Jaunā Gaita Nr. 260. pavasaris 2010

VEĻU PASAULEI pievienojas māksliniece Gundega Cenne (1933-2009). Par savām gleznām jeb, pašas vārdiem izsakoties, jūtām un sapņiem, kas ar krāsu, formu palīdzību uzklāti uz audekla, gan grupu, gan arī vairāk nekā 30 solo izstādēs Kanādā, ASV un Francijā saņemta virkne nozīmīgu godalgu, ieskaitot Grand Prix Paris. Augstākā izglītība aizvadītā gs. 50.gadu otrā pusē iegūta Sēra Džordža Viljamsa (Sir George Williams) U. Montreālā un Makgila (McGill) U. Montreālā. Citējot rakstnieci Indru Gubiņu, Gundegas visspilgtākā īpatnība ir emocionālā piesātinātība, pārdzīvojumu un ideju izpausme figurālos gleznojumos, galvenokārt sievietes un bērna tēlos, to savstarpējās attiecībās.

Brunis Rubess, dažādu trimdas jaunatnes pasākumu (1. Latviešu jaunatnes svētku, apgāda „Ceļinieks”, žurnāla Mazputniņš, Divreizdivi u.c.) iedvesmotājs, organizētājs un vadītājs, arī panākumiem bagāts saimniecisks darbinieks Kanādā un Rietumvācijā. TZO.

Grafiķis un dizainers, 50.gados JG līdzstrādnieks Tālivaldis Stubis (1926-2009), Latvijā godalgots kā „visskaistākais zīdainis”, ASV kļūst par pazīstamu, vairākkārt apbalvotu, visvairāk bērnu grāmatu ilustratoru, kā arī filmu (A Clockwork Orange, Deliverance, Reds, An Officer and a Gentleman, Raiders of the Lost Ark u.d.c.) un teātra (Rhinoceros, Camelot, Night of the Iguana u.c.) plakātu veidotāju. Tālivalža darinātas ir JG vinjetes, arī JG22-24 vāki.

(re)

Brunis Rubess

  

JAUNIZDEVUMI 

 

KLAUSĀMGRĀMATU („Apostrofs”) jaunumi – Veltas Sniķeres dzejoļi diskā Pietuvoties vārdiem un Noras Ikstenas romāns Dzīves svinēšana. Abus ierakstus ierunājušas pašas rakstnieces.

Ulža Ģērmaņa Latviešu tautas piedzīvojumi ierunāta ciparu formātā (podcast.mp3) un to var lejupielādēt no DV KV interneta vietnes (Publikācijas).

(vg)

 

LITERATŪRAS MANTOJUMS – Margitas Gailītes sakārtojumā („Mansards”) izdotas latviešu mītnes zemju prozas un dzejas antoloģijas Tilti I un Tilti II, aptverot laiku no 1940.gada līdz mūsdienām un atspoguļojot latviešu rakstnieku bēgļu gaitas, emigrāciju uz Lielbritāniju, Zviedriju, ASV, Kanādu, Austrāliju, Franciju, Argentīnu, Pakistānu, kā arī represēto rakstnieku dzīvi Sibīrijā. Antoloģijas 2 sēj. iekļauti vairāk nekā 80 latviešu rakstnieku darbi – dzeja, stāsti, noveles un romānu fragmenti, kā arī autoru fotoattēli un biogrāfijas. Jura Silenieka novērtējums paredzēts nākošajā JG laidienā.

(vg)

 

LATVIEŠU RAKSTNIEKI CITVALODĀS kļūst arvien pieejamāki citām tautām. Protams, to var panākt tikai ar tulkojumiem, tāpēc apsveicami šādi devumi:

Ungārijā izdots rakstnieces, filozofes un kultūras darbinieces Zentas Mauriņas bilingvāls eseju krājums ungāru un latviešu valodā Zenta Mauriņa élete és esszéi / Zenta Mauriņa – viņas dzīve un esejas.

Līvus un ungārus saista radniecīga valoda un senas saites, tāpēc tagad par godu Līvu svētkiem (“Līvőd Pivād”) Ungārijā izdots bilingvāls dzejas krājums līvu un paralēli ungāru valodā Ahogy tudok, dalolgatok / Kui ma muoštab, nei ma lōlab (Kad es varu, uzdziedu), kur iekļauti dažādu paaudžu līvu dzejnieku darbi. No līvu uz ungāru valodu atdzejojis somugru valodu profesors Jānošs Pustai (Pusztay János).

Polijā klajā laista Kārļa Vērdiņa dzejprozas izlase Niosłem ci kanapeczkę (Es tev vedu mazu siermaizīti).

No prozistiem vislielāko atzinību pēdējā laikā izpelnījusies Inga Ābele, saņemot Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par romānu Paisums, kas Jura Kronberga tulkojumā (Högvatten) izdots arī zviedru valodā un ieguvis augstu novērtējumu zviedru publikā. Bez tam Ābeles stāsts „Kamenes un skudras” angļu valodā (Ants and Bumblebees, tulk. Laura Vanaga) līdzās 32 citiem Eiropas autoru darbiem Ilinoisas U. izdevniecībā (ASV) publicēts īsprozas krājumā Best European Fiction 2010.

Latvijas vārds norvēģu lasītāju vidū noteikti ieguvis spēcīgāku skanējumu pēc Hēges Grundešones (Hege Boman Grundekjøn) un latviešu mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača grāmatas Latvia med Knut Hamsun og Kārlis Padegs (Latvija ar Knutu Hamsunu un Kārli Padegu) iznākšanas, kurā aprakstīta norvēģu rakstnieka Hamsuna ietekme uz latviešu literatūras attīstību un attiecībām ar tā laika Latvijas kultūras eliti – Kārli Padegu, Jāni Pliekšānu, Kārli Skalbi, Teodoru Lejaskrūmiņu u.c. Grāmata lasītājam saistošā un interesantā veidā sniedz arī plašu ieskatu Latvijas vēsturē.

Interesanta atsauce uz Kārļa Skalbes darbu izskanējusi Čehijā – tur tapusi studenta Jirži Vidras komiksu grāmata pēc Kārļa Skalbes pasakas Mūžīgais students un viņa pasaka motīviem ar attēliem linogriezuma tehnikā.

Šveicē nācis klajā latviešu dzejnieka Jāņa Rokpeļņa un itāliešu dzejnieka Džilberto Izellas (Gilberto Isella) kopkrājums Lugano incontra Riga / Rīga satiek Lugānu pašu dzejnieku atdzejojumā.

(vg)

 

DZEJA – Leons Briedis, sagaidot savu 60 gadu jubileju, izdevis dzejas izlasi Neteiksim neko, ko veido gan agrāk publicētie, gan gluži jauni dzejoļi, kuru vienojošā tēma ir mīlestība – pret māti, pret savu zemi, pret dzīvi.

Dzejnieka Aivara Neibarta atraitne izdevusi vīra dzejoļu ciklu taureņkaraļvalstība („Neputns”), lai iepazīstinātu arī jaunāko paaudzi ar dzejnieku, kurš pērngada decembrī būtu svinējis 70 gadu jubileju.

(vg)

 

PROZA – Decembrī, Rīgā notiekot gadskārtējiem prozas lasījumiem, tiek izdota izlase Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē 2008-2009 ar iepriekšējā gada lasījumos izskanējušiem zīmīgākajiem un interesantākajiem stāstiem, šoreiz ietverot 13 autoru darbus: Inga Ābele, Pauls Bankovskis, Guntis Berelis, Māris Bērziņš, Jānis Einfelds, Zelma Kuprijanova, Ilze Ķīķere, Andra Manfelde, Ineta Meimane, Ilmārs Šlāpins, Edvīns Tauriņš, Juris Zvirgzdiņš, Inga Žolude.

Viks jeb Viktors Kalniņš savā poēmā Katoliete šķetina mūžīgo jautājumu par dievišķo un pasaulīgo, par mīlestību un tām divām pasaulēm, ko saucam par vīrieti un sievieti.

Prozas izlasē Zilā saite Austrālijā dzīvojošais arhitekts un rakstnieks Arnis Skujiņš ievietojis gan romānu Dīvains cilvēks un noveli Zilā saite, gan arī asprātīgus feļetonus, stāstus, tēlojumus un skices.

Skarbu stāstu par sieviešu dzīvi ieslodzījumā, ko izbaudījusi pati rakstniece, varam lasīt Mairas Asares grāmatā Sieviešu zona. Dzejniece nolaižas ellē, lai no turienes mums atnestu apbrīnojami spilgtu un vitālu liecību par tām, kurām dzīvē tā pamatīgāk paslīdējusi kāja, saka literāts Kārlis Vērdiņš.

Vitālijs Sanders romānā Henke no Pāvilostas stāsta par latviešu jaunekļa likteni īsi pirms II Pasaules kara, par pirmo mīlestību, vilšanos līdzcilvēkos un bēgšanu.

(vg)

 

DAŽĀDA SATURA – Anna Velēda Žīgure savā grāmatā VIŅI. Ceļā raksta par traģisko 1944. gada vasaru un rudeni Latvijā, kā arī par 1945. gada pirmo pusi Vācijā. Tur nokļuva latvieši, kuri pazaudēja tuviniekus, mājas, dzimteni. Autore centusies izprast, kāpēc cilvēki devās ceļā, ko viņi juta un domāja, kad bija spiesti pamest visu, kas mīļš un tuvs. Grāmatā aprakstītais balstās uz cilvēku stāstītām atmiņām un rakstītiem avotiem. Tai paredzēts turpinājums.

Pēteris Zeile grāmatā Konstantīns Raudive lasītājam atgādina, ka Raudive bija ne tikai Zentas Mauriņas vīrs, bet arī rakstnieks, filozofs un parapsihologs ar visai kolorītu vietu latviešu kultūrvēstures ainavā.

527 lpp. biezajā Alberta Spoģa Minsteres Latviešu ģimnazija izdzīvoja, pārfrāzējot Andri Kadeģi, sniegts ieskats vienīgās pilntiesīgās latviešu ģimnazijas Rietumos (1946-1998) saimnieciskās un likumtiesiskās grūtībās, kā arī latviešu organizāciju cīņā ar vācu birokrātiju, lai nodrošinātu trimdas jauniešu latvisko izglītību. MLĢ, kas okupētās Latvijas varas aparātam ideoloģiski bijusi kā dadzis acī, beiguši 417 jaunieši.

Rakstu kopojums Latvijas ebreji un padomju vara 1928-1953 kliedē mītus gan par latviešiem kā antisemitiem, gan arī par „žīdu čekistiem”.

Ugāles pagasta stāsti. Fakti, vietvārdi, teikas, atmiņas – bagātīgs pagātnes liecību klāsts, ko sakopojusi Rīgas Centrālcietumā politieslodzīto ģimenē dzimusī gleznotāja un mākslas vēsturniece Laimdota Junkara. Cita vidū uzzinām, ka ar Ugāles luterāņu baznīcas 300 gadu vecajām barokālajām ērģelēm (1710) iespējams atskaņot Bachu tieši tā, kā komponists pats savā laikā spēlējis.

Prof. Dr. Janīnas Kursītes sastādītajā 27 autoru rakstu krājumā Baltu un slāvu kultūrkontakti, bez latviešiem, dalību ņem lietuviešu, igauņu, poļu, baltkrievu un krievu zinātnieki.

Vācu autora Kristofa fon Maršala Baraks Obama – melnais Kenedijs – par ASV pašreizējo prezidentu, kurš no sava priekšgājēja iemanto visādā ziņā bankrotējušu valsti.

(vg)

 

TULKOJUMI – Pazīstamā un daudz tulkotā mūsdienu poļu dzejnieka, filozofa un esejista Ādama Zagajevska dzejoļu krājumu Svešā skaistumā veidojusi un latviski atdzejojusi Ingmāra Balode [skat. JG251(2007):2-7].

Dzejnieks fs, īstajā vārdā Indreks Mesikeps (Indrek Mesikepp), pašlaik ir viens no populārākajiem dzejniekiem Igaunijā. Tagad, pateicoties Guntara Godiņa gādībai, iznākusi viņa dzeju izlase Skumju vairs nav.

Sofokla traģēdija Trāhinietes, ko tulkojis Abramas Feldhūns (1915-2009, skat. JG257:46), jau būdams nopietni slims, ar filoloģes Ināras Ķemeres palīdzību.

Maijas Andresones tulkojumā nācis klajā izcilā angļu rakstnieka Džordža Orvela (George Orwell) romāns Toreiz Birmā (Burmese Days-1934), pierādot, ka izcilais rakstnieks ar savu stāstījumu mūs spēj valdzināt arī gandrīz gadsimtu pēc romāna tapšanas.

Amerikāņu rakstnieka Kurta Vonnegūta (Kurt Vonnegut) dēls Marks pirms pāris gadiem mirušā tēva piemiņai sastādījis stāstu krājumu no viņa iepriekš nepublicētiem darbiem, kas tagad lasāmi Māras Poļakovas tulkojumā – Armagedons atskatoties (Armageddon in Retrospect).

Spriedzes pilnu romānu cienītājiem būs prieks par atkal viena Džona Grišama (John Grisham) romāna latviskojumu – Brokeris (The Broker – tulk. Allens Pempers).

(vg)

 

 

BALVAS, BALVAS, BALVAS

PBLA Gada balva piešķirta filoloģijas doktorei Lalitai Muižniecei un hiropraktikas doktoram Valdim Muižniekam (1927-2009), viņu meitas Sarmas dzejā dēvētam par Mugurkaulu ministru – par Latviešu studiju centra (LSC) un latviešu akadēmiskās studiju programmas idejas īstenošanu Rietummičiganas Universitātes (Western Michigan U.) paspārnē Kalamazū (Kalamazoo), ASV, kur bakalaura grādu latviešu valodā u.c. latviešu priekšmetos saņēmuši (1966-1992) 82 studenti, bet pavisam kopā šajā programmā mācījušies 1 234 studenti.

PBLA Kultūras fonda Goda balvu savukārt saņem PBLA un ALAs darbinieks izglītības un kultūras jomā Tālivaldis Bērziņš (ASV) un šo rindiņu rakstītājs (Rolfs Ekmanis), bet Krišjāņa Barona prēmiju – Ilgvars Ozols (Argentīnā) un komponistes Lolita Ritmane un Brigita Ritmane-Džeimsone (Jameson) par dziesmu spēli Vēstule no Losas. Vesela plejāde ārlatviešu saņem Goda diplomus vai Atzinības rakstus, to vidū arī JG līdzstrādnieki – pedagoģe Elisa Freimane (ASV), mūziķis Juris Ķeniņš (Kanādā), kordiriģente Laura Rokpelne Mičule (ASV), filoloģijas doktore Izabella Cielēna (Zviedrijā), tēlotājmākslas speciāliste Diāna Krūmiņa-Engstedt (Zviedrijā), mākslas fotogrāfe Ivonne Vāre-Vaar (Kanādā).

Starptautiska žurija Baltijas Asamblejas balvu piešķir Ingai Ābelei par romānu Paisums (skat. JG258:62-63) un igauņu māksliniekam Meetammam (Marko Mäetamm), bet zinātnē lietuvietim Saukam (Leonardas Sauka) par folkloras pētījumu Eglė žalčių karalienė. Iepriekšējo BAB saņēmēju vidū ir Nora Ikstena (2006), Silvija Radzobe (2007) un Knuts Skujenieks (2008).

Aleksandra Čaka balvu saņem Pāvils Šēnhofs par gleznu Aleksandrs Čaks Rīgā un Edmunds Jansons par animācijas filmu Pavasaris Vārnu ielā, kā arī divi Čaka dzeju tulkotāji – Ukrainas vēstnieks Latvijā Rauls Čilačava un bulgāriete Aksinija Mihailova.

JG lasītājiem pazīstamajam kulturologam Jānim Krēsliņam piešķirta Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas balva literatūrā.

Par valodnieces Annas Ābeles balvas laureātiem kļūst filoloģijas doktore Rasma Grīsle (par heterotonu pētījumiem; skat. JG260:70) un dialektoloģe Sarmīte Balode (par dzimtās Kalnienas, agrākās Kalnamuižas, izloksnes pētījumiem).

Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā iegūst Edvīns Raups par dzejkrājumu Putn, bet veicināšanas balvu – Gundega Salna par krājumu Sarmoti ziedi.

Eiropas Komisijas konkursā Žurnālisti balvu uzvarējis Edgars Gertners no Neatkarīgās Rīta Avīzes par publikāciju „Vai viegli būt atšķirīgam”.

Gidons Krēmers un Kremerata Baltica iegūst Japānas mūzikas ierakstu akadēmijas godalgu par Nonesuch ierakstītītajiem diviem diskiem Mozart: The Complete Violin Concertos (2009).

Drēzdenes atjaunotajā operā (Semperoper) mecosoprānam Elīnai Garančai pasniedz (19.X) Deutsche Phono-Akademie balvu ECHO Klassik.

LNO solistam Raimondam Bramanim par lomām Mocarta un Doniceti operās piešķirta studentu korporācijas Tālavija nodibinātā Profesora Paula Saksa Atzinības balva.

Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris (diriģ. Aira Bērziņa) ieguvis Grand Prix plus trīs citas uzvaras 4. Starptautiskajā koru koncertā basku zemes pilsētā Tolosā (Diena 1.XI).

Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris Tolosā, Spānijā (2009.2.XI)

Milānas kultūras biedrības Società Umanitaria ikgadējā jauno mūziķu konkursa finālā (27.XI) par vienu no trim uzvarētājiem kļūst Latvijas pianists Rihards Plešanovs.

16 līdz 19 gadu vecuma grupā 22. starptautiskajā baletdejotāju konkursā Grasā, Francijā, Le concours international de danse classique de Grasse, medaļas iegūst Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēknes – Alise Prudāne zeltu un galveno balvu Grand Prix, bet sudrabu – Ieva Rācene.

Alise Prudāne TANZOLYMP festivālā Berlīnē (2009)

13.XI LNO diriģents Mārtiņš Ozoliņš iegūst 2. vietu Jormas Panulas starptautiskajā diriģentu konkursā Vāsā (Vaasa), Somijā.

LV Ministru kabineta balva piešķirta gleznotājai Džemmai Skulmei, režisoram Oļģertam Kroderam, diriģentam Andrim Nelsonam, bērnu kardioloģijas klinikas vadītājam Arim Lācim, šķēpmetējam Jānim Lūsim un skolēnu / pedagogu atbalstītājam Ata Kronvalda fondam.

Režisors un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, kurš uz 5 gadiem noslēdzis līgumu ar Vīnes Burgtheater, kļūst par Gada rīdzinieku 2009. Pērn šo titulu iegūst kora Kamēr... mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais.

Spēlmaņu nakts žūrija par mūža ieguldījumu teātra mākslā apbalvo Latvijas modernās scenogrāfijas pamatlicēju (Blaumaņa Indrāni, Heses Stepes vilks, Čehova Kaija, Servantesa Dons Kihots, Raiņa Jāzeps un viņa brāļi, Čaka Spēlē, spēlmani, Verdī opera Aīda u.c.), gleznotāju un grafiķi Ilmāru Blumbergu, kurš 50.gados pavadījis divus gadus Sibīrijā (Krasnojarskā) pie izsūtītā tēva.

Ilmārs Blumbergs

Lietuvietis Jonas Gasiūnas, Swedbank Mākslas balvas 2009 laureāts, savos zīmējumos ar degošas sveces dūmiem attēlo personiskās un kolektīvās atmiņas, kuras tūdaļ pat atkal izzūd – tās ir vienlaikus reālas un nereālas.

Jonas Gasiūnas. Faustas

ALAs gadskārtējā pārbaudījumā 7. un 8. klases pamatskolniekiem 1. vietu iegūst Tija Pūtele (Indianapoles latviešu skola) un Dagmāra Lapiņa (Ņujorkas Salas skola), 2. vietu – Krista Zamura (Ņujorkas Bronksas skola) un Tomass Pildegovičs (Vašingtonā), 3. vietu – Ariāna Ūle (Bostonā) un Sarma Millere (Indianapolē), bet 4. – Daiga Cera (Čikāgā).

Draudzīgā aicinājuma balva (pēdējo reizi) labākajām skolām – Rīgas Valsts 1. ģimnazijai, Rīgas Franču licejam, Daugavpils Krievu vidusskolai, arī valsts ģimnazijām Cēsīs, Krāslavā un Jēkabpilī.

Par Rīgas sakarīgāko pedagogu skolēni ievēlējuši Kultūras vidusskolas skolotāju Persiju Ģedertu, 2. vietā – bērnu un jauniešu centra Daugmale skolotājs Jānis Kalniņš, bet 3. – Āgenskalna ģimnazijas skolotāja Iveta Daude.

ASV prezidents Baraks Obama zinātniecei Esterei Sānai-Takeuči, kuras vecāki ir latvieši, pasniedz ASV visaugstāko apbalvojumu par ilgstoši strādājošas baterijas izveidošanu implantējamiem sirds defibrilātoriem.

Dr. Estere Sana Takeuči (Esther Sans Takeuchi) saņem Tehnoloģijas un Inovācijas medaļu

2009.gada balvas sportā saņem basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota un bobslejists Jānis Miņins.

Nobela Prēmija literatūrā piešķirta 56 g.v. Rumānijas vācu ģimenē dzimušajai Hertai Millerei (skat. 23. lpp.) , bet Bukera Prēmija – britu rakstniecei Hilarijai Mentelei (Hillary Mantel), kuras pazīstamākais darbs ir vēsturiskais romāns Wolf Hall (Vilka muiža) par Henrija VIII padomnieku Kromvelu (Thomas Cromwell,1485?-1540).

ES augstākā godalga Andreja Saharova balva piešķirta Krievijas nevalstiskajai organizācijai Memoriāls un tās aktīvistiem Ludmilai Aļeksejevai, Sergejam Kovaļovam un Oļegam Orlovam par staļinisko represiju upuru piemiņas saglabāšanu un demokrātijas popularizēšanu. Neraugoties uz žurnālistes Nataļjas Estemīrovas un čečeņu labdarības darbinieku Zaremas Sadulajevas un Alika Džabrailova nogalināšanu pērnvasar, Kovaļovs paziņo, ka Ziemeļkaukāzā Memoriāla cīņa netiks pārtraukta, un piekodina, ka Eiropas pienākums ir neklusēt Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu priekšā.

(re)

 

M Ū Z I K A – Zīmīgus vārdus par Brigitas Ritmanes komponēto un Atmodas laikā Ievas Akurāteres u.c. daudz dziedāto „Manai tautai” (ar Andra Ritmaņa vārdiem), ko tagad 11 dziedātāju liela grupa Mārtiņa Otto vadībā ieskaņojusi jaunā video ierakstā (skat. YouTube), pērngada 18. novembrī saka kāda anonīma blogiste: Dziesma ir tikpat veca kā es. 1989.gadā Ieva Akurātere „Manai tautai” dziedāja zvejnieku kolhoza „Boļševiks” klubā Tautas frontes Liepājas nodaļas konferences laikā. Tieši tad radās doma par sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu virs Liepājas Pedagoģijas akadēmijas (tolaik-Liepājas Pedagoģiskā institūta). Klausoties „Manai tautai” Ievas Akurāteres izpildījumā, mani pārņem saviļņojums un pacilātība. Izjūtu cieņu un pateicos tiem Atmodas laika aktīvistiem, kuri ar savu darbību garīgi balstījuši, vienojuši un uzturējuši latviešu nacionālo pašapziņu. Tas laiks bija manu vecāku jaunība – viņu acis kļūst jaunākas, smaida grumbiņas izteiksmīgākas, kad viņi runā par Atmodu, par „pagrīdes kino”, par „aizliegtajiem radio viļņiem”, par vienotību un lieliskajām ballītēm ar saviem domubiedriem. Daļa manu vienaudžu nu jau kādu laiku dzīvo zem citām debesīm un daļa domā tur arī palikt. Daļa cer atgriezties te, lai nosirmotu. Bet ir tādi Cilvēki, kuri ir palikuši te un kuri dod pasakainu spēku un enerģiju citiem, kas arī palikuši te. Šie Cilvēki ar savu rosību ir aktualizējuši dziesmu „Manai tautai”.

London Evening Standard kritiķis Kimberlijs (Nick Kimberley) par mecosoprāna Elīnas Garančas Karmenu Londonas Karaliskās operas (Royal Opera House) iestudējumā: Latviešu mecosoprāns ir dabiska blondīne, bet Karmenas parūka viņai piestāv. Svārki sacēlušies bīstami augstu, rokas sānos iespiedusi, viņa izstaro žilbinošu seksuālitāti, kas sabalansēta ar draiskulīgu atjautību. Un The (London) Times kritiķis Morisons (Richard Morrison): Jaunā latviete izskatās fantastiski. Šī ir Karmena, kuras spēja pārvērst spēcīgus vīrus želejā ir pilnīgi pārliecinoša.

Žurnāls Musical America savukārt Garanču atzinis par 2009.gada labāko dziedātāju, bet par izcilāko mūziķi – Londonas filharmonijas, pēcāk Milānas Teatro alla Scala diriģentu Muti (Riccardo Muti), par labāko komponistu – holandieti Andrīsenu (Louis Andriesen) un par labāko instrumentālistu – amerikāņu vijolnieku Bellu (Joshua Bell).

Oktobra pirmajā pusē soprāns Kristīne Opolais burtiski parauj gaisā parasti vēsos angļus ar ārijām no Čaikovska Jevgeņija Oņegina un Verdī Otello Birminghamas simfoniskā orķestra pavadībā (diriģ. Dmitrijs Slobodenjuks).

Valsts akadēmiskais koris Latvija 12.XII debitē Amsterdamas Concertgebouw, piedaloties Rosīni Vilhelma Tella koncertuzvedumā (diriģ. Mariss Jansons).

15.XI RLB Zelta zālē notiek Bostonā dibinātā (1976), nu jau izklīdušā ansambļa senu ierakstu CD Kolibri atskatās / Colibri Reminisces prezentācijas koncerts.

ARC Music laiž klajā CD Best of Folk Music from Latvia, kur iekļautas tautas mūzikas grupas Iļģi, Auļi, Laiksne, Skyforger u.c.

Četru gadu laikā iznākuši latviešu postfolkloras izlases Sviests trīs diski – tie ataino norises Latvijas mūsdienu tautas mūzikas dzīvē, izvelk gaismā interesantus mūziķus, labi zināmo, kvalitatīvo, aizmirsto, neiepazīto, lecošas zvaigznes, mazas pērlītes un metāliskus briesmonīšus – tā Aija Rozentāle Austrālijas tīmekļa Laikrakstā „Latvietis”.

(re)

 

TĒLOTĀJMĀKSLA – Talsu novada muzeja darbiniece un Krūmu mākslinieku grupas vadītāja Guna Millersone (1949), kura septembrī viesojās Agijas Sūnas galerijā Rīgā, bieži glezno brīvā dabā, bet neseko precīzam dabas attēlojumam, viņai visbūtiskākā ir krāsu mijiedarbe, krāsa kā pārdzīvojuma izteicēja.

Rīgā, Citadeles rajonā, jaunatklātajā galerijā „Pegazs”, gleznas pēc ilgāka laika rādīja Silvija Meškone, Viļņas Mākslas institūta beidzēja -- tātad ar pavisam citiem mākslas pamatiem, kas redzami viņas krāsu izjūtā un izmantojumā, ko var nosacīti dēvēt par ekspresīvu.

2009.13.X ar PBLA KF valdes priekšsēdes Vijas Zuntakas-Bērziņas piedalīšanos Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā slēdza trimdas mākslas izstādi Tēvu zemei – Latvijai.

Atzīmējot 70 gadu jubileju, ar lielu izstādi Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā vairākus mēnešus skatītājus priecēja tekstilmāksliniece Edīte Vīgnere.

Oktobrī LMS galerijā ar izstādi Asi, amizanti, eleganti savu jubileju svinēja grafiķe un gleznotāja Māra Rikmane, kuras estampi un grāmatu ilustrācijas savulaik izcēlās ar elegantu, smalku līniju, daudznozīmīgu darbu tulkojumu, intelektuālismu. Pēdējās desmitgadēs Māra pievēršas galvenokārt glezniecībai, kurā dažkārt groteskā formā runā par nozīmīgām sabiedriskām problēmām. Šo darbu stilu viņa nodēvējusi par Art-Deco XXI.

14.X Roberts galerijā Toronto Kanādas latviešu mākslinieku vienības „Latvis” priekšsēdes Valdas Oestreicheres gleznu izstāde – galvenokārt klusās dabas, arī vairākas spēcīgās krāsās gleznotas ainavas un pašportreti.

18.XI Latviešu centrā Toronto „Latvis” svētku izstāde – 21 mākslinieks ar 34 žūrētiem darbiem, kā arī Māra Branča sarakstītās („Mansards”) grāmatas par gleznotāju, scenogrāfu un ilggadīgo „Latvis” vadītāju Edgaru Krūmiņu atvēršana ar paša mākslinieka piedalīšanos.

Novembrī LNMM Johana (Jāņa) Valtera 140 gadu izstāde, kuras eksponāti nākuši kā no Latvijas muzeju krātuvēm, tā no privātkolekcijām. Izdota arī vērienīga Kristiānas Ābeles monogrāfija par jubilāru („Neputns”).

Galerijā „Jēkabs” novembrī jaunās gleznotājas Lienas Baklānes izstāde Pasaku dārzā.

Rīgas „Arsenālā” izstāde Mākslinieks. Portrets. Pašportrets (2009.5.XI-2010.31.I) – no 19.gs. sākuma līdz mūsdienām. Bagātīgi ilustrēts katalogs.

LNMM gadu mijā vienmēr izvētī bagātīgo gleznotāja Borisa Bērziņa mantojumu. Šoreiz tēma ir Pirts.

Vairāk kā pusgadu pa Latvijas lielākajām pilsētām ceļoja Spānijas Karalistes vēstniecības sarūpētā un Lielo pilsētu asociācijas atbalstītā spāņu gleznotājas Marijas Domingesas Lino izstāde Iznirstot.

Gadu mijā Vīnes Modernās mākslas muzeja MUMOK izstādē Gender Check 250 pārstāvēto mākslinieku vidū iekļauta arī grupa latviešu – Džemma Skulme, Aija Zariņa, Arnis Balčus, Helēna Heinrihsone, Indulis Zariņš, Ieva Iltnere u.c.

Kristīnes Alksnes, Māra Grosbaha un Lauras Prikules darbu izstāde un diskusijas par viņu radošo darbību notiek Laikmetīgās mākslas centrā (2009.8.XII).

Seviļā (Sevilla) novembra beigās atklāj konstruktivisma pārstāvja, fotomontāžas pioniera, poligrāfiskā dizaina un plakāta mākslas meistara, Staļina terora laikā Krievijā likvidētā Gustava Kluča (1895-1938) darbu izstādi, kuras ietvaros izrāda arī spāniski ierunātu Pētera Krilova dokumentālo filmu Klucis – nepareizais latvietis.

Oktobra otrā pusē Ārzemju mākslas muzejā ar Spānijas vēstniecības atbalstu atklāj Goijas (Francisco José de Goya y Lucientes, 1746-1828) 78 grafiku lapu sērijas Los Caprichos izstādi.

LNMM savukārt redzama mūsu pašu, galvenokārt jauno, laikmetīgās grafikas izstāde Vielmaiņa (kurators Juris Petraške­vičs)

Konventa sētas galerijā Māksla XO Kristapa Ģelža darbi izceļas ar visai drosmīgu ironizēšanu par sabiedrības nebūšanām.

Kristaps Ģelzis galerijā Māksla XO

Starptautiskās mākslas žurnālā Art in America (2009, 9) atzinīgi novērtētas latviešu instalācijas š.g. Venēcijas mākslas biennāles 53. izstādē – rīdzinieka Mika Mitrēvica no vairākām miniatūrām sastāvošā Trauslā daba un Evelīnas Deičmanes (dzīvo Rīgā un Berlīnē) pārziemošanas procesam un cilvēku attiecību enerģijai veltītās Pārejošas skumjas.

Evelīnas Deičmanes instalācija Pārejošas skumjas

Saskias Ozols Jubenks (<http://www.saskiaeubanks.com>) gleznojumos Metamorfozes, kas redzamas Søren Christensen Gallery Ņuorlīnsā (New Orleans), ASV, atbalsojas Ovīdija Metamorfožu stāsti. (mb) (re)

Saskia Ozols. Ovidija metamorfozes

 

 

PERIODIKA – Literatūrzinātnieks, LZA Vēstneša redaktors un NRA publicists Arno Jundze sakarā ar Valsts kultūrkapitāla finansējuma nepiešķiršanu mēnešrakstam Karogs atklātā vēstulē aicina sist pa smadzenēm tiem, kam ar domāšanu sokas grūti, proti, vienoties par atbalstu literatūras žurnālam, jo pretējā gadījumā ar šādu valsts attieksmi mums drīz vien nebūs latviešu literatūras (..) latviešu literatūra vēl nekad nav bijusi tādā ķezā.

Vesela plejāde labāko Dienas darbinieku iesnieguši atlūgumus, jo jaunā īpašnieka Aleksandra Tralmaka vadībā neatkarīga un kvalitatīva žurnālistika neesot iespējama. Daļa turpina darbību tīmekļa žurnālā CitaDiena. Atsevišķi darbinieki, to vidū Komentētāju nodaļas vadītājs Pauls Raudseps, burtiski izlikti uz ielas.

(re)

 

 

 

DIASPORĀ – 2009.6.XI paiet 60 gadu, kopš grāmatnieks Helmars Rudzītis Ņujorkā nodibina trimdas avīzi Laiks, kas tagad lielā mērā tiek veidota Rīgā, Ausekļa ielā 14. Gadskārtai par godu Alberts Legzdiņš rīmētā pantā ataino kādas uz amerikanizēšanos kāras komitejas dāmas vēsturisko reakciju uz sālsmaizes, t.i., Laika tekošā numura izdalīšanu jauniebraucējiem Ņujorkas ostā 1949.gadā: Jūs, Rudzīš’ kungs, gan slikti darāt, / Šai zemē nebūs vajadzības lielas / Pēc jūsu latvju lasāmvielas, / Jo nav jau jāzina, kur būs Jāņi, / Bet – kā ātrāk var kļūt par amerikāni. Pateicoties Laikam, par īstiem amerikāņiem gan nekļuvām – tā rīmes noslēgumā.

Kamēr Valsts svētku runu lielākajā daļā dažādās toņkārtās atskan aicinājumi „ticēt un cīnīties”, protams, piesaucot „kritušos varoņus” un vēlot „saules mūžu”, politoloģe, Ethnic Politics and Transition to Democracy: The Collapse of the USSR and Latvia u.c. pētījumu autore Rasma Šilde-Kārkliņa savā būtisko domu pārskatā Austrālijā mītošajiem latviešiem, cita vidū, skaidro, kā varētu izkļūt no dziļās finansiālās un ekonomiskās bedres un iespaidot mazspējīgos politiķus, kurus izmanto politisko oligarhu graujošā, koruptīvā darbība – ne jau ar vaimanāšanu un nemitīgu vainīgo meklēšanu (kas, protams, esot jādara), bet gan ar dažāda veida iniciatīvām un sadarbošanos pilsoniskā sabiedrībā, kas ir demokrātijas asinsrite. Aktīvam pilsoniskam darbam par krietnu piemēru varot kalpot pēckara Rietumu trimda, kur visas mūsu politiskās un citas organizācijas, skolas, vasaras nometnes, folkloras kopas utt. ir celtas uz brīvprātības, atbildības un ziedošanās pamatiem, aiz mīlestības pret Latviju un visu latvisko. Profesorei gandarījumu dara saukļi par nepieciešamību pēc Ceturtās atmodas, kas, vērojot sabiedrisko organizāciju aktivitāšu pieaugumu kopš 2007.gada rudens un jo sevišķi [2009.gada] pēdējos mēnešos liek domāt, ka varbūt tā jau ir sākusies. Pilsoņu apvienošanās rezultātā, piem., izveidojusies Vēlēšanu reformas biedrība, kam izdodas pārliecināt Saeimu 2009.26.II pieņemt priekšlikumu aizliegt vienam deputāta kandidātam kandidēt vairāk kā vienā vēlēšanu apgabalā (Laikraksts „Latvietis” 2009.25.XI). Jāpiebilst, ka visai dzīvas debates par t.s. lokomotīvju sindroma demontēšanas nepieciešamību JG lappusēs iesākās jau pagājušā gs. pēdējā dekādē sadaļā „Kiberkambaris” Jura Žagariņa vadībā.

(re)

 

 

DUBULTPILSONĪBA – Pēdējos gados uz Īriju un britu salām vien devušies vismaz 100 000 Latvijas iedzīvotāju, kuru ģimenēs, šaubu nav, dzimst bērni, bet mūsu viedie likumdevēji, tā teikt, neceļ ne ausu. Latvijai tie neesot vajadzīgi tāpat kā pēckara trimdā un Sibīrijā dzimušie un latviski audzinātie bērni un mazbērni. Tajā pat laikā pilsoņa tiesības piešķir tādiem LR „lojāliem” nelatviešiem, kuri 9. maijā lasās kopā Pārdaugavā pie „nepareizi nodrāztā zīmuļa” ar bijušās PSRS un tagadējās Krievijas karogiem, un nekādi šķēršļi netiek likti nacionālboļševiku aktīvistes Alīnas Ļebedevas, bijušā omonieša Konstantīna Ņikuļina, bijušā LKP CK 1. sekretāra Alfrēda Rubika, famozās Tatjanas Ždanokas un tamlīdzīgu LR naidīgu ļautiņu kandidēšanai (un dažu ievēlēšanai) Eiropas Parlamentā par pilntiesīgiem Latvijas pārstāvjiem. Prezidents Zatlers, apmeklējot latviešu skolu Rokvillā, ASV (2009.18.V), gan paudis gandarījumu par „latviskuma” apgūšanu, bet viņam galīgi no atmiņas izkūpējis dubultpilsonības jautājums. Latvija zaudē lojālus pilsoņus – tā lakoniski PBLA vadītājs Mārtiņš Sausiņš par grūti izprotamo valdības politiku. Pēc Vācijā mītošo Latvijas pilsoņu Strunsku (Viktora un Baibas) ilgstošās un joprojām nebeigušās cīņas ar Rīgas iesīkstējušiem birokrātiem par LR pilsonību viņu Vācijā dzimušajai meitai Raunai, visam kroni uzliek ar tiesas spriedumu Latvijas pilsonības atņemšana (2009.27.XI) habilitētajam fizikas doktoram Uldim Bērziņam, kurš strādā (kopš 2000) Stokholmā par vadošo pētnieku kādā augstāko tehnoloģiju uzņēmumā un darba dēļ pieņēmis Zviedrijas pilsonību, kaut arī Latvijā dzīvo visa zinātnieka ģimene, un viņš nav pārtraucis aktīvi sadarboties ar LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtu, veidojot dažādus projektus un piesaistot institūtam ārzemju resursus. Ja pašreiz mēs viņu dzenam prom no Latvijas, tad es nezinu, ko mēs gribam? – sašutumā par šo neizprotamo stulbumu izsaucas viņa kolēģis Arnolds Ūbelis (Apollo 2009.4.XII).

(re)

 

 

ĒRMĪGAS BŪŠANAS – Vērā liekams ir publicistes Ainas Rodrigezas-Matas brīdinājums (Diena 2009.12.II, iespiests arī Laikā), proti, sakarā ar latviešu ekonomisko emigrantu izceļošanu (pretstatā II Pasaules kara bēgļu vilnim, kas dodas uz rietumiem, lai glābtos no Maskavas režīma represijām), par ko lielā mērā vainojama LR politika, kuras korumpētie īstenotāji (no kalvīšiem līdz šķēlēm un šleseriem) savas mantrausības un varaskāres dēļ, šķiet, ir ar mieru padoties krievu spiedienam, Latvija esot nonākusi pie pēdējā sliekšņa. Lai pretotos pretlatviskajiem krieviski orientētajiem grupējumiem, konkrēti, partijai Saskaņu centrs, kuras solītai paradīzei ticēt ir sākuši pat pašu lētticīgi ļautiņi, vienīgais glābiņš esot latviešu partiju apvienošanās vienā lielā, nacionālā, Rietumu civilizācijai piederošā partijā, kas ir spējīga valsts intereses stādīt augstāk par savu kabatu un kuras deputātu godīgums un reputācija būtu paraugs un priekšzīme visai tautai. Tik tālu, tik labi, kaut arī prāvs strīda ābols varētu būt izteika par vienu lielu, nacionālu partiju. Bet tad pēkšņi medus mucā tiek iesviesta darvas karote – tādi godīgi politiķi patiesi eksistē ASV valdībā, kur 450 miljonu tautu pārvalda tikai divas partijas. Tas, ka pašreizējais iedzīvotāju skaits ASV ir kaut kur starp 305 un 308 miljoniem (nevis 450), nav būtiski, bet nav taču noslēpums, ka pēdējās dekādēs, īpaši Džordža W. Buša administrācijas laikā (2001-2009), visa valsts sistēma balstās uz meliem un tautas šmaukšanu, uz blēdībām, bezatbildību, krāpnieciskām finanšu manipulācijām un kara profitēšanu. Amorālais džungļu kapitālisms ar privāto megabanku finansistiem, dažādām korporācijām, lobijistiem un viņu uzpirktajiem politiķiem gan Baltajā namā, gan arī Kongresa abās palātās noved valsti līdz 2008.gada kraham, kas, pateicoties globālajai ekonomikai, rada ļodzīšanos visas pasaules ekonomikā, it sevišķi bīstami no Maskavas orbītas izkļuvušajās Viduseiropas zemēs. Vai daudz prātīgāk nebūtu bijis par paraugu izvirzīt nevis Vašingtonu, bet drīzāk Helsinkus, Oslo, Vīni vai Berni?

Vēsturnieku, politologu u.c. ekspertu vērtējumā PSRS bija viena no 20.gs. dogmatiskākajām, konservatīvākajām, totalitārākajām valstīm, kam daudzās dzīves jomās radniecīga ir arī Putina-Medvedeva Krievija, kuras virzienā sveras vairākas Latvijas, galvenokārt krievvalodīgās, politiskās partijas, kuras ziņu avotos – gan Latvijā, gan arī Ārlatvijā – dēvē par „kreisām”, kaut arī būtībā tās ir galēji labējas, kam ar „kreisumu” nav absolūti nekāda sakara.

(re)

 

 

LATVIJĀ: AR SKATU VIŅDIENĀS – Lācplēšu dienā (11.XI) atzīmē 90.gadadienu, kopš Latvijas armija (tolaik 544 virsnieki un 10 662 karavīri) sakauj (zaudējot 57 virsniekus un 686 karavīrus) krievu pulkveža Pāvela Bermonta un vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca 50 000 vīru armiju. Notikumu gaitu ietekmē angļu un franču karakuģu ierašanās Daugavā un to artilērijas atbalsts.

17.X Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) 700 delegātu saietā Ogrē Jānis Būmanis, Rudzātu pagasta enciklopēdists, aicina klātesošos kompilēt un publicēt padomjlaika represētāju sarakstus, pret kuriem līdz šim attieksme bijusi svārstīga un nekonsekventa ··· Brits Deiviss (Norman Davies), kura vairāk nekā 20 pasaules tautu valodās tulkotās Eiropas vēstures latviskais tulkojums (1380 lpp.!) tiek atvērts LR Ārlietu ministrijā (10.XI), tajā pašā dienā referātā apgaismo LU studentus – uzvaru II Pasaules karā PSRS, tagad Krievijas Federācija, un ASV līdzīgi kļūdaini pieraksta katra sev, pie kam rietumniekiem tīk skatīt karu kā labā (Sabiedroto + PSRS) cīņu ar ļauno (nacistisko Vāciju), kaut arī karā bijušas trīs puses – nacisti, staļiniskā PSRS un Rietumu demokrātijas – Hitlers un Staļins vienlīdz neieredzējuši gan viens otru, gan arī „Rietumu kapitālismu”, un kara īstais uzvarētājs esot bijuši nevis rietumi, bet Staļina totalitārais režīms. No morāles viedokļa tikpat aplami esot sacīt, ka Nirnbergas tribunālā labie sprieduši tiesu pār sliktajiem, jo viens no šīs tiesas spriedējiem bija bēdīgi slavenais staļiniskais prokurors Andrejs Višinskis (..) Tribunāls bija vienkārši uzvarētāju tiesa pār uzvarētajiem. Šo rietumnieku greizo uzskatu dēļ viņi joprojām gandrīz neko nezinot par staļinisma noziegumiem un nespējot uz tiem reaģēt tik emocionāli, kā, piemēram, uz holokaustu (Latvijas Avīze 2009.11.XI).

Pirmskara Berlīnes policijas šefa meita un Hitlera krustmeita Rozmarija (Rosemarie) Klausena intervijā (<www.spektrs.com>) izsaka nožēlu, ka tas, ko kara laikā hitleriskā Vācija darīja Latvijā, nebija pareizi un labi. Un par to es lūdzu latviešu tautas piedošanu.

Jaunības dienās „Sietlas letiņš”, tagad LR vēstnieks Īrijā Pēteris Elferts atceras 1989.gadu, pagrieziena punktu arī Latvijas liktenī: kopš 2.februāra Latvijas puišiem vairs nebija jādien padomju karaspēkā Afganistānā. „Solidarność” uzvara 4.jūnija vēlēšanās Polijā skaidri iezīmēja komunisma kraha sākumu Austrumeiropā. 23. augustā Baltijas ceļš – 600 km gara rokās sadevušos cilvēku ķēde – atklāti pieprasīja brīvību un neatkarību Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. 11.septembrī Ungārija pārgrieza dzeloņdrāšu žogu uz Austrijas robežas. Atmiņā viņam palikuši Minsteres Latviešu ģimnazijas gadi un politiskā grafiti cīņu biedri, kas piedalījušies skolas mācību programmā neietilpstošajos mūra aprakstīšanas darbos – Aija Paegle, Vanda Dauksta, Kaija Gertnere, Mārtiņš Cilnis, Eduards Ziediņš, Zinta Gulēna, Mareta Laeva, Arturs Minčonoks, Marika Medne, Anita Millere, Andrejs Muzikants, Daina Priede, Zinta Melngalve un vēl citi (CitaDiena 2009.9.XI).

Latvijas Okupācijas muzejā sakarā ar 1989.gadu plaša izstāde Brīvība un demokrātija – Ungārija no Dzelzs priekškara krišanas līdz Šengenai, kuras atklāšanas sarīkojumā LOM ārlietu direktors Valters Nollendorfs, cita vidū, iepazīstina klātesošos, ieskaitot Ungārijas vēstnieku Ištvānu Mohacsi, ar Jaunās Gaitas 11. numuru (1957), kur publicēts 1956.gada revolūcijai veltītais Olafa Stumbra dzejolis „Ungārijas dumpiniekiem” un jaungaitnieces Lalitas Lāces (Muižnieces) ziņojums par ALJAs biedru protesta demonstrācijām pret ungāru brīvības cīnītāju asiņaino apspiešanu ar krievu tankiem.

2009.30.IX paiet 30 gadu, kopš iesvētīts baltiešu zilsarkandzeltenais vienotības karogs, kas kļūst par Baltijas bataljona (BALTBAT, 1995-2003) simbolu, kura krāsu savirknējuma autors ir savulaik Zviedrijā internētais leģionārs Valentīns Silamiķeļis.

(re)

 

 

LATVIJĀ: AR SKATU MŪSDIENĀS – Latvijas valsts sākas ar cilvēku, kurš runā un raksta latviešu valodā. Latvijas valsts sākas ar dzeju un mūziku, ar „Dievs, svētī Latviju!”. Latvija sākas ar kultūru. Latvijas kultūra ir dzīva, bagāta un atvērta, bez tās nebūs Latvija. Kultūra ir mana maize un sāls, mani svētki un ikdiena, tā ir mana dzīves daļa. Kultūra man ir nepieciešama tagad un turpmāk – tā teikts Radošo savienību padomes rīkotās akcijas Es par kultūru tekstā, kas iesniegts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Latvijas Avīze 2009.22.X).

Jaunievēlētais ES prezidents jeb Eiropadomes pr-js beļģietis Hermans van Rompō (Herman van Rompuy) Rīgas vizītē (2009.2.XII) atklājis mūsu Ministru prezidentam, ka viņam neeksistējot dalījums vecās un jaunās, lielās un mazās ES dalībvalstis – viņa uzskatā visas valstis ir vienādas, neskatoties uz to nacionālo daudzveidību un atšķirīgo kultūrvēsturi.

LR prezidents Valdis Zatlers 18. novembra uzrunā pie Brīvības pieminekļa apsveicami atklāti nosauc zagļus par zagļiem: Tikai mēs paši varam cīnīties pret savtību un alkatību, panākot to, ka visi, kas apzaguši valsti un savus līdzcilvēkus, stājas tiesas priekšā. Tikai atklājot nelikumības un viltīgas shēmas, pieprasot atbildību, varam attīrīt Latviju no šīs sērgas.

Valsti apzadzējiem funkcionāriem tipiska esot vagara mentalitāte: bailes no savējiem un vienlaikus apziņa par varas īslaicīgumu – tādēļ, lūk, grābjot, kamēr var – tā Sarmīte Ēlerte. Seko bijušās tautfrontnieces uzsaukums par pilsoniskā ideālisma nepieciešamību – tāda, kāds bija stiprāks par Berlīnes mūri, stiprāks par padomju armiju, kas sargāja savas Baltijas kolonijas (Latvijas Avīze 2009.17.XI).

Rīgas Jaunā teātra vadītājam Alvim Hermanim, un viņš nav vienīgais, prasās pēc jaunas Atmodas, ko vadītu jauniešu partija, kuras biedri nedrīkst būt vecāki par 30 gadiem, jo jaunie nav sasmērēti ar shemošanu (DELFI 9.XI).

JRT režisors Alvis Hermanis

Arī JG kopā ar Arno Jundzi (NRA 2009.30.XI) pārņem neizpratne, kādēļ Maskavā, kurā mitinās 10,5 milj. iedzīvotāju, pilsētas dome mierīgi iztiek ar 53 deputātiem? Ņujorkā ir 8,3 milj. iedzīvotāju, viņiem gan nav domes, bet valdība un deputātus (kopskaitā 51) tur dēvē par padomniekiem. Savukārt milzu lielvalstī Latvijā, kur mitinās tikai 2 257 300 iedzīvotāju, ir 100 Saeimas deputātu un vēl vesels spiets novadu deputātu.

Arī jaundibinātā Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdis Atis Lejiņš jautā, kādēļ citās mazās ES dalībvalstīs ir septiņreiz mazāks ES fondu apguves ierēdņu skaits nekā Latvijā? Šaubu nav, valsts pārvalde jāreformē, jo saimnieciski veiksmīga, moderna valsts nedrīkst apaugt ar neefektīvu birokrātiju (Delfi 9.XII).

Vienlaikus 9.XI publiskotā SKDS aptauja liecina par grūtībām atradināties no jau cara laikos eksistējošās gogoliskās korupcijas un kukuļošanas, proti, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs joprojām atbalstot kukuļa došanu / ņemšanu.

Lietojot Aivara Ozoliņa raksturojumu, „daudzfunkcionālo darboņu tendems” Ainārs Šlesers un tūrisma attīstības biroja vadītājs (arī Air Baltic priekšsēdētājs) Bertolts Fliks, kurš pērngad oktobrī vien „nopelnījis” 49 000 Ls, novembra vidū ar lielu pompu atklāj ārzemju tūristu pievilināšanas kampaņu, uz kuras plakātiem nodrukāts: RIGA CITY – EASY TO GO, HARD TO LIVE, kas idiomātiskā angļu mēlē varētu arī nozīmēt, ka Rīgā – VIEGLI NOMIRT, GRŪTI DZĪVOT, kaut arī droši vien domāts – uz Rīgu viegli aizbraukt, bet grūti no tās šķirties, tātad: HARD TO LEAVE, bet iestāsti nu... Piedevām, nolūkā piesaistīt Rīgai vairāk tūristu, Šlesers solās raudzīties uz to, lai LNO iestudētu vairāk operu (laikam arī baletus!) angļu valodā. Izsaucamies kopā ar Lailu Pakalniņu: Tas nekas, ka pasaules vispopulārākās operas, ko radījuši Verdi, Doniceti, Pučīni, Rossini, Mocarts, Bizē utt., nav angļu operas! (CitaDiena 2009.12.XI).

BET, KĀ RAKSTA MĀKSLAS ZINĀTNIECE RUTA ČAUPOVA, KRĪZE IR, BET DAUDZ KAS LABS NOTIEK

Skeletonists Mārtiņš Dukurs 11.XII Vinterbergas (Winterberg) trasē , Vācijā, iegūst 1.vietu Pasaules kausa izcīņā ar 811 punktiem, atstājot aiz sevis divus vāciešus, bet 4.vietā mūsu pašu Tomass Dukurs.

Skeletonists Mārtiņš Dukurs

Jāapsveic Rīgas dome, kuras vairākums, vismaz līdz šim, nav atbalstījusi krievu kopienas labējā spārna pieprasīto Džohara Dudajeva gatves (padomju laikā Kosmonautikas gatves) nosaukuma mainīšanu it kā, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju. Dudajevs, PSRS armijas ģenerālis, vēlāk Čečenijas pirmais prezidents, 1991.gadā, nostājoties pret padomju virspavēlniecību, bija atteicies ieņemt Igaunijas TV un Augstākās Padomes ēku, kā arī pacelt bumbvedējus virs Tallinas.

Novembrī dažādos Latvijas novados notiek Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras rosināta Tradicionālo prasmju skola 2009 – daudzbalsīga dziedāšana Otankos, Zemgales zvaigžņu segas aušana Dobelē, nēģu tača taisīšana Salacgrīvā, masku darināšana Bauskā, zivju kūpināšana Pāvilostā, sklandraušu cepšana Kandavā, Kurzemes podniecība Talsos, vienkoču taisīšana Līgatnē, latgaliešu kāzu galdu klāšana Vabolē, Latgales keramika Mākoņkalnā, sveču liešana Ludzā, seno instrumentu gatavošana Gaigalavā, mežģīto jostu aušana un izšūto zīļu vainagu darināšana Alūksnē u.c.

Par dažiem kristiešu fundamentālistiem nepatīkamo bluķa vilkšanas tradīciju stāsta Helmī Stalte: Bluķa vakars [Ziemas Saulgriežos 21.XII] sākas ar iepriekš nocirstu un sagatavotu lielu ozola bluķi, kas tiek vilkts no mājas uz māju, no sētas uz sētu, vienojoties līdzatbildībā, atvieglojot saulei ceļu kalnup un simboliski pierādot, ka, tikai kopīgi, vienojoties dziesmā un dejā, mēs varam pārvarēt un pievarēt lielās tumsas spēkus. Pēc vilkšanas pa Vecrīgu, tas tiek sadedzināts lielā ugunskurā Rātslaukumā, lai vecās nedienas neienāk Jaunajā gadā. Šādas tradīcijas gaužām saērcinājušas domnieku un mācītāju vienā personā Jāni Šmitu – šādai pagāniskai okultisma praktizēšanai, ko varot salīdzināt ar lībiešu pirātismu, dome nedrīkstot atvēlēt ne santīma. Gandarījumu dod fakts, ka par baznīckunga un vienlaikus Rīgas domes deputāta viedokli pārējie runas vīri pavīpsnājuši.

(re)

 

 

 

LATVIJAI VISRIŅĶĪ

 

LIETUVAS premjerministrs Andrius Kubilius intervijā raidstacijai Žinių radijas (2009.3.XII) apsveic iedzīvotājus lietuviešus par krīzes smagākā perioda pārciešanu – gada otrā pusē iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 6%.

Francijas La Tribune aptaujā par populārākajiem ES politiķiem atzīti premjeri – Zviedrijas Fredriks Reinfelts, Luksemburgas Žans Klōds Junkers, Vācijas kanclere Angela Merkele, Dānijas Larss Leke Rasmusens un Somijas Mati Vanhanens, bet 6.vietā Lietuvas prezidente Dalia Gribauskaite (Grybauskaitė), apsteidzot Francijas Nikola Sarkozī (9.vietā), Lielbritānijas Gordonu Braunu (21.) un Itālijas Silvio Berluskoni (27.). Igaunijas premjers Andruss Ansips un mūsu Valdis Dombrovskis ierindojas attiecīgi 16. un 20. vietā (LETA 11.XII).

Gribauskaite 18.XI paziņo, ka ASV Gvantanamo bāzē ierslodzīto aizdomās turamo „teroristu” uzņemšana Lietuvā ir izslēgta, kamēr netiks pārbaudītas runas par slepenajiem ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA) cietumiem Lietuvas teritorijā, konkrēti, kādā elites jāšanas skolā un kafejnīcā Viļņas apkārtnē.

JG sumina Lietuvas izglītības un zinātnes ministru Gintaras Steponavičius par etniskās kultūras izglītības stratēģijas apstiprināšanu – vispārizglītojošajās skolās veidot vienotu etniskās kultūras audzināšanas sistēmu, lai skolēni labāk izprastu savas tautas saknes, mentalitāti, mutvārdu kultūras mantojumu, gadskārtu ieražas, tautas medicīnu, vēsturi un īpatnības. Profesionāli tehniskajās skolās iecerēts sekmēt seno tautas amatu mācīšanu. Paredzēts arī finansēt dažādus dzīvo tradīciju kopšanas pasākumus, atbalstīt etniskās kultūras kolektīvus.

Pirmais atjaunotās valsts iekšlietu ministrs Marijonas Misukonis apsūdzēts par dalības ņemšanu čekas operācijā (1965), kurā iznīcināts Antanas Kraujelis, viens no pēdējiem nacionālajiem partizāniem – tā Lietuvos rytas (2009.6.XI).

 

IGAUNIJĀ Valgas centrā 16.X atklāj Augusta Gailita (tēvs latvietis, māte igauniete) romāna (latviskojusi Adele Soll, 1953) varoņa, visu sieviešu mīlētāja Tomasa Nipernādija (Toomas Nipernaadi) skulptūru, ko veidojis Jāks Soanss (Jaak Soans).

Visu sieviešu mīlētājs Tomass Nipernādijs

 

SOMIJĀ 2009.29.XI plaši piemin 70.gadskārtu kopš sākās Ziemas karš, kad somi 105 dienas turējās pretī Sarkanarmijai un spēja nosargāt savu neatkarību, zaudējot gan 11% savas teritorijas. 1939.26.XI Vjačeslavs Molotovs apsūdz somu karavīrus par apšaudi pie Mainilas ciema PSRS pierobežā. Tagad arī krievu vēsturnieki atzīst, ka tā bijusi Maskavas provokācija, lai iebruktu Somijā. Rietumvalstu palīdzību somu komandieris Manner­heims noraidīja, jo tā bijusi pārāk necila un nākusi par vēlu.

 

ZVIEDRIJA pēc Krievijas-Gruzijas kara (2008) nolemj (2009.16.VI) mainīt savas drošības politikas pamatprincipus, proti, valstij jābūt gatavai sniegt arī militāro palīdzību, ja ES valstīm uzbruktu, piem., Krievija. Kaut arī Zviedrija nav NATO dalībvalsts, šāda militāra palīdzība tikšot sniegta saskaņā ar 2009.1.XII spēkā stājušos ES Lisbonas līgumu – tā ziņo igauņu laikraksts Postimees (2009.21.X).

 

POLIJĀ prezidents Lehs Kacinskis (Lech Kaczynski) novembra beigās paraksta likumu, ka personām, kuras glabā, pērk vai izplata priekšmetus vai ierakstus, kas satur komunistu simbolus, draud sodanauda vai cietumsods līdz diviem gadiem, jo, izsakoties senatora Zbigņeva Romševska vārdiem, pret komunismu jāizturas tieši tāpat kā pret nacismu (..) abu upuru skaits ir salīdzināms, ņemot vērā badu Ukrainā Staļina laikā un deportācijas uz Sibīriju.

 

ČEHIJĀ „Samta revolūcijas” 20.gadskārtai veltītā izstāde Za svobodu! / Be Free!, kur atrodama arī ekspozīcija Prāgas pavasara un Hartas ’77 atskaņas Latvijā / Baltijā (skat. <http://www.lvarhivs.gov.lv/Praga68>), notiek simboliskā vietā – totalitārās Čehoslovākijas laikā celtajā parlamenta ēkā, uz kurieni 90.gadu otrā pusē no Minhenes pārceļas Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība. Tagad tur mājvietu atradusi Čehijas Nacionālā muzeja filiāle.

 

UKRAINĀ 13.VIII prezidents Viktors Juščenko ziņo, ka Krievija sistemātiski pārkāpj divpusējās vienošanās noteikumus attiecībā uz KF Melnās jūras flotes atrašanos Krimā.

 

MOLDOVAS premjers Vlads Filats uzsver, ka attiecībām starp Krieviju un viņa valsti jābūt balstītām cieņā un pie reizes pieprasa Krievijai tās karaspēka aiziešanu no Piedņestras reģiona un atbalsta pārtraukšanu krievu separātistiem.

 

KRIEVIJA, kā precīzi norāda franču filozofs Andre Gliksmans Samta revolūcijas 20.gadadienā Prāgā, faktiski sastāv no divām Krievijām – Vladimira Putina Krievijas ar autoritāro, pilsoniskās brīvības ierobežojošo, impēriski nostalģisko un naftasdolāru uzpūsto sistēmu un Annas Poļitkovskajas Krievijas [skat. JG248(2007):23-24], kuras demokrātiskie pilsoņi un cilvēktiesību aizstāvji nostājušies pret Kremļa establišmentu.

2009.13.IX tiek ierosināta krimināllieta pret vēsturnieku Mihailu Suprunu (Pomorskas Valsts U.) un Arhangeļskas apgabala iekšlietu pārvaldes informācijas centra priekšnieku Aleksandru Dudarevu – abi vākuši informāciju par ziemeļos nometinātajiem etniskajiem vāciešiem un poļiem laika posmā no 1945. līdz 1956.gadam. Vairāk nekā 100 dažādu valstu vēsturnieki (ieskaitot Aivaru Strangu) un kultūras darbinieki parakstījuši atklātu aizstāvības vēstuli apsūdzētajiem.

Britu The Times (2009.4.XII) citē Vladimira Putina aicinājumu TV tiešraidē krieviem būt lepniem par savu neseno pagātni un pateicīgiem Staļinam – par PSRS izveidošanu par rūpnieciski attīstītu lielvaru un par Hitlera armiju sakaušanu. Vienlaikus viņš atzīst, ka no represijām cietuši miljoniem mūsu pilsoņu (..) mēs saskārāmies ne tikai ar personības kultu, bet arī ar milzīgu noziegumu pret mūsu tautu (..) to mums nevajadzētu aizmirst. Staļina terora upuru skaitu viņš, protams, nemin. Padomju arhīvu dokumentiem nav iespējams piekļūt, bet pēc dažādām aplēsēm upuru skaits mazākais ir 20 miljoni.

Nesen Maskavas metro stacijā Kurskaja atjaunots uzraksts: Mūs audzēja Staļins, lai kalpojam tautai, lai darba un cīņas uzvara zied!

Kā daļa no Medvedeva kampaņas pret vēstures viltojumiem Krievijas starptautiskā prestiža mazināšanai laists klajā 300 lpp. biezs pētījums Krievijas un postpadomju tautu vispārējās vēstures atainojums jauno neatkarīgo valstu skolu vēstures mācību grāmatās. Pieņemamas esot vienīgi Baltkrievijas un Armēnijas vēstures grāmatas, kamēr Gruzijā, Ukrainā un Vidusāzijas valstīs Krievija raksturota kā koloniāla vara un tautām nelaimi nesēja zvērināta ienaidniece. Latvijā izdotajās vēstures grāmatās atrastas relatīvi nesvarīgas „nepareizības” – aprakstos par senlatviešu cilšu cīņu pret Krievzemes sirotājiem pirmskrustnešu periodā, krievu mežonībām Livonijas un Ziemeļu kara laikā, Krievijas impērijas tīkošanu pēc Baltijas reģiona, īpaši ostām, un, protams, leģionāru lomu II Pasaules karā.

(re)

 

 

CITUR ĢEOPOLITISKAJĀ TELPĀ

Kanādas parlamentā vienbalsīgi pieņemta Centrālās un Austrumeiropas Tautu padomes Kanādā (CEEC) rezolūcija noteikt 23.augustu – Melnās lentes dienu – par totalitārā komunisma un nacisma upuru piemiņas dienu. CEEC pārstāv vairāk nekā 3,4 miljonus čehu, slovāku, poļu, ukraiņu, ungāru un baltiešu izcelsmes iedzīvotāju.

Berlīnes mūra / Dzelzs priekškara krišana 1989.gada novembrī visbiežāk izraisīja grūti aprakstāmu prieku, bet ne visiem, ieskaitot vairākus it kā brīvību aizstāvošus Rietumu līderus. Kremļa ieraksti no „dzelzs lēdijas” Tečeres (Margaret Thatcher) un Gorbačova sarunām liecina, ka Lielbritānijas premjerministre divus mēnešus pirms Berlīnes mūra krišanas (1989) lūgusi PSRS līderim nepieļaut Vācijas apvienošanos, jo tā iedragās visas starptautiskās situācijas stabilitāti un apdraudēs mūsu drošību, turklāt Rietumeiropas valstis nevēloties uzsākt kaut ko, kas varētu apdraudēt PSRS nacionālo drošību (The Telegraph 2009.9.XI). Varam arī atcerēties, ka ASV Džordžam Bušam Sr. un viņa administrācijai (1989-1993) nepavisam nav pa prātam Maskavas impērijas un vēlāk Slobodana Miloseviča Dienvidslāvijas sabrukšana. 1991.VII galotņu konferences Maskavā beigās uzrunā Ukrainas Augstākajā Padomē, Kijevā, Bušs atkārtoti mudina ukraiņu delegātus iet kopsolī ar Gorbačovu un viņa Savienības līgumu, t.i., netiekties pēc neatkarīgas Ukrainas.

„Dzelzs lēdija” Margareta Tečere

Kā vēsta itāliešu Le Figaro, Vācijas kanclere Angela Merkele, Berlīnes mūra krišanas laikā (1989.9.XI), tolaik 35 g.v. zinātniece, kā vienmēr ceturtdienās, devusies uz pirti un pēc tam ar draugu izdzērusi glāzi alus, bet, „gastūzi” atstājot, tikusi ierauta līksmojošā pūlī, kas devies uz Rietumberlīni, un kopā ar rietumberlīniešiem svinējusi ar vēl pāris alus glāzēm.

1990.13.IX ASV, PSRS, Lielbritānija un Francija plus Rietum- un Astrumvācija izstrādā Vācijas-PSRS līgumu, apvienojot abas Vācijas, bet vienlaikus pasludinot visu Eiropas robežu iesaldēšanu uz visiem laikiem, tādējādi apstiprinot Molotova-Ribentropa līgumu (1939.23.VIII), resp., Baltijas valstu de iure piešķiršanu Padomju Savienībai (Süddeutsche Zeitung 1990.14.IX), pret ko tolaik atskan visai vārgi Baltijas Asamblejas, LTF un arī trimdas organizāciju protesti.

ASV jūras kājnieku (Marines) kapteinis, Irākas invāzijas veterāns, 36 g.v. Hohs (Matthew Hoh), pēc dienesta kļūst par diplomātu amerikāņu vēstniecībā Kabulā, bet, protestēdams pret Vašingtonas politikas īstenotājiem Afganistānā, atkāpjas no daudzsološā Valsts departamenta amata, jo viņa uzskatā ASV / NATO karavīru cīnīšanās Afganistānā ir bezjēdzīga un neesot ne mazāko cerību uz veiksmīgu iznākumu zemē, kur vietējie iedzīvotāji svešzemju karavīrus uzskata par okupantiem un, līdz ar bruņoto spēku palielināšanu, ievērojami paplašinās pretestības kustība (Huffington Post 2009.27.XI).

ES uzskatā Austrumjeruzālemes nozīmēšana par nākotnes Palestīnas valsts galvaspilsētu būtu solis tuvāk Tuvējo Austrumu miera līgumam. Izraēlā, kas uzskata Jeruzālemi par savu „mūžīgo, nedalāmo” galvaspilsētu, šāds viedoklis izsaucis plašus protestus.

Gandrīz vai visā pasaulē ir liels pieprasījums pēc britu filmas Creation, kas atspoguļo Darvina (Charles Darwin) iekšējo cīņu starp kristīgo ticību un zinātni, rakstot savu The Origin of Species, bet ne ASV, kur vairāk nekā 60% iedzīvotāju noliedzot evolūcijas teoriju. Amerikāņu „kristiešu” sponsorētajā portālā movieguide.org. Darvins nodēvēts par rasistisku un fanātisku 19.gs. naturālistu, kurš veicinājis cilvēku masu iznīcināšanu.

Turcija reabilitē vienu no saviem izcilākajiem dzejniekiem un dramaturgiem Nāzimu Hikmetu (1901-1963), kurš pēc 12 gadiem cietumos (par saviem marksistiskajiem uzskatiem) atstāj (1951) uz visiem laikiem dzimteni un kļūst par Polijas pavalstnieku. Īpaši Padomju Savienībā propagandas nolūkos tiek izmantots Hikmeta vārds un darbi, daudzi no kuriem tulkoti arī latviski. Pēdīgi rakstnieka vēlēšanās piepildīsies – tikt apglabātam zem koka Anatolijas kapsētā.

(re)

 

 

STATISTIKA

BBC aptauja 27 valstīs liecina, ka 20 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas tikai 11% iedzīvotāju ir apmierināti ar brīvā tirgus kapitālismu (BBC News 2009.9.XI).

Sabiedriskās domas pētniecības organizācija VTsIOM vēstī, ka tikai 24% krievu zina, ka Berlīnes mūri cēlusi Padomju Savienība kopā ar Austrumvāciju, 58% tas nav zināms, 10% domā, ka to uzcēluši paši Berlīnes iedzīvotāji, bet 6% ir pārliecināti, ka to cēlušas Rietumvalstis.

“DnB NORD Latvijas barometra” aptaujā 29% latviešu savu valsti salīdzinājuši ar „apslapinājušos kaķēnu”, 17% -- ar „sērdienīti”, 15% -- ar „Sūnu ciema zēniem”, bet 14% -- ar „neglīto pīlēnu”.

Š.g. pirmajā ceturksnī, kā vēsta EU Labor Markets after Post-Enlargement Migration, 4 400 LV iedzīvotājiem piešķirti Lielbritānijas sociālās apdrošināšanas numuri, bet Īrijā no janvāra līdz augustam reģistrēti 2 500 LV iedzīvotāju – vairāk kā līdz šim, turklāt daudzi ar labu izglītības līmeni un uz pastāvīgu dzīvi.

ANO dzīves kvalitātes sarakstā pati pirmā ir Norvēģija, tad Austrālija, Islande, Kanāda, Īrija, Nīderlande, Zviedrija, Francija, Šveice, Japāna Luksemburga un Somija. 13. vietu ieņem ASV, kam seko Lielbritānija (21.) Vācija (22.), Izraēla (27.), Slovēnija (29.), Čehija (36.), Igaunija (40.), Ungārija (43.), Lietuva (46.), Latvija (48.), Krievija (71.), Irāna (88.), Indija (134.), Gambija (168.), bet pēdējās – 181. un 182. attiecīgi Afganistāna un Nigēra.

Centrālās statistikas pārvalde vēsta, ka no Eiropas valstīm Latvijā ir trešais zemākais bērnu (līdz 14 gadiem) īpatsvars (13,8%). Vēl zemāks ir Bulgārijā (13,4%) un Vācijā (13,7%), bet visaugstākais Turcijā (26,4%).

No ES valstīm Latvijā visvairāk cilvēku iegādājas videi visnedraudzīgākās vieglās automašīnas, kas, nobraucot vienu km, caurmērā izlaiž atmosfērā 182 gramus oglekļa dioksīda (CO₂). Videi draudzīgākie ir itāļu Fiati (ar 138 g) un franču Renō (Renault ar 143 g).

Economist Intelligence Unit (Global Peace Index, 2009.4.VI) liecina, ka Latvija ar 54 punktiem ir agresīvāka par Lietuvu (ar 43 punktiem) un Igauniju (38), bet krietni miemīlīgāka par ASV (83) un Krieviju (136). Vismiermīlīgākās pasaules valstis ir Dānija, Norvēģija un Islande.

Pasaules Ekonomikas forums (WEF) vēsta, ka Šveice kļuvusi par ekonomiski viskonkurētspējīgāko valsti pasaulē, apsteidzot ASV, Singapūru, Zviedriju, Dāniju, Somiju, Vāciju, Japānu, Kanādu un Nīderlandi, kuras ierindojas pirmajā desmitniekā. Latvija noslīdējusi uz 68. vietu, Igaunija atrodas 35., bet Lietuva 53. vietā.

JL 9. Saeimas deputāta, savā laikā PBLA priekšsēža (1992-2002), Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība vadoša darbinieka Ulža Gravas 2009.18.XI runa Ņūdžersijas Latviešu biedrības namā Priedainē lielā mērā sastāv no statistikas, gaužām drūmas, bet tādas, kas tomēr jāzina – 57 skolas Latvijā slēgtas un 3 000 pedagogu zaudējuši darbu; (runas laikā) 14,1% bezdarbnieku; uz ārzemēm dodas ne tikai nekvalificēti ļaudis, lai lasītu sēnes Īrijā, vai tikko studijas beigušie, bet arī bez darba palikuši ārsti un māsiņas; pēdējos mēnešos dzimst ap 2 000 bērnu, bet mirst ap 600 cilvēku vairāk – 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits noslīdējis no 2,5 milj. uz 2,2 milj.; dibinātas ir bažas, ka 350 000 nepilsoņu un 50 000 ārzemnieku ar derīgām uzturēšanās atļaujām varētu kļūt pēkšņi par Latvijas pilsoņiem; TV piecos kanālos parasti dzird raidījumus krievu valodā, jo dārgāk ir raidīt latviešu programmas; krievvalodīgo galvenais ziņu avots – kabeļu TV – nāk no Krievijas; tādi pretvalstiski veidojumi kā Osipova partija, nacionālboļševika Lindermaņa 13. janvāra kustība un krievvalodīgā Nākotne bez nacisma plaši izmanto internetu un saņem finansējumu no Krievijas; arvien ietekmīgākas kļūst krievvalodīgās politiskās partijas, kas uz Eiropas Parlamentu nosūtījušas pazīstamākos Latvijas neatkarības pretiniekus – Tatjanu Ždanoku un Alfrēdu Rubiku; un pēdīgi – kaut arī ārpus Latvijas dzīvo 36 447 LR pilsoņi, no tiem 10 000 ASV, pēdējās vēlēšanās saskaitītas tikai 4 027 derīgas ārlatviešu balsis, pie kam visvairāk (20%) balsojuši par Rubika Saskaņu Centru un 18% par Ždanokas PCTVL, kamēr Jaunais laiks saņēmis tikai 10%, bet Tautas partija, Zaļie zemnieki, Tēvzemei un Brīvībai – no visiem vēlētājiem katra pa 4%. Seko stingrs piekodinājums LR pilsoņiem ārzemēs piedalīties vēlēšanās.

 

BET IR ARĪ LABAS ZIŅAS

ES uzņēmumu ieguldījums Latvijā palielinājies par 8,1%, kamēr ASV ieguldījums jau otro gadu ir tikai 5,7%, bet Japānas – 4,4%.

Augsti respektētās starptautiskās organizācijas Reporters sans frontiéres (Reprotieri bez robežām) preses brīvības indeksā, kur sakopoti dati par 175 valstīm, Latvija atrodas 14. vietā, Igaunija – 6., Lietuva – 10. Pirmajās vietās Dānija, Somija un Īrija. ASV – 30., Francija – 43., Slovākija – 44., Itālija – 49., Izraēla – 93., Baltkrievija – 151., Krievija – 153.

Pēc Siemens un Economist Intelligence Unit pētījuma datiem 30 lielāko Eiropas zaļāko pilsētu vidū Rīga ierindojas 15. vietā. Pirmajās vietās – Kopenhāgena, Stokholma un Oslo. Viļņa ieņem 13. vietu.

Eiropas Komisija vēstī, ka 2008.gadā Latvijā bijis vairāk vidējo izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars (80%) nekā vidēji ES (78,5%).

Lasītprasmē un matemātikā 2006.gadā 15 gadus veci jaunieši (ar 78,8% un 79,3%) apsteidz ES vidējo rādītāju (75,9% un 76%). ··· Pēc Ookla Net Metrics datiem Latvija ieņem 6. vietu pasaulē pēc lejuplādes (download) ātruma ar 10,11 megabaitiem (Mbps) sekundē, kā arī 8. vietu pēc augšuplādes (upload) ar 3,86 Mbps.

Jaunākie statistikas biroja „Eurostat” dati (2009.IX) liecina, ka ES divas vai vairākas svešvalodas zina 28,1% pieaugušo iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Visaugstākais vairāku svešvalodu zinātāju īpatsvars ir Slovēnijā (71,8%), Slovākijā (68%), Somijā (67%), Lietuvā (66,1%), Latvijā (55,9%) un Igaunijā (54,9%). Visizplatītākā 14 valstīs (no 21) ir angļu valoda, turpretim Baltijas valstīs, Bulgārijā un Polijā vairāk iedzīvotāju zina krievu valodu.

Aģentūra TNS Latvia vēsta, ka Igaunijā un Lietuvā vismaz reizi nedēļā alu dzer 22% iedzīvotāju, bet Latvijā – 16%, toties sieru vismaz reizi nedēļā ēd 80% igauņu, 68% Latvijas iedzīvotāju, bet tikai 57% lietuviešu.

(re)

 

 

 

Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Māris Brancis (mb), Rolfs Ekmanis (re)