51. GADAGĀJUMS
2006. GADA DECEMBRIS
4 (247). NUMURS
Jaunās Gaitas ziemas numura vāku rotā Raimonda Staprāna ģīmetne profilā. Viņam acu priekšā ir kāda Raimonda Staprāna glezna ar spilgti tumšziliem ūdeņiem un turpat arī kādas Raimonda Staprāna lugas teksts. Fonā sīki pelēki burti savirknēti rindās, kuŗās ar palielināmo stiklu sazīmējami teksti no Raimonda Staprāna mākslas kataloga gan angļu gan latviešu valodā. Šī vāka bilde ir lieliski pienācīga, jo lapaspusēs aiz vāka izcilu vietu ieņem Raimonda Staprāna lugas Dr. Kalniņa tiešāšana teksts visā pilnībā, Raimonda Staprāna gleznas Kaste ar sarkano līniju reprodukcija un Sandras Krastiņas komentāri par Raimonda Staprāna gleznu izstādi Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzejā šā gada rudenī.
Šī nav pirmā Staprāna luga, kas nākusi publikas priekšā Jaunās Gaitas slejās. Kā dramaturgs, Staprāns ir īsts jaungaitnieks - viņš nebīstas kontroversijas, un dažas viņa lugas ir izraisījušas plašas diskusijas latviešu sabiedrībā. 1989. gadā (JG 170 - JG 172) parādījās luga Četras dienas jūnijā, par Kārļa Ulmaņa pēdējām dienām Latvijas vadoņa amatā, pirms padomju aresta un deportēšanas. Tas bija pieskāriens ārkārtīgi vārīgai vietai Latvijas vēsturē, kur Ulmanis tika attēlots traģiski neizlēmīgs, bet cilvēcīgu līdzjūtību pelnošs. Jaunajā lugā Ulmanis parādās sava puča laikā 1934. g. maijā nelokāms un cietsirdīgs pret savu polītisko pretinieku, Saeimas priekšsēdi, sociāldemokratu Paulu Kalniņu.
Par Staprāna mākslas izstādi Rīgā Sandra Krastiņa raksta: Jādomā, vai tiešām tā ir mūsu nacionālā mentalitāte, lai kādā pasaules malā dzīvotu, ka izdarot ārējo izpausmju paņēmienu atlasi, vēlamies iegrožoties, sakārtoties, ielogoties, bet ne ļauties un pētīt savu patību, kas var izrādīties ne vienmēr komplimentāra, tomēr emocionāli tieša, precīza un skatītāju nesaudzīgi aktīvi uzrunājoša? Raimonds Staprāns savu izvēli glezniecībā ir izdarījis un tieši tas ir viņa mākslas lielais spēks, kas liek meklēt atbildes katram par savu vietu tajos spoži mirdzošajos gleznu laukumos, kur vēl tikai saskarsmes robežās iemirdzas ārdoši disharmonējošas krāsu šautras. To, protams, var vērtēt kā profesionāli apzināti izmantotu paņēmienu, lai līdzsvarotu divus vai vairākus vienlīdz aktīvus krāsu laukumus plaknē, bet var arī meklēt kādu no īstās glezniecības receptēm. kurā savietojas gleznotāja talants, zināšanas un sāpīgas ilgas.
Raimonds Staprāns. Kaste ar sarkano līniju. 2005. Audekls, eļļa
Dzejas nodaļā lielu vietu ieņem Ulža Bērziņa no senarābu valodas atdzejotā 26. (no 144) Korāna nodaļa jeb sūra, Dzejnieki, kas noslēdzas tā:
Vai pavēstīt jums, kam uzmetas sātani? -
tie metas uz katru melīgu grēkagabalu.
Tie lūko noklausīt, un vairums no tiem - meļi.
Tiem dzejniekiem, tik paklīdušie skrien tiem pakaļ -
vai nebūsi pamanījis tos klīstam pa leju lejām
un stāstam daudz tāda, ko tie nemaz nav darījuši?
Tak ne tie, kas tic un pēc taisnības dara,
kas gana piemin Dievu, un aizstāvas tad, kad tiem dara netaisnību.
Bet netaisnīgie drīz uzzinās, kādi grieži šiem iegriezuši.Rolfs Ekmanis šo atdzejojumu saliek vēsturiskā kontekstā: Drīzumā Ulda Bērziņa latviski visā pilnībā celtais Korāns parādīsies dienas gaismā un Ulda vārds nostāsies līdzās tādiem slaveniem gadu un gadsimtu Korāna tulkotājiem-zinātniekiem kā Hennings un Perets (vācu valodā); Palmers, Ārberijs (angļu); Kazimirskis, Blašērs (franču); Sablukovs, Kračkovskis, Osmanovs (krievu) u.c.
Vēl no Ulža Bērziņa ir viņa paša dzejolis Izdzīts laikā:
Martes Landmanes devums daiļliterātūras jomā ir atmiņu stāsts no pirmās krievu okupācijas laika un no sekojošiem vācu okupācijas gadiem. Lia Šmite ļoti interesantā esejā stāda priekšā agrīno Eiropas feministi Lū Andreas Salomē (Lou Andreas Salomé), kuŗas mūža tecējums plūdis vienā gultnē ar tādām kultūrvēsturiskām slavenībām kā Rilki, Freidu un Nīči.
No tēlojošās mākslas šai numurā ir arī Divas Ulvja Alberta fotogrāfijas un Ojāra Šteinera glezna ar Voldemāra Avena pavadrakstu.
Laimonis Mieriņš raksta par gleznotāja Jāņa Zuntaka (1906-1985) simtgades atzīmēšanu Latvijas Mākslas muzejā. Zuntaks bija trimdinieks, un izstāde liecinot, ka Latvijā sākusi rasties interese par latviešu izcelsmes māksliniekiem ārzemēs. Vienā laikā ar šo izstādi arī klajā nākusi mākslas zinātnieka Māra Branča Jānim Zuntakam veltīta grāmata Ar Latviju svešumā, kurā rakstīts: Jānis Zuntaks, manuprāt, prata saglabāt savu radošo potenciālu tikai tāpēc, ka prata nacionālās identitātes tēmu apvienot ar personīgo pārdzīvojumu intensitāti.
Grāmatu nodaļā par Annas Rancānes visjaunāko dzejoļu krājumu, Zīmes raksta Ilona Salceviča un Juŗa Zommera pašu pirmo dzejoļu krājumu Radības noslēpums recenzē Sarma Muižniece Liepiņa.
Divas recenzijas (Ainas Siksnas un Lilitas Zaļkalnes) ir par zviedru diplomāta Lars Peter Fredēn (Fredén) grāmatu zviedru valodā Atgriešanās: Zviedru drošības politika un Baltijas valstu pirmie patstāvības gadi no 1991. līdz 1994. gadam. No baltiešiem Fredēns esot mācījies paļāvību, drosmi un apziņu par valodas un kultūras nozīmi tautas identitātē. Grāmata tiekot tulkota latviešu valodā, un recenzentes ir vienisprātis, ka labi būtu, ja arī tā tiktu tulkota angļu valodā. Viktora Hausmaņa 2005. g. klajā laisto grāmatu Anšlavs Eglītis recenzē Rasma Birzgale un Aina Siksna.
No Rakstnieku savienības priekšsēdētājas un mēnešraksta Karogs redaktores Ievas Kolmanes ir vēlmju raksts par jaunievēlēto Saeimu:
Pagājušā augustā daudzos pasaules vislielālākos laikrakstos tika publicēta 18 rakstnieku atklāta vēstule par Izraēlas ārdīšanos savās tuvējās ārzemēs. Tā šeit parādās latviešu valodā:
Kiberkambarī ir "sveikotāju" diskusija no tām dienām pagājušo vasaru, kad Latvijā bija ieradies Krievijas bijušais prezidents Boriss Jeļcins saņemt no Latvijas prezidentes rokas Triju Zvaigžņu ordeni. Tas viņam tika piešķirts dažus gadus iepriekš par viņa nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā 1991. gadā. "Sveikotājs" Uldis Liepkalns ar sašutumu citē Jeļtsina atvadvārdus lidlaukā: Tagad pēkšņi Krieviju apsūdz okupācijā. Kāda okupācija, izskaidrojiet man? Kāda okupācija? Es ļoti lūdzu, izslēdziet no savas valodas šo vārdu!
Nodaļā Dažos vārdos ir raibu raibas īsziņas par Latvijas kultūras notikumiem visā pasaulē, un ne tikai!
Juris Žagariņš
Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...
