvijas Universitātē, kas septembra beigās atzīmē savu 85 gadu jubileju, studējošo skaits 13 fakultātēs pārsniedz 28 000. 57 pamatstudiju, 69 augstākā līmeņa un 22 doktora studiju programmās iesaistīti 130 profesori un vairāk nekā 1 000 pasniedzēju. (re) 

 

 
Mūsu operdziedātāja, Vīnes Valsts operas soliste Elīna Garanča, pazīstamajā žurnālā Opera Now (2004.IX/X) nodēvēta gan par Zalcburgas festivāla pēdējo gadu atklājumu, gan arī par jauno Simionato – pasaulslaveno itāļu mecosoprānu no pagājušā gs. 30. līdz 60. gadiem. Garanča pielīdzināta tādām opermākslas slavenībām kā Snovmenam (Nicholas Snowman) un brazīlietim Sotam (Paolo Sota). 2004.XI operdziedātāja uzstājās Parīzē Andželīnas lomā Rosīnī (Gioachino Rossini) 

 

 
Divām mūsu lappusēs nesen aprakstītām un reproducētām māksliniecēm (skat. JG 230 un JG 237) sarīkotas izstādes – Valdai Oestreicherei Toronto (Roberts Gallery) un Andai Andersonei Rīgā (Bonhans S. Galerijā). Mūžībā aizgājušā Ģirta Puriņa (skat. Voldemāra Avena rakstu XX. lpp.) varēja apskatīt divās izstādēs Ņujorkas pavalsts pilsētā Seneca Falls no augusta vidus līdz septembra beigām (Ludovico Sculpture Trail & Visitor Art Center) un Pensilvānijas pavalstī (Sewickley, galerijā International Images Ltd.) šā gada novembrī un decembrī. (ib)

 

 
LNO dzimšanas dienu šogad būtu varējis svinēt arī kādreizējais diriģents, komponists Jānis Kalniņš (1904-2000), kuŗu viņa tēvs, ērģelnieks un komponists Alfrēds Kalniņš uzskatīja par savu "labāko opusu." Latvijā "Janka" paguva uzrakstīt trīs operas (Lolitas brīnumputns, Hamlets, Uguni) un divus baletus (Lakstīgala un roze, Rudens). Pēc II Pasaules kaŗa Jānis Kalniņš dzīvoja Frederiktonā, Kanadā, kur darbojās par paidagogu skolotāju kolledžā, ērģelnieku un simfonisko orķestru diriģentu, kā arī komponēja kantātes un instrumentālo mūziku. Atzīmējot 100 gadu jubileju, 2004. VII Bauskas pilsdrupās notika operas Hamlets izrāde, kuŗu veidojis diriģents Viesturs Gailis, kas šo darbu uzskata par virsotni latviešu opermūzikā. Sagatavošanā ir arī tvarts ar abu Kalniņu mūziku (diriģents Andrejs Jansons), kuŗā ietilps Jāņa Kalniņa kantāte Asins tīrums (1958). Tās pirmatskaņojums notika Jonkeŗu baznīcā Ņujorkā (Ņujorkas latviešu koris, dir. A. Jansons), un to noklausījās arī pats jubilārs. (bs)

 

Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības jeb ELJAs 50 gadu jubilejas kongresa Rīcības komitejas priekšsēdis Ģirts Zēgners atklāšanas runā Saulkrastos, cita vidū, saka šādus zīmīgus vārdus: Kad Latvija kļuva neatkarīga, Latvijas diplomātijas uzbūve bez bijušo ELJAs biedru iesaistīšanas nebija iedomājama (..) visās tais valstīs, kuŗās ELJA pēdējos gados bija visaktīvākā, − Lielbritānijā, Zviedrijā un Vācijā − neatkarīgās Latvijas republikas vēstniecības būtībā „pārņēma” bijušie ELJAs biedri. Vēl šodien trīs vēstnieki, turklāt tik būtiskās vietās kā Parīze, Strasburga un NATO, ir „mūsējie”. Tajā pat kongresā, arī kādreizējais eljietis Atis Lejiņš, tagad Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs, atbild pats uz savu jautājumu: Kāpēc tik daudzi ELJAs bijušie biedri atgriezušies Latvijā un arī pārējie nav zaudējuši saites ar Latviju? − Tāpēc ka viņi dzīvoja, labāk zinādami okupētās Latvijas realitāti nekā jaunieši ASV un Austrālijā. Šķietami paradoksāli, ka šādu realitātes izzināšanu lielā mērā nodrošināja kultūras sakari. Sakari tika izmantoti, par sakariem notika lielas cīņas, jautājums bija tikai: kuŗš būs tas kaķis, kuŗš būs tā pele? (re)

 

Grupa Cosmos populārās mūzikas jauno dziedātāju konkursā Jaunais vilnis ieguvusi 1. vietu un saņēmusi balvu Kristāla vilnis, diplomu un ASV $25 000. (ib)

 

Gidonam Krēmeram piešķirta Starptautiskā mūzikas preses Lielā balva (PMI − Grand prix de la Presse musicae internationale) kā vijoļvirtuozam, kameransambļa Kremerata Baltica dibinātājam un vadītājam. (ib)

 

Pirms 40 gadiem prof. Edgars Dunsdorfs pareģojis, ka ap 2000. gadu latviešu nacionālā dzīve svešumā būs tikpat kā izbeigusies. Izrādās, ka tas ir bijis tikai zinātnieka šķitums. Piemēram, Gaŗezera Vasaras vidusskola (GVV), ko šovasar apmeklē 134 skolnieki, nosvin savu 40. dzimšanas dienu, bet ASV Rietumkrasta Vasaras vidusskola „Kursa”, gan ar mazāk skolēniem (šovasar 37), atzīmē 30. gadskārtu. Avīze Laiks veltījusi GVV daļēji divus (2004, nr. 30 un 32), bet „Kursai” vienu − 33. numuru. Šodien zināms skaits abu skolu absolventu iesaistījušies ne tikai latviešu organizāciju vadībā ārpus Latvijas, bet arī valsts, izglītības un saimnieciskā darbā Latvijā, un arī GVV un „Kursas” vadība šodien ir bijušo audzēkņu rokās. Īpaši gribas sumināt trimdas latviešu jaunatnes audzinātāju, „Kursas” dibinātāju Ilgu Gravu, kuŗas nolūks un mērķis vienmēr un visur ir bijis iedēstīt savos audzēkņos latviešu tautisko apziņu, modināt viņos interesi par mūsu valodu un tautas gara mantām, par vēsturi un ģeogrāfiju, par visu, kas saistīts ar Latviju un latvietību. Ilgas (viņai piešķirtā iesauka: vaidelote) veiktais „gaismas darbs”, zelta vārdi, kuŗus viņa runāja, priekšzīme, ko viņa rādīja, joprojām ir dzīvi un pārgājuši viņas pēcnācēju, viņas daudzo latviešu skolēnu (arī viņas 5 gadus vadītās Minsteres Latviešu ģimnāzijas audzēkņu) sirdīs un darbos. (re)

ASV Rietumkrasta vidusskolas „Kursa” vadība, skolotāji, audzinātāji un audzēkņi (2004,VIII). Foto: Rolfs Ekmanis

  

 

Materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane, Ingrīda Bulmane, Rolfs Ekmanis.