JG redakcijai:
Labi! Ļoti laba Raimonda Staprāna apcere par Hiršu un viņa Māras zīmi. Paldies! Es gan to būtu pataupījis JG 100. numuram, bet, varbūt, labāk arī tā, kā izdarīts, jo nu šī apcere dominē visā numurā. Vēlreiz paldies!
Jānis Kalmīte, ASV
JG redakcijai:
No Jaunās Gaitas 99. numura atbalsīs (54. lp.) iespiestā AtRrs kommentāra nevar noprast, vai jums ir zināms, ka Andŗa Koreandŗa un Ilzes Rūķes apcerējums par „rakstnieku kaŗiem” Svešuma Balsī ir pārspiedums no Daugavas Vanagu Mēnešraksta 1973. g. 2. numura. Tas var radīt nepareizu ieskatu, ka abi autori savu rakstu paši būtu nosūtījuši Svešuma Balsij. Tas grūti ticams. Drīzāk pieņemams, ka SvB „vidutājs” ir tādās sprukās materiālu trūkuma dēļ, ka tam „jāaizņemas” no sava visniknākā ienaidnieka. Vai „vidutājs” tiešām tik naīvs, domājot, ka neviens to nepamanīs?
I.K., Anglijā
JG redakcijai:
Neapstrīdami liels ir uzdevums, kādu izpilda trimdas sabiedrībai publicēts žurnāls, kuŗa lasītāji ir izklīdināti burtiski pār visu zemes lodi. Šādos apstākļos žurnāls aizstāj rakstnieku satikšanās vietas vai literāros salonus. Trimdas žurnāls ir forums, centrs un krustošanās punkts. Kopš savas dibināšanās pirms gandrīz 20 gadiem Jaunā Gaita latviešu trimdas sabiedrībai arvien vairāk kļuvusi tieši šāds forums un centrs. Bez tam nelabvēlīgajos trimdas apstākļos žurnāla burtnīcu secība un kārtēja iznākšana ir vērtība pati par sevi. Kā igauņu kollēga un žurnāla Books Abroad redaktors sūtu jums savus sirsnīgākos vēlējumus, simto burtnīcu sasniedzot. Novēlu, kaut vajadzētu mazāk nekā vēl simt numuru, pirms jūsu žurnālu brīvi lasītu Latvijā!
Ivars Ivasks (Ivar Ivask)
JG redakcijai:
Paldies par JG 100. numuru! Pašreizējais chaoss cilvēku un valstu attieksmēs tanī labi atspoguļojas kā saturā, tā iekārtojumā. Jubilejas numurs paliks kā raksturīgs šī laikmeta dokuments.
J.S., ASV
JG redakcijai:
Lāčplēšus vecmeistars A. Annus nav gleznojis. Koklētājus gan, arī putniņus, bet putniņus gleznojis arī Braks, Klē, Šagals u.c. Kas tur ļauns?
Mākslas vēsturnieks, ASV
JG redakcijai:
Netiesāsim, lai netiktu tiesāti! JG 100. numurā jūs esat sākuši publicēt vienpusīgu Brūno Kalniņa apceri pret Kārli Ulmani. Par 15. maija apvērsumu pirms 40 gadiem vajadzēja rakstīt kādam objektīvam tā laikmeta līdzgaitniekam, kuŗa paša rokas ir tīras.
J.G., Ontario
JG redakcijai:
Interesantas JG 100 numurā ir abas aptaujas, ieskaitot Ievas atbildi. Īsti nesaprotu abu kreiso studentu rakstus, no kuŗiem patiesībā atmiņā paliek tikai JG redakcijas viedoklis (123. lp.). Ar interesi gaidīju JG redakcijas tālākus soļus šai virzienā, jo moderna parlamentāri demokrātiska valsts izklausās skaisti, vismaz uz papīra. Tādu mēs būtu varējuši ar pilnām tiesībām prasīt 1945. g. 8. maijā, kad beidzās 2. pasaules kaŗš, ja vien mēs nebūtu tik cieši sasaistījušies ar Hitlera un Gebelsa mašinēriju.
Pēteris Šmits, ASV
JG redakcijai:
Bija interesanti lasīt vecākās un jaunās paaudzes atbildes uz simpoziju jautājumiem. Ak, mīļie jaunieši, kā gan dažs labs no viņiem klāsta savas iemācītās grāmatu gudrības. Viņi maldās, tāpat kā mēs savā jaunībā. Sevišķi sirds sāp par to apmātību ar sociālismu, kāda vērojama Vācijas jauniešos, kas tik cītīgi piesavinājušies marksisma žargonu. Tā kaut ko lasījām jau pirms Pirmā pasaules kaŗa, un tālāk viņi nav tikuši. − Visreālākais skats uz tagadni ir tām 3 meičām, kas piedalās jauniešu simpozijā kamēr puiši bieži vien dzīvo mākoņos.
A.Z., ASV.
JG redakcijai:
Ļoti patīk JG 100. numurs ar savu satura un uzskatu bagātību. Varbūt, vienīgi vairāk vajadzēja rakstīt par latviešu kaŗavīriem, pateicoties kuŗiem jaunie latvieši var tagad uzsākt jaunas un, cerams, labākas dzīves gaitas.
A. Alksnis, ASV
JG redakcijai:
Neviens dārzs nav bez nezālēm, un tādas ir arī JG 100. numurā.
S.K., Austrālijā
JG redakcijai:
Kā JG lasītājs un abonents gribu uzrakstīt savu apbrīnu par 100. numurā ievietoto Mārtiņa Būmaņa rakstu „Dažas piezīmes par trimdu”.
Varbūt jūs ar savu 100. numuru vēlējāties „izspēlēt kādu štuku”, līdzīgi kā agrākos laikos mūsu dienas prese mēdza izdarīties ar 1. aprīļa numuriem. Varbūt vēlējāties, sak’, uzrakstīsim tā, tad redzēsim, kā tie konservatīvie vecīši saviebsies, noskurināsies un viņu valgās dvēseles no pārsteiguma sasals kā jēra tauki. Ja tā, tad tas būtu izdevies. Bet vai tā bija?
M. Būmanis, acīmredzot, „apbruņots” ar dialektisko materiālismu un dažiem Marksa mācības ticības gabaliem, nu ir uzrakstījis trimdas īso kursu. Neraizēdamies daudz par trimdas statistiku, avotiem, Būmanis „atmasko” mūsu trimdiniekus: ap 3% proletāriešu, bet pārējie fašisti, sīkburžuji, kulaki un citādi čukņas. Tie esot aizbēguši no Latvijas ekonomisko apstākļu dēļ, kaut nedaudzi arī polītisku iemeslu dēļ. (Brīvi pēc teksta 53. lp. E.B.). Labi rūkts, biedri Būmani!
Godājamie redaktoru kungi! Atbalstu preses brīvību, bet vai jums arī nešķiet, ka ar šo rakstu jūs, citējot kādu Alfrēda Dziļuma romāna teikumu, − čurājat uz mūsu galvām? Ko tad jūs gaidāt, lai Jaunās Gaitas lasītāji saka: „Sak’, kāds ražīgs lietiņš nu nolijis, kāda spirdzinoša strāva...” Vai arī − tā nu būs turpmāk tā Jaunā Gaita?
Edgars Blaumanis (gandrīz vai sīkburžujs)
JG redakcijai:
Mārtiņš Būmanis ir kārtīgs vecis. Pat tad, ja viņš ir komūnists. Mums trimdā taisni vajadzīgi komūnisti, kas komūnismu sludina kā ideju, un ir neatkarīgi no Maskavas polītisko apsvērumu komūnisma. (Labs piemērs − Čili pārdeva amerikāņiem, tāpat kā „mūsu draugi” mūs atdeva krieviem).
JG lasītājs, Anglijā.
JG redakcijai:
No 100. numura redzu, ka kultūras lietas vēl turas, jo tajās nav šķiru starpības tik jūtamas. Bet polītiskā trimda ir sapuvusi. Man kā katolim esot jācīnās līdz nāvei ar komūnistiem. Tātad var palikt dzīvs tikai vai nu latviešu katolis, vai latviešu komūnists, nekad abi. Vai tas pareizi?
I.B., ASV.
JG redakcijai:
JG 100. numuru biju iedomājies citādu. Manās acīs tas zaudējis žurnāla izskatu, kļūstot par brošētu grāmatu. Liekas, jūs esat pārcentušies. Milzīgais darbs un lielie izdevumi to neattaisno. Nepatīk arī brūnganā druka un bildes, kas ir neskaidras − ‘plakanas’. JG taču līdz šim varēja lepoties ar labākiem melnbaltiem uzņēmumiem. Jubilejas numurā to trūkst. Sagaidīju, ka žurnāla kādā lappusē būs parādīti interesantākie iepriekšējo numuru vāku attēli gaumīgā sakārtojumā. JG 100. numura vāks manās acis atgādina kaut ko līdzīgu nokaltušam kokam, kam serde jau izpuvusi. Kas attiecas uz saturu, nav daudz ko teikt − apmēram līdzšinējā JG līnija. Zinātniskos un literāros darbus var lasīt ar interesi, ne tā ar polītiskiem rakstiem. Vienīgi gribu, pieskarties Bruno Kalniņa rakstam par 15. maija apvērsumu. Vai tam vajadzēja būt JG jubilejas numurā?
Kārlis Ozols, Anglijā
JG redakcijai:
Sirsnīgi sveicinot un novēlot Jums arī turpmāk labas sekmes Jaunās Gaitas izveidošanā par paraugu, kā mūsu tautas kultūra tagadnē spēj labi sadzīvot ar tās pagātnē radītām vērtībām.
Pauls Kundziņš, Halifaksā
