Jaunā Gaita nr. 238, septembris 2004

\

 

Tatjana Suta, mākslas zinātniece, baleta māksliniece, TV kultūras un mākslas raidījumu vadītāja un redaktore, mirusi 2004.9.VI. Tatjana Suta, Rīgas mākslinieku grupas dalībnieku Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas meita, ir sabiedrībā cienīta mākslas eksperte, daudzu publikāciju, grāmatu un katalogu autore. (ib)

 

 

 

Jelgavā dzimušā (1915.28.IX) atdzejotāja un prozas darbu tulkotāja Ruta Spīrsa (arī Rūta Speire un Ruth Speirs) 30. gados Rīgā Angļu valodas institūtā iemīlas savā profesorā (John Speirs), 1939. g. „jaunais pāris” apmetas uz dzīvi Ēģiptē, bet pēckaŗa pirmajā gadā pārceļas uz Londonu. Nu jau deviņdesmitgadniece atdzejojusi angliski Vizmu Belševicu, Veroniku Strēlerti, Aleksandru Čaku, Māri Čaklo, Gunaru Saliņu, Linardu Taunu, Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni u.c. No prozas rakstniekiem tulkojusi Regīnu Ezeru, Anšlavu Eglīti, Andreju Irbi, Valdemāru Kārkliņu, Knutu Lesiņu. Viņas tulkojumā Zelta Ābeles izdevniecībā Stokholmā iznāk arī Jāņa Andrupa un Vitauta Kalves Latvian Literature (1954). (re)

 

 

 

University of Toronto Magazine (2004,2) ievietots raksts (Susanne Baillie) par pieciem vēlāk dzīvē ievērojamus panākumus guvušiem Toronto U. beidzējiem, to vidū Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura TU iegūst bakalaura un maģistra grādu (doktores grāds iegūts Makgila U., Montreālā, Kanadā). Pārējie suminātie darbojas ar izcilību Bosnijā (Kristina Hemon), Dienvidāfrikā (Jonathan Berger), Singapūrā (Philip Yeo) un Kanadā (Darlene Johnston). (re)

 

Latviskās patības stiprums ļauj Astrīdei Ivaskai ielūkoties citu tautu pagalmos saprotoši un draudzīgi. Bez dižošanās un pazemības − tā Knuts Skujenieks par savas spalvas biedrenes dzejisku tēlojumu jeb „dzejprozas” grāmatu Pasaules pagalmos (2003), kas ir tie paši ar Jaunsudrabiņa Prozas balvu apbalvotie (1982) Līču loki, gan ar nedaudziem papildinājumiem un literāturzinātnieces Anitas Rožkalnes ievadu. Neraugoties uz to, ka plastiskākais un vijīgākais Rīgas izdevums (Pētergailis, 160 lpp.), ar Normunda Puča un Ingūnas Cepītes māksliniecisko apdari, konkursā „Gada balva grāmatniecībā” iegūst 2. vietu, grāmatas pirmizdevums (Stokholmā: Daugava, 1981), ar Normunda Hartmaņa grafisko apdari un Ivara Ivaska lieliskajiem foto uzņēmumiem, vizuāli ir pārāks, vismaz šo rindiņu rakstītāja uztverē. Jāpiemetina, ka ne viens vien no rakstnieces pašas dvēseles pārdzīvojumu piesātinātajiem formas virtuozitātes paraugiem Pasaules pagalmos pirmoreiz dienas gaismu ierauga JG lappusēs, liekas, arī Ceļa Zīmēs, ko visu varbūt nebūtu bijis par ļaunu nodokumentēt − trimdas rakstniecības pētītāju (kaut kad priekšdienās) labad. (re)

 

 

 

Tallinā (200.13.-15.V) Baltijas grāmatu svētkos galveno balvu izpelnījās grāmata Par Vilni Zāberu, ko sastādījusi Ingrīda Zābere. Izdevējs: Latvijas Mākslinieku savienība. (ib)

 

 

 

Latvijas Kultūras akadēmijas studentu literārā izdevuma Pēdas nr.22/23 (2004) divi galvenie temati: minoritātes un „akadēmija pēc Laka”, t.i., 2003.14.XI mirušā akadēmijas rektora, prof. Pētera Laķa. Pēdās atrodami gan LKA, gan arī citu augstskolu studentu un pasniedzēju raksti. Ne tik sen atpakaļ tur publicējās arī tagadējā literatūras mēnešraksta Karogs redaktore Ieva Kolmane. Informācija par Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes paspārnē (Rīgā, Visvalža ielā 4a) iznākošo studentu literāro žurnālu Vārti, ko vada Ilze Sperga, mūsu līdzstrādniece Eva Eglāja Kristsone (skat. JG 235:31-35 un 237:19-23, 50) un Andis Lipsbergs, atrodama tīmeklī (<http://private.livas.lv>). (re)

 

 

 

Sakarā ar Viļa Lāča 100 gadu jubileju periodikā, piem., nedēļas kultūras avīzē Forums, parādījusies vesela rinda rakstu. 2004.12.V Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē atveŗ Komunikācijas studiju nodaļas zinātnisko rakstu Agora 2. sējumu Vilis Lācis: divu Latviju naratīvi, sociālais/sociālistiskais reālisms (270 lpp.). (re)

 

 

 

Laiku pa laikam no avīzes Laiks lasītājiem var dzirdēt, ka nodaļas „Laiku un vietu mijās” autora, Telavīvā mītošā Franka Gordona raksti esot pirmie, ko viņi izlasot. Un ne bez iemesla. Tie ir vienmēr aktuāli, kodolīgi, profesionāli uzrakstīti. Arī JG lasītājiem Franks ir labi pazīstams. Ne reizi vien viņš ir uzsvēris, ka, tāpat kā Staļina laikos, visdedzīgākie lielkrievu šovinisti bieži vien ir tieši nekrievu cilmes, piem., latvietis Viktors Alksnis, Latvijā dzīvojošais žīds Aleksandrs Ģilmans, armēnis Armens Asnijans. Pēdējā ieskatā jau tagad jāgatavojoties 1991. gadā zaudēto teritoriju iesūkšanai atpakaļ Kremļa impērijas biosfērā, jāizvairoties no apzīmējuma Ukraina − tā vietā jālieto Mazkrievija, un attiecībā uz Melnās jūras piekrasti (Odessu, Nikolajevu) − Jaunkrievija. Bijušajās padomju republikās jāiedarbinot ekonomiskā spiediena sviras, jāizveidojot spēcīgas prokrieviskas partijas, kuŗas finansētu Maskava. Vai šis ieteikums jau netiek īstenots tepat Latvijā? − jautā Franks Gordons (Laiks 2004,16). (re)

 

 

 

Dievturības kopēju Brāļu Brastiņu balvu šogad saņēmis Madonas Mūzikas skolas direktors Artis Kumsārs, kuŗš pratis pulcināt ļaudis latviskuma apzināšanai un stiprināšanai arī okupācijas gados, kad latviskās dzīves ziņas daudzināšanu nosodīja kā buržuāzisko nacionālismu. Kumsārs vada Smiltenes vīru kori un folkloras kopu Madonas vērtumnieki. Īpašs Kumsāra nopelns ir gadskārtējie, vairākas dienas ilgstošie latviešu mūzikas svētki, kas norisinās Madonā un apkārtnē. Komponists Imants Zemzaris šo notikumu nodēvējis par mazajiem dziesmusvētkiem. (bs)

 

 

 

Ģenerāļa Kārļa Goppera Fonds katru gadu 2.IV (bij. skautu prezidenta dzimšanas dienā) paziņo fonda balvu ieguvējus par jaunatnes audzināšanā un latvietības veicināšanā nozīmīgiem un iepriekšējā gadā diasporā sacerētiem vai publicētiem jaundarbiem. Pēdējie balvas ieguvēji: JG līdzstrādniece Rita Laima Bērziņa par manuskripta Eža kažociņš ilustrācijām; XIV Rietumkrasta Dziesmu svētkos Sanfrancisko uzvestās (2003) bērnu dziesmu spēles Gudrais padomiņš veidotāji − Lolita Ritmane (par muzikālo ietērpu) un Andra St. Ivani Berkolda (par tekstu un visa pasākuma vadīšanu). Atzinības raksti piešķirti tās pašas dziesmu spēles veidotājiem Andrim Ritmanim (par dziesmu tekstiem), Markam Mattisonam (par skaņām un gaismu), Lomai Kārkliņai (par choreogrāfiju), Viktorijai Marguletai (par izrādes vadīšanu), Marikai Szentivani (par dekorācijām) un Kristīnei Upeslejai (par kostīmiem); par nacionāli politisku jautājumu apcerēšanu diasporas un Latvijas laikrakstos atzinības rakstu saņēmis Kurzemes rajona politiski represēto kluba valdes priekšsēdis Tālivaldis Pētersons. (re)

 

 

 

Šī gada 15.III būs pagājuši 60 gadi kopš Vecās Ģertrūdes baznīcā Rīgā pirmoreiz atskanēja Lūcijas Garūtas kantāte Dievs, Tava zeme deg! (Andreja Eglīša teksts). Par šo skaudro laikmeta liecību komponiste pelnījusi latviešu tautas pateicību un piemiņu. Garūtas piederīgie saglabājuši kā muzeju viņas dzīvokli Elizabetes un Marijas ielas stūrī, Rīgā. Tā uzturēšanai, kā arī dažādu komponistes darbu popularizēšanai veltītu pasākumu (koncertu, lekciju utt.) īstenošanai, nodibināts Lūcijas Garūtas Piemiņas fonds, kuŗu vada komponistes māsas mazmeita Daina Pormale. Vajadzību ir daudz, bet rocība maza, tādēļ ziedojumi tiek laipni gaidīti. Aicinām sazināties ar Dainu Pormali, A.K. 3, LV-1012, Rīgā, Latvijā. Tālrunis 011-371-737-3024. (bs)

 

 

 

2004.21.IV Valsts Mākslas muzejā atklāj izstādi ar Voldemāra Zeltiņa, Jāzepa Grosvalda, Leo Svempa, Līgas Purmales, Edgara Vērpes un Andŗa Vītoliņa gleznām, kuŗas muzejs iegādājies, pateicoties Saeimas deputāta un partijas Jaunais laiks vadītāja Eināra Repšes dāvinājumam − viņam piešķirto Vācijas sabiedriskās organizācijas Werkstatt Deutschland gada balvu Die Quadriga (25 000 eiros) Repše ziedojis VMM. *** Maija pirmajās nedēļās Jēkabpils luterāņu baznīcas telpās notiek paša Repšes gleznu izstāde „Nepabeigtās studijas” − klusās dabas un kailu sieviešu gleznojumi. Kad ir attiecīgais dvēseles stāvoklis, ņemu otu un lieku krāsas uz nebēdu − zaļu, sarkanu, baltu, dzeltenu... − tā skunstnieks Repše, kuŗš glezniecībā sevi uzskata par „neatkarīgu ceļa gājēju un lielu brīvdomātāju” (Latvijas Avīze 2004,10.V). *** Ausekļa Baušķenieka sociāli kritiskie un ironiskie darbi skatāmi izstādē „Blēņu darbi” Rīgas galerijā *** „Latgaliešu grāmatniecības pieminekļi” ir izstādes nosaukums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā − ar uzsvaru uz rokrakstiem latgaliešu rakstu valodā, kam sakars ar latīņu drukas aizliegumu (1865-1904) *** 2004.10.V notiek Valta Ernštreita dzejas izstāde un tāda paša nosaukuma, ar Klāva Elsberga prēmiju apbalvotās dzejgrāmatas (sērijā Nepazīstamo dzejnieku darbi) atvēršana. *** 2004.24.IV VMM notiek net-mākslas prezentācija − Semema veidotais multimediju projekts (<Semema-industrial.net>). Tā veidotāji: mākslinieks Ģirts Korps, mākslas zinātniece Velga Kūkuma, fotogrāfe Katrīna Teivāne, skaņu mākslinieks Lauris Vorslavs, programmētāji Nils Austrums un Edmunds Ozols. (re)

 

 

 

Itālijas pilsētā Rivadel Garda Rikardo Candonai 10. starptautiskajā operdziedātāju konkursā (2004.25.-29.IV) 1. vietu ieguva Latvijas Nacionālās operas soliste, soprāns Maija Kovaļevska. Konkursā (dibināts 1995) piedalījās 140 dziedoni no 25 valstīm. (ib)

 

 

 

Vidēji 42,6% ES iedzīvotāju, vecumā no 15 līdz 64 gadiem, ir vidējā izglītība. Procentuāli Latvijā ir krietni vairāk iedzīvotāju ar vidējo izglītību − 59,6%. Salīdzinājumam citās ES valstīs: Austrijā 60,2%; Lielbritānijā 56,1%; Zviedrijā, Nīderlandē, Francijā, Luksemburgā, Īrijā apm. 40%; Beļģijā, Grieķijā, Itālijā apm. 30%; Spānijā 20,2%. Tajā pat laikā tikai 71,2% Latvijas iedzīvotāju 22 gadu vecumā ir ar vidējo izglītību, kas ir zemākais rādītājs starp jaunajām ES valstīm un par 4% zemāks nekā ES vidēji (zemāks par Latviju ir tikai Portugālei, Spānijai un Dānijai). *** Augstākā izglītība ES valstīs vidēji ir 18,9% iedzīvotāju. Goda pilno pirmo vietu ieņem Somija ar 27,1%. Seko Zviedrija − 26,8%, Lielbritānija − 25,7%, Beļģija − 24,3%, Dānija − 22,4%, Latvija − 15,8%, Grieķija −14,3%, Austrija − 12,5%, Itālija − 8,5%, Portugāle − 7,7%. *** Pārsviežoties uz citu tematu − Latvijas faktu aptauja liecina, ka tikai 6,7% Latvijas iedzīvotāju atbalsta savu kaŗavīru sūtīšanu uz Irāku, bet 79,8% ir kategoriski pret. *** Londonas Ekonomikas skolas un Parīzes Veselības zinātņu institūta kopīgi veikts pētījums liecina, ka no ES dalībvalstīm īsākais vidējais cilvēka mūža ilgums ir Baltijas valstīs, no kuŗām savukārt pēdējā vietā ir Latvija ar 70,1 gadu (Igaunija − 70,7, Lietuva − 71,7). Vecajās ES valstīs mūža ilgums vidēji ir 78,7 gadi, jaunajās ES valstīs – 70-76 gadi, Maltā −78,9, bet Kiprā − 79,4 gadi. *** Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, Latvijā valda gandrīz astoņas reizes augstāka saslimstība ar tuberkulozi nekā līdzšinējās 15 ES dalībvalstīs. Tās pašas organizācijas dati liecina, ka 2001. gadā Latvijā katrs pieaugušais patērējis vidēji 7,7 litrus spirta (ES − 9,2 litri), bet vispār alkohola patēriņš Latvijā sasniedzis 14,2 litrus uz katru pieaugušo. *** ES statistikas birojs Eurostat dod sekojošo informāciju par nodokļu slogu 2002. gadā: Īrijā − 28,6%, Lietuvā −28,8%, Latvijā un Maltā − 31,3%, Kiprā − 32,5%, Čechijā − 35,4%, Polijā − 39,1%, Luksemburgā − 41,9%, Somijā − 45,9%, Beļģijā − 46,6%, Dānijā − 48,9%, Zviedrijā − 50,6%. (re)

 

 

 

2004.4.V Triju Zvaigžņu ordeni saņem viens no Gaŗezera vidusskolas (Mičiganas pavalstī, ASV) organizētājiem, ārsts un sabiedrisks darbinieks Zigfrīds Zadvinskis, ekonomikas profesors Juris Vīksniņš, kā arī mūsu lasītājiem pazīstamais (skat. JG237:68) Andris Ritmanis, arī ārsts, par ko Latvijas Avīzē (2004.5.V) atrodama sekojošā rindkopa: Kad Latvijas neatkarības ideja dzīvoja caur dziesmoto revolūciju, gluži vai par himnu un visas tautas kopēju lūgsnu kļuva Andŗa Ritmaņa sacerētā Palīdzi, Dievs! Ievas Akurāteres izpildījumā (..) Latviešu lūgsna Palīdzi, Dievs! uzrakstīta gadus septiņus pirms tam, kad to sāka dziedāt Ieva Akurātere. Zinātnieki un pētnieki gan joprojām nav saprātojuši, kuŗa bijusi īstā neoficiālā trimdas himna − Palīdzi, Dievs! vai Ulda Graša Zeme, zeme, kas tā zeme (skat. JG 232:49-54). TZO saņem arī Starptautiskās Paneiropas savienības prezidents fon Hapsburgs (Dr. Otto von Habsburg). (re)

 

 

 

Sakarā ar Mākslas dienu 2004 vizuālās mākslas akciju Rīgas pilsētvidē (2004.1.V-31.IX) no 22 Rīgas Domes konkursā iesniegtajiem projektu pieteikumiem žūrijas komisija izvēlas sešus, kam jāpieradina pilsētniekus pie mākslas un kuŗu vēstījums būtu viegli saprotams. Viens no izvēlētajiem ir jauno mākslinieču Esmeraldas Tāles un Gundegas Zaķes izveidotā Ielas nacionālā galerija. Attēlā redzams viens no šīs „galerijas” eksponātiem, veidots no dažādos toņos krāsotiem finiera rāmjiem, kas par dzīvu gleznu padara, piem., kādu īpatnēju Vecpilsētas mūŗa fragmentu. Esmeralda piedalās arī izstādē Pavasaŗa elpa (galerijā Mākslas dārzs) kopā ar tādiem pazīstamiem māksliniekiem kā Auseklis Baušķenieks, Ieva Iltnere, Kaspars un Vija Zariņi, Ģirts Muižnieks, Katrina Avotiņa u.c. (re)

 

 

 

 

Baltiešu Amerikāņu Brīvības līga savu gadskārtējo „brīvības balvu” citu vidū piešķīrusi ASV valsts sekretāram jeb ārlietu ministram Kolinam Pauelam (Colin Powell). To saņemt uz Losandželosu bija atsūtīta tik varen augstas kārtas persona kā Pauela vietnieka asistente Konleja kundze, kas zin, varbūt arī jaunkundze (Heather A. Conley). Uz jautājumu − Kā Baltijas valstu uzņemšana NATO mainīs ASV attieksmi? − viņa dziļdomīgi atbildējusi: Mūsu pārstāvji sēdēs kopā pie viena galda NATO dalībvalstu sanāksmēs. Nav zināms, vai šai jēgpilnajai atbildei sekojusi ilgstoša aplausu vētra un vai mūsu tautieši viņu aplaimo ar tautisko cimdu pāri. (re)

 

 

 

Zīmīgas ir atbildes uz kādas interneta Latvijas jauniešu sarunu kopas veidotāju aicinājuma (pirms atklājumiem par irākiešu gūstekņu spīdzināšanu) dalībniekus raksturot ASV ar vienu vienīgu vārdu: debesskrāpji, chaoss, jenots, nauda, hotdogs, kokakola, narkotika, puķu bērni, iedomība, hamburgeri, materiālisms, spožums, posts, iespējas, laba dzīve, brīvība, mēsli, patērētāji, kovboji, aprobežotība, ziepjburbulis, brīnums, smaids, lielummānija, stereotipi, saspringums, vientulība, Elvis, butaforija., propaganda, depresija, Holivuda, miskaste, katastrofa, milzīgsidiotubars, godīgums, muļķuzeme. Kādu pusduci atbilžu JG redaktori neiedrošinājās „likt driķē”. (re)

 

 

 

Abū Graibas cietumā „Bagdādes slaktera” Sadama [Huseina] laikā mani spīdzināja par izvairīšanos no kaŗadienesta, bet es labāk izvēlos spīdzināšanu nekā amerikāņu rīcību, jo toreiz mani vismaz neizģērba − tā Associated Press korespondentam atbild 29 gadus vecais irākietis Sadams Salehs, ko amerikāņi saņem ciet bez jebkāda iemesla, iemet jau reiz būtajā cietumā, kur pakļauj fiziskai varmācībai un seksuālai pazemošanai. Salehs − kopā ar citiem ieslodzītajiem − redzams daudzos fotouzņēmumos, kas vispirms parādās reputāblajā nedēļās izdevumā The New Yorker un uz karstām pēdām apceļo un šokē visu pasauli *** Kaut arī še redzamā franču ziņu aģentūras AFP korespondenta (Cris Bournoncle) fotogrāfija, kas uzņemta daudz cietušajā Faludžas pilsētā, nedod tiešu liecību par amerikāņu kaŗavīru/kaŗasievu grūti aptveramajiem cilvēktiesību (un Ženēvas konvencijas) pārkāpumiem, arī uz to visā pilnībā var attiecināt aksiomu, ka viens fotouzņēmums var būt tūkstoš vārdu vērts. (re)

 

 

 

Pablo Pikaso (Picasso) dzimtajā Spānijas ostas pilsētā Malagā, atjaunotā 16. gs. pilī un tās nesen uzceltajā ultramodernajā piebūvē atvērts jauns, māksliniekam veltīts muzejs ar viņa apmēram 200 gleznām, zīmējumiem, skulptūrām, keramiku un grafiskiem darbiem, kam pamatā Pikaso vedeklas (Christine Ruiz-Picasso) un viņas dēla (Bernard) kolekcija. (re)

 

 

Daugavpils teātŗa Rīgā uzvestās (2004.18.IV Dailes teātrī) rokoperas Čigāns sapnī (ar Māra Čaklā dzeju) skatītāji bijuši tik labvēlīgi noskaņoti, ka pat aktieŗi jutuši enerģiju, kas nākusi no zāles, īpaši Ievas Akurateres un Egila Melbārža dueta un Nika Matvejeva dziedātās Čigāna dziesmas laikā. (re)

 

 

 

Pēc divu gadu remonta atklāja (200.21.VI) Nacionālā teātŗa ēku, piedaloties prezidentei, kultūras ministrei un Rīgas pilsētas galvam. Tika atskaņots Mārtiņa Brauna īpaši teātrim komponēts skaņdarbs Poēma par remontu. Izrādes plānotas četrās zālēs − divās teātŗa telpās, jaunajā piebūvē un Pārdaugavā, Asītes ielā 4. (ib)

 

 

 

Rīgā Dailes teātrī (2004.6. un 7.V) viesojās Sanfrancisko Mazais teātris ar Māras Zālītes traģikomēdiju divos cēlienos Zemes nodoklis. Zenta − Brigita Siliņa, Hermanis − Laimonis Siliņš. (ib)

 

 

 

Neraugoties uz zemo dzimstību Latvijā, Naturalizācijas pārvalde pēdējo četru gadu laikā atņēmusi vairāk nekā 1 000 tīrasiņu latviešiem Latvijas pilsonību, visbiežāk dubultpavalstniecības dēļ, jo Latvijas likumi to nepieļaujot. Izņēmums ir tie ārzemēs mītošie latvieši, kuŗi reģistrējušies kā Latvijas pilsoņi līdz 1995.1.VII. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) konstatējusi, ka vairāk nekā 30 000 ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešiem varētu būt dubultpilsonība, visvairāk ASV (12 455), tad Kanadā (4 281), Anglijā (2 751), Vācijā (1 598), Krievijā (1 346), Zviedrijā (1 315), Izraēlā (1 250), Brazīlijā (238), Venecuēlā (163), Argentīnā (148), Jaunzēlandē (130). Droši vien kļūdīšanās dēļ nav uzdots dubultpavalstnieku skaits Austrālijā. (re)

 

 

 

2004.29.IV demonstranti, kas pārstāv Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO), Eiropas kustību „Latvija” (EKL), Latvijas nacionālo komisiju „Rietumu krievi” un Latvijas-Baltkrievijas sadarbības asociāciju, pie Baltkrievijas vēstniecības, Rīgā, nosoda Aleksandra Lukašenkas autoritārā režīma vēršanos pret demokrātiskajiem spēkiem, pret tiem, kas uzdrošinās paust no oficiālās varas atšķirīgus viedokļus, un kustības Brīvās Baltkrievijas Eiropas izvēle vadītāja Mihaila Mariņiča apcietināšanu. (re)

 

 

 

Folkloristikas doktors Guntis Šmidchens (University of Washington) mudina Amerikas Latviešu apvienības 53. kongresa delegātus u.c. interesentus Sietlā (2004.23.IV) turēt prātā divas īpaši svarīgas pamatdomas, proti, (1) cīņa par latviešu valodu ir politiska cīņa un (2) latviešu politiskajām cīņām nav būtiskas nozīmes, ja tajās nav iekļauta cīņa par latviešu valodu. Nenogurstošā filoloģijas doktore Rasma Grīsle rakstā „Jamajai jamajā, jamajiem jamajos, šajamies!” (Laiks 2004, 21) savukārt ar pilnu sparu dodas cīņā pret adjektīvu noteikto galotņu sērgu latviešu valodā − tā izraisot negantus mēles streipuļus jeb, glauni izsakoties, lapsus linguae. (re)

 

 

 

Nesen Maskavā klajā laists krievu rakstnieka Viktora Jerofejeva (dz. 1947) pēdējais romāns Labais Staļins, kas nupat kā pārtulkots arī vācu valodā (Der gute Stalin) − autora ģimenes drāma Staļina laikā. Kad Brežņeva laikā padomju drošības orgāni atklāj (1979), ka padomju diplomāta dēls Jerofejevs ir viens no disidentu almanacha Metropoļ veidotājiem, viņu izslēdz no Rakstnieku savienības, un pat viņa tēvam jāzaudē PSRS vēstnieka postenis Vīnē, kaut arī pirms tam kādu laiku viņš ir Staļina personiskais tulks. Gorbačova un Jeļcina laikā Jerofejevs kļūst par sava veida literāru zvaigzni, bet mūsdienās Putinam lojālās aprindās rakstnieku dēvē gan par „kosmopolītu”, gan par tādu Krievijas Federācijas pilsoni, kam „riebjas” Krievija, un viņa darbus, tāpat kā Vladimira Sorokina, kareiviski noskaņoti patrioti vai nu demonstratīvi dedzina, vai arī uzsprauž atejās „uz naglas”. Kādēļ „labais Staļins”? − Krievi joprojām mīlot Staļinu un ir ar mieru aizmirst represiju laikus un citas ļaunestības. Viņiem vajadzīgs tēva tēls, kas vada valsti ar stingru roku. Šo lomu arvien vairāk sāk pārņemt Vladimirs Putins, kuŗš līdzinoties caram Aleksandram III − abu ierosinātām šādām tādām pozitīvām reformām drīz vien sekojusi valdīšanas un kontroles visai stingra grožu pievilkšana. Tajā pat laikā, šķiet, pat pašam Putinam neesot īsti skaidrs, vai viņš vēlas būt demokrātisks vai autoritatīvs, eiropietis vai krievs. Paradoksāli tikai 15% iedzīvotāju vērtē Putina politiku pozitīvi. Kaut arī Jerofejevs nedomā, ka Krievijai draud sala laiks jeb „politiska ziema” – „ledus laikmets” atgriezīšoties tikai tad, ja par tā pavadoni kļūs kaut kāda „dulla ideoloģija”, un tādas Krievijā šimbrīžam neesot. Tajā pat laikā viņš piebilst vācu mēnešraksta Der Spiegel (2004,12) korespondentam, ka „Putina Jaunatnes” (Putin-Jugend) pārstāvji lūko viņu nobiedēt ar „piespiedu emigrāciju”, kā tas noticis savā laikā ar Solžeņīcinu, Brodski u.c. (re)

 

 

Putins Kremlī rūpējas par mums visiem − tā mūsdienu krievu publikācijā Graņi parodēta līdzīga staļinlaika „svētbilde.”

 

 

 

 

2004.4.V kinoteātŗa Rīga jaunajā zālē notiek režisores Dzintras Gekas veidotās filmas Amats Nr. 1. Valsts Prezidents pirmizrāde − par Jāņa Čakstes, Gustava Zemgaļa, Alberta Kvieša, Kārļa Ulmaņa, Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas personību, spēku, vājumu un attieksmi pret „amatu nr.1”. (ib)

 

 

 

 

Visslavenākajā un visai respektējamā starptautiskā kinofestivālā, Festival de Cannes (kopš 1946), franču Rivjeras (Rivière) kūrortā Vidusjūras krastā, dokumentālo filmu kategorijā 1. godalgu, Palme d’Or (un piedevām Fipresci filmu kritiķu balvu), šogad iegūst amerikāņa Mora (Michael Moore) filma Fahrenheit 9/11, kur dažādas šaušalīgas norises vijas no 1999. gada beigām, kad ASV Augstākā tiesa iesēdina valsts stūrmaņa krēslā Džordžu Bušu (George W. Bush), līdz 2004. gada pirmajai pusei, un tam pa vidu teroruzbrukums Ņujorkas debesskrāpjiem (Twin Towers) un Vašingtonas Pentagonam, kam seko bezjēdzīgā invāzija Irākā. Lielu lomu filmā spēlē hiperbolizētais, patlabanējai valdībai izdevīgais baiļu faktors. Fahrenheit 9/11 ir pirmā visaugstākās balvas ieguvēja dokumentālo filmu jomā kopš 1956. gada, kad to saņem okeanogrāfa Kusto (Jacques Cousteau) The Silent World (Klusā pasaule). Attēlā redzams Mora filmas neoficiālais plakāts. (re)

 

Godalgotās filmas Fahrenheit 9/11 neoficiālais plakāts.