Jaunā Gaita nr. 253. jūnijs 2008

No latviešu kultūrvides pie tēviem aiziet gleznotāja Līvija Endzelīna (1927–2008) – dzejnieces Martas Grimmas un valodnieka Jāņa Endzelīna meita – 5 gadus pēc savas pēdējās personālizstādes Aizkraukles muzejā kuras atklāšanā muzicē viņas dēls komponists Imants Zemzaris un mazdēls komponists Ingmārs Zemzaris.

Negadījumā Mazajā Ģildē bojā gājis rakstnieks, dramaturgs, režisors un aktieris Ārijs Geikins (1936–2008). Nāves gadā laists klajā viņa pēdējais darbs – „ironiski didaktiskais romāniņš” Eņģeļu sezona (ARTE).

Stokholmas Latviešu teātra (trimdas pirmajos gados tas pazīstams kā Daugavas Vanagu teātris) nodibinātājs, dramaturgs un režisors (pēc profesijas būvinženieris) Modris Gross (1926–2008), arī galveno lomu tēlotājs Blaumaņa Ugunī un Indrānos, Zīverta Varā, Ādamsona Mālu Ansī u.c. Par latviešu teātra uzturēšanu vairāk nekā pusgadsimta garumā saņēmis no LV Kultūras ministrijas Atzinības rakstu.

Tikai tagad kļuvis zināms, ka jau 2005. gadā Ohaio (Ohio) štatā, ASV, miris baltu filologs, ģermānists un bibliogrāfs, TZV (1996) un PBLA Tautas balvas (2000) laureāts, Prof. Dr. Benjamiņš Jēgers, kurš daudzu citu fundamentālu darbu vidū sastāda piecsējumu mamutdarbu Latviešu trimdas izdevumu bibliografija / Bibliography of Latvian Publications Outside Latvia, 1940–1991, ko laiž klajā apgāds Daugava Stokholmā (pēdējo sēj. Rīgā). Zinātnieka darbi publicēti arī JG.

Vācu cietumu (1944) un Sibīrijas Gulaga (1946–1954) veterāns, vispazīstamākais 20.gs. otras puses igauņu prozas rakstnieks Jāns Kross (Jaan Kross,1920–2007), kura darbi Kolme katku vahel (Starp trim mēriem, 1970), Keisri hull (Ķeizara trakais, 1978), Wikmani poisid (Vikmaņa ģimnazisti, 1988), Mesmeri ring (Mesmera aplis, 1995), Tahtamaa (2001), Kallid kaasteelised (Dārgie līdzceļotāji, 2003) u.c. tulkoti vairākās Eiropas valodās. Tāpat kā Vizma Belševica, arī Kross ticis minēts starp Nobela Literatūras prēmijas pretendentiem.

(re)

 

 

VIA DOLOROSA jomā vispirms jāmin par Eiropas Parlamenta līdzekļiem pēc 10 gadu darba pabeigtā filma The Soviet Story (režisors, scenārija autors, politologs Edvīns Šņore, producents Kristaps Valdnieks), kas dokumentē Padomju Savienību staļinisma gados, vienu no nežēlīgākajiem totalitārajiem režīmiem jaunlaiku vēsturē – no golodomora jeb mākslīgi izraisītā bada Ukrainā (1932–1933), vairāk nekā 22 000 poļu virsnieku noslepkavošanas Katinā (1940) līdz Maskavas staļiniskā un Berlīnes nacistiskā režīma līdzībai un sadarbībai ne tikai pilsoņu slaktēšanā rūpnieciskos apmēros, bet arī visumā maz zināmai PSRS palīdzībai nacistiem ebreju slepkavošanā. Filmas veidošanā piedalījusies vesela virkne starptautiski pazīstamu ekspertu – no II Pasaules kara vēsturnieka Deivisa (Norman Davies, Cambridge U.; skat. JG252:58–61) līdz krievu vēsturniekiem Natālijas Lebedevas, Borisa Sokolova, Sergeja Sluča, Viktora Suvorova u.c. Pirmizrāde notiek š.g. 9.IV EP mītnē Briselē.

1949.25.III deportāciju piemiņas dienā tiek atvērts Via dolorosa 6. sējums (Nordik), kur ar atmiņu rakstiem piedalās 25 šo ceļu pārdzīvojušie autori, no kuriem daļa starplaikā miruši. Grūti nepievienoties Dienas recenzentam, ka grāmatā ir visi mūslaiku deficīti – patriotisms, dzimtenes mīlestība, uzticība. (..) Kad ausis piekliedz dzīves vērtību noliegums un profānais, lasot šīs liecības, pārņem tik spēcīga sakņu izjūta, ka dzīvei atkal var atbildēt ar „jā”.

Sibīrijas bērnu 2. sējumā Mums bija tas jāizstāsta... (Sibīrijas bērnu fonds) apkopotas Dzintras Gekas un Aivara Lubānieša pierakstītas 670 intervijas ar 1941.14.VI izsūtītajiem, kas tolaik nav bijuši vecāki par 16 gadiem.

Aprīļa sākumā, vairāk nekā 20 gadu pēc katoļu garīdznieka Kazimira Viļņa nāves, viņam piešķirts Izraēlas Valsts goda tituls Taisnīgais starp tautām – par žīdu dzīvību izglābšanu, riskējot ar savējo, vācu okupācijas gados Latvijā. Trimdā Zviedrijā no 1944. līdz 1956. gadam prāvests Vilnis izdod Dzimtenes Balsi (nesajaucama ar Kultūras sakaru komitejas propagandas avīzi Dz.B.), kas vēlāk pārtop par Dzimtenes Kalendāru, kur iespiesta vesela virkne trimdā mītošu autoru vērtīgi un oriģināli pētījumi.

23.II Saldū godina 1950.24.II sadursmē ar čekas karaspēku bojā gājušo Īles nacionālo partizānu grupas komandieri Visvaldi Brizgu (segvārds – Kārlis Krauja), viņa līdzgaitnieku Juri Krustu un mājas saimnieci Līzi Bergmani, kas pa logu ar automātu uz čekistiem atklājusi uguni.

Krievijas Valsts Ārzemju literatūras bibliotēka uzdāvinājusi Latvijas Nacionālajai bibliotēkai teroram, spīdzināšanām, deportācijām, arestiem, politiskajām tīrīšanām veltīto septiņsējumu Staļiniskā Gulaga vēsturi (Rosspen), ASV izdotās enciklopēdijas Holokausts krievu tulkojumu un 54 sējumu dokumentu krājumu Krievija. 20. gadsimts, ko izdevis Aleksandra Jakovļeva dibinātais fonds Demokrātija.

(re)
 

 

G R Ā M A T A S

 

DZEJĀ pēdējos mēnešos vislielāko ievērību pelna JG kādreizējās redakcijas locekles, trimdas dzejas ikonas Astrīdes Ivaskas Dzeja un atdzeja (Pētergailis), kur ietilpinātas viņas piecas grāmatas, tulkojumi un arī agrāk grāmatās nepublicēti dzejteksti.

Žurnālistes un filoloģijas doktores Lindas Kilevicas pašas izdotais otrs dzejkrājums Parīzē šorīt līst veltīts gandrīz 100% mīlestības lietām.

 

PROZA. Dzintara Soduma Kopotu rakstu 7. sējums Viņpusē (Atēna), kas sastāv no nelielu, ASV trimdu dokumentējošu pierakstu (1963–2006) fragmentiem, Latvijas kultūrvidē uzņemts pretrunīgi – priecina īsā, precīzā izteiksme un tas, ka Sodums neprot glaudīt pa spalvai (Mārtiņš Zelmenis), un kontrargumenti: tracinoši garlaicīga (..) līmēts ir, bet kopā neturas (Rimands Ceplis) un grāmatā nav nekā literāra (Zane Radzobe).

Pirms ne tik ilga laika dzejnieks Jānis Rokpelnis punktīgi nosolas pārtraukt rakstīšanu (nekaisīšu vairs pērles cūkām). Šā gada aprīlī visumā rāmajā oriģinālprozas druvā pamatīgu literāru sprādzienu izraisa viņa divarpus gados uztapušais Virtuālais Fausts (Dienas Grāmata) – īsromāns (paša autora ieskatā pseidodienasgrāmata) par reliģiju, eksorcismu, apsēstību ar sātanu, psicholoģisko patiesumu, spēļu biznesu, sekstūrismu, antikristietību, antiamerikānismu, okulta mācībām un vēl daudz ko citu. Grāmatas reklāmā: Parasts iekšējais dialogs. Un pēkšņi kāds teikums skan nedaudz svešādi. Tā tevi uzrunā Dievs. Vai arī sātans. Atšķirt var tikai pēc sekām. Tāda sajūta, ka drošvien Rokpeļņa Fausts izvērsīsies par latviešu kulta romānu.

 

LITERATŪRZINĀTNE. Krājuma Versija par... Latviešu literatūra. 2000–2006 (Valters un Rapa) rakstos par postmodernismu, reālismu, trūkstošo un problemātisko etc., etc. savdabīgas šķautnes atklāj Māris Salējs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Dubiņa, Rimands Ceplis, Lita Silova un Līga Ulberte.

Krietni ierastāka ir Līvijas Volkovas literārā biogrāfija Blaumaņa zelts (Zvaigzne ABC).

Sērijā „Ļoti saistošs ievads” apgāds ¼ Satori laidis klaja divas vērtīgas un vajadzīgas monogrāfijas – Ričija Robertsona (Ritchie Robertson) Kafka (tulk. Jana Kukaine) un Džonatana Kalera (Jonathan Culler) Barts (no franču tulk. Anda Baklāne).

 

TULKOJUMI. Tāpat kā iepriekšējās reizēs ar kārdinošiem pārsteigumiem izceļas meistarīgi veikti tulkojumi. Sērijā Zelta klasika Viktora Igo (Victor Hugo) Cilvēks, kas smejas (L’homme qui rit, tulk. Milda Grīnfelde) un Viļņā dzimušā franču diplomāta, pretošanās kustības dalībnieka Romēna Garī (Romain Gary, 1914–1980) romāns Tālākam ceļam biļete neder (Au-delà de cette limite votre ticket n’est plus valable,1975; tulk. Skaidrīte Jaunarāja). Pēdējais gan skaitās viens no Garī vājākajiem darbiem.

Edgara Alana Po (Edgar Allan Poe) stāstu izlase Nejaušību eņģelis (Valters un Rapa; tulk. Vizma Belševica, Helma Lapiņa, Ingūna Beķere, Indra Aumale).

Daļēji autobiogrāfiskais Džordža Orvela (George Orwell) romāns Lai plīvo aspidistra (Dienas Grāmata) (Keep the Aspidistra Flying, 1936; tulk. Māra Poļakova), kur rakstnieka alter ego noliedz džungļu jeb pūstošo kapitālismu kopā ar tā reliģiju – dzīšanos pēc naudas.

Haruki Murakami romāns Skarbā brīnumzeme un pasaules gals (Zvaigzne ABC; tulk. Inese Avana).

Džona Benvila (John Banville) ar Bukera Prēmiju apbalvotajā romānā Jūra (The Sea, 2006) mākslas kritiķis Mordens sava mūža norietā apcer Pjēra Bonāra gleznu „Kaila sieviete vannā ar suni”, kas atsauc atmiņā divas sievietes viņa paša dzīvē.

Amerikāņa Filipa Rota (Roth) daļēji autobiogrāfiskajā īsromānā Ikviens (Zvaigzne ABC) (Everyman; tulk. Silvija Brice) galvenais tēls izjūt novecošanas sekas, sāk ilgoties pēc bērnības / jaunības atgriešanās, atceras, ka jau 13 gadu vecumā „lielo jautājumu jomā” vairs nespējis ticēt jūdaismam, jo reliģija bija meli (..) Bija tikai miesa, dzimusi dzīvot un mirt saskaņā ar noteikumiem, ko radījušas citas miesas, kas dzīvojušas un mirušas pirms tam.

Grūti pateikt, vai V.G. Zēbalda (Winfred Georg Maximilian Sebald) Austerlics (Dienas Grāmata) (Austerlitz, 2001); no vācu tulk. Silvija Ģibiete) ir romāns, memuāri, ceļojuma apraksts, patiesība vai izdomājums?

Sakarā ar parasti īsti neiepazītā, neizprastā vai pārprastā renesanses autora Nikolo Makjavelli (Niccolò Machiavelli, 1469–1527) traktāta Valdnieks (Il principe) tulkojumu latviešu valodā (Tapals), ko veikusi trimdā mirušā dzejniece Veronika Strēlerte II Pasaules kara laikā, Ivars Ijabs, mācībspēks LU Politikas zinātnes nodaļā, raksta (Diena 2008.23.II): [Makjavelli ieskatā] politika ir specifiska un riskanta nodarbe, kura prasa īpašas zināšanas un attieksmi. Tam, kurš vēlas tai nodoties, var iznākt upurēt tās labā ne tikai savu privāto labklājību, bet arī savu dziļāko un intīmāko morāli – cilvēkmīlestību, godprātību un līdzcietību. Taču šī atteikšanās no morāles ir attaisnojama ar specifiski politisku mērķi, sava principāta varenību, slavu un labklājību, nevis ar privātu alkatību un vēlmi līdz mūža galam dzīvot greznībā. Šī privātā alkatība neesot sveša šodienas Latvijas politiskās elites mentalitātei, piebilst Dr. Ijabs un uzsver, ka piedēvēt Florences autora atbalstu šodienas Latvijas ‘polituzņēmējiem’ nozīmē smagi apvainot šo domātāju, jo valdnieks, kura karstāko ilgu kalngals piedzīt sev pilnas kabatas ar naudu un nobēdzināt to kādā nezināmā ofšorā, Makjavelli skatījumā būtu nožēlojama parodija par politiķi un jebkura valdnieka aizraušanās ar personisko komfortu un labklājību – droša degradācijas pazīme, kas liecina par politiska sabrukuma tuvumu.

 

DAŽĀDA SATURA. Latvijas Valsts vēstures arhīva klajā laistā 19.gs. zinātniekiem un pētniekiem neatvietojamā dokumentu krājuma Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste 2. sējums (2008) kopā ar pirmo (1997) piepilda vairāk nekā 2 000 lpp.

Mākslinieces un rakstnieces Lidijas Dombrovskas Virzības viļņojums (Sol Vita) sastāv no „atcerēm un apcerēm”, visvairāk par cilvēkiem, kuru sniegums tēlotājā mākslā un literatūrā fascinējis un inspirējis autori. Grāmatu tuvāk aplūkosim vienā no nākošajiem JG laidieniem.

Rokenrolists un Dienas reportieris Uldis Rudaks ar savu Rokupāciju (Dienas Grāmata) cenšas ielikt lasītājā apgaismību par latviešu rokmūzikas vēsturi, diemžēl viegli juceklīgu komentāru veidā.

 

LATVIEŠI CITVALODĀS. Arī pēdējos mēnešos vairāki mūsu literatūras tulkojumi bagātina Eiropas kultūrvidi. Ar Latvijas Literatūras centra (LLC) un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu apgāds L’Archange Minotaure laiž klajā Jāņa Ezeriņa sešu noveļu izlasi L’Ane rose (Rožainais ēzelis). Jau agrāk šis apgāds izdevis Ingas Ābeles stāstu kopojumu Nature morte à la grande (Klusā daba ar granātābolu) un dainu krājumu Les daïnas. Poèmes mythologiques lettons.

Laimas Muktupāvelas Šampinjonu Derība (2003) izdota vāciski – Das Champignonvermächtnis (Weidle Verlag, tulk. Berthold Forssman). Romāns līdz šim tulkots arī lietuviski, bet š.g. otrā pusē tikšot laists klajā zviedru valodā.

Prof. Jāņa Urtāna pētījums Ancient Cult Sites of Semigalia (Zemgales senās kulta vietas) (Nordik) laista klajā Gotlandes U. projekta ietvaros.

Vienā no pazīstamākajiem pasaules literatūras žurnāliem World Literature Today (U. of Oklahoma), ko daudzus gadus vadīja Ivars Ivasks, š.g. marta/aprīļa nr. ievietoti divi Pētera Brūvera dzejoļi paralēli
latviešu un angļu valodā (tulk. Ināra Cedriņa).

Paralēli latviešu un krievu valodā savukārt iznāk dzejgrāmata Jura Kunnosa X (Neputns), kur autors raksturots kā rokenrola, vibrējošas, virpuļojošas masas, spēcīga sprieguma un brīvas sagrūšanas dzejnieks, īsi sakot – mūsdienu dzejnieks.

Čechu literārā žurnālā Plav (2007,12) iekļauti mūsdienu latviešu rakstnieku/dzejnieku darbi vai to fragmenti, arī divas esejas.

(re)

 

 

BALVAS! BALVAS! BALVAS! PBLA KF Goda diploms (fonda augstākā atzinība) 2008.13.I Ņūdžersijas (New Jersey) mākslas centrā ASV pasniegts igauņu diriģentam Nēmem Jervi (Neeme Järvi) par izciliem latviešu orķestra mūzikas ieskaņojumiem un koncertiem ar Emīla Dārziņa, Imanta Kalniņa, Jāņa Mediņa un Pētera Vaska skaņdarbiem. Gandarītais diriģents atzinies, ka šis apbalvojums viņam ir īpaši nozīmīgs kā pats pirmais, ko viņš saņēmis no baltiešu sabiedrības. Jervi ASV ieceļojis 1980. gadā, no 1990. līdz 2005. gadam bijis Detroitas simfoniskā orķestra diriģents, kopš 2005. gada vada Ņūdžersijas simfonisko orķestri.

JG redakcija ar gandarījumu vēstī, ka Liepājas Latviešu biedrības namā š.g. janvārī LRS par pērngada spilgtāko debiju atzīst mūsu lasītājiem pazīstamās dzejnieces un tulkotājas Ingmāras Balodes (skat. JG250 un JG251) dzejkrājumu Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli. Labākais darbs dzejā – Žebera (mākslinieka Andra Brežes) Šņabji/Blaknes, prozā – Gunta Bereļa romāns Ugunīgi vērši ar zelta ragiem, bērnu literatūrā – Kārļa Vērdiņa Burtiņu zupa. Labākais tulkojums – Agneses Gailes un Aijas van Hofas latviskotā Epikūra izlase Vēstules. Atziņas. Fragmenti. Speciālbalvu saņem Janīna Kursīte par Neakadēmisko latviešu valodas vārdnīcu jeb Novadu vārdeni un Tālis Tisenkopfs par eseju kopojumu Uzburtā vietā. Par mūža ieguldījumu godina dzejnieku un tulkotāju Juri Kronbergu, kurš pirmos soļus dzejā sper JG lappusēs. Līdzīgi godināts tiek prozaiķis Zigmunds Skujiņš.

Ērika Raistera Piemiņas fonda (ĒRPF) balva (2008) piešķirta ilggadējam Amerikas Balss (Voice of America) darbiniekam un vokālā ansambļa Trīs no Pārdaugavas dalībniekam, franču filoloģijas maģistram Vilnim Baumanim, kurš sacerējis vairākus literārus tekstus, visvairāk jaunatnei, un veselu virkni humoristisku vārsmu. Par Viļņa Baumaņa pieredzi AB latviešu redakcijā skat. JG246:37–44.

 

Roberts Zuika

2008.29.III RLB nama Zelta zālē Latviešu mūzikas balvu saņem pedagogs, kordiriģents un preses darbinieks Roberts Zuika, diriģents un pedagogs Artis Kumsārs, mecosoprāns un kordiriģente Ieva Parša un pianists un pedagogs Ventis Zilberts. Balvas dibinātāju padomē ietilpst diriģents un komponists Andrejs Jansons, muzikologs Arnolds Klotiņš, diriģents Imants Kokars, komponists Pēteris Vasks, muzikoloģes Rūta Paula un Zane Prēdela, ķīmijas profesors Tālis Millers un ekonomikas doktore Valentīna Zeile.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja balva šogad piešķirta profesoram Bertramam Zariņam par būtisku ieguldījumu moderno mazinvāzīvo ortopēdisko technoloģiju ieviešanā Latvijas ārstniecības iestādēs. Izceļot Zariņu ģimenes devumu, varam piebilst, ka Stradiņa balvu 1998. gadā saņem arī Bertrama brālis Kristaps Zariņš (ASV).

(bs) (re)

 

LATVIEŠU DIASPORĀ pirmo reizi par PBLA priekšsēdi ievēlēts trimdā (Gēteborgā, Zviedrijā) dzimis (1947) tautietis Mārtiņš Sausiņš, kurš beidzis Minsteres Latviešu ģimnaziju, pēcāk Karltonas (Carleton) U. Kanadā. Bijis LNAK priekšsēdis, PBLA priekšsēža vietnieks, skolotājs un vēlāk pārzinis Otavas latviešu skolā. Par Sausiņa vietnieku ievēlēts Ints Rupners, bet Latvijas Brīvības fonda priekšsēdi – Jānis Lucs.

Uz jautājumu, kur atrodas vecākais latviešu radio raidījums, vairums atbildētu: nu, protams, Latvijā. Aplami. 2008.10.II Čikagas Latviešu radio nosvin savu 55. gadadienu ar divu koru un Čikagas piecīšu piedalīšanos.

(re)
 

Biruta Baumane

MĀKSLA. Glezna nepakļaujas vārdiem. Gleznai ir pašai sava valoda. Ja glezna neuzrunā savā valodā, tā ir slikta glezna. Tāpat slikta glezna ir tā, kas jāpaskaidro – tā dažādu godinājumu un balvu saņēmēja Biruta Baumane, kuras personālizstāde bija skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja martā un aprīlī.

Sandras Krastiņas uzskatā Latvijas mākslas procesa centrs ir Rīga, kamēr Lietuvā un Igaunijā dzīva ir mākslas decentralizācijas ideja. Tādēļ gleznotāja jūtas gandarīta par savu izstādi (28.III–6.V) Liepājas Vecā Ostmalā 40, galerijā Promenāde, kur eksponēti viņas no pelniem un smiltīm veidotie darbi, arī no sērijas „zilais”. Māksliniece ir arī žurnāla Dizaina Studija galvenā redaktore.

Pirms tam Rīgas „Mākslas dārzā” atklāj izstādi „Mārtiņš Krūmiņš glezno un fotogrāfē Parīzi”, kas ir Kauņas Mākslas augstskolas pasniedzēja 14. personālizstāde.

Barbaras Gailes abstraktie darbi personālizstādē „Gleznu misteriozā dzīve” Rīgas galerijā dzīvo savu neatkarīgu, neprognozējamu, mainīgu dzīvi (Stella Pelše).

Mēnešrakstā Art in America (2008, 2) ievietota vairāku lpp. gara Nodelmana (Shelolon Nodelman) apcere „The Unknown Rothko” (Nezināmais Rotko) par Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā žīdu izcelsmes mākslinieka agrīnajiem darbiem un to neseno izstādi Romas Palazzo delle Esposizioni (Palaexpo).

Pavasara mēnešos Romas pašā centrā notiek trīsdesmitgadnieces Vinetas Kaulačas izstāde.

Aknīstes skolā 2008.7.III atklāta Aigara Bikšes instalācija „ASV karoga neticamie piedzīvojumi Latvijā jeb Labs labu nemaitā,” lai noskaidrotu, cik ilgi no dabiski krāsotas vilnas noausts ASV karogs spēj izturēt vitrīnā, kas pildīta ar Kokakolu (Coca-Cola). Doma instalācijas autoram radusies 2006. gadā, kad pēc Buša iecelšanas prezidenta amatā iepriekšējā prezidenta Valsts sekretāre Madlēna Olbraita (Madeleine Albright) nosūtījusi vēstuli prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, iebilstot pret nodomu ierobežot Kokakolas pārdošanu Latvijas skolās. Mani tas aizķēra. Kā tad tā? Ja neliela valsts ir izdomājusi, ka sargās savus mazos pilsoņus, lai viņi nebojātu veselību, tas man likās neētiski, skaidro mākslinieks un turpina: Sega, kura izskatās pēc ASV karoga, tiek mērcēta labā šķidrumā, kuru Madlēna Olbraita grib, lai mūsu bērni dzer. Labs labu nemaitā. Nepaiet ne trīs nedēļas, kad Latvijas masu informācijas avotiem jāvēstī, ka zvaigžņsvītrainais karogs izšķīdis – no segas pāri palicis kaut kas zirnekļa tīkla paliekām līdzīgs...

Konstantinova Zvaigzne un kāškrusts

Andreja Jerofejeva Maskavas Tretjakova galerijā kūrētā krievu politiskās mākslas (no 1972. gada līdz mūsdienām) izstāde (Sots Art) pērngada oktobrī dodas uz Parīzes Maison Rouge, bet tikai ar daļu no atlasītajiem darbiem, jo KF kultūras ministrs Aleksandrs Sokolovs un arī galerijas vadība noliedz izvest un eksponēt tādus darbus kā fotouzņēmumu, kur redzami divi vīriešu kārtas miliči maigojoties bērzu birzī, vai atkal Putina, Buša un Osamas bin Ladena maskas uzlikuši tēli apakšveļā vienā gultā. Viens no aizliegtajiem darbiem ir Marijas Konstantinovas šeit reproducētais „Zvaigzne un kāškrusts” (1989) – mīlīgi saķērušies boļševiku un nacistu simboli. Perestroikas un tolerances gadi ir pagājuši. Pamodušies atkal ir padomju konformisms un konservatīvisms – tā kurators Jerofejevs.

Jūrmalas pilsētas muzejā 7.III atklāta JG līdzstrādnieka Ulvja Alberta fotoizstāde Tādi mēs bijām / The Way We Were. Temats: Jūrmala 1983., 1985. un 1986. gadā.

(re)

Marka Rotko (Rothko) tušas skice (1941-1942) par Ifigenijas un ērgļa tēmu

 

 

MŪZIKA. Stīgu instrumentu spēlētāju mēnešrakstā Strings [2008, 5(159)] ievietots 5 lpp. garš, bagātīgi ilustrēts Inges Kjemtrupas (Kjemtrup) raksts „Hitting a High Note” ar apakšvirsrakstu „Latvian Violinist Baiba Skride Has Something to Sing About” (Latviešu vijolniecei Baibai Skridei ir par ko gavilēt). Arī žurnāla vāku rotā daiļās mākslinieces attēls.

Šī gada sākumā kuplus laurus Ņujorkas Metropolitēna operā plūc Latvijas mecosoprāne Elīna Garanča Rozīnas lomā Rosīnī operā Seviļas bārddzinis (Il barbiere di Seviglia) un soprāns Maija Kovaļevska Mikaēlas lomā Bizē operā Karmena. Klausītāji un kritiķi neskopojās ar dāsnu atzinību abām latviešu māksliniecēm. Žurnālā Opera Now (2008.I/II) kritiķes Ingrīdas Gefvertes vērtējumā Garanča Karmenas lomā LNO vizuļoja niansēti daudzslāņaini kā dzintars, ar nepiespiestu dziļumu un saviļņojošiem augstumiem (..) habaneru dziedāja pavedinoši klusām, segidilju pārveidoja salsas pulsācijā, sviedrainā eksplozijā – visiespaidīgākā epizode – atklāja dziļu jutekliskumu 3. cēliena sākumā un finālā.

Zvaigžņu stunda ir klāt arī soprānam Kristīnei Opolai, kas dzied galveno sieviešu lomu Sergeja Prokofjeva operas Spēlmanis jauniestudējuma pirmizrādē Berlīnes valsts operā Staatsoper Unter den Linden. Operas pamatā Dostojevska prozas darbs Igrok.

Jau vairāk nekā 100 reižu pārraidītas Blūmberga TV Mūza (Bloomberg MUSE TV – www.bloomberg.com) pusstundu garās programmas, kas veltītas izcilākajiem sasniegumiem mūzikā, mākslā, architektūrā, dejā u.c. Š.g. martā Hilfertijs (Robert Hilferty) intervē Rozīnas lomas izpildītāju Elīnu Garanču. MUSE TV dibinātāja ir autore un Pulicera Balvas (Pulitzer Prize) laureāte, žurnāliste Manuela Helterhofa (Hoelterhoff), kuras māte ir latviete, bet galvenā producente – Zinta Bībelnieks Lundborga (Lundborg). MUSE TV programmas plaši izplatītas arī Eiropā, Dienvidamerikā un Āzijā.

Ar Latviju saistīto mazo planētu jeb asteroīdu sarakstā līdzšinējo 10 vārdu vietā kopš pērngada atrodami13 – trīs mazajām planētām piešķirti Latvijas vietu vēsturiski nosaukumi Mitau, Kurland un Duna (minēta Livonijas Indriķa Chronikā) – tā informē Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš. Asteroīda nosaukums Latvija piešķirts jau 1934. gadā. 2006. gadā beļģu astronoms Eriks Elsts devis vārdu Vasks vienai no mazajām planētām – par godu Pēterim Vaskam, kurš (kopā ar igauni Arvo Pärt un poli Henryk Mikolai Gorecki) tiek uzskatīts par vienu no vispazīstamākajiem modernajiem klasiskajiem komponistiem.

Sakarā ar mūsu slavenā jauniešu kora Kamēr... paredzēto koncertu 2008.3.–4.VII Pasaules Saules dziesmas, der atcerēties, ka, svinot kora 15. dzimšanas dienu, tā vadītājs Māris Sirmais kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu aicina astoņus latviešu komponistus rakstīt korim jaunus darbus, izmantojot saules dainas. Pērngad uz aicinājumu radīt jaunus darbus korim Kamēr... par saules tematiku atsaukušies komponisti no 16 valstīm – Džons Taveners (Lielbritānija), Gija Kančeli (Gruzija), Leonīds Desjatņikovs (Krievija), Svens Dāvids Sandstrēms (Zviedrija), Stefans Līks (Austrālija), Dobrinka Tabakova (Bulgārija), Alberto Frau (Venecuēla), Ko Matsušita (Japāna), Tjeri Pekū (Francija), Džons Luters Adams (ASV), Vitauts Miškins (Lietuva), Urmass Sisasks (Igaunija), Bjorns Andorns Drage (Norvēģija), Henriks Hofmeiers (Dienvidāfrika), Poļina Mediļjanova (Uzbekistāna). Latviju pārstāvēs Pēteris Vasks un Raimonds Pauls. Projekta patronese ir Vaira Vīķe-Freiberga, māksliniecisko koncepciju veido Ilmārs Blumbergs, koncerta režisors – Gatis Šmits.

(bs) (re) (ib)

 

Vijolniece Baiba un māsa, pianiste Lauma Skride

 

 

Jauniešu koris Kamēr...

 

 

BALTIJAS VALSTĪS. Lietuvas prezidents Valdas Adamkus gada sākumā pieprasa no KF atzīt padomju okupācijas faktu un atlīdzināt tās nodarīto kaitējumu 28 miljardu dolāru vērtībā.

Lietuvas deputāts Eiropas Parlamentā Vitautas Landsbergis intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei izteicis bažas, ka Krievija ar kapitāla starpniecību, kas ieplūst Latvijā, var ietekmēt Latvijas politiku: [KF] nolūks ir panākt Latvijas piekāpšanos tik būtiskos jautājumos kā otras valsts valodas ieviešana un vēlēšanu tiesību piešķiršana visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no jebkādiem apstākļiem, pat valstī nodzīvotā laika. Bija Latvijai cerības, ka ar laiku, ļaujot cittautiešiem iegūt pilsonību, viņi varētu iekļauties latviskā vidē. Taču, šķiet, Krievija nevēlas to pieļaut un, tieši pretēji, vēlas sašķelt Latvijas sabiedrību. Tā nav draudzīga politika, un kas zina, kādas sekas tam būs.

2008.13.III Saeima atbalsta grozījumu LNB projekta īstenošanas likumā pagarināt Gaismas pils būvdarbu nobeigšanu no 2008.18.XI līdz 2012.18.XI.

UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā jau pirms vairākiem gadiem iekļauts Dainu skapis, bet konferencē š.g. martā Austrālijas Nacionālajā U. reģistram pieteikti Baltijas valstu kopīgi sagatavotie dokumenti par akciju Baltijas ceļš.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju spēj sazināties tikai krievu valodā, nevis latviski, vāciski vai angliski kā to spēj latviešu skolu beidzēji. Ironiskā kārtā bijušo okupantu valodas nezināšana nereti liedz latviešu jauniešiem konkurēt savas valsts darba tirgū.

Pēdējos 10 gados Īrijā ieradušies 739 000 ārvalstnieku, to vidū tūkstošiem latviešu. Ekonomisko imigrantu plūsmai izsīkstot, Īrija cenšas atturēt viesstrādniekus no atgriešanās dzimtenē. Jācer, ka daudzi latvieši sekmīgi pretosies īru vēlmēm un vienlaikus piedomās pie mūsu tautas dzīvā spēka saglabāšanas un izdzīvošanas problēmām. Kamēr pirms četriem gadiem Īriju atstāj tikai 26 000 cilvēku, pērngad šis skaitlis pieaug līdz 42 000.

Rīgā ierosināts kriminālprocess sakarā ar starptautiski atzītās jaunās paaudzes mākslinieces Katrīnas Neiburgas operai darināto plakātu, kur redzams kails, mugurpusi pagriezis Pinokio, kas neesot bijis pa prātam „kādām ārvalstīs dzīvojošām personām” – Jāņa Lusēna un Māras Zālītes Leļļu operas afišā šīs personas (perversi glūnekļi?) saskatījušas bērnu pornogrāfiju.

Latvijas izlases un Maskavas „Dinamo” basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota Itālijas sporta laikraksta Gazetta dello Sport aptaujā atzīta par 2007. gada labāko spēlētāju Eiropā.

Buša administrācijas valsts sekretāres Kandolīzas Raisas palīga vietnieks Džefrijs Krilla, kura birojs katru gadu gatavo ziņojumus par cilvēktiesību situāciju pasaules valstīs (atskaitot ASV), pēc tikšanās Rīgā ar gandrīz tikai krievu kopienas vadītājiem, intervijā krievu laikrakstam Teļegraf aicinājis krievvalodīgos u.c. nepilsoņus naturalizēties, lai piedalītos Latvijas vēlēšanās, bet Latvijas valdību – domāt, kā nepilsoņus „motivēt” pieņemt LV pilsonību.

ASV vēstniece Katrīna Toda Beilija, kas kļūst bezmaz leģendāra ar savām augstprātības izpausmēm, pieliek punktu ASV vēstnieces karjerai Rīgā ar piedalīšanos biznesa līguma parakstīšanas ceremonijā ar amerikāņu apavu firmu Bates Shoe Co., no kuras Latvijas Nacionālie bruņotie spēki iepirkšot Bates M9 šņorzābakus kaujas un ikdienas lietošanai. Beiliju 2008.7.I nomaina jurists, Irākas kara veterāns Čārlzs Larsons (Charles Larson), kurš ne tikai ASV, bet „visas brīvās pasaules līdera” (kam sevi tīkas dēvēt par „Decider” jeb Noteicēju) pārvēlēšanas kampaņai (2004) savācis 200 000 dolāru, tādējādi kļūdams par „Buša reindžeru” (Ranger). Savienoto Valstu augstākais reprezentants Latvijā ir Pestīšanas armijas konsultatīvās padomes loceklis un partneris psicholoģiskā kara ekspertu firmā, Lincoln Strategies Group (agrāk Sproul & Associates), kas ir ASV aizsardzības departamenta kontraktante. 2005.XI laikraksts Los Angeles Times ir pirmais, kas atklāj, ka viens no firmas mērķiem ir iepludināt Vidējo Austrumu masu informācijas avotos, īpaši Irākā, safabricētu, amerikāņu un gribīgo koalīcijas okupācijas spēkiem labvēlīgu informāciju, kam maz sakara ar patiesajiem apstākļiem.

(re)

 

KRIEVIJAS ārlietu ministrija joprojām lādās pa tukšo un bez jebkādiem pamatojumiem vēršas pret visām trim Baltijas valstīm par tur it kā eksistējošo „antikrievisko retoriku”, krievvalodīgo „diskrimināciju”, vēstures „revizijas mēģinājumiem” un „nacistu heroizāciju”. Pērngad KF ĀM par vislielākā ļaunuma paradigmu uzskatījusi Igauniju sakarā ar padomju bronzas kareivja pārvietošanu no Tallinas centra uz krievu kapiem pilsētas nomalē, „destruktīvo” nostāju robežlīguma jautājumā un mēģinājumiem ievilkt Gruziju, Moldovu un Ukrainu „antikrieviskā orbītā”.

Vēsturnieks Heinrihs Strods rakstā „PSRS noziegums: ‘Bez noilguma’” (Diena 2008.30.III) vēstī, ka Latvijas KP CK vadība atšķirībā no Igaunijas KP CK jau 1949. gadā bija vispadevīgi paklausīga Vissavienības KP CK Maskavā. Igauņu kompartijas centrālkomitejas 1. sekretārs Nikolajs Karotama, aizbildinoties ar darbaspēka trūkumu, lūdzis Maskavai atļaut „kulaku jautājumu” nokārtot pašiem igauņiem. Jānis Kalnbērziņš to neesot darījis, un vēl lielāka padevība Maskavai valdījusi „pelšisma” laikā. Atšķirībā no nacistiem, kuri centās iznīdēt svešas „zemākās rases” piederīgos, PSRS lielinieki Latvijā iznīcināja un masveidā aizveda galvenokārt savus, bet vadītājnācijai (vissavienības etnosam) nepiederīgos pilsoņus, raksta prof. Strods. Un raksta nobeigumā: Diemžēl Latvijā vēl nav neviena rakstnieka, mākslinieka, kinorežisora, kas ieklausītos 1949. gada aizvesto dzīvesstāstos, kamēr ap 20 000 šo upuru vēl dzīvo.

Par Latviju prāto un pret Latviju intriģē ne tikai Eirāzijas teorētiķi. Maskavas apgādā Eksmo iznākusi Vladimira Košutas Javka v Šveciji (2007, 416 lpp.), latviski tas būtu Konspiratīvā tikšanās vieta Zviedrijā. Grāmatas autora doma ir tāda – Hitlers īstenojot Barbarossas plānu, saliedēja Eiropu pret Krieviju, un ASV ar ES dara to pašu – saliedē Eiropu pret Krieviju. Tāda pati sazvērestība tiek perināta tagad, un tāpēc esot jāatceras 1943. gads, kad latviešu nacionālisti kalpoja Lielvācijai, šķielējot uz Rietumvalstu pusi. Grāmatas varoņi ir padomju pagrīdnieki Roberts Avotiņš un Žanis Kreicbergs. Kreicbergs 1990. gadā ierodas Maskavā, lai Centru brīdinātu par stāvokli Baltijā, kur ārdās nacionālisti, bet PSKP CK starptautiskās nodaļas līdzstrādnieks Fiļimonovs atmet ar roku – baltieši allaž tiekušies uz Rietumiem un tur nekā nevarot darīt. Tātad Kreicbergs ir padomju patriots, bet Fiļimonovs nodevējs? Vispēdīgi Vladimirs Košuta liek saprast, ka tagadējā Baltijas okupācija „zem nacionālo atmodu karogiem” daudzējādā ziņā „līdzinās fašistiskajai”. Tas ir politisks romāns un tā tiek skaidrots okupācijas jēdziens.

„Rietumu cīņā pret Krieviju” Lielbritānija un ASV lielā mērā ietekmējot Latvijas specdienestus – tā vēstī ar KF slepeno dienestu FSB saistītais izdevums Argumenty nedeļi. Viens no galvenajiem Rietumu rokaspuišiem esot Latvijas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Kažociņš, atvaļināts Lielbritānijas armijas ģenerālis. (fg) (re)

Preses velniņš uzdarbojies iepriekšējā Dažos vārdos ziņojumā par The New York Times priekšlikumiem, kā labāk pavadīt 36 stundas Rīgā un nozūmējis pašu pirmo ieteikumu – Latvijas Okupācijas muzeju. Par dziļo pārdzīvojumu, kādu sniedz OM apmeklējums, lieku reizi liecina Japānas Imperatora muzejam veltītais paša sacerētais dzejolis (WAKA), kurā viņš iekļāvis spilgtos iespaidus no savas vizītes muzejā pagājušā gada 25. maijā.

(bs)

 

SKĀBĀS ODZIŅAS NO PRESES BRUKSTALĀM:

...operā viss ir tik perfekts, izsmalcināts, glamūrs [..] Zatlers iniciēs pārmaiņas medicīnā [..] folkloras estētiskā traktējuma historisms [..] izpaust personības radošumu [..] projekts multimedialitāte [..] kaverversija [..] laimība nobarina un aptauko [..] piešķirt fitnesu sejai [..] šī ir fešenebla vieta.

(bs)

 

 

Materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane (bs), Ingrīda Bulmane (ib), Franks Gordons (fg), Rolfs Ekmanis (re).