Jaunā Gaita nr. 255. Decembris 2008

• MŪŽĪBĀ AIZGĀJUŠAJIEM PIEVIENOJAS LV Nacionālo bruņoto spēku dižkareivis Edgars Ozoliņš, kurš iet bojā Afganistānā, sprāgstot improvizētam spridzeklim, kas, domājams, darbināts elektroniski no attāluma. Pirms tam Buša-Čenija karam savervētās „gribīgo koalīcijas” rindās Latvija zaudē trīs karavīrus Irākā.

• Grāmatizdevējs, Treju Vārtu redaktors (1981-1999), čellists Roberts Krūklītis (1906-2008), kura apgāda „Gauja” darbība sākas (1946) bēgļu nometņu laikā Veidenē (Weiden), Bavārijā, turpinās Švābu Gmindē (Schwäbisch Gmünd), bet kopš 1974. gada – Īstlansingā (East Lansing, Michigan).

• Divas Dailes teātra un kino aktrises, spilgtu raksturlomu tēlotājas: Milda Klētniece (1915-2008) – Liena Mērnieku laikos (1942), Zuzanna Bomaršē Figaro kāzās (1949), Irīna Čechova Trīs māsās (1951, 1959), Džuljeta Šekspīra Romeo un Džuljetā (1953), Marianna Sinklere Lāgerlēvas Gesta Berlingā (1958), Helēna Figarda Ceļā uz Meku (1990) u.d.c., un filmās – Lidija Zvejnieka dēlā (1939), Kača Kauguriešos (1941) u.c.; Vija Artmane (1929-2008) – Lelde Raiņa Spēlēju, dancoju, Laimdota Ugunī un naktī un Ārija Indulī un Ārijā, Mirdza Aspazijas Vaidelotē, Jakobīne Zīverta Minhauzena precībās, Džuljeta Šekspīra Romeo un Džuljetā un Ofēlija Hamletā, Nastasja Fiļipovna Dostojevska Idiotā, donna Anna Ukrainkas Donā Žuanā u.c., un filmās – Liena Kaudzīšu Mērnieku laikos, Kristīne Blaumaņa Purva bridējā, Dace Kā gulbji balti padebeši iet.

Milda Klētniece

Vija Artmane

• Galilejā dzimušais palestīniešu dzejnieks, žurnālists, Palestinian Research Centre vadītājs Mahmuds Darvišs (Mahmoud Darwish, 1941-2008), kura pirmajai dzejgrāmatai Olīvkoku lapas (1964) seko vairāk nekā 20 daudzās valodās tulkotu krājumu, kas visi piesātināti ar palestīniešu sirdspukstiem, tie ir palestīniešu sabiedrības spogulis – tā Alkuda (Al Quds) U. antropologs un kulturologs Ali Kleiba (Qleiba).

Palestīniešu dzejnieks Darvišs (Mahmoud Darwish) lasa dzeju Haifā, Izraēlā (2007.15.VII).

• 31.VIII milicijas automašīnā nošauts un iegrūsts grāvī pret Maskavu un tai pakalpīgo Ingušijas prezidentu Muratu Zjazikovu kritiski noskaņotais ingušu publicists, interneta vietnes ingushetiya.ru izveidotājs, advokāts Magomeds Jevlojevs.

• Kalifornijā pašnāvību izdara viens no mūsdienu izcilākajiem amerikāņu prozaiķiem un esejistiem, literatūras profesors (Pomona College) Vōless (David Foster Wallace, 1962-2008), sarakstījis 10 grāmatas, no kurām par literāru sensāciju kļūst 1 079 lpp. biezais postmodernistiskais romāns Infinite Jest (Bezgalīgs joks, 2006).

• Amerikānis Fišers (Bobby Fischer, 1944-2008), kurš pēc Roberta Spaska (PSRS) sakāves kļūst par pasaules šacha čempionu (1972-1975), sarūgtināts par amerikāņu ārpolitiku un viņu „vērtībām”, pieņem Islandes pilsonību un pārceļas uz Reikjaviku, kur arī tiek izspēlēts viņa pēdējais gājiens. (re)

• VIA DOLOROSA. „Nordik” laiž klajā LV arhīva paspārnē sagatavoto Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs – par vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju deportēšanu pēc PSRS Iekšlietu tautas komisariāta un PSRS IeTK norādījumiem, ko īsteno PSRS IeTK konvoja karaspēks, LPSR IeTK un milicijas darbinieki, LK(b)P un padomju aktīvisti.

• RLB namā (2008.18.-30.IV) notiek izstāde Represētie kultūras darbinieki (iekārt. Anda Mjurka un Guntis Svītiņš) – par rakstniekiem Aleksandru Grīnu, Ati Ķeniņu, Jūliju Lāci, keramiķi Rūdolfu Pelši, komponistu Jēkabu Graubiņu, mākslinieku Indriķi Zeberiņu, kuģu būvētāju Voldemāru Šmulderu un juristu Kārli Dišleru. Interneta versijā (http://www.archiv.org.lv/represetie/ index.php) piedevām stāstīts par kinooperatoru Laimonu Gaigalu, mākslas vēsturnieci Tatjanu Kačalovu, dzejnieku Jāni Medeni un Mūrmuižas Tautas U. dibinātāju Pauli Pētersonu.

• Aizvesto piemiņas dienā (14.VI) Doma baznīcā atskaņo ungāra Friģeša Hidaša (1928-2007) pūšaminstrumentu orķestrim komponēto Rekviēmu (1995) ar kamerkoru Polifonija (no Šauļiem) un Ave Sol piedalīšanos.

• 26.VII Rīgas-Liepājas šosejas malā (apm. 10 km no Lestenes Brāļu kapiem) pie kara laikā nopostītajām Tukuma rajona „Rumbām”, kas cīņās starp Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem un padomju armijas vienībām gājušas no rokas rokā 19 reizes, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības (LNPA), Latvijas Nacionālo karavīru biedrības u.c. organizāciju dalībnieki lemj izveidot Latviešu leģiona cīņu piemiņas parku.

• 2008.27.IX Valkas raj. Vijciema pagastā atklāj pieminekli Ziemeļvidzemes nacionālo partizānu grupas komandierim Kārlim Mūsiņam, nodevīgi sagūstītam 1953.27.IX un nogalinātam Maskavas Butirku cietumā (1955).

• 26.IX Cēsu raj. Skujenes pag. par oficiālu piemiņas vietu kļūst bunkurs, kur viss pietuvināts pretpadomju partizānu cīņu laikā izraktajam, līdzīgi vairākām atjaunotām igauņu mežabrāļu mītnēm, kas izveidotas par tūrisma objektiem.

• Augustā Okupācijas muzeja biedrība, pieminot Latvijas Radošo savienību plēnuma 20. gadskārtu, rīko simpoziju „Kultūra un kultūrpretestība PSRS okupētajā Latvijā”. Piedalās Māra Zālīte, Jānis Peters, Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Marina Kosteņecka, Janīna Kursīte, Dzintra Hirša, Dace Lūse, Maija Kūle, Sarmīte Ēlerte, Roberts Kūlis, Arnolds Klotiņš, Antons Rancāns, Jānis Streičs, Anda Līce.
  
  (re)
   

J A U N I Z D E V U M I     2008

• DZEJA. Andras Manfeldes (skat. foto  24. lpp.) Betona svētnīcas (apbalvota ar Annas Dagdas prēmiju) parāda spēju poētiski iedzīvoties ārēji neekskluzīvu cilvēku dzīvēs (Rokpelnis). Dzejniece un arī talantīga tēlniece pēc 1. dzejgrāmatas Tranšejas dievi rok (2004, Ojāra Vācieša prēmija) iegūst popularitāti ar autobiogrāfisko prozas darbu Adata (2005) un uz tā bāzēto Zigmāra Liepiņa muzikālo drāmu Nacionālajā teātrī.

• Guntars Godiņš pēdējo 30 gadu (1978-2008) dzeju kopojumu (izlase no 4 krājumiem + jaundarbi) ar rūpīgi piekabinātiem gadu skaitļiem uzskata par savu īstāko biogrāfiju, tādēļ arī nosaukums CV (curriculum vitae) – no drošprātīgi izkliegtām cris de cœur jau pirmsatmodas gados (bez savas valodas tu esi sūds vai: zinu, kādreiz / zuda cilvēki / kā pogas) līdz pēdējā laika mierprātīgam intelektuālismam.

• Ronalda Brieža 2. krājums Karaoke paša raksturojumā ir dialogs par to, kā ar kristīgo tradīciju interpretēt Jēzu Kristu kā agelastu (cilvēku, kas nekad nesmejas).

• ... sirds prombūtne ir tā / kas nomirt liek – tā Viks krājumā Kontakts.

• Ir daudz pie debesīm zvaigžņu, bet mums pietiks ar trijām – skaidrību, kaislību, vienkāršību – šie Kārļa Vērdiņa (skat. foto 49. lpp.) vārdi varētu attiekties uz visu viņa pēdējo dzejkrājumu Es (Dzejas Dienu 2008 balva).

• Marts Pujāts ir un paliek Pujāts. Oriģināls, pārsteidzošs, neprognozējams. Un labs – tā Ērika Bērziņa Kultūras Forumā par dzejnieka 2. krājumu Mūsu dziesma. 1. krājumam Tuk tuk par sevi (2000; skat. JG:228:43-45) piešķirta Klāva Elsberga prēmija. Krieviski iznāk Dvuhzvjozdočnye cerkvi (2005 – Divzvaigžņu baznīcas).

• Andra Ogriņa grāmata es zvēru pie kraukļiem daudziem jauks prātus ar sirreālistiski ievirzītu, visai chaotisku asociāciju plūsmu jeb, citējot viņa spalvas brāli Kārli Vērdiņu, ar tekstiem, kas pārāk nekontrolējami šaudās autora asociācijās.

• Krājumā Uzsmaidu dzīvei Kornēlija Apakškrūma aicina: Izkausē naidu un spītu, / Šūpuļdziesmās un sapņos / Aijā zemi līdz rītam.

• Septiņus gadus pēc Inetas Atpiles-Juganes Neatburtās uguns iznāk viņas otrs krājums Reveranss. Sarkans uz sarkana – krāsa, kas ir autores ugunīgās dvēseles (arī tumšsarkanās veļas) vadmotīvs un būtība.
   

• PROZA. Olafa Gūtmaņa Rakstu 3. sēj. iekļauta Mednieku zeme (1969), Aiz Ziemeļblāzmas (1971), Brieža dziesma (1977), Tur, Haijarlija ciedru silos (1977), Tundras un taigas stāsti (1984), kas visas vēsta par dzīvi izsūtījuma gados Sibīrijā.

• Vairākkārt par īsstāstiem godalgotā Inga Žolude par savu debijas romānu Siltā zeme: tieši zemes siltums ļauj mums būt, liek mums būt vienam ar otru, noturēt vienam otru. Tā mēs dzīvojam – sildīdami.

• Ingas Ābeles netīši eksistenciālā romāna Paisums vismaz daļēji autobiogrāfiskais galvenais tēls ietver sevī okupācijas gados dzimušās un 90. gados pieaugušās paaudzes daudzpusīgo pieredzi – dzīvi, ar kuru kaut kas nav īsti lāgā.

• Gundegas Repšes romāna Bāreņu nams motto varētu būt rakstnieces pašas vārdkopa: Viduvēja māksla apkalpo karaļus, izrotā viņu vannas istabas, dzejnieki palīdz valstsvīriem runu teikšanā, arhitekti noģībst laimē, sacerot kungiem muižas, bet ģēniji nodzeras (57. lpp.).

• Par debijas noveļu krājumu Dvēseles bezvējš pati autore, Daiga Joma, kuru Ludmila Azarova nosauc par „citplanētieti”: mani darbi ir kā mozaīkas, kas radušās pēc kaleidoskopa principa – dvēselē atspoguļojas krāsainas lauskas no nomodā un sapņos piedzīvotā, izdomātā, dzirdētā vai lasītā (..) es pati sagriežu visus krāsainos stikliņus vēl nebijušā ornamentā.
   

• LITERATŪRAS MANTOJUMS – Ainas Zemdegas (1924-2006) Rakstu 1. sēj. ar romāniem Toreiz Lubes dzirnavās un Maruta, arī apcerēm, recenzijām, intervijām un Dr. Pāvila Vasariņa vairāk nekā 100 lpp. garu rakstnieces literāru biogrāfiju.
   

• LITERATŪRZINĀTNE. Monogrāfijā Latviešu literatūra un 20. gadsimta politiskās kolīzijas LU filoloģijas doktore Dace Lūse virtuozi analizē rakstnieku aktivitātes no jaunnacionālisma 19.gs. līdz pat 20.gs. 80. gadiem, pieskaroties arī trimdas pētnieku viedokļiem, īpaši par krievu okupācijas gadu literāro produkciju.

• Jāņa Čākura Acītē. 21 recenzija 1992-2007 cita vidū atrodami maz zināmi fakti par Latvijas PSR Rakstnieku Savienības „apvērsuma kongresu” (1965), kad Ojāram Vācietim it kā esot bijušas bailes kļūt par savienības valdes locekli. Tam nepievienojas literatūrzinātniece Anda Kubuliņa – Vācietis, lūk, jau vairākus gadus pirms tam sarakstījis tolaik ķecerīgos dzejojumus „Balsij bez pavadījuma” un „Pūt, vējiņi!”, kas abi klīduši pa Rīgu rokrakstos, kā arī bija telegrafējis uz Maskavu par savu atbalstu atjaunojamai Jāņu svinēšanai – vienīgais no LRS (KF 2008.4.-11.VII).

• Kultūrvēsturei un kultūrtagadnei, ieskaitot kino, veltīts krājums Meklējumi un atradumi 2008.

• LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu literatūras procesi un personības (sastād. Viktors Hausmanis un Benedikts Kalnačs) iekļauti Letonikas 2. kongresa materiāli.

• Ingara Šletena Kollūena (Ingar Sletten Kolloen) Knuts Hamsuns: Dzīve, daiļrade un laiks (Hamsun: svermer og erobrer; tulk. Dace Deniņa).

• Amerikāņu dramaturga Viljamsa (Tennessee Williams, 1914-1983) Atmiņas (Memoirs, 1975; no angļu – Maija Andersone).

• Robertsona (Ritchie Robertson) Kafka (tulk. Silvija Brice).
  
  (re)
   

• Kornēlijs Haselblats (Cornelius Hasselblatt), vecas Igaunijas baltvācu ģimenes atvase, somuugru mācībspēks Groningenas U. Holandē, publicējis plaša apjoma igauņu literatūras vēsturi no tās pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām – Geschichte der estni­schen Literatur. Von den Anfängen bis zur Gegenwart (Berlin und New York: Verlag Walter de Gryter, 2007. 870 lpp). (jkv)

• VĒSTURE. Ja ticam Maskavas propagandas aparātam, vācu okupācijas gados Latvijā cīnījušies 20 000 bruņotu vīru, saukti par „Staļina brīnumvaroņiem”. No vēsturnieka Heinriha Stroda sastādītā dokumentu krājuma PSRS kaujinieki Latvijā 1941-1945 izriet, ka par Staļina impērijas atgriešanos darbojušies tikai 812 KGB (VDK) un Sarkanarmijas Galvenās izlūkošanas pārvaldei pakļauti cilvēki – viens no viņu uzdevumiem bijis sastādīt „tautas ienaidnieku” sarakstus.

• Latvijas Vēsturnieku komisijas dokumentu krājuma 22. sējumā Ārvalstu arhīvu dokumenti par okupācijas režīmu politiku Latvijā oriģinālvalodās ievietoti Vācijā, Lielbritānijā, ASV un Krievijas Federācijā (KF) atrasti dokumenti, lielākoties pirmpublicējumi.

• Jeļenas Zubkovas Pribaltika i Kremļ 1940-1953 (Baltija un Kremlis; Moskva: Rosspen) – par Baltijas valstu okupāciju un tai sekojošo sovjetizāciju.

• LU Sociālo zinātņu fakultātes mācībspēku, doktorandu, maģistrantu, arī Lietuvas un Polijas zinātnieku un pētnieku raksti krājuma Agora 6. sējumā, kam dots virsraksts Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis.

• Māksliniece Anita Zirnīte grāmatā Laikam klāt laiks, pārlūkojot 80. gadu Atmodas notikumus, konstatē, ka arī viņas un nelaiķa dzejnieka Pētera Zirnīša dzīvesvieta Burtnieki, kur notiek Māras Zālītes un Zigmāra Liepiņa pirmās latviešu rokoperas Lāčplēsis ģenerālmēģinājums, spējuši dot būtisku gaismas pienesumu brīvības lāpas iedegšanai visā Latvijā.

• Ulda Ģērmaņa un Eduarda Berklava atstāto materiālu izlase Dialogi, vēstules un publikācijas 1989-1997, bez vērtīgā informatīvā materiāla, iepriecina arī ar ģērmaniskām, šolaik ļoti pietrūkstošajām asprātībām, piem., par ASV prezidentu Džordžu Bušu – patlabanējā lame duck (latviski tas varētu būt klibzaķis) prezidenta tēvu – un Mihailu Gorbačovu 90. gadu pašā sākumā: Krūmu Juris izskatās galīgi sakritis un nelaimīgs, jo jūk viņa dārgā čoma Mišas sūdu impērija. Jāpiebilst, ka mūsdienās ASV labā spārna propagandisti nepavisam negrib atcerēties, ka Buša u.c. republikāņu līderu interesēs nebūt nebija PSRS sairšana. Pat vēl 1991. gada jūlija beigās galotņu konferencē Maskavā un 1. augustā Ukrainas Augstākajā Padomē, Kijevā, „vecais Džordžs Bušs” atkārtoti deklarē savu paļāvību un uzticību Gorbačovam un viņa Savienības līgumam, mudinādams arī ukraiņu AP locekļus iet kopsolī ar padomju līderi, vienlaikus pasvītrojot, ka „nacionālismu” ASV nekādā ziņā neatbalstīs, kas, protams, neatstāj labu iespaidu uz brīvību un neatkarību alkstošajām padomju impērijā iekļautajām nekrievu tautām.

• 20.gs. sociālo katastrofu laikmets (1914-1945) aplūkots prof. (U. of Florida) Dželetlija (Robert Gellately) Ļeņins, Staļins un Hitlers (no angļu – Sandra Rutmane). Atšķirībā no atsevišķu vēsturnieku šabloniskajiem viedokļiem, ka Ļeņins bijis ideālists ar teicamiem nodomiem, šeit viņš parādīts kā viens no trim 20.gs. barbarisma galvenajiem dibinātājiem

• Vai Brežņevs, kurš noturas pie padomju impērijas stūres veselus 18 gadus, bijis politiskās cīņas ģēnijs vai aparāta marionete? Vai arī situācija prasījusi šādu bālu viduvējības iemiesojumu ? – To mēģina noskaidrot Boriss Sokolovs grāmatā Leonīds Brežņevs. Zelta laikmets (no krievu – Maija Stūrniece).

• LATGALE. Vajadzīgās biogrāfiskās vārdnīcas Latgales kultūras darbinieki 1. sējuma sastādītāji: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Irēne Vilčuka un JG līdzstrādniece Ilona Salceviča.

• LU profesores Janīnas Kursītes bagātīgi ilustrētajā Kāzas Latgalē starp citu visos sīkumos iespēja iepazīties ar kāzu uzvedumu, kas pirms gadiem trim notiek Jasmuižā un ko iespējams izspēlēt jebkurās kāzās.

• Ne mazāk saista Kursītes un Jolantas Staugas sakopotie 19 raksti krājumā Vārkava: tradicionālā kultūra un mūsdienas – par LU pētnieku un studentu veikumu (2004-2005) Preiļu rajona Vārkavas pagastā.

• Pie reizes jāmin Latgales kultūrtelpai veltītais 3 dienu seminārs (17.-20.IV) Akademie Senkelmark Vācijas-Dānijas robežpilsētas Flensburgas tuvumā (sadarbībā ar Academia Baltica Lībekā), kur 49 vācu, poļu un latviešu zinātnieki spriež un referē par šī reģiona iedzīvotājiem (latgaļiem, latviešiem, krieviem, žīdiem, poļiem), par latgaļu valodas atdzimšanu, par pilīm 11.gs., tirgoņu un misionāru parādīšanos un krustnešiem 13.gs., par jezuītu ierašanos 17.gs., par Krievijas piesavinātās Abrenes jautājumu, pat par veļu barošanu rudens naktīs.

• Īstā laikā un vietā ir Kursītes jautājums Dienā (2008.3.IV): Cik liela vieta Latvijas vēstures, valodas, literatūras apcerējumos atvēlēta Latgalei un tās mūsdienu latviskās latgaliskās identitātes veidotājiem Francim Trasunam, Francim Kempam, Nikodemam Rancānam, Valerijai Seilei? Latgales novada kultūras saglabāšana un attīstība ir gan latgaliešu pašu rokās, taču vajadzīga arī patiesa valstiska ieinteresētība. Tieši pirms 100 gadiem, kad F. Trasuns klaudzināja pēc palīdzības pie tautiešu durvīm Rīgas Latviešu biedrībā, viņš saņēma atbildi: „Ejiet nu šoreiz Dieva mierā! Varbūt citreiz būs labākas iespējas.” Vai tiešām atbilde arī šodien – pēc 100 gadiem – ir tāda pati? Vai vidzemniekiem, kurzemniekiem, zemgaliešiem ir vienaldzīgs dzīvs latviskums valsts austrumu daļā?

Ungurmuižas lustūzis (2008)

• MĀKSLA. Zigurda Konstanta 25 gadu izpētes darba rezultāts, visaptveroša monogrāfija/albums Jānis Pauļuks (2007) ir piemineklis ne tikai pēckara „karalim glezniecībā”, bet arī pašam autoram.

• Jaunajā „Neputna” Latvijas mākslas ainai 20. un 21.gs. veltītā mazformāta grāmatu sērijā latviešu un angļu val. „Studijas bibliotēka” kā pirmās divas iznāk Elitas Ansones Padomjzemes mitoloģija – par veidojumiem socreālisma garā (no 40. līdz 60. gadiem) un Pētera Bankovska Juris Baklāns un Vija Meldupe – par diviem samērā maz ievērotiem māksliniekiem.

• Kristīnes Ogles pētījums „Societas Jesu” ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas mantojumā ir laba liecība tam, kā šī katoļu garīgā ordeņa mākslinieciskais devums bagātinājis Latvijas kultūrvidi.

• DAŽĀDI TEMATI. Dievišķās komēdijas un Fausta tulkotāja, dzejnieka, filoloģijas doktora Valda Bisenieka Dāvinājumi ir viņa dzimšanas dienas veltījumi sev tuviem ļaudīm – Knutam Skujeniekam, Vairai Vīķei-Freibergai, Jurim Visockim u.c.

• Dainas Kraukles Latviešu ornaments izskaidro tautas tērpos, cimdos u.c. redzamos rakstu jeb zīmju pamatelementus.

• Archeoloģiskajos izrakumos (līdz 2005. gadam) atrastos tekstilmateriālus analīzē Irita Žeire pētījumā Arheoloģiskās liecības par apģērbu Latvijā 13.-18. gadsimtā.

• Pilis un muižas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (2007) sacerējuši Antis Heins, Jānis Zilgalvis un Nijole Lukšionīte-Tolvaišiene. Nevar nepievienoties rindkopām par Ungurmuižu, kur varot gandrīz vai sadzirdēt Dorotejas šlepes švīkstoņu uz parka grantētā celiņa, kad viņa satraukta dodas uz tējas namiņu jeb lustūzi, lai izmainītu savstarpējas mīlestības salkanus apliecinājumus ar zīda vestē tērpto Hermani Johanu fon Kampenhauzenu.

• ¼ Satori Oksfordas U. sērijā „Ļoti saistošs ievads” – Melburnas Technoloģijas U. Globālo studiju prof. Stīgera (Manfred B. Steger) Globalizācija (no angļu – Maija Veide).

• Dažādas cilvēces neglītuma izpausmes apspēlē itāļu rakstnieks Umberto Eko enciklopēdiski ievirzītajā izdevumā Neglītuma vēsture.

• Apskatot Arvien modra! Latviešu gaidisma vēsture 1921.g.-2006.g. (2007), Eduards Silkalns atceras kalambūru gaida gaida skautu, lai skauts gaidu skautu, un pareizi norāda, ka gaidu kustības zenīts meklējams bēgļu nometņu laikā Vācijā – 1947. gadā pa visām nometnēm kopā darbojas ap 3 000 gaidu un 300 vadītāju, un paironizē par 464 lpp. biezajā, uz krīta papīra iespiestajā grāmatā konsekventi ievēroto Endzelīna rakstību, kas gan nav īstenota uz 1977. gadā mirušās gaidisma dibinātājas Vilhelmīnes Vilkas 18. lpp. reproducētā kapakmeņa, uz kura lasāms: Wilhelmine Gravitis Wilks.

• Gleznotāja un publicista Aleksandra Tauriņa Orinoko aprakstīti ceļojumi Amazones džungļos – dzīvojot Venecuēlā, esmu pieradis pie tā, ka cilvēkiem patīk košas, priecīgas krāsas. Tāpēc es ne tikai gleznoju, bet arī rakstu krāsaini, raibi un īsiem teikumiem.

• Lato Lapsas, Sandras Metuzālas un Kristīnes Jančevskas Mūsu vēstures 1985-2005 2. sēj. tematu loks ir visai plašs – no Zīgerista banāniem un „humpalām” līdz ārzemju gudrinieku plūdiem un šitake sēņu megaprojektam. Daudzi no pieminētajiem, tāpat kā par 1. sēj., jūsmībā nekritīs.

• (Latviešu literatūru svešvalodās un latviski tulkoto cittautu literatūru aplūkosim JG256 – red.).

• PERIODIKA. Laikraksta Diena galvenās redaktores amatā stājas līdzšinējā analītiskās žurnālistikas speciāliste Anita Brauna.

• Austrālijā mītošais matemātiķis un Austrālijas Latvieša redaktors Dr. Gunars Nāgels kopā ar mākslinieci Ilzi Nāgelu (skat. JG243:40-42) 2008.9.IX sāk izdot tīmeklī jaunu nedēļas avīzi Latvietis (<www.laikraksts.com>), kur rakstos un kvalitatīvos fotouzņēmumos galvenokārt aplūkotas latviešu-austrāļu dzīves norises. Vispārēju interesi 2.nr. izraisa no Izglītības Ministrijas Mēnešraksta (1938, 9) pārspiestie IM pieņemtie Pareizrakstības komisijas atzinumi, kas stipri atšķiras no radikālo endzelīnistu viedokļiem, piem., par „r” mīkstināšanu.
  
  (re)

TĒLOTĀJMĀKSLA

• 2008.8.VIII Valmieras 725 gadu jubilejas laikā Novadpētniecības muzejā atklāj izstādi Tēvu zemei – Latvijai ar 96 trimdas/diasporas latviešu mākslinieku darbiem – pamatu Pasaules latviešu mākslas centra pamatkrājumam, ko būs iespējams aplūkot arī citās Latvijas pilsētās. Pasākuma idejas autore ir Pasaules latviešu mākslas savienības (PLMS) prezidente, māksliniece un mākslas zinātņu doktore Lelde Kalmīte.

• Daugavpils cietokšņa Arsenālā, kur paredzēts pastāvīgs Rotko Mākslas centrs ar 4 – 6 oriģinālgleznām (5 – 20 milj. dolāru vērtībā), notiek starptautisks plenārs Mark Rothko 2008. Pasaulslavenais abstraktais ekspresionists piedzimis (1903) toreizējā Dinaburgā farmaceita Jēkaba Rotkoviča un Annas Goldinas ģimenē.

• 15.X durvis ver jauna Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) filiāle (vad. Baiba Vanaga) – Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (abu mākslinieku piecistabu memoriālajā dzīvoklī Elizabetes ielā), kam vecāku radošo mantojumu novēlējusi viņu meita, mākslas zinātniece Tatjana Suta (1923-2004).

• LNMM maijā un jūnija pirmajā pusē Dortmundas muzeja Am Ostwall sagādātajā izstādē Ekspresionisma grafika iespējams iepazīties ar grupu Brücke (Tilts), Der Blaue Reiter (Zilais jātnieks), Neue Künstlervereinigung (Jaunā mākslinieku apvienība) slavenībām (Ernst Ludwig Kirchner, August Macke, Oskar Kokoschka, Ernst Barlach, Max Beckmann, Vasilij Kandinski, Otto Dix u.c.).

• Dižgarīgā un drošprātīgā Aija Zariņa par savu personālizstādi Daugaviņa (jūnijā un jūlijā galerijā „Daugava”): Lai cilvēks izjustu, kas ir dzīvības un mākslas avots, ir jābūt ļoti smalkai uztverei. Jābūt gatavam uztvert smalkas svārstības. Mana iepriekšējā izstāde Lietuvā saucās „Esības vieglums”. Te ir runa par Svēto Garu. Par mūsu tautasdziesmām, jo tās visas ir esības viegluma noskaņā.

Aija Zariņa

• Vasaras mēnešos vairākas Rīgas galerijas izstāda trimdas mākslinieku darbus -- Veronikas Janelsiņas (galerijā „Mūrnieks”), jaungaitnieka, starptautiski ievērību guvušo JG vāku dizainera Ilmāra Rumpētera („Istaba”), Pauļa Dreimaņa (Arhitektūras muzejā).

• Par Leonīda Mauriņa retrospekcijā LNMM iekļautajām stilizētajām, dzīvespriecīgajām gleznām kritiķis Māris Brancis: tajās nav problēmu, ir viena koša, ilglaicīga dzīvošana harmoniskā pasaulē (Laiks 2008,29).

Leonīds Mauriņš. Pusaudzis un jaunkundze

• Un kuratore Laima Slava par Skulmes personālizstādi Tautumeita Cēsīs: Džemma Skulme ir krustpunkts. (..) Prasmīgs locis, viltīgu zemūdens šķēršļu pārzinātājs vai drīzāk – atbildības pilns pārcēlājs – no viena modernisma krasta uz otru, pāri laika liktajai nosacījumu straumei.

• Liepājas galerijā „Promenāde” Ilzes Avotiņas izstāde Sargeņģelis, kas veltīta mākslinieces tēvam, gleznotājam Harijam Kārkliņam (1927-2008), aizrauj ar Itālijas tēmu, Venēcijas pilsētvidi (ar gondolu siluetiem un visu pārējo).

• Jēkabpils galerijā „Mans”s” jau 17. gadu notiekošajā Lielā vasaras izstādē var skatīt vairāk nekā 100 dažādu paaudžu mākslinieku aptuveni 300 darbus.

• LNMM izstāžu zālē „Arsenāls” šīs vasaras izstādei Padomjzemes mitoloģija – par laiku, kad aprakstošā, naturālā reālisma vietā bija obligāti jāattēlo utopiskā rītdiena (komunisms vai „varonīgā” pagātne, cīņa par strādnieku/zemnieku valsts izveidošanu utt., u.t.jpr.) seko papildinājuma izstāde Agonija (15.VIII-7.IX) ar 80. gadu vidū veidotiem darbiem, kas atklāj mākslinieku attieksmi pret pastāvošās iekārtas ideālu melīgumu.

• Meinas (Maine) pavalsts (ASV) Portlandes pilsētā (2008.10.X-15.XI) zīmējumu un pasteļgleznu izstādē Juris Ubans & the Latvians bez mākslas prof. Ubana (Konrada Ubana dēla) skatāmi arī Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas fakultātes vadītāja, gleznotāja un scenogrāfa Edvīna Kalnenieka darbi.

• „Arsenālā” – plaša scenogrāfes (Lūsēna un Zālītes Putnu opera, Čaikovska Jevgeņijs Oņegins, Šostakoviča Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta, Vāgnera Zigfrīds) Ievas Jurjānes personālizstāde Es viņus redzu – 14 laikabiedru portreti un vairāki dokumentāli situāciju zīmējumi.

• 9.IX Helsinkos atklāts Latvijas un Somijas mākslinieku apmaiņas projekts Laiks ar Janas Briķes, Edvarda Grūbes, Madaras Gulbes, Ineses Siliņas, Kārļa Siliņa u.c. mākslinieku abstraktiem un reālistiskiem darbiem, kas Latvijas vēstniecības Somijā vērtējumā atbalso būtiskas, pat globālas pamatpatiesības bez skaļas ārišķības un tiešām norādēm.

• Foto meistares Andas Bankovskas Dārzs („Rīgas Mākslas telpā”) – plaša un daudzšķautnaina cilvēka dzīves labirinta metafora un eksistences noslēpuma mistika – tā par melnbalto fotogrāfiju sēriju Līga Lindenbauma.

Anda Bankovska. Dārzs

• ASV pilsētas Pitsburgas (Pittsburgh) Kārnegija (Carnegie) Mākslas muzejā sargs Timurs Serebrikovs ar atslēgu uzbrucis Čikāgas Mākslas institūta aizdotajai Vijas Celmiņas eļļas gleznai Nakts debesis #2 (Night Sky #2), kuras vērtība lēsta uz 1,2 miljoniem dolāru (540 000 Ls). No Azerbaidžānas iebraukušajam 27 g.v. krievam glezna vienkārši nav patikusi. Par Celmiņu skat. JG132(1981):2-6, JG242(2005):30-31, JG250(2007):36.
  
  (re) (ib)
   

FILMAS

• Ievērību guvušas vairākas izcilas 2008. gada dokumentālfilmas – šveiciešu režisora Ērika Bergkrauta Letter to Anna (Vēstule Annai) par 2006.7.X Maskavā noslepkavoto krievu žurnālisti Annu Poļitkovskaju [un vienlaikus par Ičkeriju (Čečeniju), Putinu, KF politiku etc.; skat. Ritas Laimas Bērziņas rakstu JG248:23-24]; režisora Pētera Krilova radošās komandas piecus gadus sadarbībā ar pasaules muzejiem un daudziem speciālistiem veidotā Klucis – nepareizais latvietis (Klucis – Deconstruction of an Artist) – par 30. gadu Lielā terora laikā noslepkavoto, Staļinam uzticīgo mākslinieku Gustavu Kluci (Paula Bankovska scenārijs, Artūra Maskata mūzika); Standard Operating Procedure (Parastā darbības procedūra) – par bēdīgi slaveno Abu Ghraib cietumu Irākā. Kaut arī es varētu pastāvēt uz to, ka man personīgi nav ne mazākā sakara ar karu [Irākā], zinu, ka tas tā nav – patīk vai nepatīk, karam ir liels sakars ar mani, jo esmu amerikānis – tā filmas režisors (Errol Morris); Meine Mütter (Manas mātes), kur vācu režisors (Rosa von Praunheim) atgriežas pirmoreiz dzimtajā Rīgā pēc 63 gadiem, lai risinātu noslēpumu par savu māti. Un citā kategorijā – bēdīgi slavenā Saeimas locekļa Jakova Plinera u.c. PCTVL politiķu izveidotā jēlas propagandas filma Uzvaras diena – mūsu svētki, kam pamatā krievu okupācijas laika kino chronikas un kuras mērķis: krievu jauniešus audzināt padomju garā, kā tādus impērijas bērnus, nevis neatkarīgās Latvijas pilsoņus (publicists Gustavs Strenga).
  
  (re)
   

Klucis - nepareizais latvietis

 

MŪZIKA

• Pučīni Toskas iestudējums ar starptautiski pazīstamu operzvaigžņu piedalīšanos notiek 2008.16.VIII Cēsu pils parka estrādē, no kurienes ceļo tālāk uz Drēzdeni, Venēciju, Parīzi, Maskavu un Dalasu. Dienu iepriekš Cēsu Kultūras namā – plaša Kremerata programma ar paša maestro solo – Bēthovena Adagio ar variācijām no 12. stīgu kvarteta, Šuberta Rondo vijolei un orķestrim u.c.

• Jūrmalā savukārt uzved Gaetano Donizetti komisko belakanto operu Mīlas dzēriens (L’elisir d’amore).

• Plaša mēroga ievērību un atzinību šogad izpelnījies jaunais latviešu diriģents Andris Nelsons (1978), kurš nesen noslēdzis trīs gadu līgumu ar Birminghamas simfonisko orķestri Anglijā, uzņemoties galvenā diriģenta amatu. Viņš debitē pie Vīnes Valsts operas diriģenta pults, jūlijā viesojās ASV, diriģēdams gan Losandželosas, gan Klīvlandes orķestrus, bet 21.VIII viesojās Amsterdamā, diriģējot pasaulslaveno Koncertgebouw orķestri – Debissī (Claude Debussy) Fauna diendusa (L’Après-midi d’un Faune), Kamila SenSānsa (Saint-Saëns) 2. klavierkoncerts, Čaikovska 6. Patētiskā (Pathétique) simfonija. 2010. gadā paredzēta Nelsona debija Baireitas (Bayreuth) Vāgnera festivālā ar Loengrīna iestudējumu.

• 19.VIII Rīgas Domā atklāj 11. Starptautisko garīgās mūzikas festivālu ar leģendārās, padomju un arī pēcpadomju laikā Maskavai nepatīkamās, Tatārijā dzimušās, tagad Vācijā mītošās Sofijas Gubaiduļinas Sv. Jāņa pasijas pirmatskaņojumu.

• Atzīmējot 50 gadu pastāvēšanas jubileju, kamerorķestris The Saint Paul Chamber Orchestra (Minesotā, ASV) 2008./2009. gada sezonā iekļāvis arī divus Pētera Vaska darbus – vijoļkoncertu Tālā gaisma un meditāciju Vientuļais eņģelis.

• Prāta vētras koncerts Tur kaut kam ir jābūt Mežaparka Lielajā estrādē (9.VIII) kļūst par Latvijas populārās mūzikas vēsturē visapmeklētāko koncertu ar 45 000 klausītājiem. Viens no pārsteigumiem – eksprezidentes VV-F iznākšana uz skatuves un tautasdziesmas kopīga nodziedāšana.

• Rudens Kamermūzikas festivāls (17.IX-5.X) – tā patrons ir Pēteris Vasks – notiek ne tikai Rīgā, Ventspilī, Jelgavā un Talsos, bet arī Gulbenē, Salaspilī, Pļaviņās, Preiļos un Mazsalacā.

• 30.VIII Pēterbaznīcā atskan Raimonda Tigula četrdaļīgā skaņdarba Dod, Dieviņi (Noras Ikstenas librets) pirmatskaņojums, kam pamatā lībiešu, kuršu, senprūšu un latgaļu teksti (diriģents Māris Sirmais).

• Helsinku koncertzālē Finlandia Akadēmiskais koris „Latvija” piedalās Rodiona Ščedrina koncertoperas Apburtais ceļotājs izrādē.

• 68 g.v. austriešu autors un režisors Johans Krezniks (Johann Kresnik) aktualizējis Verdī (Giuseppe Vęrdi) operu Un ballo in maschera (1859) jeb Masku balle – par atentātu (1792) pret Zviedrijas karali Gustavu III masku balles laikā. Laikmetīgi pārveidotajā Ein Maskenball, kas risinās it kā Ņujorkā Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) drupās, starp aktieriem ir 35 pilnīgi kaili pensionāri paslēpušies aiz Mikimausa maskām, viņi simbolizē miljonus trūkumcietēju Savienotajās Valstīs; viena no galvenajām dziedātājām – virs lūpas viņai uzkrāsotas Hitlera ūsiņas – izstiepusi roku nacistu sveicienā; Tēvocis Sams tradicionālajā cilindrā un zvaigžņsvītrainā kostīmā; Elvis Preslijs mirgojošā rozā uzvalkā; grupa cīņas kāru amerikāņu zaldātu haki formas tērpos; bezpajumtnieki u.c. Saturiski luga ir provokatīvs politisks komentārs, vērsts galvenokārt pret mūsdienu amerikāņu, bet ne tikai, „džungļkapitālistisko” dzīvesveidu, viņu liekulīgajām „vērtībām”, milzīgo plaisu starp bagātajiem un tumsonīgajām masām, pret tieksmi valdīt pār pasauli. Lai gan daži vietējie politiķi mēģinājuši pārliecināt cilvēkus boikotēt izrādi, pirmizrāde (12.IV) Tīringas (Thüringen) galvaspilsētas Erfurtes operā bijusi izpārdota līdz pēdējai vietai un tas pats arī turpmākajās izrādēs.
  
  (re) (bs)

 

TEĀTRIS

• Laila Robiņa 2008.10.IX-5.X tēlo Blanšu (Blanche) Tenesija Viljamsa lugā Ilgu tramvajs (A Streetcar Named Desire), ko Madisonas pilsētiņā iestudējis Ņudžersijas Šekspīra teātris (Shakespeare Theatre of New Jersey).
  
  (bs)

• FESTIVĀLĀ, kas 29.VIII-26.X Vācijas Minsterlandes reģiona dažādās vietās veltīts Baltijas valstīm un Polijai, par tematu „No dziesmas līdz dzejai” referē Andrejs Urdze (Wahrendorf), par Jaunsudrabiņa Es stāstu savai sievai – Ojārs J. Rozītis (Münster), par Laimas Muktupāvelas Šampinjonu Derību – Bertholds Forsmans (Altenberg). Piedalās arī Latvijas čellistu trio Melo-M, Rīgas saksofonu kvartets, vijolniece Baiba Skride un pianiste Lauma Skride.

• Jūlijā Rīgā „Tautiešu mēneša” ietvaros notiek literāri muzikāls lasījums Čaks ir traks ar Jura Rozīša, Jura Kronberga, Ingas Žoludes, Austra Graša, Kristapa Graša, Kārļa Vērdiņa, Vilka Vienača orķestra u.c. piedalīšanos.
  
  (re)

Blanša (Laila Robiņa) un Stenlijs (Gregorijs Derelians)
Tenesī Viljamsa Ilgu tramvajā

BALVAS, BALVAS, BALVAS!

• Šā gada Nobela prēmija literatūrā piešķirta 68 g.v. franču rakstniekam, vēstures zinātņu doktoram Leklēzio (Jean-Marie Gustave Le Clezio) par cilvēces iepazīšanu savos tekstos gan šaipus, gan aiz civilizācijas ietvara (..) [autors] nav tipisks franču rakstnieks, bet gan īsts kosmopolīts, ceļotājs un nomads, [kurš] savos darbos iekļauj citas civilizācijas un no rietumu kultūras atšķirīgus dzīvesstilus – tā vēstīts Zviedrijas Zinātņu akadēmijas ziņojumā. Romāns Le Procès-verbal (Nopratināšana – 1963) tiek salīdzināts ar Kamī (Camus) L’Étranger (Svešinieks). Otrā pazīstamākajā viņa ar Francijas Académie des sciences apbalvotajā romānā Désert (1980 – Tuksnesis) aprakstīta kādas Ziemeļāfrikas sievietes saskarsme ar Rietumeiropas civilizāciju. Romānā Revolutions (2003) aplūkoti rakstnieka vissvarīgākie temati – atmiņa, eksils, pārorientēšanās, kultūru konflikti

• LV apbalvojumu 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme saņem medicīnas, ugunsdzēsības, glābšanas dienesta un arī tie Iekšlietu ministrijas darbinieki, kuri 1991.X Tjumeņā aiztur un Latvijā nogādā bijušo OMON komandiera vietnieku Sergeju Parfjonovu.

• LZA Raiņa balvu par izcilu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras veidošanā saņem kinorežisors (Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Cilvēka bērns u.d.c.) Jānis Streičs. Zīmīgi ir viņa vārdi par valodas lietošanu: Man vienalga, kā runā tante Maņa. (..) Bet man nav vienalga, kā mani uzrunā valdība, un stipri apbēdina tas, ka nepareizu latviešu valodu dzirdu televīzijā un radio. Tas ir kuriozi, ka, runājot par sievieti, sirdi, cūku vai mazmājiņu, lieto vienu un to pašu vietniekvārdu „viņa”... (skat. arī Birutas Sūrmanes apskatu par Streiča atmiņu grāmatu Lāga dvēseļu straumei – JG253:65-66).

• Par Ērika Raistera piemiņas fonda (ĒRPF) balvas 2008. gada laureātu kļūst JG lasītājiem pazīstamais (skat. JG246:37-44) Vilnis Baumanis – literāts, 19 gadus Amerikas Balss radiožurnālists, 25 gadus viens no muzikālās grupas Trīs no Pārdaugavas dziedoņiem.

• Literāru darbu tulkotājam (no lietuviešu un austrumslāvu valodām) Talridam Rullim 30.IX par lietuvju literatūras popularizēšanu Latvijā piešķirta Sv. Hieronīma prēmija.

• Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā piešķirta igaunietei Aidi Vallikai par Ko darīt, Anna? (latv. val. tulk. Maima Grīnberga), Paulam Bankovskim par Mazgalvīši spēlē mājās un māksliniekam Reinim Pētersonam par Džeimsa Stīvensa Zelta pods ilustrēšanu.

• Dzejas dienu balva oriģināldzejā piešķirta Kārlim Vērdiņam par krājumu Es, dzejniekam Leonam Briedim (skat. lugu Platons) par pieciem atdzejas krājumiem, bet portāla Delfi balsojumā noskaidroto Lasītāju balvu saņem dzejnieks Ontons Slišāns.

• Pasaules koru olimpiādē Grācā (Graz), Austrijā (2008.VII), koris Lielvārde iegūst zelta un sudraba godalgas bērnu koru un garīgās mūzikas grupā, bet a cappella vokālais ansamblis Mik 8 pārved mājās sudrabu. Īpaši gandarīti jūtas diriģenti Antonijs un Baiba Kleperi.

• Anglijā mītošajai Ilgai Mieriņai piešķirta Atzinības Krusta sevišķās pakāpes lielā zelta medaļa par nepārtrauktu 50 gadu darbību latviešu folkloras jomā (Kamoliņā, Būdelniekos, Dižajos u.c.).

• Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas konkursā par pērngad klajā laisto grāmatu māksliniecisko noformējumu uzvar: dzejā – Ieva Rupenheites Melnās krelles (mākslinieks Guntars Sietiņš); dokumentālā prozā – Vaira Vīķe-Freiberga. V.V.-F. 4plus4 (Normunds Pucis); tulkotā lit. – Dons Kihots, viņa zirgs Rosinante, Sančo Pansa un Tobosas Dulsineja 400 gadu garumā, kā arī šeit un šodien. Tulk. Roalds Dobrovenskis (Valdis Villerušs); zinātniskā lit. – Aizvestie (Ilmārs Blumbergs); nozaru lit. Mārtiņa Sirmā Sirmā Latvija (Madara Puķīte); mākslas izd. – Anita Vanaga, sastād. Aija (Aleksandrs Busse); bērnu/jaunatnes lit. – Indras Sproģes Miljons (Indra Sproģe); vārdnīcas – Janīnas Kursītes Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene (Andris Lamsters).

• Pazīstamais gruzinu aktieris, režisors un dziedātājs Vahtangs Kikabidze, protestējot pret KF bruņoto spēku iebrukumu savā dzimtenē, atteicies no jūlijā Maskavā saņemtā prestīžā Krievijas Draudzības ordeņa.
  
  (re) (bs)

Ilga Mieriņa

STATISTIKA

• Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā pusē samazinājies par 3 700 cilvēkiem, mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu.

• ASV socioloģisko pētījumu fonds World Value Survey (WVS) par pasaules laimīgāko valsti atzinis Dāniju, kam uz pēdām seko Portoriko, Kolumbija, Islande, Īrija, Šveice, Nīderlande, Kanada, Austrija. Jo augstāks labklājības līmenis, jo lielāks laimīgo iedzīvotāju īpatsvars. No 97 apskatītajām valstīm Igaunija, Lietuva un Latvija ieņem attiecīgi 84., 85. un 86. vietu.

• Valsts reģionālā attīstības aģentūra savukārt vēstī, ka ar dzīves kvalitāti, ko raksturo ekonomika, vide, sociālie resursi, drošība, izglītība, mājoklis, ērtības, transports un infrastruktūra, apmierināti 49,35% Latvijas iedzīvotāju.

• Pēc Jeilas (Yale) U. pētījumu rezultātiem vides veselības un ekosistēmu dzīvotspējas ziņā Latvija ieņem 8. vietu pasaulē. 1. vietā – Šveice, kam seko Norvēģija, Zviedrija, Somija, Kostarika, Austrija, Jaunzēlande.

• Attiecībā uz ES Latvija ir visskeptiskākā ar tikai 20% ES atbalstītājiem, kamēr Lietuvā un īpaši Igaunijā to skaits krasi pieaudzis.

• Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centrs Eurobarometer vēsta, ka 59% Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar gaidāmo ES valūtas eiro ieviešanu.

• Aģentūra Market Data vēstī, ka 80% Latvijas iedzīvotāju satrauc militārais konflikts starp KF un Gruziju.

• Īrijā strādājošie viesstrādnieki pērngad nosūtījuši tuviniekiem 1,5 miljardu eiro (apm. miljardu latu) – visvairāk poļi (1,3 miljardu eiro). Uz Latviju nosūtīts 59 miljoni latu jeb caurmērā katrs latvietis nosūtījis tuviniekiem 3 000-4 000 Ls.

• ES valstu vidū Latvijā ir vissliktākie veselības stāvokļa indikatori – augsta mirstība no gūtām traumām, ļaundabīgiem audzējiem, no alkohola un tabakas pārmērīgas lietošanas sekām (īpaši jauniem un vidēja vecuma vīriešiem), no sirds un asinsvadu slimībām – tā informē projekta Monitoring Health Evaluation vecākā speciāliste Iveta Pudule.

• ASV žurnāla Forbes sastādītajā noziedzīgāko valstu sarakstā 2. vietu ieņem Latvija, kur noziedzības līmenis pieaudzis par 4,8% (salīdzinājumam: Slovēnijā – 4,2%, Itālijā – 3,1%, Spānijā – 1,4%, Ungārijā un Skotijā – 0,8%). 1. vietu ieņem Turcija ar 18,6%.
  
  (re)

Juka Rislaki (Diena) skatījumā -
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze

• PRĀGAS DEKLARĀCIJĀ PAR EIROPAS SIRDSAPZIŅU UN KOMUNISMU, ko pasludina 2008.8.VI, teikts, ka Eiropa būs patiešām vienota tikai tad, kad tā atzīs, ka ne tikai nacistiskā, bet arī komunistiskā ideoloģija ir atbildīga par noziegumiem pret cilvēci. Tiek konstatēts, ka daudzi no tiem, kas pastrādājuši noziegumus komunisma vārdā, nav saukti pie atbildības un viņu upuri nav atlīdzināti. Parakstītāji, kuru vidū ir bijušais disidents un Čechoslovākijas prezidents Vaclavs Havels (Waclaw Havel), bijušais disidents un Lietuvas prezidents Vitautas (Vytautas) Landsbergis, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) un vēl daudzi citi, ierosina ik gadus visā Eiropā pieminēt komunisma un nacisma upurus 23. augustā, t.i., Molotova Ribentropa Pakta gadskārtā.

• 4.IX Eiropas Parlamentā pieņem deklarāciju par 23.VIII pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu
  
  (fg)
   

• B A L T I J A S    V A L S T Ī M , tāpat kā visām pārējām NATO dalībvalstīm, Maskava nosūta notu par jebkāda veida militāras sadarbības pārtraukšanu, kaut arī ne Tallinai, ne Rīgai, ne Viļņai, cik zināms, tādas nav bijis.

• Labs piemērs baltiešu spēku apvienošanā: septembrī Viļņā sociāldemokrātisko partiju priekšsēži – Lietuvas premjerministrs Gediminas Kirkilas, Rīgas pilsētas galvas vietnieks Jānis Dinevičs un Igaunijas finanču ministrs Ivari Padar – paraksta sadarbības līgumu, lai sekmīgāk aizstāvētu Baltijas valstu iedzīvotājus Eiropas Parlamentā.

• 16.IX ASV Senāts vienbalsīgi apstiprina rezolūciju lūgt ASV līderi Bušu un viņa Valsts sekretāri Raisu aicināt Krieviju atzīt padomju okupāciju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā saskaņā ar Molotova-Ribentropa Paktu turpmāko 51 gadu par nelikumīgu.

• ASV programmas Foreign Military Financing ietvaros Lietuva saņem $23,4 miljonu dolāru, Igaunija – 4,2 milj., bet Latvija – 3,3 milj. ASV dolāru.

• LATVIJĀ 2008.2.VIII 40,16% jeb apmēram 627 000 balsstiesīgo iedzīvotāju piedalās referendumā par tautas tiesībām atlaist Saeimu – ievērojams skaits, bet tomēr pietrūkst aptuveni 150 000 balsu, lai būtu nepieciešamie 50%. Pārfrāzējot kādu Latvijas Avīzes publicistu, neizdodas velnus dabūt no rijas laukā un prom uz plīti, kas jau tikusi aizkurta. Iemesli: neticība, kūtrums, arī bailes (Anna Žīgure). Valdošās koalīcijas cinisms esot panācis to, ka pilsoņiem vairs neinteresē, kas notiek Latvijā – tā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers (4.VIII), turklāt bijusi arī pretdarbība – darba devēji draudējuši ar atlaišanu, vietām transports pēkšņi nekursējis, ārzemēs balsošanas vietas ir ļoti mazā skaitā un grūti pieejamas u.c.

• Šā gada aprīlī Pasaules ebreju restitūcijas organizācija nosūta vēstuli LV prezidentam, premjeram un ārlietu ministram ar ASV vēstniecības Rīgā veicināto prasību par kompensācijām vēsturisko netaisnīgo seku novēršanai. 2006. gadā Saeima noraida likumprojektu par 32 miljonu latu izmaksu ebreju kopienai. Premjers Godmanis devis rīkojumu Tieslietu ministrijai izvērtēt nodarītos zaudējumus Latvijas ebrejiem. Nekustamo īpašumu jautājums, protams, jāatrisina, bet dažkārt, šķiet, tiek aizmirsts, ka holokausts Latvijas teritorijā tiek īstenots nacistiskās Vācijas okupācijas gados (1941-1944), tāpat kā krietni precīzāks nosaukums Andrieva Ezergaiļa izcilajam pētījumam The Holocaust in Latvia, 1941-1944: The Missing Center (1996) būtu bijis The Holocaust in German-Occupied Latvia kā vēsturnieks to uzlabojis latviskotajā variantā – Holokausts vācu okupētajā Latvijā, 1941-1944 (1999).

• Cilvēkiem, kuri dzimuši Abrenes apriņķī (Abrenes pilsētā, Augšpils, Gauru, Kacēnu, Linavas, Purvmalas vai Upmalas pagastos) līdz 1945. gada oktobrim, mainot LR pasi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem dzimšanas vietas ailē raksta: Dzimis Krievijā. Interneta portālā TVnet lasāms kāda iedzīvotāja sašutums: Esmu dzimis Abrenē 1936.30.IV. Mans tēvs bija Latvijas robežsargu bataljona komandieris, par to arī viņa kauliņi mētājas kaut kur Kolimas tundrā! Mana tēvu tēvu zeme ir Zemgale paaudžu paaudzēs, bet, sargājot Latvijas neatkarību un teritoriālo integritāti, tēvs devās uz Austrumlatviju, kur tad arī man nācās ieraudzīt sauli. (..) Dzimšanas vieta ir ierakstīta gan dzimšanas apliecībā, gan pasē, kas izdota 1993. gadā. Kad šī gada 11. jūlijā iesniedzu pasi apmaiņai, ierēdņi pateica, ka jaunajā pasē būšot rakstīts, ka esmu dzimis Krievijā, un paskaidroja – ja negribot tādu ierakstu, varu dzīvot ar veco pasi. Tāpat kā par dubultpilsonības jautājumu, nekas cits neatliek kā izsaukties: Prātiņ, nāc mājās!

• Vadoties pēc ietekmīgās tīmekļa avīzes Huffington Post (2008.2.IX), ASV republikāņu partijas kandidātes viceprezidentes amatam, ultralabējās Saras Peilinas (Palin) uzskatus veidojis Aļaskas pilsētiņas Vasilas (Wasilla) reliģiskās sektes Assembly of God (Dieva sapulce) vecākais mācītājs, kāds E. Kalnins, kurš ASV līdera Buša kritiķiem savulaik piedraudējis ar elli, kā arī norādījis, ka balsotājiem (2004) par Buša pretkandidātu Džonu Keriju neesot absolūti nekādās cerības uz atpestīšanu. Spriežot pēc rakstības, Kalnins varētu būt latviešu izcelsmes.

• Tautas kalpi. Masu informācijas avoti vēstī, ka Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš jūras kāpu aizsargjoslā uzcēlis pilnvērtīgu dzīvojamo māju, kas gan oficiāli nosaukta par „klēti” jeb „palīgceltni”, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem jaunas ēkas 300 m attālumā no jūras krasta ir atļauts būvēt vienīgi tad, ja tās ir nepieciešamas saimnieciskām vajadzībām kā palīgbūves.

• Ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājas Valentīnas Andrejevas paziņojums gada sākumā par prēmiju piešķiršanas aizliegšanu „valsts augstākajām amatpersonām” tiks patiešām ievērots, sāpīgi ciest nāksies arī pašai priekšsēdētājai – 2007. gadā viņa dāsni premēta veselas četras reizes par vienu un to pašu sniegumu, proti, nozīmīgu ieguldījumu uzdevumu savlaicīgā un kvalitatīvā izpildē. Rezultātā viņas nekādā ziņā ne nieka alga pieaugusi par 21 500 latiem. Viņas „nopelnītā alga” pērngad: 62 200 Ls. un joprojām kārtējā mēnešalga – 5 500 Ls., kas ir vairāk nekā Valsts un Ministru prezidentam kopā.

• IGAUŅU rezerves pulkvežleitnants un rakstnieks Leo Kunnoss nedēļas laikraksta Eesti Express norāda, ka gar valsts robežu Krievija izvietojusi „kaujas gatavībā” divus 76. gaisa desanta divīzijas pulkus, 138. motostrēlnieku brigādi un vēl citas sīkākas militāras vienības.

• 22.IX Tallinā izdevniecība „Tarbeinfo”, ko vada Vladimirs Iljaševičs (80. gados Igaunijas PSR VDK/KGB 1. nodaļas operatīvais darbinieks), un kas saistīta ar KF Rakstnieku savienību, laiž klajā somu valodā grāmatu Pronssisoturi (Bronzas kareivis), kuras autora, somu politologa Johana Bekmana uzskatā Igaunija būs neatkarīga vēl tikai lielākais 10 gadus (..) pieminekļa iznīcināšana bija Igaunijas vēstures beigu datums (..) pašreizējie Gruzijas notikumi liecina, ka elle ir atvērusies arī igauņiem.

• LIETUVAS prezidents Valdas Adamkus Minchenes laikrakstā Süddeutsche Zeitung (2008,15.IX): Mēs jau 2 gadus nesaņemam naftu pa cauruļvadu „Družba”. [KF] centīsies mūs salauzt ekonomiski, lai mēs kļūtu par tās ekonomikas daļu, kam seko optimistiskāka piebilde – ja Lietuva enerģētikas jomā cieši sadarbosies ar Skandināvijas valstīm, Igauniju, Latviju un Poliju, KF neizdosies salauzt lietuvju garu.

• KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS zaldāti Ziemeļkaukāzā tikai gaidījuši militāru pavēli, bet politiķi organizēja iemeslu, lai tāda pavēle tiktu dota iebrukšanai Gruzijas teritorijā -- tā 5.IX portālā eirozinas.lv uz visiem zināmo faktu norāda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas prof., ģenerālis Kārlis Krēsliņš.

• Mācību grāmatā Krievijas vēsture 1900-1945 („Prosveščenije” 2008) apgalvots, ka PSRS bijušas tiesības 1940. gadā pievienot Baltijas valstis un Besarābiju, jo tās jau agrāk ietilpa Krievijas impērijā, turklāt, 1939.23.VIII Molotova-Ribentropa Pakts neesot bijis nekas vairāk kā Maskavas atbilde uz 1938. gada rudens Minchenes vienošanos starp Vāciju un rietumvalstīm par Čechoslovākijas likteni.

• Pēc boļševiku coup d’etat pilsoņkara laikā (1917-1920) 35,6% no čekistiem bijuši latvieši (žīdi tikai 3,7%), kamēr no vadošajiem čekas komisāriem tikai trīs bijuši žīdi, bet veseli 38 – latvieši (54,5%). Čekas vadītāja „Dzelzs Feliksa”, t.i., Feliksa Dzeržinska tuvākie palīgi – Kārlis Pētersons un Jēkabs Peterss, kurš čeku nokristījis par „izrēķināšanās orgānu” (organ raspravy), bet čekas kolēģijā līdz ar Petersu sastāvejuši Mārtiņš Lācis un Aleksandrs Eiduks, pie kam Petersam un Lācim bijusi izšķirīga loma kreiso eseru dumpja apspiešānā 1918. gada jūlijā – tā LU vēsturnieks Aivars Stranga laikrakstā Diena.
  
  (re)
   

• BEIDŽINGAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS Latvija iegūst trīs medaļas, ierindojoties 45. vietā (no 204) tūdaļ aiz Somijas, bet pirms Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas. BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs iegūst zeltu, atstājot aiz sevis divus amerikāņus (man nav nekas pret amerikāņiem, taču esmu priecīgs, ka viņi nav pirmie – tā Māris), šķēpmetējs Ainārs Kovals – sudrabu, bet svarcēlājs Viktors Ščerbatihs – bronzu. Beidžingas paralimpiskajās spēlēs Latvijai zeltu un sudrabu sagādā diska metējs Aigars Apīnis un sudrabu – lodes grūdējs Edgars Bergs. Turpat simtlauciņu dambretes sacensībās oktobrī zeltu ieguvusi latviete Zoja Golubeva, bet bronzu – Guntis Valneris.
  
  (re)

 

Materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane (bs), Jānis Krēsliņš (jk), Franks Gordons (fg), Ingrīda Bulmane (ib), Rolfs Ekmanis (re).