 Foro: Sarma Muižniece Liepiņa |
Jaunā Gaita nr. 283. Ziema 2015
Foro: Sarma Muižniece Liepiņa |
Sarma Muižniece Liepiņa
DAU GA VA / TER LIN GUA
Raiņa 150. gadu jubilejas saiets Rietumteksasas tuksnesī, ASV 2015.26-29.III
Nobeigums. Sākums JG281 un 1. turpinājums JG282.
P
ēteris Martinsons (1931-2013) Keramiķis. Alpīnists. Lauva. Putns. Māls un gaiss. Migla un balts porcelāns. Martinsona ziņkārīgie un vijīgie pirksti nav atdalāmi no tūkstošām to radītajām būtnēm, celtnēm, draudzībām. Tās, kam ir tieši no Martinsona dvēseles, no viņa dzīvē izveidotās mantras ielieta gaisma, elpo. Spārno. Dodamies tuvāk pie upmalas, mālainākā vietā iespiest PM krēslu. Iemērcu roku mirdzošajā Terlinguas upē. Nokratot pirkstus, pāris atsvaidzinošas ūdens piles rotaļīgi aizlidinu uz uzstādītā krēsliņa pusi. Pilītes ielido Pētera bārdā. Viņš pasmaida. Labi Daugavpilī. Labi Japānā. Labi Čehijā. Labi kalnu virsotņu smailēs. Labi arī te.Dzintars Mežulis (1950-2003) „Ja viņš dzīvotu viduslaikos, viņu sauktu par burvi” (MŠ JG138/139). Līdz divdesmitpiecu gadu vecumam jau piedzīvoti 80 zemju klosteri, alas, džungļu būdas, slimnīcas. Redzēts tas, kā vairs nav. Redzēts tas, kas vēl būs. Katra Mežuļa kaltā savdabīgā rota ir talismans, katrs keramikas darbs mistisks rituāls, kas jāpiedzīvo katram, kas tam tuvojas, sākot ar tā radītāju. Rūpīgi, it kā pārvietotu šamaņa mumificētus ceļgalus, elkoņus, sirdi, nesam Dzintaram domāto krēsliņu uz pārakmeņojušos trilobitu saimes apsargātu spraugu klintī. Neskatāmies spraugas bezdibenī. Terlinguas upes neparedzamās straumes izskalotā ala lai paliek Mežulim ko izpētīt. Ko apgleznot. Alā lai top jauni hieroglifi. Ceļa zīmes uz un no citām dimensijām.
Nora Kūla (1935-2005)
NORAS ZEĶES
Nora stāvēja un pastāvēja uz lillā.
Kājas zeķēs košās un gaŗās
kā izsaukumu zīmēs.
Nora stāvēja un pastāvēja
uz sirsnīgām kājām divām:
Viena vārdā „Ejam!”
Otra vārdā „Darām!”
Vai tā ziemeļblāzma?
Vai „hepenings”?
Vai Noras krāšņās zeķes
māj mums sveicienus?
SML 2005. gada septembrī
Noras aizrautīgie smiekli brīvi klejoja laboratorijā. Spruka latviešu sarīkojumos. Sevišķi garlaicīgos. Pastaigās. Sarunās. Viņas krēsliņu iekārtojam kūrortā. Saule. Sekls, silts ūdens. Plakana vieta blakus krēsliņam, kur izklāt apžilbinoši spožu pludmales dvieli. Divus.
 Foto: Linda Treija |
Jānis Baltvilks (1944-2003) Brālis ozols, māsa liepa. Cielaviņa pie jūras. Danco zaķis, danco lapsa. Kā zīlīte pie loga. Kad esmu apdzīvots. Kaķuzirņi un kurmjukārkli. Ķimeņu lauks. Ķirzaku pils. Krūmu krāmu jēru jūra. Līdakas trešā vasara. Meža malas zaļais knauķis. Ods nokrita no ozola. Purva burvis. Saruna ar magoni. Sienāži un zvaigznes. Skrejvabole pieliek soli. Stērstes sniegā. Susura vasara. Visas manas pīlītes. Zāle visu dienu zaļa.... Paraksts: Baltais Vilks. Ar melnbaltajiem burtiem veidojam lēzenu taku uz smilšainu pussalu. Lai tur var vienā mierā padzerties plīvurpūce, lidvāvere, mazais susurs, brūnais lācis, bārdainais naktssikspārnis, blāvais praulgrauzis, sarkanvēdera ugunskrupis – visi Baltvilkam līdzi ceļojošie Latvijas aizsargājamie mežu, purvu un lauku draugi. Kriksis rikšo pa priekšu ar Baltā Vilka krēsliņu zobos. Nu labi. Tā gluži nav. Kriksis tikai rikšo. Paceļ ausis. Pakuļ asti. Pacilātībā ar ķepu uzkāpj un nog
āž burtu „A”.
 Foto: Linda Treija |
īdzi lido un dūc pati Astrīde: „Es eju, un pāri zemes sūnai pārveļas debess sūnas klāsts. Tur ir ceļš, ir citi. Es atgriežos, šoreiz es vēl atgriežos.” Pie mūsu apputējušiem zābakiem pielīp ziedlapiņas.Astrīde Ivaska (1926-2015) Dzīvesziņa. Dzīvesprieks. Dzejniece. Elegance. Tikai divas dienas vienīgi gars. Stars. Pērnziem Ivaska draudzenei solīja: „Atbraukšu ciemos pankūkas ēst, kad ziedēs zilie sniegpulksteņi.” Rīgā varbūt vēl nezied, bet te, Rietumteksasas tuksnesī, zied. Zied viss! Tev! Kā bites, ziedputekšņus vācot, lidinām Astrīdes krēsliņu no viena plaukstoša pudura pie otra, pie trešā. No gaismas ēnā, no ēnas gaismā mums l
Visi septiņi viesi sagaidīti
Vilis baltā vēja plandītā kreklā teatrāli nostājas uz klints malas. Viņa stipru līniju vilktais zods, jūras kapteiņa ieņemtā poza un fokusētais skats rāda uz vizuālā stāstījuma nākamo ainu. Lejā, upes otrā krastā, Linda un Inga atritina līdzpaņemtu milzīgu audeklu. Uz tā Lindas gleznota pelēkmelna airu laiva peld līdzīgi tumšā fonā.
 Laiva Rainis Foto: Vilis Inde |
Atgriežamies Raiņa sērdieņu dziesmā. Raiņa Daugavā
Jaunais nabags: „Pērkons naudu noglabāja / Daugaviņas dibenā; / Akmeņslogu virsū vēla, / Ūdens krāci pāri gāza… tauta raud simtus gadus, / Tautas miesas asinē, – / Asar’plūdu, asins plūdu / Jūra tūkst – izmet zvaigzni.”
Nav jau it kā kāds no mums šai brīdī sāktu skaļi skaitīt šos Raiņa vārdus. Tomēr intuitīvi visi saprotam, ka šai laivai jābūt tumšai. Un tukšai. Ka tā šim vizošam ūdenim neder. Ka tai savas tautas vēsturiskā nasta būs jānes 2015. gadā Terlinguas sauszemē. Upmalā. Uz laivas fona, uz audekla malām kraujam pasmagus akmeņus. Kādus 30. Nodrošinām to, lai laivu neiepūstu upē. Nodrošinām to, lai Terlinguas upi nenosprostotu smagums un tumšums. Lai tās ūdeņos šonakt un rītnakt un gadu gados visā platumā un dziļumā var atspīdēt zvaigznes. Īstās un simboliskās. Latviešu gari. Mirušie un dzīvie. Latviešu valoda. Vārdi. Zilbes. DAU GA VA / TER LIN GUA. Atspīdēt, nevis nogrimt latviešu valodas uzticīgie nesēji tuvumā un tālumā.
Bostonā latviešu saimi bieži svinīgos aktos uzrunā vietējo igauņu un lietuviešu pārstāvji. Daži ar humoru. Igaunis prasa: „Kas ir elle?” Pats atbild: „Elle ir vieta, kur latvieši stāv ap ugunskuru un dzied un dzied un dzied.”
Nevaram ilgāk izvairīties no dziņas dziedāt. Viesmīlīgi sastādām septiņu viesu krēsliņus mazā aplī pie mūsu kājām. Visi seši nostājamies lielākā aplī ap tiem un, draudzīgi rokās sadevušies, laižam vaļā Raiņa pirms simts gadiem „Baltā Daugava” nodaļā rakstītos, mums visiem no trimdas skolām un nometnēm ļoti pazīstamos vārdus. „Daugav’ abas malas / Mūžam nesadalās: / Ir Kurzeme, ir Vidzeme / Ir Latgale mūsu. / Laima, par mums lemi! / [Dod mums] Sargā mūsu zemi! Viena mēle, viena dvēsle. / Viena zeme mūsu. / Daugav’ abas malas / Mūžam nesadalās… “
Vilis paņem divus atšķirīgus, vizuāli spēcīgus „Daugavas” DP nometnēs publicēto izdevumu vākus (kopijas!) un tos peldina pa upi uz Raiņa un Aspazijas pusi. Varbūt domādami, ka tās ir ēdienkartes, vai vienkārši ieturot sev tīru vidi, dižgari garām peldošās lapiņas izķeksē no ūdens. Tad pamāj mums, lai nākam pie viņiem pusdienot. Rainis piedāvā savu garo gar zemi izstiepto koka kāju sēdvietām. Aspazija izklāj savu zaļo plato brunču malu galdautam.
 Septiņi kraukļi amerikāņu aktieru nospēlētā ainā no Zelta zirga Foto: Helēna Vīksniņa
|
Marfā
Rīt, parīt, aizparīt Rainis / Marfā.
Beidzot satiksies no visām malām braucošie: Maija, Elga, Anna, Helēna, Jūlijs, Jūfons (Yuefan), Marks, Alisa (Alissa), Anita, Niks, Biruta, Guna, Toms, Jānis, Vilis, Linda, Inga, Baiba, Sarma.
Marfa Public Radio skanēs raidījums par Raini deviņpadsmitā, divdesmitā un divdesmitpirmā gadsimteņa pasaules notikumu kontekstā. Hotel Paisano lasīs cēlus pasākuma apsveikumus no Latvijas Kultūras ministrijas, no ALAs Kultūras nozares un Kultūras fonda vadītājas. Jānim iekodīs skorpions. Pārpildītā zālē vietējie amerikāņi fantastiski nospēlēs vairākas ainas no Indes tulkotā „Zelta zirga.” Lonn Taylor, pensionējies Smithsonian muzeja
vēsturnieks, rakstīs savā The Big Bend Sentinel „Rambling Boy” slejā: „On a recent [Saturday] night I found myself wearing a nightshirt over my street clothes and playing the part of a dying father in a reading of the Latvian national epic play „The Golden Horse” at the Marfa Book Company…”Jaunā inde/jacobs galerija ņudzēs no apmeklētājiem. Ar sevišķām minimālisma inspirētām Rainis/Marfā salvetēm no lūpu kaktiņiem slaucīsim melno balzāmu un gardas drumstalas no „Ko Rainis ēstu Marfā” bufetes. Naktī, pāri biezajam galerijas mūrim no skaidrajām debesīm atvērtā pagalma skanēs latviešu balsis, latviešu dziesmas. „Ellišķīgi” jauki!
Dzejnieces, mākslinieces un sabiedriskas darbinieces Sarmas Muižnieces Liepiņas raksti un dzejoļu kopas publicētas kultūras izdevumos, ieskaitot JG.
Dzejkrājums Izģērbies (1980). Ilggadēja Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda vadītāja un Amerikas Latviešu nākslinieku apvienības valdes locekle. Plāni top Latgales laukos izveidot vizuālu stāstu.
