Jaunā Gaita Nr. 258. septembris 2009
Afganistānas Kunāras provincē Talibana kaujinieku uzbrukumā 2009.1.V bojā iet seržants Voldemārs Anševics un dižkareivis Andrejs Merkuševs.
Veļu valsts pulkam pievienojas latviešu pirmās lēģeru literatūras publikācijas autors Alfreds Putniņš (1919-2009) – leģiona virsnieks, 10 gadi ieslodzījumā Krievijā un Kazahijā, dzejoļi anonīmi iespiesti Ādolfa Šildes grāmatā Pa deportēto pēdām (1956), cikls Sāpju slieksnis (1978) slepeni nokļūst Kanādā, kur tiek godalgots. Krājumam Karogi nemirst (1993) seko vēl pieci citi.
Akadēmiskās Dzīves ilggadēja redaktore, Dr. Benjamiņa Jēgera palīdze viņa piecsējumu Latviešu trimdas izdevumu bibliografija:1940-1991 veidošanā Magdalēne Rozentāle (1915-2009), arī pedagoģe, kura bēgļu nometnes (1945-1950) Augsburgas Ausekļa ģimnazijā iedvesmoja zināšanām un radošam darbam.
Skarbu, bet patiesu vārdu paudējs par mākslu un dzīvi, gleznotājs Stumbru Gunārs (1927-2009), skolojies pie Jēkaba Strazdiņa un Leo Svempa Rīgā, beidzis Minesotas U. mākslas nodaļu, piedalījies daudzās grupu un arī solo izstādēs ASV ar darbiem, kurus raksturo līdzsvarota krāsu, līnijas un kompozīcijas izjūta. Aktīvs Dievturu sadraudzes loceklis. Maizes darbs – aerodinamikas inženieris NASA.
 Stumbru Gunāra pašportrets |
Tulkotāja (Zola, Balzac, Françoise Sagan, George Sand) Mirdza Ersa-Lībiete (1924-2008) par piederību „franču grupai” pavada 4 g. Vorkutas nāves nometnē. Saņem Francijas apbalvojumu Légion d’honneur.
BBC darbinieks Londonā, čellists, finougrofīls un igauņu eksīlrakstnieka Arveda Vīrlaida romānu (Mežos vēl brīvība elpo, Apzīmogotie) latviskotājs Reinis Mertens (1926-2009).
Londonā mīklainā kārtā mirušā trimdas rakstnieka Gunša Zariņa dzīvesbiedre Monika Zariņa (1932-2008), dzejoļi izdoti (ar čekas filiāles Sakaru komitejas atbalstu) nelielā 50 lpp. biezā grāmatiņā Prievīšu raksti (1965), JG40(1963)-49(1964) redkolēģijas locekle.
Vecākais Latvijas armijas virsnieks, majors Alfrēds Porietis, beidzis kara skolu (1929), iesaukts leģionā, kritis krievu gūstā, pavada 10 gadus Intas soda nometnē Komi APSR, neilgi pirms nāves saņem Viestura ordeni.
Pēdējais lībietis Viktors Bertholds (1921-2009), kurš savu dzimto valodu lietojis sadzīvē un arī mācījis citiem.
Vīnē dzimušais Amos Elons (Elon,1926-2009), daudzus gadus Telavivas liberālā laikraksta Haaretz spožākā zvaigzne, pēcāk augsti respektēts esejists The New Yorker, The New York Review of Books, The New York Times Magazine lappusēs, autors vismaz ducim atzinīgi novērtētu grāmatu – Journey Through a Haunted Land: The New Germany (1967), The Israelis: Founders and Sons (1971,1988), A Blood-Dimmed Tide: Dispatches from the Middle East (1997), The Pity of It All: A History of Jews in Germany 1743-1933 (2002) u.c. Dažkārt par „žīdu Kamī” (Albert Camus) dēvētais intelektuālis, kurš raksta ar vienādi elegantu veiksmi ebreju, vācu un angļu valodā, Izraēlā kļūst lielā mērā „autsaiders” (outsider), kaut arī dzīvo un strādā tur mūža ilgāko daļu, tiek uzskatīts par „atkritēju no savējiem”. Ar īpašu sarkasmu viņš izsakās par izraēliešu fanātiskajiem nacionālistiem un reliģiskajiem fundamentālistiem, kuriem nav ne mazāko šaubu par to, ko Bronzas laikmetā Dievs un Abrams sacījuši viens otram. Daudzus no viņiem raksturojot pārspīlēta kāre pēc teritorijas, neveselīgs militārisms un holokausta izmantošana pret īstiem vai iedomātiem naidniekiem, kam visam neesot nekā kopēja ar cionisma dibinātāja Teodora Hercla (Herzl) normālas žīdu valsts vīziju. 80.gadu vidū Elons daļēji sāk dzīvot savā mājā Tuskanijā, Itālijā (kopš 2004. gada pastāvīgi), kuras politiskajai dzīvei, tāpat kā Izraēlā, piemītot dažādi trūkumi, bet starpība esot tā, ka norises Izraēlā mani sanikno, toties Itālijā tās izraisa smieklus.
 Amos Elon |
Franču rakstnieks, triloģijas Les Grandes Familles (Šīs pasaules varenie) autors Drions (Maurice Druon, 1918-2009) Prix Gouncourt laureāts (1948), ievēlēts Académie française (1966), Kultūras ministrs 70.gados. Bez triloģijas latviski izdots Dzelzs karalis, Kroņa indes, Nonāvētā karaliene, Tistū – puisēns ar zaļajiem īkšķīšiem.
Par Vjetnamas kara arhitektu uzskatītais ASV aizsardzības ministrs (1961-1968) Maknamara (Robert McNamara, 1916-2009), kurš atmiņu grāmatā In Retrospect: The Tragedy and Lessons of Vietnam (1995) atzīst: Es kļūdījos kopā ar citiem augstākstāvošiem kolēģiem. Kļūdījos, šausmīgi kļūdījos. „Kļūdas” dēļ dzīvību zaudē vairāk nekā 3 milj. vjetnamiešu civiliedzivotāju un karavīru, arī 58 209 amerikāņi, viņu vidū vairāki iesaukti latvieši.
(re) (lt)
V I A D O L O R O S A
L A T V I J A S O K U P Ā C I J A S M U Z E J S
Uz vienas no Igarkas, Abanas un Jeņiseiskas muzejos (Krasnojarskas apgabalā) šovasar uzstādītām piemiņas plāksnēm lasām: Mūžīgā piemiņā Latvijas bērniem deportāciju upuriem 1941-1949. Divas citas veltītas Sibīrijā nobendētajām mātēm. 1941.29.XII 36 gadu vecumā Jeņiseiskas apgabalā nošāva manu mammu Alvīni Tomu – atceras tagad 80 g.v. dēls Gunārs, deportēts 12 gadu vecumā 1941.14.VI kopā ar 15 424 citiem.13.VI kinorežisores Dzintras Gekas dokumentālfilmas Agapitova un izglābtie pirmizrāde. Viens no tikai 60 izglābtajiem ir šajā „nāves salā” kopā ar 700 dažādu tautību mātēm un bērniem nokļuvušais (1941) Ilmārs Knaģis: visa mūsu šolaiku psihe ir tā izvarota un izkropļota, ka notikumus, kuriem līdzīgu nav cilvēces vēsturē, šodien uzskata par pašsaprotamiem un normāliem.
10.VI Andžeja Vajdas (Andrzej Wajda) filma Katiņa – vieta, kur PSRS drošības spēki noslepkavo 22 000 poļu virsnieku un inteliģences pārstāvju.
Prezidents Zatlers Rīgas pilī (30.VI) uzklausa 47 Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedru viedokļus par Latvijas vēstures mācīšanu skolās, sāpīgo apbalvojumu jautājumu, klausās atmiņu stāstos par Īles kauju (1949), līdz pat 1950. gadam eksistējošo Pētera Čevera grupu, Latgales partizāniem un čekas kambaros pārciestajām mocībām.
 Nacionālie partizāni Rīgas pilī |
18.VI Rīgas Centrālajā bibliotēkā mūzikas ierakstu izdevniecība „Upe” laiž apgrozībā vairāk nekā 6 stundu garu disku Sibīrijas latviešu dziesmas, kam pamatā folkloristu vākumi kopš pag.gs. 70.gadu otras puses 16 ciemos. Jau pirms 200 gadiem Sibīrijā nonāk izsūtītie latviešu katordznieki, kam 19.gs. otrā pusē pievienojas bīvprātīgie izceļotāji, bet 20.gs. 40. gados – padomju režīma deportētie.
Okupācijas muzeja Gadagrāmatas 2007 nozīmīgākā daļa veltīta 1937./1938. gada „Latviešu akcijai” – staļiniskajām represijām pret PSRS mītošajiem latviešiem, safabricētām apsūdzībām „kontrrevolucionāru organizāciju veidošanā” u.tml.
Jūnijā atklāta par ES un ziedotāju līdzekļiem izveidotā digitālā interaktīvā padomju ieslodzījuma nometņu karte, kur iespēja iepazīties ar lēģeru tīklu un izsūtījuma ceļiem, uzklausīt deportēto stāstījumus, izlasīt tā laika dokumentus.
(re)
B A L V A S , B A L V A S, B A L V A S
Baltijas Asamblejas medaļu pasniedz (2009.22.VIII) Eiropas parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei par izcilu ieguldījumu 1989.g. „Baltijas ceļa” organizēšanā un koordinēšanā, par Baltijas valstu vienotības nostiprināšanu un attīstīšanu.
Par drosmīgo politisko darbu Eiropas brīvības tradīciju garā Dr.Vairai Vīķei-Freibergai Jēnā piešķirta Nobela Prēmijas ekonomikā (1974) laureāta Haijeka (Friedrich von Hayek, 1889-1992) godalga, kam seko eksprezidentes referāts Frīdricha Šillera U. Arī pēc uzņemšanas par Beļģijas Karaliskās Zinātņu Filoloģijas un mākslas akadēmijas locekli VVF nolasa referātu – par zinātni, tehnoloģiju un politiku.
Ērika Raistera Piemiņas fonda balva dzejniecei un kultūras darbiniecei Lolitai Gulbei, kuras kontā ir 7 dzejoļu krājumi, dzejoļu kopas JG u.c., arī apceres Latvija Amerikā (Toronto). Viņas dzejas būtībai vistuvāk, šķiet, pietuvojusies nelaiķe literatūras kritiķe Inta Ezergaile apskatā par krājumu Zaļi pirkstu nospiedumi (2003) (skat. JG236:56-57).
Ģenerāļa Goppera fonda balva dziesmuspēles Vēstule no Losas autorei Lolitai Ritmanei un viņas tēvam, libretu un dziesmu tekstu autoram Andrim Ritmanim, arī Čikāgas piecīšu „virsaitim” Albertam Legzdiņam.
Latgales kultūras veicināšanas Boņuka balva literatūrzinātniecei Ilgai Šuplinskai, Latgales Kultūras centra apgāda vadītājam Jānim Elksnim, mūzikas instrumentu meistaram Gunāram Igaunim, skolotājai un dzejnecei Līgai Rundānei, rakstniekam Valentīnam Lukaševičam u.c.
Latviešu mūzikas balva mecosoprānam Antrai Bigačai, ērģelniekam, komponistam, diriģentam Andrim Vītoliņam, saksofonistam un pedagogam Artim Sīmanim un kordiriģentei un pedagoģei Terēzijai Brokai.
LV apbalvojumi ārzemēs – TILTA pr-dim Jurim Padegam, PBLA ģenerālsekretārei Tijai Krūmiņai, Krasnojarskas kultūras b-bas „Dzintars” loceklim Jānim Kungam, Treju Vārtu red. Julietai Rumbergai, sabiedriskiem darbiniekiem Ziemeļamerikā Dzintaram Paeglem (skat. JG250:42-49, 251:29-35), Oļģertam Kubuliņam, Vilim Mileiko, Andrim Ķesterim, Valdim Pavlovskim.
Grāmatu ārējās apdares konkursā „Zelta Ābele” apbalvota Edvīna Raupa dzejgrāmata Putn’ (māksl. Gita Treice), Bokačo (Giovanni Boccaccio) Dekamerons (Valdis Vilerušs), Ivetas Erdmanes Dzelzs vīri, koka kuģi (Arta Ozola-Jaunarāja, Jānis Jaunarājs).
11 īsstāstu grāmatu un viena romāna (Lives of Girls and Women) autorei, 77 g.v. kanādietei Munro (Alice Munro), 25.VI Dublinā pasniedz prestīžo Bukera prēmiju (The Man Booker International Prize 2009) 60 000 mārciņu apmērā.
(re) (bs)
G R Ā M A T A S
Lai arī mums patīk domāt, ka internets nekad neaizstās grāmatu, tomēr ar atzinību jānovērtē sabiedrības „Tilde” izveidotais portāls www.letonika.lv, kas ietver enciklopēdijas, daudzvalodu vārdnīcas, Latvijas attēlu kolekcijas, audio un video materiālus un tagad – arī literatūru. Interneta bibliotēkā var lasīt jau 22 autoru pilntekstu darbu kolekcijas: 500 lugas, romānus, stāstus, noveles un dzejoļu krājumus. Publicēta visa Raiņa un gandrīz visa Rūdolfa Blaumaņa daiļrade. Sarakstā ietilpst arī Austra Skujiņa, Jānis Poruks, Jēkabs Janševskis, Jānis Ziemeļnieks, Fricis Bārda, Jānis Akurāters, Anna Brigadere, Jānis Ezeriņš, Gundega Repše u.c. kultūrvēsturē nozīmīgi autori.
DZEJA – Latvijas dzejnieki turpina savu slavas gājienu! Bez JG257:49 minētajiem, seši Eduarda Aivara dzejoļi angļu valodā ievietoti portālā www.othervoicespoetry.org.
Ulda Bērziņa krājumā Saruna ar Pastnieku sakopoti pēdējos gados sarakstīti dzejoļi, daudzi no kuriem tapuši konferenču laikā ārpus Latvijas – Stambulā, Rijādā, Frankfurtē (skat. 59. lpp.). Kas pazīst Ulda Bērziņa stilu, tie zina, kā atrast dzejoļos domu, kas paslēpta metaforām piebārstītajās rindās.
Juris Kronbergs Trimdas anatomijā sakopojis dzejoļus, kas sarakstīti no 1970. līdz 1991.g., un arī ārpus krājumiem esošos, tapušus no 1993. līdz 2008.g., bet kas tomēr iederas „trimdas” dzejoļu kopumā. Tie ir dzejoļi par pasauli, politiku, trimdu, Latviju, identitāti – es vienkārši rakstu to, kas man tai brīdī liekas svarīgs un kas manī rosina rakstīšanu, saka autors.
Kanādā mītošās Lolitas Gulbes pašas raksturojumā viņas pēdējais dzejkrājums Smilšu pulkstenis (Valmierā, 2009) ir skumja grāmatiņa – mana bikts. Prieku jau var izsmiet, izgavilēt, bet tas, kas spiež sirdi, uzrakstās.
Almanaha Orbīta 5.nr. iekļauti baltiešu, krievu un ukraiņu literāri teksti.
2009.14.IV Ņujorkā Ašrita Furmans uzstāda simto Ginesa rekordu, atzīmējot sava meditācijas guru, UNESCO balvas laureāta Šri Činmoja, sabiedriskās darbības gadadienu – viņš noskaita Činmoja dzejoli „Precious” („Vērtīgais”) 111 pasaules valodās, tostarp arī latviešu.
(vg)
Arī PROZAS rakstnieki „ielaužas” cittautu lasītāju grāmatu plauktos. Mihala Škrabala tulkojumā čehu valodā maija vidū iznācis Paula Bankovska romāns Čeka, bumba un rokenrols.
ASV klajā laisti rakstnieces un ilggadējās JG veidotājas/korektores Indras Gubiņas atmiņu un pārdomu stāstījumi Vēlreiz turp un atpakaļ (Itakā: Mežābele).
Aizraujošu stāstu par mīlestību AMOUR FOU jeb Aplamā mīla 69 pantos publicē Nora Ikstena, pati to raksturojot: maigi romantisks kā zieda drīksniņa, kaislīgi nāvējošs kā Tasmānijas velnu ala, skurbi grēcīgs kā meitu māja, naidā švirkstošs kā ugunsgrēks – tāds izvērtās šis vēstījums.
Dace Rukšāne, ko vislabāk pazīstam no iksestdienu slejām Dienā, stāstu krājumā Ķīpsalas putni trāpīgi, smeldzīgi, jautri un patiesi stāsta par cilvēkiem, starp kuriem kaut kas ir satrūcis. ...stāsti par putniem un cilvēkiem nāca pie manis cits pēc cita un negrasījās atstāties, kamēr nebiju tos pierakstījusi – tā Rukšāne.
Vladimirs Kaijaks, pēc kura romāniem nesen veidots populārais TV seriāls Likteņa līdumnieki, lasītājam piedāvā romānu Meitene no nekurienes – smagu stāstu par sarežģītiem likteņiem II Pasaules kara laikā.
Satīriķa Andreja Skaiļa Pliks rakstnieks laikmetu vējos iepazīstina ar pirmskara un arī pēckara paaudzes puiku palaidnībām un piedzīvojumiem, arī ar žurnāla Dadzis leģendārajiem līdzstrādniekiem. Grāmatā iekļauts arī romāns Staļina čemodāns, ko savulaik autors publicēja ar pseidonīmu.
Viks pieaugušajiem lasītājiem dāvā Bīstamvietu, kurā sakopoti aizvadītajos pārdesmit gados uzrakstītie stāsti un (p)asakas. Mani allaž ir mulsinājusi ietiepība, ar kādu pieaugušie paaudzi pēc paaudzes dara visu iespējamo, lai pie ieejas pasaulē rēgotos realitātei atbilstošāka norāde - brīdinājumzīme BĪSTAMVIETA – tā savā raksturīgajā ironiskā stilā apgalvo autors.
Arvīds Dinijs Deģis pārsteidz ar pirmo satīrisko dēku romānu, it kā maģiskā reālisma garā, Nesodāmais avantūrists – mūsdienīgu dzimtas sāgu savdabīgā stāstījumā par avantūrista gēna pārmantošanu.
Jānis Lejiņš eposa Zīmogs sarkanā vaskā 3.grāmatā Rūnas norauj plīvuru daudziem mūsu vēstures baltajiem plankumiem, bet citviet vairākus notikumus ataino jaunā gaismā. Vēstījumā savijas politiskās spēles un intrigas, vēsturiskā precizitāte, gandrīz detektīvromāna cienīgs sižets, spilgti un dzīvi veidoti varoņi.
Viļa Selecka Sārta asins baltā sniegā varētu pārstāvēt gan romāna, gan arī detektīvžanru.
(vg)
LITERATŪRAS MANTOJUMA jomā publicēts jaungaitnieces Ainas Zemdegas (1924-2006) Rakstu 2. un 3. sēj. (skat.60 lpp.).
Audiogrāmatu sērijā „Klausāmgrāmata” (Liānas Langas redakcijā) turpat 3 stundas var klausīties Jāņa Ezeriņa Noveles.
(vg)
DAŽĀDA SATURA – Ja divi dzejnieki sarunājas jau 30 gadus, tad neapšaubāmi rodas viela, kas interesētu arī lasītāju. Tomēr Māra Zālīte no visām garajām pārrunām grāmatā To mēs nezinām. Sarunas ar Imantu Ziedoni ievietojusi tikai īsa laika sprīža - 2000. gada sākuma - sarunas, ko abi dzejnieki dažādās Rīgas kafejnīcās risinājuši par dzīvi, kultūru un literatūru. Patiesīguma un sarunu pilnīga autentiskuma vārdā neesam tās literāri nedz gludinājuši, nedz stērķelējuši, nedz kā citādi uzlabojuši. Tā tie dzejnieki runā – apgalvo Zālīte.
Literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu doktore, LU Literatūras un mākslas institūta pētniece, ilggadēja Raiņa Literatūras un vēstures muzeja Raiņa izpētes nodaļas vadītāja Gundega Grīnuma grāmatā, ko izdevējs „Karogs” apzīmē kā gandrīz literatūrvēsturisku detektīvu, Piemiņas paradoksi: Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā, uzdrošinājusies atklāt kā abu dzejnieku piemiņa pārtapa par intrigu objektu ideoloģiski un partijiski sašķeltajā trimdas sabiedrībā. Tas ir pētījums par Kastanjolu kā nacionālo simbolu un personībām, kas piedalījās šā simbola veidošanā, kā arī par to kā nacionālie simboli spēj gan vienot cilvēkus, gan tos šķelt.
VVF: Vairas Vīķes-Freibergas politiskās biogrāfijas 11 nodaļas uzrakstījuši Dienas žurnālisti Sanita Jemberga, Pauls Raudseps un Gunta Sloga.
Zinātnes apgādā iznāk Jura Cibuļa vērtīgais pētījums Latgaliešu ābeces 1768-2008 ar īpašu nodaļu latgaļu pārkrievošanas ābecēm.
Pēc 19.gs. avīžu izlasīšanas vēsturniecei Vitai Zelčai radies mazliet vecmodīgs stāsts – pētījums Latviešu avīžniecība: Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā, 1822-1865 – par avīžu lomu sabiedrības informēšanas un audzināšanas jomā.
Tā kā latviešu valodā nav grāmatu par pasaules kino, Dienas kinokritiķi Dita Rietuma un Normunds Naumanis nolemj šo kļūdu labot, laižot klajā kopdarbu Personības/Parādības/personīgi ar portretiem un sarunām ar mūsdienu kino procesam nozīmīgiem cilvēkiem (Johnny Depp, Woody Allen, Leonardo DiCaprio, Kate Blanchett u.c.).
Naumaņa kontā jāietilpina arī Dienā publicēto (1997-2007) dažādām kultūras norisēm veltīto sleju izlase Kultūrnieze.
Jāzeps Pošeika grāmatu Latvijas grāvēji pats izdevis jau pirmās brīvvalsts laikā. Atkārtotais izdevums apvieno šo darbu un Mani šausmu piedzīvojumi G.P.U. cietumos Padomju Krievijā. (vg)
TULKOJUMI – Ar Gruzijas un Ukrainas vēstnieku atbalstu tapis Šotas Rustaveli 12.gs. poēmas Bruņinieks tīģera ādā izdevums latviešu, gruzīnu un ukraiņu valodā. Ukrainas vēstnieka Latvijā Raula Čilačavas priekšvārds.
Čilieša Sepulvedas (Luis Sepúlveda) romāns Sirmgalvis, kas lasīja mīlas romānus (Un viejo que leía novelas de amor, 1989 – tulk. Edvīns Raups) ir spilgts latīņamerikāņu literatūras paraugs, kas vēsta par vientulību, alkām pēc mīlestības un dabu, kur dažkārt ir vairāk cilvēcīguma nekā cilvēku attiecībās.
Viņa Svētības Dalailamas grāmatā Kā izzināt savu patieso būtību – budisma atziņas par mīlestības, atskārsmes un līdzcietības nozīmi cilvēka dzīvē ar saistošiem atgadījumiem no paša autora dzīves, kas ir kā iedvesmojošs un spēcinošs ceļvedis sevis apzināšanā.
Grāmatā Pirmo civilizāciju meklējumos (Legacy – a Search for the Origins of Civilization, tulk. Elita Roze) Vuds (Michael Wood) cita vidū pievēršas Gvatemalas pamatiedzīvotājiem majiem, kuri joprojām dzīvo Eiropas elites pakļautībā.
Silvija Brice sagādājusi iespēju iepazīties ar vēl vienu klasiķa Ficdžeralda (F. Scott Fitzgerald) romānu, iztulkojot viņa Neticamo stāstu par Bendžaminu Batonu (The Curious Case of Benjamin Button) un ievedot lasītāju pasaulē, kur viss jāvērtē no otra gala, sekojot Batonam, kas piedzimst kā vecs vīrs...
Kazahijā dzimušā krievu fantastikas/fantāzijas rakstnieka Sergeja Lukjaņenko romāns Mijkrēšļa sardze.
(vg)
M Ū Z I K A
Rīgas Operas festivālā (2.-14.VI) spoži, starptautiski pazīstami dziedātaji Vāgnera Klīstošajā holandietī, Doniceti Mīlas dzērienā, Mocarta Don Žuanā un Burvju flautā, Bizē Karmenā, arī Dvoržaka Rekviēmā un Erika Ešenvalda Augļu koks ir Jāzeps.
2008./2009. sezonā Ņujorkas Metropolitēna programmas grāmatiņā solistu sarakstā Elīna Garanča (ar visu garumzīmi un jumtiņu!), Maija Kovaļevska un Aleksandrs Antoņenko – pēc katras uzstāšanās saņēmuši kritiķu dāsnu atzinību.
Viņas balss ir spodra, turklāt visā plašajā diapazonā un dinamiskajā amplitūdā. Viņas priekšnesums, balss zīdainais plūdums, šķiet, panākts bez piepūles. Ir skaidrs, ka zvaigzne jau sasniedz diženuma līmeni – tā par mecosoprāna Garančas debiju Rosīni (Gioachino Rossini) operā La Cenerentola (pelnrušķītes Andželīnas lomā) raksta The New York Times (8.V).
Garančai atkal piešķirta Deutsche Phono-Akademie ikgadējā ECHO Klassik balva (pirmoreiz 2007. gadā). Īpašas uzslavas saņēmis Deutsche Grammophon/Universal izdotais albūms Bel Canto, kur viņa dzied Vinčenco Bellini, Gaetano Doniceti un Rosīni operu ārijas Boloņas (Bologna) Teatro Comunale filharmoniskā orķestra pavadībā.
Diriģenta Andra Nelsona debijai klasiskās mūzikas festivālā BBC Proms seko Pučīni Turandota diriģēšana.
Mežaparka Lielajā estrādē (11.VIII) Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pavadībā dzied pasaulslavenais Placido Domingo.
Kremerata Baltica (Siguldā, Rīgā 25.-29.VII) 6. festivālā, kas šogad veltīts Haidnam un Hindemitam (Hommage á Haydn & Hindemith) piedalās virkne slavenību – pats Gidons Krēmers, Serbijas Novi Sad pilsētā dzimušais ungāru komponists Tikmaijers (Stevan Kovacs Tickmayer), diriģents Andress Mustonens u.c. Mūzika vienmēr bija un būs nepieciešamība, uzsver Krēmers, nocitēdams Nīčes izteiku – bez mūzikas dzīve būtu kļūda.
Parīzes konservatoriju beigušā 22 g.v. vijolniece Vineta Sareika kļūst par vienu no prestižā Beļģijas Karalienes Elizabetes konkursa 12 laureātiem.
4.III Ņūdžersijas Tīnekā (Teaneck, New Jersey) obojists Kacenbergs (Frederick Katzenberg) un pianists Kleins (Gary Klein) atskaņo Daces Aperānes ciklu obojai un klavierēm Jūravas.
Latvijas Bankas koris (dir. Agita Ikauniece un Ints Teterovskis), Monreālas Latviešu koris ”Atbalss” un dziedātāji no Bostonas, Klīvlandes un Toronto maija beigās piedalās Ņujorkas latviešu kora (dir. Andrejs Jansons) koncertā Ņujorkas štata Katskiļu kalnos.
Maija vidū džeza orķestris Jelgavas Big Band dodas koncerttūrē uz četrām Dienvidamerikas pilsētām (Lima, Cuzco, Nova Odessa, Săo Paulo).
(bs)
T E Ā T R I S
Izsūtījumā Krasnojarskas novadā dzimušais aktieris un režisors Valdis Lūriņš sagatavojis Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā darba Bille iestudējumu Nacionālajā teātrī.
24.IV Ķelnes (Köln) pilsētas teātrī Alvja Hermaņa iestudētā Nobela prēmijas laureāta (1978) Baševisa Zingera (Isaak Bashevis Singer) stāstu teatrālā versija Die Geheimnisse der Kabbala (Kabalas noslēpumi) – īsts, teju folklorisks, melnā humora un rūgtu asaru pilns “jūdu gabals”.
7.V Nacionālajā teātrī Notiek Džilindžera (G.G.Gillinger) melodrāmas Smiekli tumsā pirmizrade, kas ir Vladimira Nabokova ironijas piesātinātā romāna Camera obscura (1932) dramatizējums.
Latviešu ”pagastos” Kanādā un ASV viesojas Dailes teātra aktieri Mirdza Martinsone un Juris Kalniņš ar Gērnija (A.R. Gurney) lugu Mīlestības vēstules (Love Letters) Pētera Graudiņa režijā, pārliecinot skatītājus, ka īstas mīlestības vēstules ir milzu retums, taču tās pastāv.
Nacionālā teātra izrādē 1906. Trakāk vēl kā piektā gadā (režisors Gatis Šmits, teksta autore Inga Rozentāle), lai arī cik lielas kaislības valda, viss ir tāds kā matēts un klusināts, un distances dēļ bieži arī komisks – tā kritiķe Inta Balode (Delfi 2009.23.IV).
(bs)
T Ē L O T Ā J M Ā K S L A
Martā skaļi izskan Kristiana Brektes izstāde Mani dzīvnieki. Alerģija galerijā „Alma”. Jaunā mākslinieka, vēl Latvijas Mākslas akadēmijas studenta popularitāti radīja viņa iepriekšējā uzstāšanās Rīgā – beigtu dzīvnieku fotogrāfiju izstāde Morgs.
Marta un aprīļa mijā „Rīgas galerijā” bija skatāma satīriķa Ivara Poikāna gleznu izstāde Nature Forte. Bez agrāk radītajiem darbiem, kuros tēloti mūsu iepriekšējo valdību vadītāji un viņu „krietnie darbi”, eksponēti paši jaunākie, kuros Visumā lido arbūzs un citi dārzeņi. Tie ir simboli, lai runātu par mūsdienu laikmetu un Latviju tajā.
Martā notikums ir Rīgas Porcelāna muzejā sarīkotā Pētera Martinsona izstāde „Baltais un melnais”
„Rīgas mākslas telpā” (RMT) Artura Bērziņa izstādē „Bez nosaukuma (tautiskais romantisms)”. Mākslinieks strādā galvenokārt melnbaltā krāsu salikumā un teju kā zinātnieks dokumentē ainavas (visbiežāk pamestus purvus, aizaugušas biežņas). Mērķis viens – atklāt cilvēka ietekmi uz dabu.
Jurim Toropinam turpat vai vienlaicīgi personālizstādes LMS galerijā, kur akcents likts uz portretiem, galvenokārt zīmulī vai tušā, un LNMM izstādē Variācijas par tēmu dekoratīvi krāsaini, vispārinoši darbi atklāj mākslinieka jūtīgo, romantisko pasaules uztveri.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā visas koktēlnieku saimes kopā turētāja Jāņa Poļaka (1941–2008) piemiņas izstāde Koktēlniecība. Konceptuālais dizains. Baltajā namā skatītāju zāles krēsli darināti pēc viņa meta.
LNMM pirmās latviešu tēlnieces Martas Liepiņas – Skulmes (1890–1967) izstāde – tik liela apjoma pirmo reizi. Izdots arī pamatīgs izstādes katalogs (sastād. Laima Slava un Gundega Cēbere). Ar kolekcionāra Aivara Gulbja gādību daudzi darbi atlieti bronzā, ko tēlniece nebija paspējusi savā dzīves laikā.
Aprīlī RMT starptautiski pazīstamo Ivara Drulles un Māra Grosbaha izstāde Parādība, kuras konceptuālie, no koka, polipropilēna veidotie darbi (iesaistot arī video mākslu un gaismu) liek padomāt par dzīvi un cilvēku tajā.
Galerijā „21”, kas galvenokārt popularizē jaunos māksliniekus, Daigas Krūzes Tu esi tas, ko tu redzi – vispārinošas ainavas košās krāsās, lielās plaknēs, ekspresīviem otas vilcieniem.
Kopš aprīļa līdz augusta beigām Latvijas Kara muzejā Rundāles pils muzeja direktora un gleznotāja Imanta Lancmaņa cikls Revolūcija un karš. Piektais bauslis – pēdējos trīs gados radītās 8 gleznas, kuru forma patapināta no 16.-17.gs. mākslas. Temats: vardarbīga nāve, upuru bezmērķība, tautas ciešanas.
.jpg) Imants Lancmanis. Jēra apraudāšana |
Gandrīz visu maiju LMS galerijā skate Pašportrets ar 150 gleznotāju, grafiķu un tēlnieku pēdējiem darbiem un fotogrāfijām.
Maija beigās Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā 70 gadu jubilejas izstāde Edvīnam Kalneniekam, vienam no pašiem ievērojamākajiem pasteļglezniecības entuziastiem Latvijā. Viņa klusās dabas, portreti, akti un sadzīves žanra gleznas ir ļoti harmoniskas, darinātas siltos toņos. Māksliniekam būtiska ir krāsu tonālā maiņa gaismas un ēnas ietekmē, tuvība dabai, vieliskums, materialitāte un telpiskums.
Tallinas Kunstihoone telpā, Starptautiskās zīmējumu triennāles ietvaros Ilmāra Blumberga izstādē (8.V-31.V) Lietiņš līst, lietiņš līst. Lietiņš līst! Sapērk bildītes, sapērk bildītes. Sapērk bildītes! – Voldemāra Irbes dzīve, darbi un nāve, sajūtama sviedru un terpentīna smarža, kas atgādina Irbītes dzīvi uz ielas (skat. JG256:71).
RMT redzamie (3.V-15.VI) igauņa Tomika (Jaan Toomik) videodarbi apliecina tik nepārprotamu pietāti pret jebkādu vitalitātes un dzīvot vēlmes izpausmi (Viktors Freibergs).
Agijas Sūnas galerijā (28.IV-14.V) mūsdienu somu mākslinieku darbi (Kalle Hamm, Ismo Hyvärinen, Hanne Juga, Mari Rogers, Vaula Siiskonen, Sar Tenni, Maria Wolfram).
Maijā LNMM „Arsenālā” Andra Eglīša personālizstāde Lietu kārtība – no baļķiem speciāli izcirstā istabā ar visām mēbelēm un sadzīves priekšmetiem eksponētas neliela izmēra glezniņas, kas ataino dažādus interjeru fragmentus un cilvēkus tajā.
Maijā Viļņā 10 x latvju porcelāns piedalās Inese Brants, Ilze Emse-Grīnberga, Dainis Lesiņš, Pēteris Martinsons, Dainis Pundurs, Maruta Raude, Ainārs Rimicāns, Ilona Romule, Elīna Titāne un Andris Vēzis.
Ivonnas Veihertes galerijā jūnijā izstāde Pats sev mākslinieks ar Anitas Arbidānes gleznām, kas atspoguļo gan renesanses meistaru, gan arī sirreālistu paņēmienus. Senā formā ieliets jauns saturs ar augstu profesionālismu un ironiju. Klasisko gleznu kompozīcijās var saskatīt Arbidānes kolēģus no mākslas aprindām.
 Anitas Arbidānes diplomdarbs Dienišķā maize (2009) |
Jūnijā LNMM atzīmē klasiķa Jūlija Viļumaiņa 100 gadu jubileju. Viņš mākslas vēsturē iegājis un paliks uz mūžiem kā viens no vislatviskākajiem māksliniekiem, kurš izmanto siltos zemes toņus, visbiežāk glezno klusās dabas ar zvejnieku un zemnieku ikdienas dzīves priekšmetiem – maizi, speķi, sēnēm, zivīm, arī ar vienkāršiem lauku ziediem.
Vienlaicīgi LNMM Baltajā zālē plaša Jāņa Oša (1926–1991) izstāde – tikai ar dažiem toņiem viņš prot radīt ļoti dzīvas jūrmalas vai lauku ainavas, sižetus no zvejnieku dzīves. Krāsas izmantotas gandrīz vai askētiski, gleznojums ir lietišķs, sajūtama skarba, vīrišķīga poēzija. Vienlaikus izdota Ilzes Konstantes monogrāfija Jānis Osis.
RMT jūnija otrā pusē LMA bakalauru un maģistratūras studentu diplomdarbi, galvenokārt, tēlniecība, grafika un glezniecība. LMA mācībspēki cer, ka šādas izstādes varētu ar laiku kļūt par tradīciju, lai sabiedrība zinātu, kādi jaunie sagaidāmi mūsu mākslas laukā.
Ārzemju mākslas muzejā jūnijā notiek 13. Latvijas medaļu mākslas triennāle, kur dalību ņem 31 autors ar 122 jaundarbiem.
Gan Latvijā, gan arī diasporā labi pazīstamā dramaturga un gleznotāja Raimonda Staprāna jaunākie darbi izstādīti Sanfrancisko Hackett-Freedman Gallery (12.III-2.V).
Lara Strunkes divmetrīgās (nedaudz mazākas platumā) gleznas skatāmas Stokholmas Hāgas parka 900 kv.metru ”Siltumnīcā” (18.IV-3.V).
Patlaban Milānā mītošās, starptautiski pazīstamās Kristīnes Alksnes Andrejsalā sarīkotā solo izstāde Roaming Around II vedina sajust homo urbanus ilgas pēc dabiskās vides.
Aspazijas mājā Dubultos maija sākumā izstādītas Ambergā, Bavārijā, mītošā, vairāku dzejkrājumu autora Armanda Melnalkšņa, alias Quando, datorgrafiskas un citāda veida eksperimentālas kompozīcijas.
Londonas Sotheby’s gleznu izsolē 9. jūnijā tiek pārdota Līgas Purmales ”Saturday Night Movie” (eļļa) un Rituma Ivanova ”Frame 05” (akrils) – katra par $10 000.
Rēzeknes Mākslas dienu ietvaros pilsētā izvietotas trīs skulptūras, lai rosinātu pašvaldību iestādes un privātos uzņēmumus izvēlēties mākslas darbus darba/dzīves vides pilnveidošanai.
Juris Ģērmanis sakarā ar savu solo izstādi ”Acumirkļi” Agijas Sūnas galerijā (8.-22.VI): gleznoju dabā, vienā divos piegājienos gleznai jābūt gatavai, mana galva ir kompjūters, ko vada acs un roka.
(mb)
K I N O / F O T O G R Ā F I J A
Jau 5. gadu Rīgas Kinomuzejs un Nacionālais Kino centrs bezmaksas seansos izrāda Latvijas filmas – Ginta Grūbes un Dainas Rašenbaumas 1 x 1 (par latviešu trimdu, kas ir beigusies, lai gan tā nekad nebeidzas), Lailas Pakalniņas Klusumu (filmu Ūdens, Uguns un Akmeņi turpinājums), Grūbes Kokaru dziesmu svētkus, Ināras Kolmanes Aktu (skat. JG257:54), Mārtiņa Eihes un Kristas Burānes Piekto Hamletu (JG256:58), Ilonas Brūveres Sirreālisma gultā (Arsenāla tēva Augusta Sukuta portrets), Pētera Krilova Klucis-nepareizais latvietis (JG 255:58), kā arī restaurēto Vara Braslas un Gunāra Cilinska Ezera sonāti.
Līdz šim Latvijā, Norvēģijā, arī Amsterdamas starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā izrādītās filmas Bekons, sviests un mana mamma pamatā ir Norvēģijā mītošās režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas mātes dzīve – izsūtīta kopā ar vecākiem, 80. gados „Breša zemniece” un trīs bērnu māte, „Auziņu” saimniece pēc neatkarības atgūšanas, kam seko brīvas zemnieces sapņu sabrukšana un mūža gaitu beigas. Kaut arī dēls atgriežas no peļņas darbiem ārzemēs, abas meitas aizprecējušās aiz Latvijas robežām.
Signes Baumanes animācijas filma Veterinārārsts iegūst septīto godalgu – 2. vietu Association Internationale du Film d’Animation balsojumā Sanfrancisko.
Kādi fotogrāfiski attēli varētu būt pieļaujami un kādi nepieļaujami? Ko sabiedrība ir gatava pieņemt un ko tā noraida? Kādēļ atsevišķas, plaši izplatītas fotogrāfijas pēkšņi kļūst nepieņemamas? – tā šveicietis Daniels Girardēns (Girardin) sakarā ar viņa un advokāta Kristiana Pirkera (Christian Pirker) pērn Lozannas (Lausanne) Musée de l’Elysée izveidoto izstādi Controversies: A Legal and Ethical History of Photography (Kontroversijas: Fotogrāfijas legālā un ētiskā vēsture). Šogad skatītāju tūkstoši plūst uz šo pašu izstādi Parīzes Bibliothčque Nationale, lai aplūkotu turpat simts „šokējošu” attēlu no fotogrāfijas pašiem sākumiem līdz skatiem ar irākiešiem amerikāņu spīdzinātāju rokās Abu Graibas cietumā. Un pa vidu – nacistu koncentrācijas nometnes nāves kamera; ASV zaldātiņu grupa, kurai priekšniecība pavēlējusi vērot kodolbumbas eksploziju no tikai 3 km attāluma; amerikāņu karavīra līķis, ko saniknoti somālieši velk pa Mogadišu ielām; Ņujorkas Dvīņu debesskrāpju drupās 9/11 atrasta roka; maitas putnu lidināšanās ap badā mirstošiem sudāniešu bērniem; balta zirga purna pieskāriens aktrises Angelikas Džolī (Jolie) atkailinātam krūtsgalam; aktrise Šīldsa (Brooke Shields) ādamkostīmā 10 g. vecumā, arī šeit reproducētais itāļu fotomeistara Oliviera Toskānī (Toscani) katoļu priestera un mūķenes (faktiski modeļu) erotisks skūpsts.
 Oliviero Toscani. Skūpsts. 1992. |
Foto Kvartālā (2009,3) apcerēta melnbaltu foto meistare Ilga Sūna, Valda Lazdiņa Sibīrijas izsūtījumā tapušie uzņēmumi, Luīzes Avotiņas ar roku krāsotais cikls Četri mirkļi. Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks vēsta par vienīgo fotodarbnīcas īpašnieci un fotogrāfi Rīgā pēc I Pasaules kara – Lūciju Alutis-Kreicbergu.
Stāstu krājuma un divu romānu autores Alīses Tīfentāles grāmata Alnis Stakle (latviešu un angļu val.) aplūko jaunās paaudzes fotomākslinieku un viņa veikumu.
Par fotoizstādi Doma laukumā „Viena diena Latvijā 1987 / 2007” (30.IV-21.V): pieci gadi Eiropā un 20 gadi Baltijas ceļam dod iespēju atskatīties, kā Latvija izmantoja iespējas, ko tai piedāvājusi iestāšanās ES, lai ietu uz priekšu (Eiropas Komisijas pārstāve Iveta Šulca).
Grāmatu apdares konkursā „Zelta Ābele” fotoalbūmu kategorijā 1. vieta piešķirta izdevumam Viena diena Latvijā (mākslinieks Juris Petraškevičs; redkolēģijā Gunārs Janaitis, Jānis Krūmiņš, Viesturs Koziols, Ilmārs Znotiņš).
(re)
L A T V I J A S A K A D Ē M I S K Ā B I B L I O T Ē K A
(LAB) – Prezidentam Valdim Zatleram, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas pr-jam Jānim Strazdiņam u.c. adresētā Atklātā vēstulē (2009.2.V) LZA Senāta pr-js Jānis Stradiņš un LAB Konsultatīvās padomes pr-js prof. Ivars Kalviņš aicina saglabāt LAB identitāti un neiekļaut to citu bibliotēku sastāvā, jo tā ir tiešs turpinājums vēsturiskajai, pēc Mārtiņa Lutera rosinājuma dibinātajai (1524) Rīgas bibliotēkai (Bibliotheca Rigensis). Kā vecākā zinātniskā bibliotēka Baltijas jūras valstu reģionā, kas glabā ārkārtīgi nozīmīgu seno rokrakstu, inkunābulu un reto grāmatu krājumu, ieskaitot pazīstamo J. K. Broces Monumente [kura izdošana (1992–2007) kļūst par starptautiski nozīmīgu pasākumu], tā ir ļoti nozīmīga kultūrvēstures vērtība. Bez tam LAB dzīvo simbiozē ar unikālo Jāņa Misiņa bibliotēku (dib.1885), plašāko 17.-20.gs. latviskās literatūras krājumu, kura statusu noteic Misiņa dāvinājuma noteikumi Rīgas pilsētai: šī bibliotēka nav pievienojama citām vai iekļaujama to sastāvā. – Kāpēc tāda interese par LAB sadalīšanu? – jautā un turpat atbild Sandra Kalniete: Gandrīz vai jānotic runām, ka kāds ir iekārojis LAB ēku [Rūpniecības ielā] un tai piederošo neapbūvēto pagalmu, tāpēc ēka jāatbrīvo. Piemēram, tajā izveidojot medicīnas bibliotēku, lai pēc tam to par sviestmaizi iegādātos (Dienā 5.V).
R A D O Š O S A V I E N Ī B U P L Ē N U M S
21 gadu pēc leģendārā 1988.1.VI plēnuma, kur atskanēja ļoti daudzas vērtīgas idejas, kuras galu galā, patīk tas kādam vai ne, saļodzīja padlatvijas pamatus, dodot iespēju tautai atjaunot valstiskumu (Arno Jundze), 2009.1.VI Latvijas Nacionālajā teātrī notiek Radošo savienību plēnums Vērtības. Kultūra. Nākotne, uz kuru tiek aicināts ikviens, kas nav mierā ar to, ka mūsu acu priekšā tiek izsaimniekota Latvijas ekonomika, iznīcināta kultūra, izniekota vēsturiskā iespēja veidot pašiem savu valsti, un tie, kam ir idejas, spēks un varēšana darboties. Latvijas valsts pastāvēšana ir apdraudēta, tiek izsaimniekoti tās cilvēkresursi, vieglu roku ļaujot cilvēkiem aizbraukt no valsts. Latviešu valoda globalizācijas apstākļos var neizdzīvot, jo strauji sarūk tās lietotāju skaits un tā netiek valstiski aizsargāta. Seko raksturīgāko izteiku buķete no dažām plēnumā teiktajām piecminūšu runām.Latvijas Kinematogrāfistu savienības pr-ja Ieva Romanova: Solījāmies iet pastalās, bet neatkarīgi. Ja ir brīdis, kad pastalās atkal jāiet – iesim, bet tad godīgi un visi, izvēloties mūsu pareizo virzienu un panākot Latvijā patiesu demokrātiju.
Latvijas Koru asoc. pr-js Artūrs Ancāns: Mēs, Latvijas iedzīvotāji, jau ilgu laiku bijām pelnījuši pamatīgu pļauku. Par to, ka, atjaunojoties (..) neatkarībai, iekāpām ātrgaitas vilcienā, kas no stacijas “Tautas dvēsele” ar milzīgu ātrumu brauca uz staciju “Materiālā labklājība” (..) Nu šis vilciens ir nogājis no sliedēm.
Politoloģijas doktore, Latvijas Ārpolitikas b-bas prezidente Vita Matīsa: Ja katrs no mums šajos pēdējos gados būtu praktizējis demokrātiju ar tādu pašu azartu kā praktizējam konsumerismu, (..) ja pēdējos divos gadu desmitos katrs Latvijas iedzīvotājs vai katrs radošās inteliģences pārstāvis būtu bijis maksimāli atbildīgs kā indivīds pret Latvijas kopējām valsts interesēm, (..) mēs šodien neatrastos tur, kur atrodamies.
LV prezidents Valdis Zatlers: … liela daļa sabiedrības visiem spēkiem cenšas pierādīt, ka tieši mantiskā vērtība norāda viņu pašu vērtību, (..) pazaudē tās garīgās vērtības, ar kurām mēs sākām un ar kurām jūs, inteliģence, mūs iedvesmojāt pirms 20 gadiem. (..) inteliģence radīja trešo Atmodu, inteliģence neļāva mums pazust okupācijas gados (..) …latviešu kultūras nākotne mums ir daudz, daudz svarīgāka, nekā ekonomiskā nākotne, nekā vieta globālajā pasaulē pēc krīzes.
Laikmetīgās kultūras nevalstisko org-ju asoc. vārdā Zane Kreicberga: Ekonomisko tendenču fonda prezidents Džeremijs Rifkins, vairāku Eiropas valstu valdību un Eiropas Komisijas konsultants [un grāmatas The European Dream autors – skat. JG241(2005):18-22. Red.], atzīmēja, ka ”pašreizējais materiālismā, patērēšanā un parādsaistībās balstītais sabiedrības modelis sabruks. (..) ... tā vietā sabiedrība jāpiepilda ar jaunu stāstu, kas būtu balstīts Eiropas kultūras vērtībās.
Komponists Rihards Dubra: Un ja man kāds stāsta, ka es nedrīkstu sacīt tā vai šitā, jo tas aizskar viņa cilvēktiesības, tad es saku, ka varu gan sacīt kā vēlos, jo manas tiesības ir vārda brīvība, un neviens nav teicis, ka es brīvi nevaru teikt arī nepatīkamas lietas.
LMS pr-js Mārtiņš Heimrāts: Par TV un radio plašāk runājot, tikai kurlais un aklais nesaprot, ka dzīvojam nevis ES, bet Krievijas informācijas telpā. (..) Toreiz mums bija ienaidnieks, kurš apdraudēja mūsu tradīcijas, mūsu valodu, mūsu tautas pastāvēšanu. Tagad ienaidnieks ir mūsos pašos – mūsu pasivitāte, mūsu neticība saviem spēkiem, mūsu nenovīdība, mūsu inertums, mūsu provinciālisms.
LU profesore, Saeimas deputāte Janīna Kursīte: Piesārņoti ir ne tikai meži, lauki, fiziskā vide, bet arī mūsu valoda. Valoda jākopj ik dienas, jāpapildina tās krājumi, jādomā, kā labāk to mācīt skolās un augstskolās. (..) Valodas sakopšanas talkai jākļūst par pirmo soli mūsu latviešu valodas stiprināšanā.
Studente Māra Pāvula: Septembrī es došos studēt uz Franciju Erasmus studentu apmaiņas programmā, [bet] Latvija ir manas mājas. Es gribu te atgriezties tāpēc, ka man ir sajūta, ka šī ir vieta, kur cilvēki vēl joprojām ir spējīgi domāt dziļāk, domāt vienā valodā ar mani, uztvert vienotas, tikai mums saprotamas zīmes.
Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis: ... ja tauta vairs nesajūt sevi kā nāciju ar savu valodu un kultūru, tad noturēt savu valsti var izrādīties neiespējami.
Latvijas Dizaineru savienības valdes locekle Inguna Lauce: ... pieeja, ka jebkurš svešinieku padoms ir labāks, ir mūsu valsti novedusi bankrota priekšā. (..) Latvija ir pārvērsta par patērētājvalsti, un pierādījums tam ir veikalu plaukti, kur preces ir ražotas galvenokārt ārzemēs.
Multimediju mākslinieks Jānis Garančs: ... jāpiebalso rakstnieces Gundegas Repšes 2008.18.XII rakstītajam – ”Vērojot apkārt notiekošo, ieklausoties cilvēku sarunās un analizējot mediju atspoguļoto valsts ’glābšanas’ plānu, mani nepamet sena nojauta, kas nu pārtapusi pārliecībā – mēs dzīvojam noziedzīga režīma apstākļos”.
Kultūras socioloģe, Dr. sc.soc Dagmāra Beitnere: ... mēs neesam ne bāreņu, ne zemnieku un arī ne dziedātāju tauta. Mēs esam moderna nācija, kuras sasniegumi 20.gs. sākumā vēl šodien pelna apbrīnu. Mēs nedrīkstam jautāt, vai esam pelnījuši savu valsti. Tas ir vājuma mirklis.
Dzejnieks Knuts Skujenieks: Ja kādreiz latviešiem kā tautai būtu lemts izmirt, mums jāatstāj bagātāks mantojums nekā senprūšiem. Mantojums ir jākrāj, lai šis brīdis atvirzītos iespējami tālu.
Rakstnieces Ievas Melgalves domai, ka kultūra Latvijā nīkuļos tieši tik ilgi, cik ilgi radošie ignorēs savu tautu un radīs pašmērķīgu “mākslu mākslai”, pievienojas kāds blogists: Nosauciet kaut vienu darbu, kuru izlasījis, redzējis vai dzirdējis, es varētu raudāt no aizkustinājuma par diženu savas valsts redzējumu. “Kur neasiņo sirds, trūkst gaismas mūžīgās…” Nu neasiņo jums tās sirsniņas, neasiņo. Ir formas meklējumi. Ir mēģinājumi uztaisīt ko tā, kā citi to Latvijā nav taisījuši. Ir dusmas par savu nevarēšanu, kas izpaužas vienmēr un pie visa vainīgās valdības lamāšanā. Ir bula laiks. Tipisks bula laiks. Un nevajag dot naudu kultūrai, ja par šo naudu tik vien var uztaisīt, kā Hipnotisko braucienu Akadēmiskajā teātrī...
Un nobeidzot atkal Arno Jundze (NRA 2009.25.IV) piecas nedēļas pirms plēnuma: Sliktākais 2009. gada situācijā nav vis kāda valdošās politikas vai pasaules ekonomikas krīze, bet gan tas, ka inteliģence/intelektuāļi šobrīd nespēj ģenerēt neko sakarīgu un atražo pupu mizas par veco un nodrāzto Latvijas nokijas tēmu. Ir grūti saprast, kas notiek ar kultūras darbiniekiem, kuri šobrīd brīvā valstī, demokrātiskā sabiedribā kaut ko nikni burkšķ virtuvē, bet, tiklīdz tiek aicināti izteikties, tā klanās, ka piere pret zemi būkšķ gan valdošo partiju un labā premjera, gan mīļo ierēdņu virzienā.
Ē R M O T A S B Ū Š A N A S
Kādēļ filologs un literāts, JG ieripinātājs (1955) Dr.Valters Nollendorfs, kurš jau kopš 1996.g. dzīvo Rīgā, kur ir LOM Gadagrāmatas redaktors, joprojām ir „LZA ārzemju” un nevis „īstenais” loceklis? Vēl jancīgāka ir Latvijas Preses Hronikas neloģiskā nostāja attiecībā pret aizrobežā veidotām latviešu publikācijām, ieskaitot Jauno Gaitu, kuras liela daļa līdzstrādnieku ir Latvijā mītoši rakstnieki, kritiķi vai mākslinieki, proti, LV bibliogrāfijas oficiālajā rādītājā JG iekļauta ar Latviju saistītu citvalodu izdevumu sadaļā „Letika”. Vai tad šajos digitālajos laikos patiešām ir tik svarīgi, kur viens vai otrs izdevums tiek „likts driķķē”? Bet vismaz ir labi zināt, ka Ulža Bērziņa, Imanta Auziņa, Ingmāras Balodes, Ildzes Krontas u.d.c. oriģināldarbi JG lappusēs ir ar Latviju saistīti... Vēl mistiskāka būšana ir ar citvalodu izdevumu sadaļā iegumzītajām avīzēm Laiks un Brīvā Latvija. Abu redakcija atrodas Rīgā, Ausekļa ielā, tās vadītāja ir tīrasiņu „Latvijas latviete” un BL tiek arī iespiesta Latvijā. Vai (pēc veseliem 18 gadiem!) tās varētu būt LPSR domāšanas atliekas? Šā vai tā, Fausts teiktu: Tur var it gudris vīrs pat apmulsīties, uz ko Mefistofels atbildētu: Tas nākošās reizās ies labāk, es ceru, / Ja mācāties visu reducēt / Un ar, kā pienākas, klasificēt (Raiņa tulk.).
(re)
L A T V I J Ā U N T A I V I S R I Ņ Ķ Ī
A R S K A T U V I Ņ D I E N Ā S
Baltijas valstīs folkloras tradīcijas ir īpašas, kas jāredz un jādzird pārējai pasaulei – tā īru izcelsmes folklorists Makalisters (Colin McAllister) XXII starptautiskajā folkloras festivālā Baltica 2009 Latvijā.
Rezeknē plaši atzīmē (27.-28.V) rakstnieka, sabiedriskā darbinieka, publicista, garīdznieka Franča Trasuna 145. gadskārtu – konferences, izstāde, piemiņas brīži, tēlnieka Aigara Bikšes skulptūru grupas Visa valsts atklāšana pie Mūzikas vidusskolas.
Centra „Latgaļu sāta” paspārnē un ar Valsts KKF atbalstu atjaunots Varakļānu novada sieviešu goda tautas tērps. Galvenie projekta īstenotāji – Monika Zeimule un Dainis Mjartāns.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs savukārt izstāda ap 150 gadu veco Liepājas apriņķa Virgas pagasta līgavas tautastērpu pilnā komplektā.
Pavasarī Boļānu mājās (saimniece Maija Daina Paegle) atver Sēlpils (Jēkabpils raj.) dainu skapi – ar 3 389 dziesmām, to vidū „Es karā(i) aiziedams”, „Kur tu skriesi, vanadziņ(i)”, „Upe nesa ozoliņu” u.c.
7.VII ripojumu sāk 1 000 km garais velomaratons Barona taka, ko savulaik kājām nogājis Krišjānis Barons – no Tartu (Tērbatas) līdz Dundagai. Dalībnieki pa ceļam iestāda aptuveni 250 kokus un košumkrūmus.
Lai paturētu atmiņā igauņu modernās literātūras aizsācēju Kristjanu Jaku Petersonu un mūsu pašu dzejas iedvesmotāju Eduardu Veidenbaumu, – viņi abi mācījušies Tērbatas U. un nabadzības dēļ vairākkārt kājām mērojuši ceļu no Rīgas uz Tartu un atpakaļ – no 17. līdz 29.VI aptuveni šo pašu ceļu no Petersona piemiņas akmens Rīgas Jēkaba kapos līdz Universitas Tartuensis mēro grupa abu valstu literātu, arī Igaunijas vēstnieks Latvijā (Jaak Jöerüüt). Kopprojekta ietvaros 20.VI Cēsu pilsdrupās notiek brīvdabas pirmizrāde Laura Gundara lugai Latviešu laiks, kas veltīta Cēsu kaujas 90. gadskārtas atcerei. Man joprojām svarīgs un nerisināts šķiet jautājums par īstu igauņu un latviešu ūniju – esam taču patiesībā tik līdzīgi – uzsver Gundars.
Liepājas Baseina ielas rekonstrukcijas projektā paredzēta piemiņas vieta diplomātam, rakstniekam un publicistam, trimdā mirušajam Miķelim Valteram (1874-1969) – pirmajam Latvijas iekšlietu ministram, pēcāk sūtnim Romā, Parīzē u.c.
Rīgā maija beigās un jūnija sākumā atzīmē simtgadi vienam no 20.gs vadošajiem liberālisma un vērtību plurālisma teorētiķiem, literāru eseju autoram, Britu Akadēmijas prezidentam, sēram Jesajam Berlinam (Sir Isaiah Berlin), kurš piedzima pārtikušā žīdu cionistu ģimenē Alberta ielā. Latvijai ir tiesības lepoties ar slaveno mūsu tautas dēlu, uzsver pasākumu goda patronese Vaira Vīķe-Freiberga.
Vācijas pilsētiņā Hernhūtē netālu no Polijas un Čehijas robežas hernhūtisma kustībai Baltijā veltītā starptautiskā konference (2009.26.-29.V), kur kaislīgi diskutē čehu, vācu un mūsu pašu zinātnieki un pētnieki, lielā mērā ir JG lasītājiem pazīstamās LU profesores Ievas Kalniņas nopelns.
U N M Ū S D I E N Ā S
Organizācijas Jauniešu vētra (dib.2009) paustais mērķis – aktivizēt un vienot nesen pilngadību sasniegušus patriotiski noskaņotus jauniešus, kuri mīl Latviju – savu zemi un tautu, kuri nebrauks uz ārzemēm laimi meklēt, bet strādās un cels savu valsti.
Un politikas veterāns Aleksandrs Kiršteins Dienas blogā (2.V): Pašreizējā NATO kampaņa [Afganistānā] ir tikpat bezcerīga, kā kādreizējās britu un krievu militārās invāzijas. (..) ... paštuniem vai uzbekiem ir vienaldzīgas t.s. Rietumu vērtības un dzīves veids. (..) Solidaritāte, tradīcijas, radniecība un klanu saites ir spēcīgāki argumenti par vienlīdzību Rietumu izpratnē (..) Opija tirgotāji dienā sēž parlamentā, bet naktīs komandē militāras kaujinieku vienības, kas uzbrūk NATO posteņiem. Latvijas dalību šajā divdomīgajā kampaņā attaisno tikai nepieciešamība stiprināt savu drošību, pat ja tas notiek uz Afganistānas tautu rēķina. Pieminot un godinot kritušos, mums nevajadzētu liekuļot, sakot, ka viņi palīdzēja afgāņu tautai.
Ne mazāk zīmīgi ir trimdā dzimušā politiskā komentētāja un LU mācībspēka Kārļa Streipa vārdi atiecībā uz ASV neseno pagātni: Buša un Čeinija 8 gadu kopējā bilance ir visnotaļ briesmīga, mati ceļas stāvus lasot, ko abi republikāņi un viņu padotie atļāvuši un pieļāvuši „cīņā pret terorismu” (..) man, atklāti sakot, patiktu, ja abi divi nonāktu uz apsūdzēto sola un pēc tam cietumā (..) lai pārdomā grēkus un lūdz pasaulei un sabiedrībai piedošanu (BL 2009.23.V).
Aprēķināts, ka Krievijas nodarītie zaudējumi Latvijas videi lēšami vismaz 356 miljonu latu apmērā (Diena 29.IV).
Stāvēdama rindā uz rentgenu, rakstniece Gundega Repše ieklausījusies vārdos iz tautas mutes: Ja nemainīsies, Latvijas nebūs. Bet resnie jau nesaprot, lien kā tārpi atpakaļ uz siltām migām, kaut būtu viņus jāpakar Doma laukumā. (..) Atkal kalpu tauta uz ceļiem. Vēl un vēlreiz. Līdz sapratīs. Izaugs no verga par brīvu cilvēku. (..) Nevis griezt un graizīt finanses, bet griezt nost liekulību, slavaskāri, ārišķību industrijas. Kaunēties par līdzšinējo priekšstatu bastioniem un rijīgo filozofiju. Izvētīt mākslīgo dzīvi, pliekanības. Tas viss arī ir pazudinājis valsti, ne tikai bandīti (Kultūras Diena 2009.16.V).
Uz Zanes Radzobes jautājumu par līdzībām un atšķirībām starp Somiju un Latviju cerīgāk atbild somu publicists Juka Rislaki, grāmatas Maldināšana: Latvijas gadījums autors (skat. JG257:66-68): Kara laikā (..) Somiju bija vieglāk aizstāvēt – mums bija lielāka, stiprāka armija, bija demokrātija un visa tauta bija gatava cīnīties. Bet ir arī daudz kopīga. Ļoti nozīmīga mums ir valoda un literatūra. Un daba. Ja vajag, esam karavīri, bet principā esam miermīlīgi. Es vēl tagad ticu, ka latvieši ir kultūras tauta, kaut zinu, ka šeit politiķi lepojas ar to, ka nelasa grāmatas. (..) Ja paskatāmies, kas te, Baltijā, ir noticis, brīnums, ka latvieši šeit vēl dzīvo, ka valoda dzīva. Tāpēc man ir ticība, ka arī nākotnē dzīvos (Sestdiena 6.V).
 Jukka Rislakki |
95 muzejus visos valsts novados Muzeju naktī (16.V) apmeklē vairāk nekā 270 000 cilvēku – Rīgā priekšroka dota Latvijas Nacionālās vēstures, LNMM un LOM, bet Jelgavā – Vēstures un mākslas muzejam.
Lai aizbiedētu „dižķibeli”, nepietiek ar dabīgu un arī parūkainu blondīņu svētkiem. Rīgā notiek jau 15.gs. iesāktie un 2001. gadā atjaunotie Maija grāfa svētki – gadatirgus, aizgājušo laiku tērpi, priekšnesumi, nabagu pankūkas, lipinātas keramikas gatavošana, āksti, ugunsvēmēji, zīlētājas (protams, čigānietes), bet Rankas pagasta vides veselības (bioproduktu) saimniecībā „Kalna Pakalniešos” rumulēšanas svētkos pulcējas Aglonas pankūku cepēji, Ventspils bioloģiskie zemnieki, Alūksnes podnieki un ķirbju audzētāji, Gulbenes piensaimnieki un karošu grebēji un vēl daudzi citi– vēsta Latvijas Avīze (18.V), pagalmā ņirbēt ņirbējuši tautu meitu krāsainie brunči, skanēja dziesmas, pirka, kaulējās, nogaršoja, pārdeva, pārsolīja, nenosolīja, laida govis pirmo reizi ganos, mīcīja mālus un pērās pirtī. Sētā iegriezies arī Ķencis, gan tikai uz īsu brītiņu, jo jāsteidzoties uz Briseli – reizi pa visām reizēm vienam taču esot jāuzņemas izskaidrot Eiropas kungiem latviešu zemnieka sāpi.
(re)
I G A U N I J Ā
23.VI Tallinā atklāts visiem Igaunijas neatkarības cīņu dalībniekiem veltītais Brīvības piemineklis – kolonna ar tās galā novietotu Brīvības krusta, valsts augstākā apbalvojuma atveidu.
Jau aprīlī pārtrauktās vienīgās krievu avīzes Molodjož Estonii (Igaunijas jaunatne) redaktors Rodions Deņisovs vēl vienmēr cer sameklēt atbalstu ārvalstīs.
L I E T U V Ā
Vēlēšanās ar 69,05% balsu vairākumu par 5. valsts prezidentu (kopš neatkarības atjaunošanas) kļūst līdzšinējā ES finanšu un budžeta komisāre, 53 g.v. Gribauskaite (Dalia Grybauskaitė). Viens no viņas politiskajiem ideāliem esot kādreizējā britu premjere Tečere (Margaret Thatcher). Es nevēlos saudzīgākus kritērijus attiecībā uz pievienošanos eirozonai. Mūsu politiķi jau tā jūtas pārāk brīvi. Kritēriji dod pamatu atbildīgai uzvedībai. Nedomāju, ka kādam citam būtu jāmaksā par jauno dalībvalstu bezatbildīgo fiskālo politiku – tā jaunievēlētā prezidente.
 Dalia Grybauskaitė |
K R I E V I J A S F E D E R Ā C I J Ā
pēc tam, kad prezidents Medvedevs maijā nodibina speciālu komisiju „cīņai ar Krievijas interesēm kaitīgiem vēstures falsifikātoriem” (skat.58. lpp.), sākas rosmīga vēstures „defalsifikācija”, kuras ietvaros KF Aizsardzības ministrijas vecākais pētnieks, plkv. Sergejs Kovaļovs ņemas skaidrot, ka II Pasaules karu provocējusi Polija, noraidīdama ļoti pieticīgās nacistu Vācijas prasības – atļauju šķērsot Polijas koridoru, lai piekļūtu Austrumprūsijai, un iegūtu kontroli pār Gdaņsku (vāciski: Danzig), jo vairākums tās iedzīvotāju vēlējās apvienoties ar savu vēsturisko tēvzemi.
Pa to laiku pareizticīgo pops Jestafijs Žakovs novieto savā baznīcā ikonu, kur redzama 20.gs. par Maskavas svēto ordinētā Olga ar Staļinu priekšplānā – viņš, lūk, pastāvīgi griezies pie Sv. Olgas pēc padoma, kā vissekmīgāk sakaut vāciešus.
Rezolūciju DIVIDED EUROPE REUNITED (Sadalītā Eiropa atkal apvienota), kur staļinisma un nacisma totalitārie režīmi novērtēti kā vienlīdz noziedzīgi – abus raksturo genocīds, cilvēktiesību un brīvību pārkāpumi, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci, Viļņā pieņem (2009.3.VII) Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (OSCE – Organisation for Security and Co-operation in Europe) Parlamentu asambleja, kas apvieno 320 parlamentāriešus no 56 dalībvalstīm.
KF ĀM pārstāvis Andrejs Ņesterenko, protams, spļauj baltu (10.VII): rupja vēstures falsifikācija!
Eiropas Parlaments izziņo (2.IV) 23. augustu par ikgadēju Komunisma upuru piemiņas dienu, kas šogad sakrīt ar Berlīnes mūra krišanas 20. gadskārtu.
(re)
BIRUTAS SKĀBĀ DIŽOGA: orķestra narācija.
Materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane (bs), Vita Gaiķe (vg), Māris Brancis (mb), Linda Treija (lt), Lauma Zvidriņa (lz), Rolfs Ekmanis (re).
