Jaunā Gaita nr. 232, marts 2003

<www.dainuskapis.lv> ir Krišjāņa Barona Dainu skapja adrese tīmeklī. Pateicoties Informācijas technoloģijas uzņēmumam Lursoft IT un Latvijas Universitātes Literātūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvei <www.lfk.lv>, tur atrodami 35 000 dainu teksti, 64 000 varianti un 119 000 variācijas. Divām trešdaļām dainu līdzās tekstam ieskanētas kartītes Barontēva rokrakstā. Internetā iekļauti arī visi Barona dainu sējumi, ieskaitot sesto − ar „nerātnajām”. (re)

 

 

Kritiķis un esejists Svens Birkerts turpina dzīt dziļu un auglīgu vagu angļvalodīgajā rakstniecības druvā. Pērngad viņš kļūst par 1972. gadā dibinātā prestiža literārā žurnāla Agni (kam saknes ir Bostonas literārajās aprindās) galveno redaktoru. Literātūras profesors (Mount Holyoke un Bennington koledžās), daudzu rakstu (The New York Times Book Review, The Nation, The New Republic u.c.) un sešu grāmatu autors − no tām vispazīstamākās The Gutenberg Elegies: The Fate of Reading in an Electronic Age (1995) un My Sky Blue Trades. Jau kopš „Vudstaka hipīša” gadiem no Svena laužas ārā nemiers ar dzīves tukšumu, sīkumainību, lielu ideālu trūkumu. Šimbrīžam viņa interesi urda eksperimentālie modernisti − beletristi un esejisti, kuŗu darbos atbalsojas mūsdienu dīvainajai pasaulei raksturīgā, bet ārkārtīgi grūti tveŗamā sensibilitāte, pasaulei, kas ir globālizēta, lielā mērā elektronizēta un piesātināta ar dažnedažādu disonējošu enerģiju paveidiem. (re)

 

 

Vizuālās mākslas 2002. gada balvu saņēma Ojārs Feldbergs par tēlnieciskās formas perfektu sniegumu personālizstādē Atmiņu īstenošana un ilgtermiņa ieguldījumu vides kultūras veicināšanā Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā. Kopumā pasniedza 13 balvas. Par veiksmīgāko sniegumu fotomākslā atzīta Māras Brašmanes izstāde Manas jaunības pilsēta. Par multimedialo projektu atzīta Katrīnas Neiburgas, Monikas Pormales un Latvijas Laikmetīgās mākslas Sestais elements. Par nozīmīgāko ieguldījumu starptautiskajā sadarbībā atzinību guva divi projekti − Sandra Kalniete un Ilmārs Blumbergs par veiksmīgāko starptautisko sadarbību izstādes Aida, Burvju flauta organizēšanā Parīzē un grupa F5 par entuziasmu starptautiskajā sadarbībā un līdzdalību 25. Starptautiskajā Sanpaulu bienalē. Par nozīmīgāko personālizstādi Latvijas muzejos saņēma Laris Strunke un galerijās − Ieva Iltnere. Laikraksts Forums par analitisku mākslas kritiku, bet Irene Bužinska guva atzinību par ieguldījumu analītiskā mākslas vērtējumā un ilgstošu pētniecības darbu, kas vainagojās ar Voldemāra Matveja piemiņas izstādi un katalogu. Latvijas Mākslinieku savienības zelta balvu saņēma Laris Strunke. (ib)

 

 

Latvijas Kultūras akadēmija uzsākusi tradiciju piešķirt goda senatora (honoris causa) titulus ievērojamām personībām par nopelniem Latvijas kultūras laukā. Kā pirmais goda senatora nosaukumu (2002) ieguvis komponists Pēteris Vasks, kuŗa muzikālā daiļrade ar izciliem panākumiem spodrinājusi Latvijas vārdu starptautiskajā mūzikas pasaulē. (bs)

 

 

Japānas valdība piešķīrusi 250 000 latu Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO) mūzikas instrumentu, kā arī skaņu un gaismas iekārtu iegādei. 2003.X LNSO paredzējis doties viesizrādēs uz Japānu. Šī ir jau trešā reize kad Japānas valdība sniedz neatmaksājamu atbalstu kultūras pasākumiem Latvijā. (bs)

 

 

Latvijas Universitātes studentu biedrības koŗa Dziesmuvara diriģents Ainārs Rubiķis 2. Starptautiskajā kofdiriģentu konkursā Tallinā, kur piedalījās 22 koŗi no 11 valstīm, ieguvis diplomu kā labākais diriģents, un arī trīs speciālbalvas: no starptautiskās koŗu organizācijas Europa Cantat, no apgāda Baerenreiter un no Igaunijas kamerkoŗa un Nacionālā vīru koŗa. Rubiķis Tallinā uzstājās ar kamerkori Kamēr..., kuŗa dibinātājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais. (bs)

 

 

Bijušajai LML redaktorei Aijai Lācei šķidri ap dūšu, jo latviešu valoda kļūstot aizvien plikāka. Šo plikumu visvairāk veicinot gan funkcionālā preses un televaloda, gan lakoniskā saziņa seriālu dialogos (..) ne visai estētisku radio smieklu pavadībā (..) [valoda] tiek herbarizēta un plicināta stila kā tāda izskaušanas virzienā (NRA/LML 2002.18.X). (re)

 

 

Sakarā ar gadskārtējo Frankfurtes grāmatu tirgu (Buchmesse) Šveices Neue Zürcher Zeitung (2002.13.XI) ievietota plaša apcere par vācvalodīgajā pasaules daļā pazīstamāko mūsdienu lietuviešu prozas zvaigžņu darbiem − Jurgas Ivanauskaites (dz. 1961) romānu Die Regenhexe (1993; vāciski 2002), kas tiek salīdzināts ar Mihaila Bulgakova Meistars un Margarita (latviski tulk. Ojārs Vācietis), Rikardas Gavela (1950) Poker von Vilnius (1989) un Friedenstaube. Sieben Wilnaer Geschichten (2001) un satīriķa Teodoras Citrauskas (1944) Irgendwas, irgendwie, irgendwo. Ironische Stadtgeschichten (2001). Garāmejot minēts arī dzejnieks Tomas Venclova (1937), kā arī mūsu pašu Inga Ābele (1972) un Amanda Aizpuriete (1956). Latvija, kā zināms, 2002. gadā atsakās piedalīties Frankfurtes mesā. Kā vēsta Nora Ikstena, vaininieku šai rīcībai noskaidrot nav izdevies. (re)

 

 

Kaut arī 33 000 dvēseļu no ārlatviešiem ir Latvijas pilsoņi, pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušies tikai 7 359 jeb 22%. Visvairāk balsu nodots par Repšes partiju Jaunais laiks (52,22%), kam seko TB/LNNK (12,41%), Tautas partija (9,54%), PCVL (6,03%) un Zaļo / Zemnieku savienība (5,35%). (re)

 

 

Bijušais ASV prezidents (1977-1981), 78 gadus vecais Džimijs Karters (Jimmy Carter), saņemot 2002. g. Nobela Miera prēmiju Oslo (10.XII), tāpat kā pirms tam CNN intervijā (16.XI) u.c. mierīgi, bez polemiskas kaismes, runā no patlabanējiem ASV lielajiem masu medijiem stipri atšķirīgu valodu. Daudz kas neesot civilizētā kārtībā ar t.s. „amerikāņu dzīvesveidu”. Bez nopietnajām spiedošām iekšējām problēmām, pilsoņu sociālajām vajadzībām (piem., vairāk nekā 40 miljoni iedzīvotāju nespēj samaksāt par pienācīgu veselības aprūpi), viņu īpaši satrauc mūsdienās stipri pabālējušais ASV tēls visā pasaulē. Kareivīgums varot izrādīties liktenīgs kodolieroču laikmetā, un principam par uzbrukšanu citām valstīm pašaizsardzības nolūkā (preemptive attack) varot būt katastrofālas sekas. Savienotās Valstis, pateicoties savai pārticībai, kļuvušas pārāk arogantas, egocentriskas, pārāk bravūrīgas un valdonīgas, viņš bilst un turpina: ...pašreizējā ASV valdība liedz atbalstu starptautiskiem līgumiem par bioloģisko, ķīmisko un arī kodolieroču likvidēšanu. Un visnotaļ debesīs celtā „lielā” palīdzība trūcīgām ārzemju valstīm esot mīts − par katru ASV tērēto dolāru, piem., Norvēģija izdod veselus septiņpadsmit. (re)

 

 

Marģera Grīna eseju krājumā Mēs esam (Rīgā: Māra, 2001) sakopotas autora runas 18. novembŗa aktos, dievtuŗu daudzinājumos, dziesmu svētku atklāšanās, skolotāju semināros un dažādos citos gadījumos, aptveŗot laikposmu no 1949. līdz 2000. gadam. Autors sevi apliecina par dedzīgu latviešu patriotu, latviskās dzīves ziņas sludinātāju, pareizas latviešu valodas aizstāvi un latviskas izglītības veicinātāju, kam rūp latviešu tautas etniskās identitātes saglabāšana. Nacionālā kultūra ir tautas nākotnes atslēga, raksta autors un vairākkārt uzsveŗ, ka neizsmeļams tautas garīgā spēka avots ir latviešu dainas. Viņš neslēpj sarūgtinājumu par kristīgās baznīcas pretestību plašākai latviskā mantojuma (folkloras) apgūšanai trimdas latviešu papildskoliņās, kas parasti darbojas latviešu draudžu paspārnē. Eseju krājums sniedz bagātīgu materiālu pārdomām un, neizbēgami, arī polemikai par autora tēzēm. (bs)

 

 

Latviešu pianists Vestards Šimkus uzvarējis Ferenca Lista starptautiskajā pianistu konkursā Losandželosā, kur piedalījās 129 pianisti vecumā līdz 35 gadiem. 18. g.v. pianista balva ieguva iespēju sniegt solo koncertu Lista koncertzālē Budapeštā 2003.31.V. (ib)

 

 

Pazīstamais baltu valodu pētnieks, Pensilvānijas Valsts universitātes (Pennsylvania State University) profesors Šmālštīgs (William Schmalstieg) astoņu lpp. gaŗā recenzijā ceturkšņizdevumā Lituanus (2002, 2) augsti vērtē valodnieka Pētera Vanaga grāmatu Luterāņu rokasgrāmatas avoti. Vecākā perioda (16. gs. - 17. gs. sākuma) teksti (Stokholma-Rīga: Memento-Mantojums, 2000). Šis ir izsmeļošs, autoritatīvs, pirmklasīgs, zinātniskas pētniecības paraugs, raksta Šmālštīgs, kuŗš ietilpīgajā sējumā atradis tikai vienu niecīgu kļūdu (skat. arī Benjamiņa Jēgera rakstu Veco laiku rokasgrāmata − JG228:19-22). (re)

 

 

24 gadus vecajam latviešu komponistam Jānim Petraškevičam veicies, piedaloties IRCAM (Parīzes skaņu izpētes un sintēzes centra) rīkotā konkursā. Par diviem jaunu skaņdarbu pasūtinājumiem sacentās 312 komponisti no 40 valstīm. 2002.9.XII Parīzes Pompidū centra Lielajā zālē jaunās mūzikas ansamblis Ensemble Intercontemporain pirmoreiz atskaņoja Jāņa Petraškeviča skaņdarbu Trop proche, trop loin (Pārāk tuvu, pārāk tālu). Ansamblis pasūtina jaunus skaņdarbus un sniedz ap 70 koncertu gadā. (ib)

 

 

Tasmānijas Universitātes gadskārtējais izdevums Lithuanian Papers (2002) veltīts galvenokārt padomju deportācijām pag. gs. 40. gados un norisēm Lietuvā 90. gados. Savdabīga kultūru saskarsme atbalsojas nelielā rakstiņā par trīs aktu itāļu operu I Lituani, kuŗai mūziku komponējis Amilcare Ponchielli (visvairāk pazīstams sakarā ar La Gioconda) un libretu, kam pamatā poļu romantiķa Ādama Mickeviča (Mickiewicz, 1798-1855) episkā poēma Konrad Wallenrod (1828) par epizodi Lietuvas vēsturē 14. gadsimtā, sacerējis itāļu rakstnieks Antonio Ghislanzoni (1824-1893). (re)

 

 

 

Pērngada vidū Rīgā dibinātais Latvijas Literātūras centrs (LLC) gada beigās piešķiŗ stipendijas sešiem tulkotājiem − Violai Avdoņinai (par Valža Rūmnieka / Andreja Miglas Kuršu vikingu krieviskošanu; skat. JG220:60-61), Intai Gailei-Sīpolniecei (par tulkojumiem š.g. Parīzes dzejnieku bienālei), Margitai Gailītei (par Sandras Kalnietes Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos angliskošanu; skat JG230:36-37), Ērikai Drunģītei (par Harija Majevska atdzeju lietuviski), Jurijam Sadlovskim (par atdzeju ukrainiski), Matiasam Knollam (par divu lugu − Lauras Gundaras Vāgners neatgriezīsies un Ingas Ābeles Dzelzszāle − vāciskošanu). (re)

 

 

Lielā mūzikas balva (2002) piešķirta 10 laureātiem no 46 kandidātiem. Baleta māksliniekam Aleksejam Aveckinam − par prinča lomu Čaikovska baletā Gulbja ezers, klarnetistam Imantam Dālderim par J. Adamsa un Pētera Plakida skaņdarbu atskaņojumu, operdziedātājai Kristīnei Gailītei par Oskara lomu Verdī operā Masku balle, Violetas lomu Verdī operā Traviata un vokāli instrumentālo darbu atskaņojumiem, operdziedātājai Ingai Kalnai par Hendeļa opermūzikas atskaņojumiem Rīgā un Monteljē, kā arī Kančeli (Kancheli) 23. psalma atskaņojumu 5. Staptautiskajā garīgās mūzikas festivālā, komponistam Arturam Maskatam par skaņdarbu simfoniskam orķestrim Tango, pianistam Arturam Ozoliņam par Lūcijas Garūtas Klavierkoncerta atskaņojumu Rīgā un latviešu mūzikas popularizēšanu pasaulē, operdziedātājam Egīlam Siliņam par titullomām Rubinšteina operā Demons un Mocarta operā Dons Žuans, kā arī sniegumu Mendelsona un Mocarta vokāli instrumentālo darbu atskaņojumos, pianistam Vestardam Šimkus par 1. vietu F. Lista Starptautiskajā pianistu konkursā Losandželosā un koncertiem Latvijas operā un Melngalvju namā, Valsts akadēmiskam korim (VAK) Latvija par sniegumu 5. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā, Mocarta operas Idomeneo koncertu uzvedumā un koŗa sešdesmitgadei veltītajā koncertcikla programmā, diriģentam Valdim Vikmanim par mūža ieguldījumu. Pēdējos 10 gados pavisam kopā piešķirtas 94 Lielās mūzikas balvas. (ib)

 

 

Starptautiski zinātniskā konferencē Emigrācija un kultūra Daugavpils Universitātē (2002.14.-15.XI) citu vidū referē JG lasītajiem pazīstamie Juris Rozītis (Jaunās zemes tēls latviešu romānos, kas attēlo pirmos gadus trimdā) un Lilita Zaļkalne (Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs: pirmie gadi, 1955-1964. Skat. JG224:33-38; JG225:33-40). Samērā krietns skaits Latvijas zinātnieku savos referātos pievēršas tematiem par trimdā sacerētiem literāriem u.c. darbiem − metamorfozes dzejdarbos (Valdis Ķikāns), Jaunsudrabiņa Baltā grāmata un lajā grāmata (Elīna Vasiļjeva), bērnu proza (Rudīte Rinkeviča), Dzintara Soduma romāns Jauni trimdā (Dace Lūse), Gunša Zariņa romāni (Rimauds Ceplis), Arnolda Apses romāns Klosterkalns (Maija Burima), Juŗa Rozīša romāns Kuņas dēls (Alīna Romanovska), Konstantīna Raudives esejistika (Silvestrs Gaižūns), Pētera Dreimaņa mācību grāmata Latvju tautas vēsture (Ilze Šenberga). (re)

 

 

Zintai Zommerei piešķirta Rouda (Rhodes) stipendija studiju turpināšanai Oksfordas Universitātē, Anglijā. Viņas izvēlētais lauks − dabas aizsardzības bioloģija. Un viena no galvenajām interesēm − lielie pērtiķi. Pagājušo vasaru Zommere pavadīja Borneo, pētot sagūstītos un atkal brīvībā palaistos orangutānus. Pirms Zintas Zommeres šo prestiža stipendiju saņēma Modris Ekšteins un Baņuta Rubesa. (ib)

 

 

Starp savu ripojumu iesākušajiem izdevumiem jāmin literātūrai veltītais jauniešu žurnāls Ugunsgalva (iznākuši pieci nr.) un jaunākās paaudzes almanachs krievu valodā Orbita, kā pēdējais laidiens (nr. 3) ietveŗ gan dzeju un esejas, gan arī zīmējumus un fotografijas. Līdzstrādnieku vidū bez Latvijas krieviem ir arī igaunis (Kaurs Kenders) un latvieši (Jānis Elsbergs, Marts Pujats, Arturs Punte, Uldis Tīrons). Abi izdevumi cenšas noķert mūsdienu „īsto mirkli” un izvairīties no pelēcības. Neatceros, ko lasīju, taču, re, kaut ko par to uzrakstīju − tā apskatu par Orbītu nobeidz Viktors Avotiņš (NRA/LML 2002.25.X). (re)

 

 

Kā paskaidro Latvijas Universitātes Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja Vera Markvarte, no tur iekļautajiem materiāliem īpaša vērtība esot 1935. gadā Miķeļa Goppera izveidotā apgāda Zelta Ābele izdevumiem, kas saistās ar estētiskās grāmatas jēdzienu tā visplašākajā nozīmē (..) ar formas un stila vienotību, saskaņu. Līdz 1980. gadam apgāds turpina darboties trimdā (Zviedrijā), kur izdotas 66 grāmatas. Starp sevišķi interesantajiem periodiskajiem izdevumiem Markvarte izceļ Jauno Gaitu, kas ataino literāro procesu trimdā un kur publicēti arī Latvijā dzīvojošo rakstnieku darbi (Laiks 2002, 47). (re)

 

 

Šis vēsturē nepiedzīvotais tautu vēlmju vērā neņēmējs lēmums ir nekonstitucionāls un kaitē etnisko attiecību uzlabošanai − ar šādiem vārdiem Pasaules Tatāru kongress un Tatārstānas Valsts padome (2002.XI) apelē pie Krievijas Federācijas prezidenta Putina uzlikt savu veto jau pieņemtajiem „labojumiem” likumā par KF tautu valodām, kas nosaka, ka visu tur ietilpstošo tautu valodu alfabētu pamatā jābūt kiriliskajam jeb krievu alfabētam. Tatārstānas republikas prezidents Mintimers Šajmijevs savukārt izsakās noraidoši sakarā ar neseno KF Izglītības ministrijas ieteikumu ievest „pareizticīgo baznīcas mācību” visās skolās. (re)

 

 

Protams, arī Vizmas Belševicas Rakstu 4. sējumā (Rīga: Jumava, 2002. 348 lpp.) iekļautajās pārdomās nesaistītā valodā un 18 intervijās/sarunās dzejniece parādās kā dziļas kultūras cilvēks, radoša patība, kas, stāvēdama pāri laika seklībai, ikdienas sīkumiem un kņadai, bieži atklāj dzīves patiesības caur savdabīga humora prizmu. Visgaŗākā saruna (43 lpp.) ir ar šo rindiņu rakstītāju, toreiz Radio Brīvā Eiropa darbinieku. Šur tur grāmatas izveidē gan jūtams profesionalitātes trūkums, par ko droši vien vainojams apgāds, resp., redaktori. Pirmkārt jau mūsdienu grāmatniecībā pārāk biežā, kaut arī viegli ārstējamā kaite − rādītāju trūkums, kas šāda veida sējumam būtu neatvietojams. Foto uzņēmumu kopa grāmatas vidū iespiesta kvalitatīvi, bet paskaidrojumi dažkārt ir pavirši, nepilnīgi. Turklāt „smalkais tonis” prasa uzņēmumiem piekabināt fotografa vārdu, kas ne vienmēr ņemts vērā. „Cietis” ir arī šīs rindkopas formētājs, kuŗš, ķīķerēdams caur sava Nikona prizmu, iemūžinājis dzejnieci pie Šartras (Chartres) katedrāles, Francijā (1989), un dzejas vakarā (saskandinot vīna glāzes ar krievu dzejnieku Vozņesenski) Stokholmas Karaliskajā Drāmas teātrī (1995). (re)

Vizma Belševica un Andrejs Vozņesenskis Stokholmā

 

Vērtējot latviešu sabiedrību ārpus Latvijas, prāvests Dr. Vilis Vārsbergs starp citu bilst − nav jau vērts runāt par tiem [latviešiem], kas vēlas pazust lielajā Amerikas kausējamā katlā. Tipiskais Homo americanus jau nav labāks par tipisko Homo sovieticus, nedz arī daudz citādāks. (re)

 

 

Ne tikai Meksikas masu mediju uzmanības lokā nokļuvis meksikāņu „glezniecības patriarchs”, 62 gadus vecais Francisko Toledo. Viņa ieskatā nācijai jāsavelkas dūrē, lai atbrīvotos no svešā, īpaši no amerikāņu bodmaņiem un konkrēti no MacDonald ēdnīcām. Viņa vadītā aktīvistu organizācija Pro-Oax šimbrīžam cīnās, lai viena no tām netiktu iekārtota Oahakas (Oaxaca) pilsētas galvenajā laukumā jeb zocolo līdzās katedrālei u.c. 16. gs. ēkām. Kampaņas ietvaros gājējiem bez maksas īsā laikā izdalīti tūkstošiem meksikāņu tradicionālie uzkožamie − tamales un krūzītes ar atole, bet ielās izkārti Toledo darināti plakāti, kur virs slaveniem tempļiem (Zapotec, Monte Alban, Mitla u.c.) rēgojas pazīstamā McDonald arka. (re)