Naktī nenāca miegs. Lasīju pasakainu grāmatu. Benitas Veisbergas Es, tavs maigais jērs. Jutos atbrīvots un ne pie kā nesaistīts. Kādas skaistas būtnes dzīvo šai pasaulē! Bet tas taču jau bijis 1968. gadā! Reizē ar manu jaunību! Kādas skaistas domājošas meitenes dzīvojušas kaut kur tālu no manis, un − mūsējās. Kāda Benita, par kuŗu mēs pat nekā nezinājām. Katrā lappusē kādi cilvēcisko vārdu brīnumi. Raksta: „Stiebri, ēkas, gaismas strēles: tas tura. Nemaz sliktāk kā cilvēks.” Vēl labāk: „Runā ar sievieti tādā balsī svētdienas rītā” − šis ir viens no Imanta Ziedoņa „mazajiem gabaliņiem” grāmatā No patikšanas uz patikšanu (Rīga: Daugava, 2003. 112 lpp.).  * * *  Savdabīga intelekta īpašniece, dzejniece Liāna Langa (dz. 1960), krājumu Te debesis, te ciparnīca (1997), Iepūt taurītē, Skorpion (2001) autore, dzejo arī prozā: Civilizācijas dārzi: degoši tankkuģi okeānā, liesmojošas lidmašīnas debesīs, cilvēki, kuŗi sadedzinās pie pieminekļiem, bieži vien pūļa priekšā. Pūlis ir mākslinieka darbā nelietojams pelēks, irdens māls. Kuŗš mirklī sadrūp bezjēdzības molekulās, kad tam pieskaras vējpūta. Ziņkāri ļaudis vienaldzīgi noskatās, kā uzliesmo cilvēka mati, tad plušķainās piedurknes. Rokas vēl diezgan ilgi vicinās pašas no sevis (Forums 2003, 29).  * * *  Dzejgrāmatas Tā kā bullim sarkana mušmire autors, igaunis kivisildniks (1964) − tieši šāds ir viņa pašizvēlētais vārds − savā „Kalevipoega mīlestībā”, ko atraisīti atdzejojis Guntars Godiņš (NRA 2003.5.IX), cenšas risināt aktuālas problēmas arī dienvidu kaimiņvalstī: Kalevipoegs meklējis lielu akmeni, lai pārbaudītu, / cik tālu Igaunijas pasts to spēj aizsūtīt. / Pirms tam Kalevipoegs bija Valmierā Latvijas pastu testējis, /  bet šie nav varējuši caurumaino ķieģeli / aizsūtīt tālāk par Jelgavu.

(re)

 

 

Pērnvasar Portugāles prezidenta Žorži Sampaiju vizītes laikā Latvijā portugāļu kultūras popularizētājs, dzejnieks Leons Briedis, saņem Portugāles Goda Nopelnu ordeni. Viņa atdzejotā bilingvālā Portugāļu mūsdienu dzejas antoloģija (2002) iznākusi atkārtotā izdevumā.

(re)

 

 

Dzidras Vārdaunes sakārtotajā Andreja Eglīša Rakstu 2. sējumā (Rīgā: Valters un Rapa, 2003) iekļauti 40. gados tapušie dzejoļu krājumi Nīcība, Uz vairoga, Dievs, Tava zeme deg!, eseju krājums Dvēseļu cietoksnis, kā arī krājumos neuzņemti dzejoļi, raksti, vēstules, stāsts „Kāzu brauciens Ziemsvētkos”.

(re)

 

 

Latvijas jauno krievu dzejnieku grupas Orbita dalībnieki sākuši izdot bilingvālas dzejas grāmatas krievu un latviešu valodā. Pirmā grāmata Gandrīz fotogrāfijas / Počti fotografii (2003) iznākusi Sergejam Timofejevam. Drīz gaidāma nākošā − Semjona Hanjina. Dzejoļus tulkojuši galvenokārt jaunie latviešu dzejnieki.

(kv)

 

 

Chrestomātiju Latgaliešu literatūra (1995) tās sastādītājas Janīna Kursīte un Anna Stafecka papildinājušas ar jauniem materiāliem un izdevušas ar nosaukumu Latgale: Valoda, literatūra, folklora (2003).  * * *  No poļu valodas Rišarda Labanavska tulkots klajā laists visu mūžu Latgalē nodzīvojušā Kazimira Buiņicka (1788-1878) romāns Priestera Jordana atmiņas: Infantijas aina XVII gadsimtā. Fonā: zviedru-poļu kaŗš.

(re)

 

 

Žurnāla Zinātņu Akadēmijas Vēstis (www.lza.lv/vestis.htm) 280 lpp. biezais dubultnumurs (2003) sastāv no zinātniska līmeņa publikācijām par Vidzemes lībiešiem. Informatīvi lietderīgos rakstus papildina bagātīgs ilustratīvais materiāls − no klinšu petroglifu un akvareļu reprodukcijām līdz veciem foto uzņēmumiem un 17. un 18. gs. kartēm.

(re)

 

 

No latviešu dramaturgiem kritiķes Silvijas Radzobes uzskatā vienīgi Māra Zālīte cenšas savās lugās, piemēram, Kaupēn, mans mīļais!, Livonijas Indriķa hronika, Sfinksa, Margarēta, iekodēt idejas, filozofijas, zīmes, kā caur šodienu saprast vēsturi un kā caur vēsturi apjaust šodienu.

(re)

 

 

Itālijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Itālijas P.E.N. organizāciju sērijā Noveles bez robežām − jauni rakstnieki Eiropā laidusi klajā noveļu antoloģiju Eiropas un nacionālā identitāte, sastāvošu no 15 Eiropas Savienības un 10 ES kandidātvalstu rakstnieku darbiem oriģinālvalodās ar tulkojumiem itāļu valodā. Iekļauto noveļu autori, to vidū mūsu Inga Ābele, ielūgti piedalīties grāmatas atvēršanas ceremonijā Mantujas (Mantova) pilsētā Lombardijas provincē.

(ib)

 

 

Konferencē Daudzkultūru Eiropa Nacionālās literatūras jaunā skatījumā (Helsinkos, 2003.12.-15.VI) pārrunās par no savas dzimtās zemes citā augsnē „pārstādītiem” rakstniekiem tiek konstatēts, ka viņu darbiem, kaut arī meistarīgi uzrakstītiem, nākas pārvarēt lielus šķēršļus − īpaši angļvalodīgajās zemēs, kur, ar retiem izņēmumiem, vienīgi tur dzimušos rakstniekus un dzejniekus uzskata par „īstenajiem” literatūras pārstāvjiem.

(re)

 

 

Nu jau gandrīz trīs dekādes apmēram divi duči varošu un talantīgu, stingru konkursu izturējušu (no 600 kandidātiem) vidusskolnieku pavada zināmu laiku ikvasaras nometnē Aicinājums, lai nodotos literāram darbam. No viņu vidus literatūrā iesoļojuši, piem., Anna Rancāne, Ieva Roze, Jānis Elsbergs u.c. Kā vēsta galvenais „aicinātājs”, t.i., nometnes organizētājs, dramaturgs Dainis Grīnvalds (skat. JG 234:64-65), Elsbergs gan tagad nostājies pret šādām nometnēm − viņa uzskatā nav tiesību cilvēku virzīt uz literatūru, jo tā esot gandrīz kā tāds lāsts, liktenis, sāpes, bet jauns cilvēks nevar to visu izvērtēt. Ieva Roze, kas devās pašnāvībā, varbūt bez literāturas (..) vēl tagad dzīvotu tālāk (NRA 2003.8.IX).

(re)

 

 

Dzejas dienu balvu pie Raiņa pieminekļa šogad saņēma Edvīns Raups par gada labāko dzejas krājumu Uzvāri man kaut ko pārejošu. Pirmo reizi, kopš balva dibināta, to saņēma arī otrs kandidāts − tulkotājs un dzejnieks Gundars Godiņš par igauņu sirreālista Ilmāra Lābana dzejas krājumu Putnu mistiskais mugurkauls latviskojumu.

(ib)

 

 

 

Visčaklākie lasītāji Latvijā ir kurzemnieki! Izceļas Saldus rajons, kuŗā bibliotēku lietotāju skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir 43,4%. No visiem Kurzemes iedzīvotājiem bibliotēkas lieto 30,2%, ar zemākiem rādītājiem seko Latgale, Vidzeme un Zemgale. Visā Latvijā šobrīd ir 883 bibliotēkas.

(bs)

 

 

Dedzīgās runās un asos polemiskos rakstos šķēpi tiek ne tikai krustoti, bet arī lauzti sakarā ar nekārtībām Latvijas Rakstnieku savienībā. Pompeja drupas! − izsaucas Māra Zālīte. Potjomkina sādža! −viņai pievienojas Margita Gūtmane. Augeja staļļu mešanas darbi tikšot veikti jaunievēlētā LRS priekšsēža, dramaturga Jāņa Jurkāna vadībā.

(re)

 

 

Informācijas okeānā uzduramies vairākām ievērības vērtām mājas lapām: www.hoover.stanford.edu/hila/baltic/htm (ilustrēts latviešu dokumentu katalogs); www.theatre.lv (par Latvijas un starptautiskiem teātŗa pasākumiem); www.studentnet.lv (par augstskolām un studentijas pasākumiem).

(re)

 

 

Kaut arī ne visas meitenes šoreiz bija pratušas (..) „nākt baltās zeķēs”, mūzikas zinātnieks un komponists Oļģerts Grāvītis līksmo, ka 23. Vispārējo latviešu dziesmu svētku (2003) repertuārs ar viscaur latviskajām programmām un krāšņo tautastērpu spozmi atgriezies 20. un 30. gadu Latvijas gaisotnē.  * * *  Jauniešu kamerkoris Kamēr... (skat. Ingrīdas Bulmanes interviju ar Māri Sirmo JG 233:40-43), tāpat kā iepriekšējos svētkos, izpelnījies labākā koŗa nosaukumu. Svētkos piedalās arī 13 trimdas koŗi.  * * *  Dziesma ir mūsu tautas kopējā elpa, tas ir mūsu kopējais sirdspuksts, tā ir mūsu sirdsapziņa. Dziesmā mēs esam bagāti, dziesmā mēs esam skaisti, dziesmā mēs esam vienoti, un savā vienotībā mēs esam stipri − tā Latvijas prezidente svētku noslēgumā Mežaparka estrādē.

(re)

 

 

Mariss Jansons 2003.23.X kļūst par Bavārijas radio un TV simfoniskā orķestŗa virsdiriģentu. Nākamgad līdztekus paredzēts vadīt arī Amsterdamas Concertgebouw orķestri.  * * *  Vijolniekam Gidonam Krēmeram 2003.LVII Latvijas Nacionālajā operā piešķirts ANO Attīstības programmas Latvijā Labas gribas vēstnieka tituls.

(re)

 

 

Vairāk nekā 450 darbu rakstīti speciāli 1973. gadā dibinātajam Kronos kvartetam (www.kronosquartet.org). Viens no tiem ir Pētera Vaska 1999. gadā komponētais Kvartets nr. 4, kas sastāv no piecām daļām (Elegy, Toccata I, Chorale, Toccata II, Meditation) un kā pirmatskaņojums notika 2000.21.V Théâtre de la Ville, Parīzē, Kronos kvarteta izpildījumā.. Laikraksta Chicago Tribune (2003.7.VIII) recenzents Šens (Ted Shen) cita vidū norāda, ka kvarteta mūziķiem mazliet pietrūcis technikas un precizijas, lai sniegtu šī sarežģītā darba garīgumu un sardonisko humoru.

(ia)

 

Zalcburgas Drāmatisko teātŗu festivālā Austrijā (2003) galveno balvu Jaunās režijas projektu kategorijā ieguvusi Jaunā Rīgas teātŗa izrāde Revidents (Nikolajs Gogols). Izrādes režisors Alvis Hermanis saņēmis 20. gadsimta režisora un festivāla dibinātāja Makša Reinharda pildāmspalvu un 10 000 eiro (6 500 latu).

(bs)

 

 

Pazīstamais Mendelsona koris, kuŗa mājvieta ir Toronto, Kanadā, savas Eiropas turnejas (Prāga, Vīne, Zalcburga) programmā ietilpinājis arī Imanta Rāmiņa skaņdarbu Ave Verum Corpus, kas, izskanot Vīnes Svētā Stefana katedrālē, guvis augstu novērtējumu. Korī dzied un turnejā piedalījās arī trīs latviešu dziedātāji.

(bs)

 

 

Latviešu kinorežisore Laila Pakalniņa, kuŗas filma Pitons Venēcijas festivālā ieguva speciālu atzinību, saņēmusi Polijas pilsētā Kolobžegā Starptautiskā Integrējošo filmu festivālā galveno balvu. Balvu Kristalls 2003 Laila Pakalniņa saņēmusi par labāko dokumentālfilmu Mārtiņš − par kādu zēnu ar kustības traucējumiem un viņa vecākiem.

(ib)

 

 

2003.16.VIII Sanhozē (San Jose), Kalifornijā, atklāta astoņstāvu bibliotēka, kuŗas metu zīmējis Gunars Birkerts. Celtne izmaksājusi 177,5 miljoni dolāru, ko kopīgi sedz Sanhozē pilsēta un Kalifornijas pavalsts universitāšu sistēma. Rietumos no Misisipi upes tā esot lielākā bibliotēkas ēka, kas celta vienā paņēmienā. Bibliotēka kalpos kā bērnu un pieaugušo lasītāju, tā universitātes studentu un akadēmiķu vajadzībām.

(bs)

 

 

Intas Rukas (skat. JG 219:54-55) reālistiski dokumentālo un vienlaikus ar dziļu mākslinieciskuma izjūtu piesātināto melnbalto fotogrāfiju izstādes vienmēr kļūst par Notikumu (ar lielo N), piemēram, šogad Valsts Mākslas muzejā. Tuvplāna mēģinājums notīrīt ādu no kauliem, uzrādīt realitāti, tiekties pēc objektivitātes beidzas ar to, ka katrs portrets atklāj vienu vienīgu šķautni − cilvēkam sāp − tā izstādītos darbus raksturo Agnese Kusmane (NRA 2003.5.IX).  * * *  ASV mākslas mēnešrakstā Art in America pazīstamais vācu autors Harders (Matthias Harder) divās slejās ievietojis rakstu Inta Ruka at Baukunst (2003, Ķelnē - Köln), kam pievienots še redzamais uzņēmums Emma Stebere, Balvi, 1992. Rukas darbi liecinot par smalkjūtīgu novērotāju un trāpīgu vēstītāju, kuŗas fotogrāfijas pēc savas iedarbības var droši stāties blakus tādām pasaules foto mākslas slavenībām kā vācietis Sanders (August Sander, 1876-1964), vācu izcelsmes amerikāniete Lange (Dorothea Lange, 1895-1965), amerikānis Evans (Walker Evans, 1903-1975), soms Esko Mannikko (1959) u.c. − tā Matiass Harders.

(re)

 

 

Sibīrijas latviešu ciema Augšbebri kultūras dzīves sirds un dvēsele, kopš 80. gadu vidus, t.i., perestrojkas, Olga Vakengūte raksta: Mūsu apgabalā jebkuŗa nacionalitāte tiek respektēta, jo viņu ir daudz. Omskā ir vesels nams nacionālajām kultūras biedrībām − kultūras centrs Sibīrija, kur pulcējas visas šai apgabalā dzīvojošās nacionalitātes. Un katram ir ļauts saglabāt savu kultūru un parādīt to citiem (NRA 2003.4.VII).

(re)

 

 

Izstāžu zālē Arsenāls 2003.24.VII atklāta 29 godalgotu mūsdienu vācu mākslas fotogrāfu darbu izstāde par godu Gētes Institūta Rīgā 10 gadu jubilejai.

(re)

 

 

Kā ziņo Rīgas Balss, atkal ievēlētās (2003) Valsts prezidentes „inaugurācijas” ballē Rundāles pilī mūsu premjers Einars Repše, pēc vairāku vīna glāžu iztukšošanas, stāstījis pikantas anekdotes, veikli mētājis gaisā paipalu oliņas, notvēris tās ar muti un vienā kodienā notiesājis, piedevām izrādījis tieksmi „piecirst” daiļajām uzkožamo iznēsātājām meičām. Var teikt − katram sava uts, konkrētajā gadījumā pat vairākas.

(re)

 

 

Venēcijas Biennāles 2003 ietvaros Giardini publiskajā parkā izstādīta palestīnieša Sandi Hilala un itāļa Alessandro Petti instalācija Bezvalsts nācija − 10 pamatīgi palielinātas palestīniešu ceļošanas dokumentu (tie izdoti dažādās valstīs un drukāti gan ebreju un arābu valodās, gan arī angliski un franciski) reprodukcijas. Šis palestīniešu „paviljons bez sienām” kategoriskā un kailā formā izvirza satriecošo vēstījumu par sociālo netaisnību, dubultmorāli, tautas un nācijas tiesībām etc.

(re)

 

Zīmīgs ir ANO ieroču inspektoru vadītāja (pirms ASV iebrukuma Irākā), zviedru diplomāta Dr. Hansa Bliksa (Blix), vairākās intervijās angļu, austrāliešu u.c. masu informācijas medijiem (2003.IX), piem., The Guardian (www.guardian.co.uk), dotais norādījums: Mani gānītāji bija un joprojām vēl ir gan Vašingtonā, gan Irākā! Elementi amerikāņu aizsardzības štābā Pentagonā vadīja manis aprunāšanas un nomelnošanas kampaņu (..) ASV izlūkdienesta informācija, ar kuŗu tika attaisnota militārā akcija pret Irāku, nebija pamatota faktiem. Bet, neraugoties uz Bliksa un vēl daudzu citu ekspertu faktos balstītiem apgalvojumiem, amerikāņu mazizglītotās, vāji informētās masas turpina naivi paļauties uz viņu valsts vadītāju izteikumiem, kam nereti maz sakara ar īstenību − dažādas aptaujas liecina, ka vēl 2003.IX vairāk neka 70% amerikāņu svēti ticējuši, ka „Bagdades slakterim” Sadamam Huseinam bijušas tiešas un ciešas saites ar Alkaīdas (al Qaida) organizāciju, kuŗas teroristi-pašnāvnieki ar nolaupītām pasažieru lidmašīnām 2000.11.IX ietriecas Ņujorkas Dvīņu torņos (Twin Towers) un Vašingtonas Pentagonā. Ernests Dīnsberģis būtu teicis: Kas māņiem tic un muļķiski / Cien’ vecu dumjību.

(re)

 

 

Prāgas Kvadriennālē 2003 scenogrāfijas kategorijā Ilmārs Blumbergs iegūst 2. vietu par Mocarta Burvju flautas skatuvi (skat. JG 231:73). Augstāko apbalvojumu saņem zviedrs LS. Tessmans par Richarda Strausa operas Electra skatuvi.

(re)

 

 

2003.7.X atklātībā parādās jaunais korupcijas koeficientu rādītājs (Corruption Perceptions Index 2003). No 133 iekļautajām valstīm Igaunija iegūst 33. vietu (pērngad 29.) ar 5,5 punktiem (no 10 iespējamiem), Lietuva 41. (pērngad 36.) ar 4,7 punktiem, Latvija 57. (pērngad 52.) ar 3.8 punktiem. 1. vietā nostājas Somija ar 9,7 punktiem, bet viskoruptākā ir Bangladeša (1,3). Tikai 38 valstis iegūst 5 vai vairāk punktus.

(re)

 

 

Šveices pilsētā Binningenā miris baltvācu izcelsmes LZA Goda doktors Valters Caps (1905-2003), unikālā miniatūras fotoaparāta Minox izgudrotājs, kuŗš 1941. gadā repatriējas uz Vāciju, pēc kaŗa Veclāras (Wetzlar) pilsētā nodibina uzņēmumu Minox GmbH, bet 1950. gadā pārceļas uz dzīvi Šveicē. No 1937. līdz 1942. gadam Rīgas rūpnīca VEF saražo aptuveni 17 000 „spiegu” kameru.

(re)

 

  

 

 

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Biruta Sūrmane, Ivars Antēns, Kārlis Vērdiņš, Rolfs Ekmanis.