JG275 ir efektīgs! Dagmāras lappuse ar foto laba. Raksti, kā vienmer, saistoši, interesanti un vēstures anāļos svarīgi.

Voldemārs Avens, Ņujorkā

 

 

 

Vēlu raženajai JG redakcijai un visiem domubiedriem traukties vēja spārniem un sajust dzīvību katrā lietus lasē! JG275 ģimnazisti lasīja: „Estētisms Bārdas lirikā”, „Kārļa Egles piezīmes”, „Kas ir intelektuāļi”. „No tēvu zemes raugoties”, Lāsmas Ģibietes recenzijas.

Anita Šmite, e-žurnāla Skolas Vārds līdzstrādniece, Luža Bērziņa konkursa organizētāja, Rīgā

 

 

 

Liels paldies par JG275. Par labiem vārdiem par Imantu, Leona Brieža dzejoli, Imanta dzejoļiem. Ar interesi lasu arī citus materiālus. Ļoti svarīgi šķiet raksti par neseno vēsturi – Māra Branča „Krāsu un līniju zintnieks Mieriņš” un „No tēvu zemes raugoties”, kā arī Rolfa Ekmaņa publikācija „Starptautiskie raidījumi latviešu valodā 20. gs. otrā pusē”. To sen jau iesāku un lasu turpinājumos. Rīgā šīs dienas ir smagas, grūti samierināties ar tādu traģediju, kurai nebija nekādu objektīvo iemeslu, vien tas, kā salīdzinoši neliela cilvēku daļa grib ātrāk, lētāk, izdevīgāk tikt pie lielākiem ienākumiem, naudas un nez vēl kādiem labumiem. Lai veicas visos darbos, arī ar JG turpinājumu.

Irina Cigaļska-Auziņa, Rīgā

 

 

 

Gatavojam LZA Gadagrāmatu – 2014. JG mēs apbrīnojam – nudien! Lai izdodas noturēties 2014 - Zirga mugurā mums visiem!

Ilga Tālberga, Rīgā

 

 

 

Lai Jūsu gaita būtu arvien jaunā!

Hannes Korjus, Rīgā

 

 

 

Katrs JG numurs man sagādā daudz prieka. Esmu lielā sajūsmā par Rolfa Ekmaņa recenziju (JG274) – par Vairai Vīķei-Freibergai 75. gadskārtā veltīto Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda Festschrift – Scientiae et Patriae. Pirms daudziem gadiem Vaira un es bijām Journal of Baltic Studies redakcijas locekļi.

Nikolajs Balabkins, prof. em.,
Lehigh U., Bethlehem, Pennsylvania.

 

 

 

JG275 Māris Brancis: ...latviešu māksla trimdā pastāv ne tikai gadu vai divus, pat ne vienu gadu desmitu, bet nu jau turpat 70 gadus – tas vien izraisa cieņu un apbrīnu. Rita Laima: Tie sūdi no LPSR laikiem vēl aizvien ir aizdambējuši Latvijas attīstības gultni. Pacēlu karogu pie mājas jau par godu Mārtiņdienai, un turēšu ilgi, līdz 18. novembrim. Kad atkal ienāks krievi, tad manu grēku sarakstā kāds būs atzīmējis arī šo... Bet viņi gan nenāks, – jo nav jau aizgājuši, izjaukti ziedi pie Zemitāna pieminekļa, apķēpāts piemineklis Jānim Čakstem, apķēpāts Brīvības cīņu piemineklis Sudrabkalniņā...

Ainārs Zelčs, Alūksnē

 

 

 

Paldies par kārtējo, ļoti interesanto JG274. Tā kā esmu jau daudz gadu saņēmis (arī lasījis) JG, man ir veidojušies dažādi vērtējumi. Likās, ka iepriekšējā vadībā JG izdzisīs – esmu pateicīgs, ka nu tā atdzīvināta un pārveidota. Daudz rakstu, kas veicina pārdomas – tādi ir Ligitas Levinskas, Ulža Bērziņa tulkotais Česlavs Milošs, Jura Šlesera raksts „Cīņa ap dabu”, KIBERKAMBARIS ar Otto Ozolu u.c. Bet manu labsajūtu sabojāja Rolfa Ekmaņa apraksts par Ausmas Cimdiņas sastādīto grāmatu. Es arī cienu VVF, bet vai ir vajadzīgs tik briesmgi „pielīst”? Uzskaitot jau sarakstītās grāmatas, ir izlaista Jembergas, Raudsepa un Slogas VVF. Manuprāt tā ir daudz vērtīgāka par Māra Čaklā darbu. Saprotu, ka pieminēšanu nav pelnījis demagoga Ruka „darbs”.

Juris Petričeks, Siguldā

 

 

 

Kad Uldim Ģērmanim jautāju kādu mēnesi pirms viņa nāves, ko viņš uzskata par saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem un domu biedriem, viņš nosauca Ekmani („nu jā, Rolfu”) un vēl tikai pavisam nedaudzus, tai skaitā Eduardu Berklavu. Tas, starp citu, ir fiksēts arī pēdējā ierakstā Karolinskas slimnīcā, 1997. gadā. Rolfam Ekmanim ir izdevies Jauno Gaitu pārtaisīt par interesantu izdevumu, kuram vairs nav nekāda sakara ar kultsakarnieku izdevumu pirms tam. Tas patiešām ir liels nopelns. Tamdēļ biju izbrīnīts, ka dodat iespēju izteikties (JG275:26-29) zvērinātai latviešu tautas ienaidniecei Olgai Procevskai. Es pieņemu, ka nezinājāt, kas viņa ir, jo pirms pāris mēnešiem es arī neko tamlīdzīgu nebiju dzirdējis. Taču nu jau Procevska ir regulāra viešņa prokrieviskās aktīvitātēs, pēdējo varat izlasīt LA (<http://www.la.lv/fantazijas-par-valodas-inspektora-slepkavibu>). Var jau, protams, atsaukties uz „plūrālismu“ u.c. modernām lietām, taču Procevskai ir lielas iespējas paust savu viedokli Latvijā visur kur, jo, atskaitot Latvijas Avīzi (ar zināmām atrunām), visi citi izdevumi un plašsaziņas līdzekļi kopumā ir veco naķu un bušmeņu rokās. Ja Ģērmanis būtu dzīvs, viņam neatrastos vieta nevienā no Latvijas preses izdevumiem, kā jau neatradās arī agrāk. Diezin vai Jaunajai Gaitai jāuzņemas šīs „pētnieces” uzskatu populārizēšana. (..) Tā jau tagad Krievijas aģenti strādā – šo un to pareizu, acīmredzamu, pasaka, lai tūlīt pēc tam (vai pat tai pašā rakstā) publicētu visreakcionārākos muldējumus. Otto Ozols liekas esam ļoti labdabīgs un patriotisks cilvēks, bet bieži viņam iznāk skaidra grafomaniska izdarīšanās. Pat labi iecerētu rakstu dažkārt tukšvārdības pēc nav iespējams līdz galam izlasīt. Un viņam kāda naīvitātes komponente klāt, gandrīz vienmēr. Bet, iespējams, grafomanijas nav, ir tikai aprēķins izdzīvošanas dēļ, jo daudzu portālu/laikrakstu žurnālistiem maksā nevis cietu algu, bet tikai par rindiņām. Ekmanim ļoti interesants apcerējums par Brīvo Eiropu. Šim radio milzu nozīme bija, to tik spilgti vēl atceros. Amerikas Balss izglītotākam cilvēkam bija tomēr mazliet par seklu veidota, bet galvenais – reti runāja „no latviešu interešu viedokļa”. Brīvā Eiropa ne velti tika krietni vairāk traucēta no krievu torņiem. VDK „gaišie prāti” jau zināja, ko dara. Es absolūti neesmu konspirāciju teoriju pasaules uzskata piekritējs, bet kā Jums liekas – vai raidītājā Brīvā Eiropa tomēr neieviesās „stūra mājas” acs? Man par to tāpat sanāca ar Ģērmani apspriesties...

Didzis Liepiņš, Rīgā (2013.29.X un 5.XI)

 

 

 

Pieminot nesen mūžībā aizgājušo pazīstamo un daudzu cienīto Latvijas dzejnieku Imantu Auziņu (1937-2013), JG275 pirmā lappusē ir ievietots dzejnieka dzejolis „Pļi! – 1905” (no krājuma Skumjais optimisms, 1968). Pļi! krieviski, parasti arī kā pavēle, nozīmē šaut. Dzejolis veltīts Krievijas cara režīma soda ekspedīciju nošautajiem latviešu revolucionāriem. Jāmin, ka pirms soda ekspedīciju ierašanās, revolucionāri bij pastrādājuši neskaitāmus varas darbus, slepkavības, laupīšanas un bij nodedzinājuši pus tūkstoti no Vidzemes un Kurzemes muižām. Dāvids Beika (1885-1946), slavenais latviešu revolucionārs un iespaidīgais komunistu varas vīrs, kurš vadīja Augusta Bīlenšteina (1826-1907), ievērojamā latviešu valodas pētnieka un folkloras materiālu vācēja, mācītājmuižas un archīva nodedzināšanu, Padomju Krievijā publicēja labā latviešu valodā atmiņas par savu revolucionāro darbību Meža brāļu gads (Maskavā 1937, Rīgā 1956), kuras nobeidz teikdams: Vēl mēs šausim! ...Vēl šausim! Mēs vēl šausim! Un to Beikas ideoloģijas un ticības brāļi arī darīja, līdz beidzot viņu pašu komunistu varas vīri apcietināja un nolikvidēja.

Jānis Krēsliņš, Bronksā

 

 

 

... faktiski jau JG ir vienīgais latviešu kultūras žurnāls pasaulē. Latvju Teksti diemžēl netur līdzi un visi citi pseidointelektuālie žurnāli nacionālā ziņā ir pilnīgi vienaldzīgi vai pat kaitīgi tautai.

Ieva Dāboliņa, Rīgā